Here’s our pick of mushrooming Web sites

Hey ho, hey ho, a-mushrooming we go… Autumn in the northern hemisphere comes Sept. 22. The weather is cooling and the intermittent rain has caused the annual mushroom explosion.

In Latvia, every man and his dog—as well as women and children—seem to be out in the woods on the weekend, excitedly filling their baskets and buckets to the brim with these delicacies from Mother Nature. Everyone seems to have their own secret picking spot, news of which they refuse to share with anyone.

In Latvia, markets and roadsides are full of avid mushroom pickers, keen to earn some money for their efforts. For some elderly folk, this is their seasonal income-earner, a supplement to their meagre pension.

Do you want to go mushrooming in Latvia but have no idea what to look for? Would you love to go for a foray in the woods but are still hesitant, knowing that your knowledge in this area is limited? The Internet can come to the rescue, so you don’t accidentally poison yourself and your loved ones after a fun day of mushroom picking.

What’s edible?

For those keen on mycology and the more botanical explanations regarding these wonders of nature that are so abundant in fall, then Latvijas sēnes, part of the Latvijas daba Web site, is a good place to start. Here you can also study photographs of the edible mushrooms and also those you should definitely avoid. Another pictorial catalog of only the poisonous varieties of mushroom is available from Latvijas indigie augi un sēnes, a site hosted by the Latvian Education Informatization System.

Cooking with mushrooms

So now you’ve been to the forest, had a great day hunting, found the right varieties (and double-checked with a friend in the know) and you’re keen to prepare a feast to remember. Where to now? Turn to the section on mushroom dishes on Receptes.lv for a range of recipes from simple (mushrooms, butter, cream, salt, pepper) to more upmarket ones that involve more effort. The Web site Cāļa virtuve has recipes for various mushroom soups.

Marinades

What if you’ve had such a great day mushrooming that you don’t know what to do with your “harvest”? Why not marinate them? Marinade recipes can be be found on Delfi and on Receptes.lv. Cāļa virtuve has one especially for sviesta bekas.

In the forums

Over the years Latvians Online forum readers have touched on the topic of mushrooms. To search for mushrooms in the forums, go into the Latvian Culture and Cooking Forum and type “mushrooms” into the search function. You will find quite a few discussions on this topic.

Details

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Brīva Latvija – tas ir bijis mūsu mērķis

Es sveicu PBLA šajā skaistajā apaļajā 50 gadu jubilejā! Kā Valsts prezidente vēlos izteikt visaugstāko atzinību tam, kas pusgadsimta sūra un grūta darbā ir paveikts, un novēlēt, lai tie mērķi un ideāli, kas vadīja šo organizāciju tās dibināšanas brīdī, kas vadīja to cauri daudziem un ilgiem smaga darba gadiem, lai tie paliek ar visiem, kas tajā darbojās, lai tie palīdz organizācijai pielāgoties arvien mainīgai pasaulei un jauniem apstākļiem, atrast sev jaunus darba laukus, bet vairāk par visu – spēt kaut daļu no sava sajūsmas, patriotismu un sirdsdegsmes nodot tai jaunajai latviešu paaudzei, kas tagad dodas pasaules vējos pavisam citos apstākļos un citu apsvērumu vadīti, nekā tie ļaudis un viņu pēcnācēji, kas bija PBLA veidotāji.

Ilgus gadu desmitus PBLA pārstāvēja latviešus brīvā pasaulē, bet latviešus bez savas zemes, bez savas Latvijas. Tad varējām dziedāt ar Raiņa vārdiem: “Zeme, zeme, kas tā zeme, ja tev savas brīves nav; brīve, brīve, kas tā brīve, ja tev savas zemes nav.” Tiem, kas dzīvoja Latvijā, nebija brīvības, viņiem bija viss cits. Mums plašajā pasaulē bija brīvība, bet pietrūka tas viss, ko dod sava tēvu, senču zeme zem kājām, ko dod vide, kurā par spīti svešas okupācijas apstākļiem cilvēki bija nemitīgā kontaktā ar saviem tautiešiem, kur ikdienas norises notika pašiem savā dzimtajā valodā. To ir grūti saprast tiem, kas to nav piedzīvojuši, bet tagad diemžēl arvien vairāk latvieši izvēlas tieši šo ceļu, kaut arī tas nemaz nav tik viegls, kā varbūt sākumā šķiet.

PBLA apvienoja tos, kuri bija aktīvisti latvietības uzturēšanā ilgstošas trimdas apstākļos. Tādas trimdas apstākļos, kurai ļoti ilgus gadus nebija ne mazāko cerību, nekādu reālu saskatāmu iespēju, ka tā drīzumā varētu beigties. Un tik tiešām trimdā aizgāja un arī nomira vairākas paaudzes. Ar paaudzi mēs domājam tos ļaudis, kas zināmā posmā ir savā dzīvē bijuši aktīvi, kas īstenībā pat neredzēja brīvas Latvijas atdzimšanu, bet visu savu atlikušo mūža daļu viņi ticēja saviem ideāliem, kas bija brīvas Latvijas veidošanas pamatā. Viņi turpināja strādāt latvietības saglabāšanai ar domu, ka tas, ko viņi saglabās, tie ļaudis, ko viņi izaudzinās par latviešiem, visas tās nākamās paaudzes, kādu dienu nezināmā tālā nākotne varēs atdot latviešu tautai to, ko tā bija zaudējusi līdz viņu vecāku vai vecvecāku aiziešana trimdā. Jo tautas dzīvais spēks ir visi tie, kas ir dzimuši latvieši, un viņu pēcnācēji. Tautas dzīvais spēks mums ir ļoti smagi cietis 1905. un 1906.gada revolūcijā, I pasaules kara laikā un Brīvības cīņās, II pasaules kara laikā un tam sekojušajās represijās un deportācijās un arī šajā brīvprātīgajā trimdā aiziešanā. Arī trimdā aiziešana iecirta dziļu robu Latvijas dzīvajā spēkā. Manuprāt, tas varēja būt viens no iemesliem, kamdēļ tik ļoti dziļi un ar tik lielu sirdsdegsmi tik daudz ļaužu trimdas gadu laikā sīksti turējās pie savas latvietības ar dziļu patriotismu. Jāsaka, ka tās nebija tikai organizācijas un tāda jumta organizācija kā PBLA, kas tiešām bija kā jumts ēkai, kuras pamati bija jebkurā vietā, kur sapulcējās vairāk kā divas vai trīs latviešu ģimenes, kas spēja savā starpā kontaktēties, satikties, censties uzturēt savā starpā dzīvu latvisko garu, atcerēties, piemēram, 18.novembri un līdzīgas svinības lai kādā pasaules malā arī atrastos.

Vēlos izteikt savu atzinību visiem tiem indivīdiem, kas, katrs varbūt būdams pat viens pats latvietis savā pilsētiņā, dzīvodams tālu no citiem latviešiem, atrada sev kādu darbošanās veidu, caur kuru viņš nāca ar savu pienesumu latvietības saglabāšanai. Es domāju, piemēram, par Biezaišu pāri, kuri tālajā Austrālijā krāja latvisko mūziku gan nošu, gan dažādu koncertu un informācijas formā, es domāju par izdevēju Dānijā, kas viens pats salika 12. dainu sējumus un vēl daudzas vērtīgas grāmatas – cilvēks, kurš strādāja smagu maizes darbu dienā un vakaros pats savām rokām neskaitāmiem sējumiem salika burtus, izdeva un izplatīja šīs grāmatas pasaulē. Es domāju, par izdevniecība “Daugava”, kas izdeva kapitāla darbus un musināja un mudināja mūsu vēsturniekus sarakstīt šos daudzos mūsu vēstures krājumos. Te jādomā par visiem tiem skautu, gaidu un guntiņu vadītājiem, par mācītājiem, kas nenogurstoši, bieži bez atalgojuma vai par ļoti mazu atalgojumu braukāja pat ļoti lielus attālumus, lai varētu sniegt garīgo kalpošanu latviešu draudzēm. Domāju par visām tām dāmām, kas pagatavoja neskaitāmas pusdienās un vakariņās, nāca pašas ar saviem produktiem, cepa un vārīja, piemēram, es atceros, pie Toronto vasaras mēnešu neciešamajā karstumā bērnu nometnē – dāmas nāca sava atvaļinājuma laikā un milzīgā karstumā cepa un vārīja, lai latviešu bērni varētu pulcēties nometnē un savā starpā arī mazliet latviski sarunāties šādā latviskā vidē. Te mēs runājam par milzīgu, neskaitāmu, varētu teikt, entuziastu armiju, kurā katrs savā veidā nāca ar savu pienesumu.

1959.gadā, es atceros, tika nolemts, ka jaunatnei vajadzīgi īpaši pasākumi, jo ne visi tie, kas bija standarta pasākumi, visus spēja pieaicināt un sajūsmināt, un tā tapa pirmie Jaunatnes svētki, vēlāk bija Jaunatnes dziesmu svētki un 2×2 nometnes. Tās izskoloja ļoti daudzus sabiedrībā vēl šodien darbojošos aktīvistus savā latvietības aspektā, un viņi pilnveidoja to, ko viņi katrs bija guvuši savā, tā varētu teikt, latviskajā ciemā, pagastā vai pilsētā. Tas bija milzīgs ieguldījums.

Katras valsts nacionālā apvienība centās savākt šo rosību kopā, lai būtu viens reprezentatīvs pārstāvis, kas varētu būt kā dialoga partneris tieši politiskā plāksnē, jo viss cits bija sabiedriski nozīmīgs. Šajā jomā nozīme bija katras valsts nacionālajai apvienībai un beigās kā jumta organizācijai PBLA. Man šķiet, es nemaldīšos sakot, ka tieši laikā, kad Uldis Grava pārņēma šo organizāciju tika izvirzīta šī vēlme starptautiskos notikumos nākt tieši ar PBLA kā organizāciju un tās politisku pieprasījumu, kas uzstāda politiskas prasības un atgādina par Latvijas neatkarības tiesībām starptautiskās likumības priekšā un kas arī spēj sadarboties ar citām organizācijām, kas risina šādus jautājumus. Toreiz bija Amerikā apspiesto tautu dienas, nopietna sadarbība tāpat bija Kanādā un citās zemēs ar visām valstīm, kas cieta zem komunisma jūga un nebija brīvas.

Tagad mums ir brīvi latvieši un arī brīva Latvija. Daudzi no šiem brīvajiem latviešiem brīvi izvēlas savu brīvo Latviju atstāt un meklēt laimi citās zemēs. Savā ziņā man kā prezidentei ir skumji to vērot, tāpat kā daudziem citiem, bet tas ir tieši tas mērķis, uz ko mēs tiecāmies – mēs tiecāmies uz brīvu Latviju, kurā ir brīvi cilvēki ar brīvu izvēli. Un tagad mums ir ar to jādzīvo.  Kā mēdz sacīt: “Esiet uzmanīgi ar to, pēc kā jūs ilgojaties, jo var gadīties, ka tieši to arī saņemsiet.” Mēs ilgojāmies brīvību un to arī saņēmām, un tagad ar šo brīvību mums ir jādzīvo – jādzīvo ar brīvību un tiesībām izvēlēties, par ko mēs balsosim vēlēšanās, un arī līdz ar to jāuzņemas līdzatbildību par to, kas valstī notiek. Nevaram vairs teikt – mūsu valstī viss iet greizi un šķībi, tamdēļ, ka sveša vara pār to valda un viss tiek darīts nepareizi tādēļ, ka svešiniekiem nerūp mūsu intereses. Mums tagad ir jāsaprot, ka mūs pašu ļaudis pār šo valsti valda, mūsu pašu ļaudis izvērtē, kam būs izdevība to darīt, viņiem ir arī šī brīvība un tiesības viņus atsaukt gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Ir iespēja izteikties. Varbūt nav iespēja saņemt garantijas, ka deputāts, par kuru ir balsots, visu četru gadu garumā darīs visu jums pa prātam, valstij par labu vai kaut vai loģiski un ar veselo saprātu. Tas gluži tik vienkārši nav. Taču šī izvēle ir, brīvība ir, un tas ir tas, pēc kā visus šos garos gadu desmitus mēs ilgojāmies.

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), mēs arī sev prasījām brīvību -, lai šī ES būtu brīvu valstu kopiena, kur visi var brīvi pārvietoties, sniegt savus pakalpojumus, saņemt pakalpojumus, lai būtu brīva gan preču, gan līdzekļu, gan arī ļaužu plūsma. Paši mēs to vēlējāmies. Negribējām, lai Latvija paliek aiz dzelzs aizkara, gribējām, lai tā būtu atvērta pasaules vējiem. Tagad Latvija ir atvērta pasaules vējiem, pakļauta globalizācijas iespaidiem, robežas ir vaļā un ļaudīm ir brīvība un tiesības doties projām, ja viņi to vēlas. Šī brīvība mums uzliek arī izaicinājumus un pienākumus. Tā ir brīvības cena. Es uzskatu, ka ir vērts šo cenu maksāt, šī cena ir kaut kas, ko bija vērts visus šos gadu desmitus gaidīt. Brīva Latvija – tas ir bijis mūsu mērķis, mūsu pienākums, to veidot. Mūsu tagadējais mērķis un pienākums ir gādāt, lai šī brīvā Latvija tik tiešām visas izdevības, ko brīvība tai sniedz, spētu izmantot, likt tās lietā un varētu attīstīties zelt un plaukt.

Es novēlu visiem tiem, kas dzīvo Latvijā, tiem, kas dzīvo tuvās un tālās zemēs, paturēt prātā to mērķi par mūsu Latviju, par brīvu Latviju par to Latviju, kuru mēs visi – Jūs, es un visi citi –  veidojam kopā. Lai Jums visiem veicas!

President to visit four cities in Canada

Latvian President Vaira Vīķe-Freiberga will visit Québec and Ontario on a weeklong tour of Canada, during which she also will meet with the Latvian community in Ottawa, the president’s press secretary has announced.

The president’s trip begins Sept. 20 in Québec City where she will meet with Canadian Governor General Michaëlle Jean and Québec Prime Minister Jean Charest. The president also is to be awarded Québec’s highest civilian honor.

On Sept. 21, Vīķe-Freiberga will visit Toronto, where she will speak at noon to the Empire Club of Canada in the Sheraton Centre Toronto Hotel, 123 Queen St. W., Toronto. The title of the address will be “Multilateralism as the Response to the Contempory Challenges.” To reserve tickets, visit www.empireclub.org or telephone +1 (416) 364-2878.

In Toronto, the president also will participate in a business forum and meet with Ontario Gov. James K. Bartleman.

On Sept. 22 it’s back to the province of Québec on a visit to Montréal where the president will participate in another business forum, meet with Mayor Gérard Tremblay and attend a dinner hosted by University of Montréal Rector Luc Vinet.

In Ottawa on Sept. 24, Vīke-Freiberga is scheduled to attend a service in the Peace Latvian Ev.-Lutheran Church, 83 Main St., and at noon meet with members of the Latvian community.

The following day she is scheduled to present flowers at the Tomb of the Unknown Soldier, meet with Speaker of the Senate Noël A. Kinsella and Speaker of the House of Commons Peter Milliken, and meet with Canadian Prime Minister Stephen Harper.

The president also will be presented an honorary doctorate at the University of Ottawa in a ceremony scheduled at 2:30 p.m., Tabaret Hall, Room 112, 550 Cumberland St., Ottawa. During the same ceremony, Professor Jérôme Doutriaux of the university’s School of Management will be awarded the Order of the Three Stars, Latvia’s highest civilian honor. A reception hosted by the Baltic Federation of Canada will follow the ceremony.

On the last day of her Canadian visit, Sept. 26, Vīķe-Freiberga is scheduled to attend a tree-planting ceremony at Government House in Ottawa.

Born in Latvia in 1937, Vīķe-Freiberga spent much of her adult life in Canada, arriving in the country in 1954. From 1965 to 1988, she was a professor of psychology at the University of Montréal. She returned to Latvia in 1998 to become head of the Latvian Institute, but in 1999 was elected to her first term as president.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.