Recent CD honors musical legacy of Latvian violinist Valdis Zariņš

Distinguished Latvian violinist Valdis Zariņš, who passed away in 2018, left behind a towering body of work. Over many decades of performance, Zariņš established himself as a peerless violinist, both as a soloist as well as his orchestral performances, most notably with the Latvian National Symphony Orchestra, where he performed for more than two decades.

While performing with the LNSO, Zariņš was often under the baton of renowned conductor Vassily Sinaisky, and the tandem gave hundreds of memorable concerts and made many significant recordings.

To honor Zariņš’ musical legacy, the Latvian national record label Skani released a two CD set of recordings featuring Zariņš with the LNSO conducted by Sinaisky in 2019. Simply entitled Valdis Zariņš, the collection contains four violin concertos, two by Latvian composers – Gundaris Pone (who is also the conductor for his concerto) and Romualds Kalsons, and two by international composers – Jean Sibelius and Béla Bartók.

Finnish composer Jean Sibelius’ violin concerto, composed in 1904/05 and recorded by Zariņš and Sinaisky in 1988, is a personal and emotional work. Beginning in the opening of the first movement, Zariņš performs in an expressive, intimate manner, particularly in the extensive solo section in the middle of the movement, where Zariņš expresses varied moods in a captivating way. The slower, almost sentimental second movement is elevated by Zariņš’ mellifluous performance, while the dramatic, almost galloping third movement gives Zariņš the opportunity to display his technical skill, all the while supported by the precise performance by the LNSO.

Hungarian composer Béla Bartók’s Violin Concerto No. 2, composed in 1937/38, though full of Bartók’s Hungarian folk music influences, perhaps also reflects the current state of Europe at the time, with war all but inevitable. This may be represented with dramatic moments like the unexpected blast of sound in the first movement, almost like an alarm, and Valdis Zariņš and the LNSO fill these moments with a kind of terror and foreboding. The tranquil second movement offers a respite from the often tense first movement, though there are moments where the uneasiness returns. The third movement is more playful, and the interplay between the soloist and the orchestra is vividly displayed by Zariņš and the LNSO.

The Violin Concerto by exiled Latvian composer Gundaris Pone, composed in 1959, was performed by Zariņš (with the composer himself wielding the baton) and recorded in 1990. The work opens dramatically, with loud bursts of sound suddenly appearing, then dissipating as an eerie quiet takes over, punctuated by what seems like a searching melody performed by Zariņš. Pone, considered as the only truly avantgarde Latvian composer (avantgarde was frowned upon in Soviet occupied Latvia, so only an exiled Latvian could freely compose in this style), displays this in the third movement, which opens with what sounds like a crack of a whip, indicating the driving tempo of the music that follows. The orchestra is a blur of motion, all the way to the conclusion, with Zariņš’ providing a virtuoso performance.

There is an interesting note in the CD booklet about Romualds Kalsons’ Violin Concerto – that, in this performance, Zariņš is truly a soloist – there are no other violins in the orchestra. Zariņš’ performance then takes on an additional dimension in this work that fuses many different styles and moods, like in the second movement, which is at times tense, at other times exhibits a kind of dark humor. Moments of contemplation imbue the third movement, while the percussive fourth movement includes an almost hypnotic performance by Zariņš, and the work concludes suddenly, as if it were unexpectedly interrupted.

The CD booklet is full of fascinating anecdotes about the performer, as well as the compositions. For example, Zariņš would regularly carry ten E strings with him, as he would regularly break this string during performances, and Zariņš played a violin made by Latvian luthier Mārtiņš Zemītis (which is also the violin used on the Bartók concerto recording).

Though all four violin concertos are 20th century compositions, there is still significant variety in these performances, and violinist Valdis Zariņš displays his skills throughout these works, adapting and changing to effectively present each work. Along with the Latvian National Symphony Orchestra, conducted by Vassily Sinaisky, these four performances reveal the adaptability and talent of the violinist. Of course, it is not possible to summarize all the achievements of Zariņš over just two CDs (and one is keen to hear solo performances of his as well), but the Skani release of Valdis Zariņš proves an effective reminder of what a singular violinist Zariņš was and his immense contribution to Latvian academic music.

For further information, please visit the Skani website

Valdis Zariņš

LMIC/SKANI 074, 2019

Track listing:

CD 1

JEAN SIBELIUS Violin Concerto in D minor, op. 47

1. Allegro moderato

2. Adagio di molto

3. Allegro, ma non tanto

BÉLA BARTÓK Violin Concerto No. 2, Sz 112

4. Allegro non troppo

5. Andante tranquillo

6. Allegro molto

CD 2

GUNDARIS PONE Violin Concerto

1. Allegro non troppo sempre di gran maniera

2. Adagio elegiaco un poco rubato

3. Allegro molto vivace

ROMUALDS KALSONS Violin Concerto

4. Allegro ma non troppo

5. Adagio elegiaco un poco rubato

6. Andante con moto

7. Allegro non troppo

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Diasporas skolas kombinē klātienes mācības ar attālinātajām, lai skolu padarītu pieejamu attālāko reģionu bērniem

Par Latvijas valsts atbalstu diasporai un remigrējušām ģimenēm — LU FSI pētnieces Dainas Grosa intervijā ar Latviešu valodas aģentūras direktora vietnieci Daci Dalbiņu un LVA metodiķēm Aiju Otomeri un Lieni Valdmani. Publicējam intervijas otro daļu.

Daina Grosa: 49% vecāku aptaujā min iespējamu atgriešanos Latvijā kā iemeslu, kāpēc viņiem šķiet svarīgi, lai bērns zinātu latviešu valodu. Kā, atrodoties ārpus Latvijas, var sagatavot bērnus, lai iespējamās atgriešanās gadījumā viņiem latviešu valoda nesagādātu grūtības? Ko darīt, lai viņi justos, ka varēs tikt līdzi skolā?

LVA: Latviešu valodas uzturēšana ģimenē, protams, ir būtiskākais. Šim mērķim jāizmanto visi iespējamie interneta resursi valodas apguvei, piemēram, www.maciunmacies.lv, YouTube, www.bernistaba.lv utt.

Protams, laikus arī vajadzētu sākt tam gatavoties. Ne pēdējā brīdī, bet kādu gadu iepriekš un ņemt arī privātskolotājus. Mums ir Classflow privātskolotāju kontaktu loks, ko Eiropas Latviešu apvienība ielikusi savā lapā, plus vēl mēs arī Classflow nodarbībās uzņemam bērnus. Mums 2021. gadā būs Classflow kursi remigrantu bērniem.

Mums ir divu veidu auditorijas. Par atbalsta sniegšanu — mēs runājam par pirms- un pēc- remigrācijas posmiem. Eiropas Latviešu apvienība vēlējās, lai būtu pirms-remigrācijas grupas, kurām varētu palīdzēt sagatavoties — lai latviešu valoda nesagādātu grūtības. Tiek veidoti bukleti — ceļveži skolotājiem un vecākiem, kur ir ekspertu viedokļi par to, kā vajag gatavoties. Tā ir saziņa ar VARAM remigrantu koordinatoriem. Tur, kur ir labi koordinatori, tur ir ļoti laba sadarbība. Ir arī Facebook interešu grupas, kur vecāki, kuri ir šo ceļu jau paveikuši, dalās pieredzē, problēmās. Ja ir iespējams, saziņa ar potenciālo skolu/iespējamo klases audzinātāju.

Vai jums sanāk cieši sadarboties ar remigrācijas koordinatoriem? Vai viņi jums zvana un nāk ar priekšlikumiem vai vienkārši ar problēmām, kas būtu jārisina bērniem, kas plāno atgriezties?

Jā, mums ir aktīva sadarbība ar remigrācijas koordinatoriem. Konsultējam viņus, piedalāmies dažādos sabiedrību informējošos pasākumos, sniedzam arī individuālas konsultācijas vecākiem. Informējam arī Latvijas skolu administrācijas un skolu kolektīvus. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, pedagogiem, kas strādā ar remigrējušajiem bērniem, būs profesionālās pilnveides kursi, meistarklases un pieredzes apmaiņas pasākumi.

Latvijas TV kanālu, filmu, multfilmu pieejamība ārvalstīs ir mūžsena problēma, un tā vēl nav pilnībā atrisināta. Vai aģentūra kādā veidā var palīdzēt ģimenēm diasporā piekļūt pie bērniem piemērotu filmu satura?

Šis jautājums ir diasporas organizāciju aktualizēts un līdz šim ticis risināts dažādu akciju veidā — Nacionālā Kino centra vietnē Filmas.lv noteiktos laika periodos arī diasporai ir pieejama gan Latvijas filmu klasika, gan jaunākās filmas. Ir filmas, kas pieejamas visu laiku. Rudenī šajā vietnē arī diasporai skatīšanai bija pieejamas Lielā Kristapa kino konkursa programmas filmas, to skaitā arī animācijas filmas. Nesen uzzinājām, ka šogad Latvijas Sabiedriskie mediji ir raduši risinājumu Latvijas teritorijā izplatītā autorsatura skatīšanai arī diasporā REplay.lv vietnē, autorizējoties ar e-parakstu vai Smart-ID.

Kādā veidā vecāki, kā arī skolotāji diasporā var uzzināt par visu internetā pieejamo, nevis tikai par to, kas ievietots vietnē Māci un mācies? Vai ir kur vienuviet apvienotas saites uz Uzdevumi.lv, Soma.lv un daudz ko citu?

Šobrīd šādas informācijas vietnē Māci un mācies nav, taču tas ir mūsu darāmo darbu sarakstā. Piemēram, ļoti daudz vērtīgu materiālu ir atrodami Austrālijas latviešu mājaslapā, kā arī Amerikas Latviešu apvienības mājaslapā. Papildināsim mūsu Māci un mācies ar diasporas auditorijai noderīgu vietņu aprakstiem un saitēm.

Tas būtu labi, lai vecākiem nebūtu jāizgudro ritenis no jauna. Ja diasporā dibina jaunu skoliņu, tad vadība zinātu, kur meklēt mācību vielu. Tālāk par skoliņām. Tagad, pēc vairāku gadu ilgās ciešās sadarbības ar diasporas skolām, ko jūs kā aģentūra secināt, ko reāli skoliņas var panākt, un kādam ir jābūt skolu mērķim?

LVA: Kopīgais diasporas skolu mērķis, protams, ir latviešu valodas apguve. Un latviskās vides nodrošināšana latviešu valodes apguvei darbībā. Tas arī palīdz uzturēt latviskumu un līdzdalību Latvijas kultūras dzīvē, kaut vai virtuālā veidā. Tomēr ceļš uz šo mērķi katrai skolai ir savs. Skola vadās no tā, kādi ir apstākļi, kāda ir kopiena, cik aktīvi ir vecāki, kādi ir pedagogi. Diasporas izglītības vadlīnijas ar sasniedzamajiem rezultātiem jau ir, taču pašas skolas ziņā ir, kā tā šos rezultātus panāk. Mēs no savas puses diasporas skolu attīstību un kopējo mērķu sasniegšanu varam veicināt ar skolu līdzfinansējumu. Ar izvirzītajiem kritērijiem finansējuma saņemšanai varam rosināt skolas izvirzīt sev lielākus mērķus, tādā veidā sekmējot latviskās izglītības kvalitāti diasporā.

Tālāk par jaunām diasporas skoliņām. Pāris aktīvistu, kas nesen uzsākuši jaunas skoliņas, aptaujā izteica nesapratni par to, kā pirmajā darbības gadā saņemt atbalstu, jo par tādu atbalstu vispār neko nezināja. Kā lai diasporas kopienas aktīvisti, kuri grasās uzsākt jaunas skoliņas darbību, vispār par jums uzzina, un kā pieteikties uz atbalstu?

Jau kopš pagājušā gada esam paredzējuši finansiālu atbalstu arī jaunajām skolām, kas neatbilst visiem konkursu kritērijiem. Tā, piemēram, Eiropas jaunās skolas, kas vēl nav gadu darbojušās, 2020. gadā varēja saņemt 500 eiro lielu atbalstu darbības uzsākšanai. Papildus tās var saņemt arī apjomīgu mācību un metodisko materiālu dāvinājumu, jaunāko literatūru, ko nosūtām pa pastu. Parasti jauno skolu vadītāji vēršas vēstniecībā, un tad vēstniecība tās nosūta tālāk pie mums pēc atbalsta. Reizēm par mums ir pastāstījuši citu diasporas skolu vadītāji, reizēm par iespējamo atbalstu uzzina diasporas medijos vai interneta meklētājā ierakstot attiecīgos atslēgvārdus.

Diasporas skolotāju semināri notiek jau 12 gadus. Pa šiem gadiem viena skolotāju paaudze ir jau beigusi savas mācību gaitas (darbojoties aktīvi, kamēr viņu pašu bērni iet skolā) un pie grožiem skoliņās nākusi jauna maiņa. Vai jūs pa šiem gadiem redzat izaugsmi skolotāju attieksmē, darbībā?

Trimdas laikā dibinātajām diasporas skolām ir spēcīgas tradīcijas, skolotāju nomaiņa notiek organiskāk, vērtības, metodes un tradīcijas nododot jaunajiem skolotājiem. Eiropas jaunajām skolām vērojama lielāka skolotāju mainība, taču šajās skolās ir vairāk profesionālu latviešu valodas skolotāju, kam ir spēcīgāka latviešu valodas zināšanu bāze, salīdzinot, piemēram, ar ASV, Austrālijas vai Kanādas skolām, kurās profesionālie pedagogi var arī nebūt ar labām latviešu valodas zināšanām.

Diasporas skolotāju klātienes kursi ir neaizstājami ne nododamās informācijas ziņā, tā ir pieredzes apmaiņas vieta, savstarpējo kontaktu veidošanas vide. Klātienes kursus aizstājot ar attālinātiem pasākumiem 2020. gadā, šobrīd varam secināt, ka arī pēc pandēmijas turpināmi reģionālie pieredzes apmaiņas vebināri, kas ļauj skolotājiem pašiem aktīvāk iesaistīties un dalīties pieredzē, kas klātienes seminārā dalībnieku skaita un laika ierobežotības dēļ ne vienmēr ir iespējams. Nākotnē redzam klātienes un attālināto pasākumu kombinēšanas potenciālu.

Tālāk mēs varētu parunāt par remigrējušo ģimeņu nometnēm un arī bērnu vasaras nometnēm. Kādas ir bijušas atsauksmes par tām?

Par mūsu remigrantu nometnēm ir bijušas ļoti labas atsauksmes, dalībnieki ir ļoti apmierināti gan par attieksmi, gan gūto informāciju. Veidojas domubiedru grupa – vecāki, kuri ir piedalījušies šajās nometnēs, ir gatavi sniegt palīdzību un atbalstu jauno remigrantu vecākiem. Runājot par diasporas bērnu vasaras nometnēm, šobrīd tas vairs nav mūsu finansējuma plānā, tās organizē SIF.

Līdz pandēmijai katru vasaru organizējām Classflow tālmācības skolēnu salidojumu vasarā Latvijā, cerams, drīzumā tas atkal varēs notikt klātienē. Šajā salidojumā, kas ir trīs dienu nometne, katru gadu piedalās ap 70 bērnu. Tas ir kā skolas pasākums, kurā mūsu tālmācības skolēni satiek savus skolotājus un grupas biedrus, piedalās kopējās nodarbībās. Vienlaikus vecākiem tiek organizētas izglītojošas lekcijas.

Par tālmācības kursiem. Aptaujā ļoti daudzi vecāki teica, ka viņi grib pieteikt savus bērnus tālmācības kursos, bet nav vietas. Kā var viņiem palīdzēt?

Mums ir 200 skolēnu vietas, un bez papildu finansējuma šo vietu skaitu nav iespējams palielināt. Gada laikā atbrīvojas tikai dažas vietas, tad dodam iespēju tiem bērniem, kas ir iepriekš jau pieteikušies. Mums veidojas gaidītāju rinda, kurā var pieteikties, elektroniski aizpildot informāciju mūsu mājaslapā Valoda.lv. Pagājušajā gadā, pārplānojot klātienes pasākumu finansējumu, organizējām papildu tālmācības grupas pusaudžiem.

Bet man liekas, ka vairāk satraucas tieši mazo bērnu vecāki, kuri grib, bet vietu trūkuma dēļ nevar pieteikt bērnus tālmācības kursos.

Taču, kā jau iepriekš minējām, mums ir Classflow kursus apguvušo diasporas skolotāju saraksts, kuru kontakti ir pieejami. Vecāki var izvēlēties privātskolotāju un tālāk jau sadarboties individuāli.

Bet nu pētnieki aktualizējuši to, ka tālmācības kursiem ir nepietiekams atbalsts, jo tajos nevar piedāvāt vietu visiem gribētājiem.

Ja mēs kaut 200 bērnus atbalstām un palīdzam viņiem labi apgūt latviešu valodu, tas arī tomēr ir daudz. Nodrošinām nodarbības nelielās grupās profesionāla pedagoga vadībā divreiz nedēļā. Protams, samazinot nodarbību skaitu līdz vienai reizei nedēļā, varētu apmācīt divreiz vairāk skolēnu, taču tas tomēr ir mācību kvalitātes jautājums, ko nedrīkst risināt matemātiski. Nopietnus mācību rezultātus varam nodrošināt tikai ar nodarbībām divas reizes nedēļā.

Par pandēmiju un to, kādas korekcijas tā ir ieviesusi skolās šobrīd. Vai, jūsuprāt, pandēmijas iespaidā radusies jaunā attālinātā mācīšana būs izveidojusi skolām, ja ne pilnībā, tad varbūt daļēji jaunu modeli? Vai tas ir vēlams?

Pēdējā gada laikā diasporas skolotāji ir ļoti intensīvi mācījušies un apguvuši jaunas iemaņas, strauji pielāgojoties attālināto mācību formātam. Mūsu Classflow kursos pagājušā gada laikā vien esam apmācījuši 40 diasporas skolotājus, un šogad darbs turpināsies. Skolotāji ir mācījušies, arī sadarbojoties savā starpā un papildinot zināšanas individuāli, apgūstot dažādus digitālos rīkus attālināto mācību nodrošināšanai.

Veidojas plašs diasporas skolotāju loks, kas būs apguvuši dažādus digitālos rīkus un mācību platformas un varēs tos prasmīgi izmantot arī pēc pandēmijas. Klātienes nodarbības ir neaizstājamas, to nozīmi uzsver paši diasporas skolotāji, un, tikko būs iespējams, tās atsāksies. Būs skolas, kas klātienes mācības turpinās kombinēt ar attālinātajām mācībām, lai skolu padarītu pieejamu attālāko reģionu bērniem. Tiem, kuriem līdz šim nebija iespējams skolu apmeklēt. Prognozējam, ka palielināsies skolas pieejamība un atvērtība, taču ne atsakoties no klātienes mācībām. Mēs visi būsim kļuvuši gudrāki un spēsim izmantot daudz lielāku instrumentu kopu.

Vai ir risks, ka pandēmijas dēļ arī skola izbeidz darbību, jo aptaujā skolotāji teica – jā, mēs izgājām šos Classflow kursus, tomēr attālinātās mācības skolā neizmantojam.

Ir skolas, kas pandēmijas laikā uz laiku apturēja darbību, jo tas ir vienkāršāk. Ja šī situācija ieilgs, domājam, daļa no tām arī uzsāks attālinātās mācības. Sākotnēji neviens nerēķinājās ar pandēmijas ilgumu… Ir dažas skolas, kas ir beigušas darboties, taču tā ir noticis arī iepriekšējos gados, kad pandēmiju nevarējām vainot. Katru gadu Eiropā ir skolas, kas beidz pastāvēt, un ir kāda, kas rodas no jauna. Bet mēs rūpējamies par nepieciešamo atbalstu un tā pielāgošanu dažādajām skolu un to skolotāju vajadzībām.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD candidate, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, an author and translator into English of various books on industrial history in Latvia.

«Nepārtrauciet runāt dzimtajā valodā un nododiet to saviem bērniem kā nezūdošu vērtību»

Pagājušā gada nogalē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Diasporas un migrācijas pētījumu centru īstenoja pētījumu par latviešu valodas uzturēšanu diasporā, tostarp vecāku izmantotajiem mācību materiāliem, diasporas skolu apmeklēšanu un citiem aktuāliem jautājumiem. Gatavojoties pētījuma ziņojuma publicēšanai, pētniece Daina Grosa aicināja uz interviju Latviešu valodas aģentūras direktora vietnieci Daci Dalbiņu un LVA metodiķēm Aiju Otomeri un Lieni Valdmani, lai izzinātu atbildes uz diasporas vecākiem svarīgiem jautājumiem, kurus izgaismoja aptauja. Publicējam intervijas pirmo daļu.

Daina Grosa: Kā Latviešu valodas aģentūra (turpmāk — LVA) atbalsta dažāda līmeņa latviešu valodas apguvi — gan pasīvu, gan aktīvu valodas lietošanu bērniem diasporā, kā arī tādiem bērniem, kuri, iespējams, pēc laika atgriezīsies Latvijā skolā?

LVA: Mēs mērķtiecīgi plānojam mācību materiālus visiem diasporas bērniem, kuri ir ļoti atšķirīgi. Mums ir ļoti plašs mācību materiālu klāsts. Ir materiāli, ar kuriem bērns var strādāt pats, kā arī tādi, kuri ir balstīti pedagogu līdzdarbībā. Ir tematiski veidoti materiāli vai kādu konkrētu tēmu stiprinoši materiāli, piemēram, teikumu veidošana vai alfabēta apguve. LVA mācību materiālu vietnes Māci un mācies statistika atspoguļo, ka to diasporā izmanto ļoti daudz. 2020. gadā vietnei bija 151 000 lietotāju, lielākais apmeklētāju skaits bija no Latvijas, kam sekoja lietotāji ASV, Lielbritānijā un Krievijā. Visbiežāk apmeklētas bija pirmsskolas (27%) un sākumskolas (15%) sadaļas, kurās atrodami mācību materiāli līdz 6 gadus veciem bērniem un 7–11 gadus veciem skolēniem.

Šī mūsu pieeja, veidojot diferencētus mācību materiālus, kas noderētu ikvienam diasporas bērnam un skolotājam, ir attaisnojusies un atzīstama par labu. Protams, kādam gribētos, lai vairāk būtu materiālu par kādu īpašu tēmu, taču mēs strādājam visai diasporai. Līdz ar to varbūt reizēm šķiet, ka mūsu materiāli ir tik daudzveidīgi, ka tajos ir grūti orientēties. Taču mūsu vietne Māci un mācies ir materiālu krātuve, nevis burvju nūjiņa, ar kuru acumirklī iemācīties latviešu valodu. Mēs dodam rīku, bet pati valodas apguve ir atkarīga no ģimenēm, skolotājiem un arī no pašiem bērniem. Pagājušā gada aptaujā atslēgas vārdi, ko Latvijas un diasporas pedagogi veltīja mūsu materiāliem, ir — noderīgi, interesanti un mūsdienīgi.

Kad vecāki vēršas pie mums pirms atgriešanās Latvijā, mēs iesakām apmeklēt latviešu skolu, ja tā konkrētajā reģionā ir pieejama, kā arī izskatām iespēju bērnu uzņemt Classflow tālmācības nodarbībās, ja tas ir iespējams. Pirms atgriešanās vismaz gads ir jāpavada, intensīvi apgūstot latviešu valodu, jāizskata visas iespējas. LVA ir apmācījusi Classflow tālmācības skolotājus, kuri savus pakalpojumus piedāvā arī kā privātskolotāji, viņu kontakti atrodami ELA mājaslapā.

Ir pirmsskolas vecuma bērni, vidusskolas vecuma jaunieši, pieaugušie — dažādas vecuma kategorijas. Un katrai ir ļoti atšķirīgas valodas prasmes. Vai visām vecuma grupām ir pieejami piemēroti mācību materiāli? Kurām vecuma grupām to ir vairāk?

Vietnē Māci un mācies ir pieejami vairāk nekā 400 pa vecumposmiem sagrupētu mācību materiālu. Katram vecumposmam ir izveidots skaita ziņā aptuveni vienāds materiālu klāsts. Mēs skatāmies, kuri materiāli tiek visvairāk izmantoti, un šīm vecuma grupām cenšamies veidot papildu materiālus. Lielāka interese ir par mazo bērnu mācību materiāliem, it īpaši spēlēm.

Mācību materiāli ir tikai viens no atbalsta un auditorijas iesaistes veidiem. Mēs organizējam arī dažādus konkursus, piemēram, mums ļoti aktīvi darbojas valodas spēļu klubs mazajiem bērniem. Reizi mēnesī ir konkurss ar īsu un vienkāršu uzdevumu. Decembra konkursā vien piedalījās vairāk nekā 1200 bērnu no visas pasaules. Arī diasporas pedagogi augstu novērtē šos konkursus — viņi saka, ka tie viņiem dod ierosmi, kā strādāt ar LVA veidotajiem materiāliem. Jauniešiem un pieaugušajiem organizējām prāta spēļu turnīru Cietie rieksti latviešiem pasaulē, kurā kopā piedalījās 50 komandas. Mēs meklējam jaunas formas un metodes — esam ļoti elastīgi un dinamiski, reaģējam tiešām ātri. Piemēram, šobrīd top digitāls mācību materiāls Personības un notikumi, kurā skolēniem māca nevis par pagātni, bet par to, ko, piemēram, sasniedzis Dukurs, lai bērni saprastu mūsdienu Latviju. Ja grib mācīties, ja ir motivācija un interese – viss nepieciešamais ir nodrošināts.

Jautājums par vietni Māci un mācies un mācību vielas atrašanu. Vienu brīdi no skolotāju puses bija sūdzības, ka vietnē grūti orientēties — attiecīgās sadaļas atrašana katru reizi sagādāja grūtības. Varat, lūdzu, pastāstīt, kā vietne ir uzlabota?

Vietne ir uzlabota jau pirms gada, un mēs redzam, ka tā tiešām tagad strādā labāk. Vadījāmies pēc starptautiskiem valodas apguves portālu labākajiem paraugiem, mācību materiālus Mācies sadaļā sakārtojot pēc vecumposmiem: līdz 6 gadiem, 7–11, 12–15 un 16+. Mūsu mācību materiāli ir diferencēti – skolotājs pats atlasa, kādus uzdevumus kuram bērnam dot atkarībā no viņa priekšzināšanām. Savukārt pedagogiem materiāli sadaļā Māci pamatā ir grupēti pēc to veidiem: mācību materiāli un metodiskais atbalsts. Tālāk šie materiāli jau ir grupēti detalizētāk, piemēram, diasporai veltītajā sadaļā ir Programmas un to papildmateriāli; Diasporas skolotāju pieredzes materiāli; Vebināri un videolekcijas; Metodikas skola Pupa; Valodas līmeņu apraksti u.c.

Pētījumā diasporas vecāki izteica vēlmi, ka vajag daudz vairāk radīt mazas digitālās spēlītes, kuras bērns var spēlēt mobilajā ierīcē — planšetē, telefonā tāpat kā spēles angļu valodā. Vai LVA ir padomā vairāk izstrādāt šādas spēles?

Esam izstrādājuši ne tikai digitālās spēles, kas visiem pieejamas vietnē Māci un mācies, bet ir iegādājamas arī galda spēles, piemēram, Atver pasauli. Tāpat projektā Kompetenču pieeja mācību saturā ir izstrādātas galda spēles un didaktiskie materiāli, kuru elektroniskās versijas izdrukāšanai ir pieejamas arī vietnē Māci un mācies.

Mums nupat ir iznākusi digitāla Latviešu valodas bilžu vārdnīca, drīzumā būs pieejama arī vārdnīcas lietotne viedtālruņiem. Ļoti ērta, interesanta, ar bildēm un interesantiem uzdevumiem pašiem mazākajiem. Projektā tiek izstrādāta arī lietotne latviešu valodas apguvei bērniem, kas veidota kā liela daudzpakāpju spēle. Tāpat projektā top divdesmit 3D animācijas filmas latviešu valodas apguvei pašiem mazākajiem.

Mēs sadarbojamies arī ar raidījumu Tutas lietas, kuras tēlus Lapsu un Feneku bērni ir ļoti iemīļojuši gan Latvijā, gad diasporā. Kā sadarbības projektu esam izveidojuši jau divas sērijas un domājam par turpinājumu. Pagājušā gada 18. novembrī tapa īpašs video sveiciens, kurā Tuta apsveica visu valstu latviešu skolu bērnus.

Es piekrītu, ka galda spēles un tas, ka ģimene vai klase kopīgi kaut ko spēlē vai risina, ir ideāls, uz ko tiekties, bet reālajā dzīvē bērni daudz tiek atstāti savā nodabā, un vecāki tieši vēlētos iedot bērnam planšeti, kurā viņš spēlētu latviski, nevis angliski vai citā valodā. Tā noteikti ir ļoti dārga lieta, bet bērni ir pieraduši ar to spēlēties.

Taču spēlē mēs varam ietvert ap 200 vārdu, un viss. Bet, jā, vecākiem un bērniem vislabāk patīk spēļu formāts. Taču mēs esam pedagogi, metodiķi — mēs gribam iet dziļumā. Tikai izklaidējoties, valodu iemācīt ir ļoti grūti. Jā, mēs varam radīt pozitīvu attieksmi, interesi. Mēs darām to soli pa solim. Ar valodas spēļu klubu ieinteresējam bērnus un vecākus, vienlaikus informējam un izglītojam skolotājus. Mums ir sistēma.

Vēl par jaunumiem. Tika pieminēti Cietie rieksti, nesen notika virtuālā ekskursija pa Rīgu. Lūdzu, pastāstiet par to vairāk!

Tas bija remigrantiem un diasporai kopīgs projekts, kas bija ļoti veiksmīgs. Virtuālā ekskursija Izzini Rīgu! bija ne tikai tiešsaistes spēle, tās dalībnieki tikās arī Zoom platformā — iesaistās ģimenes, iesaistās jaunieši un arī bērni. Atsaucība bija ļoti liela. Šādas aktivitātes motivē un ieinteresē apgūt latviešu valodu.

Tikko ir publicēta spēle skolēniem Vai zini terminus?. Tā vairāk ir paredzēta remigrantiem, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas izglītības sistēmā — termini matemātikā, dabaszinībās utt. Tur ietvertas visas mācību jomas.

Mazajiem bērniem nupat iznākusi grāmata Noķer vārdu!, kas veidota atbilstoši tematiskajai pieejai — ir pastāstīts par krāsām, par skaitļiem, par sieviešu un vīriešu dzimti, ir vienskaitlis, daudzskaitlis, deminutīvi. Šajā grāmatā vārdi virknējas dzejoļos, komiksos, pasakās, mīklās un pat ēdienu receptēs. Diasporas skolas grāmatu saņems dāvinājumā.

Vai Jūs varētu pastāstīt par saviem nākamā gada plāniem un jaunajiem projektiem?

Mēs turpināsim jau iesākto — jaunu mācību materiālu izstrāde, izglītojoši vebināri pedagogiem, valodas spēļu klubs bērniem, prāta spēļu turnīrs jauniešiem un pieaugušajiem, būs arī virtuālās ekskursijas. Mēs organizēsim tiešsaistes mazuļu skolu ģimenēm, kurā reizi mēnesī radoši kopā darboties ar pirmsskolas pedagogu. Strādāsim pie dažādām digitālo materiālu adaptācijām viedtālruņiem, arī pie e-Laipas un e-Pupas. Tāpat top interaktīvā Māci un mācies vietnes sadaļa Izglītība diasporā, kurā būs arī forumi diasporas skolotājiem un vecākiem. Sagatavošanā ir ceļveži remigrantu pedagogiem un vecākiem, kā arī informatīvais buklets Skolas gaitas mītnes zemē — ceļvedis diasporas vecākiem.

Vēl viens tāds nenoklāts lauciņš ir latviešu «slengs», jo vietējo Latvijas bērnu runu diasporā nepazīst.

Izcila ideja!

Ģimenēm pietrūkst laika valodu mācīt mājās, tas ir viens no klupšanas akmeņiem, un citvalodīgā vide ir tik spēcīga, ka tā pārņem ikdienu. Vai no jūsu puses būtu kādi padomi, kā veiksmīgi uzturēt valodu, dzīvojot diasporā?

Vispirms jau ģimenē ir jārunā latviešu valodā. Ja latvietis ir tikai viens no vecākiem, tad katrs vecāks ar bērnu runā savā dzimtajā valodā. Mītnes valsts valodu bērns apgūs skolā. Noteikti iesakām iekļauties vietējā latviešu kopienā, ja tas ir iespējams, – apmeklēt nedēļas nogales skolu un dažādus pasākumus. Taču tas ne visām ģimenēm ir pašsaprotami, daudzi vecāki izvēlas distancēties no visa latviskā. Tādēļ mums ir skaidrojošs buklets, kurā atspēkoti dažādi mīti, tas pieejams gan drukātā, gan elektroniskā formātā.

Bērnībā apgūt valodas ir visvieglāk, it īpaši izrunas nianses. Bērnam nav problēmu apgūt divas vai vairākas valodas vienlaikus. Turklāt vairāku valodu vienlaicīga apguve veicina bērna kognitīvās un komunikatīvās spējas. Daudzvalodīgi bērni ir radošāki, ar labāku atmiņu, veiksmīgāk spēj vienlaikus veikt vairākus uzdevumus, vieglāk risina problēmas, labāk spēj koncentrēties un ātrāk apgūst jaunas valodas.

Nereti traucē arī tas, ka bērnudārza audzinātāji vai skolotāji mītnes zemes skolā aizrāda — lūdzu, nerunājiet ar savu bērnu svešā valodā, runājiet, lūdzu, mītnes zemes valodā. Un vecāki nobīstas un paklausa, un tad jau tā cīņa ir pa pusei galā.

Taisnība, šie ieteikumi ir pilnīgā pretrunā ar pētījumiem. Valodas netraucē bērnam attīstīties. Slikti, ja vecāki ar bērnu runā, piemēram, sliktā angļu valodā, nevis savā dzimtajā valodā.

Un tie ir lieli procenti, kas īstenībā neapmeklē sabiedrības pasākumus, un tas vienmēr ir sāpīgs jautājums: kā tad šie apmēram 85% ģimeņu, kas neiesaistās latviešu kopienas aktivitātēs diasporā, lai tomēr veiksmīgi uztur valodu, darot to tikai mājas kārtībā un satiekot savus bērnus tikai vakaros pēc darba, kad visi jau noguruši. Tā ir mūžsenā problēma.

Ir jāsāk ar ģimenes sarunvalodu – ar bērnu sarunāties latviešu valodā. Tas ir pamatu pamats. LVA plāno pastiprinātu uzmanību pievērst vecāku izglītošanai — organizēsim izglītojošus vebinārus, būs diasporas vecāku forums mūsu vietnē Māci un mācies, informatīvi raksti. Taču jāatzīst, salīdzinot ar pāris gadiem iepriekš, situācija ir uzlabojusies, par labu nāk diasporu iekļaujošā mediju telpa. Plašāk izskan latviešu valodas saglabāšanas un apguves nozīme, ko publiski pauž dažādi diasporas pārstāvji. Palielinās iespēja tapt sadzirdētiem.

Lasot pētījuma rezultātus, rodas iespaids, ka anglosakšu valstīs uzturēt dzimto valodu ģimenē ir daudz grūtāk nekā kontinentālajā Eiropā, kur valodiskā vide ir daudzveidīga. Anglosakšu valstīs ir vieglāk zaudēt savu mātes valodu, jo valodas vide ir ļoti viendabīga un citas valodas netiek aktīvi izmantotas sadzīvē.

Piekrītam. Un tādēļ jo vairāk spēka ir jāiegulda skaidrojošā darbā, sniedzot ieteikumus vecākiem, atbalstot ģimenes. Lai nepārtrauc runāt dzimtajā valodā, nododot to saviem bērniem kā nezūdošu vērtību.

Jautājums par krievvalodīgajiem respondentiem. Pētījumā viņu atbilžu bija nedaudz, bet tās liecināja, ka viņi jūt plaisu vispār nākt uz diasporas latviešu skolām un, ja viņi vēlas latviešu valodu uzturēt, viņiem ir daudz grūtāk to paveikt. Vai jums būtu kādi ieteikumi šīm ģimenēm?

Kad mums bija semināri Bredfordā, saskārāmies ar ļoti pozitīviem piemēriem. Piemēram, kāda ukrainiete strādāja par skolotāju latviešu nedēļas nogales skolā, viņu piesaistīja latviešu kopienas aktivitāte. Bieži mazākumtautību, arī krievu tautības vecāki lūdz viņus pieņemt un neuzsvērt, ka viņi ir krievu tautības vecāki, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Mums arī pašiem acīmredzot vajag vairāk pievērst uzmanību šai auditorijai, lai mācību materiāli un pasākumi būtu saistoši ikvienam, kas nāk no Latvijas.

Vai Latvijas valstij būtu jāpalīdz tiem diasporā nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas nav latviešu tautības, uzturēt savu dzimto valodu?

Mēs par to esam domājuši. Tās varētu būt dzimtās valodas dienas diasporā, ko mēs varētu atbalstīt kā izglītojošus pasākumus, kuros ģimenes demonstrē savu dzimto valodu, lai atainotu, cik diasporas kopiena ir daudzpusīga un bagāta. Bet praktiski uzturēt visu Latvijas valstspiederīgo dzimto valodu tā, kā mēs uzturam latviešu valodu, — ar spēļu, mācību līdzekļu palīdzību, to mēs nevaram. Vairāk varam palīdzēt tieši līdzdalības nozīmē — atbalstīt izglītojošus pasākumus, kuros tiek izmantoti dzimtās kultūras elementi.

Pēc nedēļas lasiet mūsu vietnē sarunas otro daļu.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD candidate, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, an author and translator into English of various books on industrial history in Latvia.