Seminārā dalās pieredzē par vasaras vidusskolām un nometnēm diasporā

“Skolotājs ir misionārs, kas strādā gan Latvijā, gan diasporā” ar šādiem vārdiem š.g. 1. decembrī tika atklāts diasporas izglītotāju seminārs “Latviešu valodas apguves iespējas diasporas izglītībā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece Vineta Ernstsone, atklājot semināru, min, ka aizvadītais gads bija pilns dažādu jauninājumu diasporas izglītībā. Seminārā paredzēts iepazīstināt nākamā gada latviešu vasaras vidusskolu skolotājus ar jau strādājošo skolotāju pieredzi, iepazīstinot ar vasaras vidusskolām, kas notiek ASV un Austrālijā. Tāpat paredzēts ieskats Latvijā notiekošajās nometnēs, kas paredzētas ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu vidusskolēniem un studentiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja uzrunāja klātesošos, īsi raksturojot pagājušajā gadā sniegto valsts atbalstu diasporas vasaras vidusskolām, un izteica cerību, ka reiz visi vasaras vidusskolu absolventi būtu gatavi turpināt darbu vai mācības Latvijā, jo viņu latviešu valodas prasme šo iespēju nodrošinātu. Arāja arī minēja, ka diemžēl pašlaik vēl nav skaidrības, vai valsts atbalsts diasporas vasaras vidusskolām turpmāk tiks iekļauts budžetā, jo, kā zināms, līdz šim vēl neizveidotās valdības dēļ budžets vēl nav un kādu laiku vēl arī netiks pieņemts. Tomēr nesen pieņemtais diasporas likums dod cerības, ka vismaz viena gada ietvaros vasaras vidusskolu atbalsts tiks nodrošināts, jo likumā ārpus Latvijas izglītība uzsvērta kā viena no prioritātēm.

Turpmāk semināra apmeklētājus iepazīstināja ar vairākām vasaras vidusskolām. Ar ASV Mičiganas štatā esošo “Garezeru”, kas jau vairāk nekā 50 gadu pulcē ļoti daudz diasporas bērnu un jauniešu dažādās vecuma grupās, iepazīstināja ilggadējas skolotājas Ina Šulce un Ināra Strautniece. Līdzās tradicionālajām GVV vidusskolas mācībām un latviskuma izpratnes un audzināšanas nodarbēm dažus pēdējos gadus ar Latvijas valsts atbalstu Garezers ir pirmā vasaras vidusskola, kas absolventiem piedāvā iespēju kārtot valsts valodas prasmes eksāmenu. Šogad to kārtoja jau 41 persona – lielākoties 4.klases beidzēji un daži pieaugušie – saņemot A, B vai C valsts valodas prasmes apliecību.

Par vasaras vidusskolu “Kursa”, kas atrodas ASV Rietumkrastā, pastāstīja Reinis Vējiņš. Tajā skolēni valodas pārbaudījumu šogad kārtoja pirmo reizi. Par šo sasniegumu “Kursa” īpaši jāpaslavē, jo vairākus gadus pirms 2015. gada šī vasaras skola bija pārtraukusi darbību pedagogu trūkuma dēļ. Mācībspēku nepietiekamā kvalifikācija vai neesamība ir vispārzināma diasporas skolu problēma, tāpēc Latvijas valsts atbalstu, sūtot skolotājus uz vasaras vidusskolām, izglītības darbinieki un visa diasporas sabiedrība novērtē īpaši augstu.

Ziemeļu puslodei neparastā laikā – janvārī – notiek arī Annas Ziedares vasaras vidusskola Austrālijā. Ar to iepazīstināja skolotāja Ilze Jēgere. Šai vidusskolai arī ir vairāk nekā 40 gadus gara, tradīciju pilna vēsture, taču skolotāji ar Latvijas atbalstu uz turieni dodas tikai pēdējos gados. Veseli 45 cilvēki arī Austrālijā šogad jau kārtoja valsts valodas prasmes pārbaudījumu!

Par Eiropā notiekošo Eiropas vasas skolu pastāstīja Aira Priedīte no Eiropas Latviešu apvienības. Šī nometne pulcina latviešu jauniešus no vairākām Eiropas valstīm un arī Latvijas. Tajā nav formālas mācību programmas, bet jaunieši patiesi priecājas par kopā pavadīto laiku latviskā vidē un nodarbībās.

Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu pārstāvēja Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa. Šī projekta ietvaros Latvijas Universitāte piedāvā latviešu izcelsmes studentu vecuma jauniešiem apmeklēt universitātes pasniedzēju vadītas valodas un kultūras nodarbības, uzlabojot savas valodas zināšanas un papildinot un pilnveidojot informāciju par latvisko kultūru gan mācību centrā, gan dažādās ekskursijās.

Latviešu valodas prasmes vērtētāju pieredzē dalījās Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva. A. Lazareva pastāstīja, ka kopš 2015. gada ārpus Latvijas ļoti palielinājusies interese par iespēju kārtot valodas prasmes pārbaudījumus. No 2006. gada līdz 2014. gadam to bija kārtojis tikai 161 interesents Maskavā, bet kopš 2015.gada to jau kārtojuši 339 interesenti Īrijā, Krievijā (Sibīrijā), ASV un Austrālijā. A. Lazareva minēja, ka, pētot pārbaužu rezultātus, novērojama nepieciešamība pēc piemērotāku mācību programmu veidošanas katrai kārtotāju grupai.

Semināra noslēgumā notika īsa diskusija par vasaras vidusskolu un nometņu veidošanas praksi. Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis, analizējot diasporas izglītības esošo situāciju, minēja, ka bērni Eiropā pagaidām vēl ir izbraucēji pirmajā paaudzē, tāpēc viņu latviešu valodas zināšanas ir labā līmenī. Tādēļ arī Eiropas vasaras skolā vasaras skolas dalībnieki netiek sadalīti pa valodas prasmes līmeņiem efektīvākam mācību procesam (kā tas notiek, piemēram, Garezera Vasaras vidusskolā), bet dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja apgūt sociālās zinības, pašiem vērtējot valstī un sabiedrībā notiekošos procesus. Tika arī uzsvērts, ka latviskās izglītības centieni ārpus valsts joprojām sasniedz tikai mazu daļu ārvalstīs dzīvojošo latviešu.

Diskusijā tika minēts, ka līdzšinējais Latvijas valsts atbalsts izglītības centieniem diasporā ir bijis ļoti nepieciešams un tiek atzinīgi novērtēts. Izskanēja arī vēlme, lai šādi semināri, kas sagatavotu Latvijas skolotājus tam, kas viņus sagaida, dodoties uz vasaras vidusskolām ārpus valsts, notiktu regulāri, lai pieredzējušākie kolēģi dalītos savā pieredzē, kā strādāt ar jauniešiem, kam latviešu valoda bieži vien nav pirmā valoda, tomēr tā viņiem noteikti nav arī svešvaloda. Pēdējā laikā bieži tiek minēts un arī semināra laikā izskanēja termins “mantotā valoda”. Šī emocionālā fona dēļ valodas apguvei, iespējams, jāizmanto nedaudz atšķirīgas metodes. Kaut pastāv bažas, cik plašu valsts atbalstu būs iespējams nodrošināt nākamajā gadā, jo joprojām nav iespējams pieņemt valsts budžetu, tomēr klātesošo gan valsts iestāžu, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka labi sāktā prakse jāturpina, lai vasaras vidusskolas un izglītojošās nometnes diasporā varētu turpināt darboties, īstenojot savu mērķi – veidot un saglabāt jauniešos latviskumu un zināšanas par Latvijas valsti, tās kultūras vērtībām un īpaši, valodu tādā līmenī, lai viņiem būtu iespēja pilnībā iekļauties Latvijas vidē nepieciešamības gadījumā, piemēram, izlemjot braukt uz Latviju studēt vai strādāt.

Krišs Kairis ir otrā kursa žurnālistikas students Rīgas Stradiņa universitātē.

PBLA sveiciens Valsts svētkos

Ir pienākusi diena, kuru visi gaidījām ar satraukumu un lepnumu; diena, kurai Latvija un latviešu organizācijas pasaulē gatavojās jau vairākus gadus – šodien pirms 100 gadiem tika pasludināta brīvā Latvijas valsts! Tieši pirms vesela gadu simta mūsu valsts tēvi Kārlis Ulmanis un Gustavs Zemgals vērsās pie Latvijas pilsoņiem ar uzsaukumu, kurā pasludināja Latviju par patstāvīgu, neatkarīgu un demokrātisku republiku. Šodien pirms 100 gadiem Nacionālajā teātrī un latviešu sirdīs piedzima Latvija, valsts, par kuru mūsu tēvu tēvi lēja asinis Brīvības cīņās, mūsu vecāki un vecvecāki loloja sirdīs cauri drūmajiem okupācijas gadiem un mūsu paaudze sargā un ceļ.

Brīva un pašu tautas vadīta valsts ir vērtība un privilēģija, par kādu daudzas tautas var tikai sapņot! Valsts ir pienākums un atbildība, kas nekad nebeidzas, rūpes, kas nekad neizsīkst, un sirdsdarbs, kas jādara diendienā ar mīlestību un lepnumu.

No neatkarīgās Latvijas 100 gadiem vairāk nekā puse pavadīta okupācijas važās. Šajos gados Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Brīvības fonds rūpējās par Latviju, stāvēja par Latviju un gādāja par Latviju tā, lai pasaulē un latviešu tautā neizdzistu alkas pēc brīvas valsts un tauta būtu gatava mosties jaunām brīvības cīņām – trešajai atmodai. Dažādas PBLA valdes dažādos gadu desmitos strādājušas Latvijas labā ar patriotismu un mīlestību sirdī, ar lepnumu par savu valsti! Mēs uzturējām dzīvu domu par neatkarības atjaunošanu un palīdzējām Latvijai brīvību atgūt.

Pirmajos neatkarības gados palīdzējām Latvijai attīstīties un augt. Jaunā gadsimta sākumā stiprinājām mūsu valsts drošību caur NATO un Eiropas Savienību. Šajā desmitgadē gādājam par Latvijas tēlu un nesam to pasaulē. PBLA stiprina Latviju, rūpējas par tās drošību un palīdz būvēt valsts labklājību.

Mūsu tēvzemei ieejot otrajā neatkarības gadsimtā, mēs turpināsim strādāt valsts labā – gādāsim par lat- visko izglītību un kultūru ārpus Latvijas, rūpēsimies par jauniešu patriotismu un Latvijas mīlestību kā dzimtenē, tā ārpus tās robežām. Mēs esam lepni par Latvijas sasniegumiem un priecājamies par tās jaunās paaudzes talantiem, uzņēmīgumu un radošumu.

Daudz laimes Tev, Latvija! Esi droša, skaista un lepna valsts pasaules saimē arī savā nākamajā simtgadē! Vēlam Tev saules mūžu, Latvija, un lai Dievs svētī un sargā latvju zemi, tās meitas un dēlus plašajā pasaulē!

PBLA valdes un Latvijas Brīvības fonda vārdā,

Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde

Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis svin Mārtiņus Sibīrijā

Šis ir brīnišķīgs gads! Katram gadam savs skaistums. Šis ir Latvijas simtgades gads, un tas bija viens no iemesliem, kas palīdzēja radīt un piepildīt ideju. Tā radās šī gada maijā Sanktpēterburgā, kad kopā sanāca visi Krievijas latviešu diasporu pārstāvji. Dzīvojot vienā viesnīcas stāvā ar Omskas un Augšbebru latvietēm, Baškortotānas latviešu valodas skolotājai radās doma par to, ka Mārtiņi jāsvin Sibīrijā. Pie tam Baškīrijas latvieši sen nav bijuši ciemos pie sibīriešiem, pie tam latviešu valodas apguvējiem būs lieliska iespēja uzlabot savu senču valodas prasmes. Domāts, darīts! Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diasporas atbalsta projektu konkursā “Arhlatviešu vidusskolas skolēnu motivācijas veicināšanas un pieredzes apmaiņas braucienam uz Mārtiņdienas svinībām Omskas apgabala Augšbebru ciemā” tika piešķirti līdzekļi, un nu mēs jau braucam vilcienā no Ufas un Omsku. Kādam no skolēniem tas ir pirmais brauciens ar vilcienu, turklāt tik tālu no mājām.

Latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” vienmēr ir dzirdams un pamanāms. Arī šoreiz vilcienā “Atbalss” dzied, tā dzied visur, un mūsu dziesmu repertuārs ir plašs.

Pēc 24 stundu brauciena nokļūstam Omskā. Ir vakars. Stacijā mūs sagaida Omskas Latviešu biedrības direktors Andris Tupesis. Dodamies uz autoostu, lai nokļūtu līdz Augšbebriem, mums vēl piecas stundas jābrauc ar satiksmes autobusu. “Atbalss” kļuvusi pavisam klusa, nogurusi, taču tas ir tikai mirklis, ceļā uz autoostu, bērni “atdzīvojas”. Par Sibīriju līdz šim domāts pavisam maz, tā asociējas ar aukstumu un lielu salu, un novembra sākumā sals te tik tiešām jūtams.

Pēc piecu stundu brauciena ar autobusu mēs esam sasnieguši gala mērķi. Esam Augšbebros – mazajā latviskajā ciematā! Jau ceturto reizi esmu Augšbebros, un mani vienmēr pārņem vienas un tās pašas sajūtas – miers un siltums. Ir labi te būt!

Svētki paiet ātri. Svētki sniedz gandarījumu, taču prieku un piepildījumu dod gatavošanās lielajam notikumam. Koncerts, gatavošanās Mārtiņdienas gadatirgum – vafeles cepot un putna pienu brūvējot. Pucēšanās, mēģinājumi un latviešu danču vakari ar vietējo jaunatni – tā paiet divas dienas Augšbebros, un mēs attopamies vien tad, kad viss jau ir beidzies. Jau atkal tiek krāmēts koferis, pēc tam 5 stundu garais ceļš līdz Omskai. Aizbraucot no Augšbebriem bija 19 grādu sals, Omskā – mīnuss viens, Baškīrijā – plus viens.

“Kaut varētu Mārtiņdienu aiz ausīm noturēt!”, tā teic latviešu tautas dziesma, un taisnība vien ir. Spilgti bija Mārtiņi Augšbebru ciemā, spilgta un spraiga gatavošanās tiem. Šķiet svētki rodas tad, kad tiem gatavojamies un gaidām tos, pati Mārtiņu norises diena bija kulminācija mūsu darbam, bet vispirms jau iecerei, kura izdevās.

 

 

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.