«Nepārtrauciet runāt dzimtajā valodā un nododiet to saviem bērniem kā nezūdošu vērtību»

Pagājušā gada nogalē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Diasporas un migrācijas pētījumu centru īstenoja pētījumu par latviešu valodas uzturēšanu diasporā, tostarp vecāku izmantotajiem mācību materiāliem, diasporas skolu apmeklēšanu un citiem aktuāliem jautājumiem. Gatavojoties pētījuma ziņojuma publicēšanai, pētniece Daina Grosa aicināja uz interviju Latviešu valodas aģentūras direktora vietnieci Daci Dalbiņu un LVA metodiķēm Aiju Otomeri un Lieni Valdmani, lai izzinātu atbildes uz diasporas vecākiem svarīgiem jautājumiem, kurus izgaismoja aptauja. Publicējam intervijas pirmo daļu.

Daina Grosa: Kā Latviešu valodas aģentūra (turpmāk — LVA) atbalsta dažāda līmeņa latviešu valodas apguvi — gan pasīvu, gan aktīvu valodas lietošanu bērniem diasporā, kā arī tādiem bērniem, kuri, iespējams, pēc laika atgriezīsies Latvijā skolā?

LVA: Mēs mērķtiecīgi plānojam mācību materiālus visiem diasporas bērniem, kuri ir ļoti atšķirīgi. Mums ir ļoti plašs mācību materiālu klāsts. Ir materiāli, ar kuriem bērns var strādāt pats, kā arī tādi, kuri ir balstīti pedagogu līdzdarbībā. Ir tematiski veidoti materiāli vai kādu konkrētu tēmu stiprinoši materiāli, piemēram, teikumu veidošana vai alfabēta apguve. LVA mācību materiālu vietnes Māci un mācies statistika atspoguļo, ka to diasporā izmanto ļoti daudz. 2020. gadā vietnei bija 151 000 lietotāju, lielākais apmeklētāju skaits bija no Latvijas, kam sekoja lietotāji ASV, Lielbritānijā un Krievijā. Visbiežāk apmeklētas bija pirmsskolas (27%) un sākumskolas (15%) sadaļas, kurās atrodami mācību materiāli līdz 6 gadus veciem bērniem un 7–11 gadus veciem skolēniem.

Šī mūsu pieeja, veidojot diferencētus mācību materiālus, kas noderētu ikvienam diasporas bērnam un skolotājam, ir attaisnojusies un atzīstama par labu. Protams, kādam gribētos, lai vairāk būtu materiālu par kādu īpašu tēmu, taču mēs strādājam visai diasporai. Līdz ar to varbūt reizēm šķiet, ka mūsu materiāli ir tik daudzveidīgi, ka tajos ir grūti orientēties. Taču mūsu vietne Māci un mācies ir materiālu krātuve, nevis burvju nūjiņa, ar kuru acumirklī iemācīties latviešu valodu. Mēs dodam rīku, bet pati valodas apguve ir atkarīga no ģimenēm, skolotājiem un arī no pašiem bērniem. Pagājušā gada aptaujā atslēgas vārdi, ko Latvijas un diasporas pedagogi veltīja mūsu materiāliem, ir — noderīgi, interesanti un mūsdienīgi.

Kad vecāki vēršas pie mums pirms atgriešanās Latvijā, mēs iesakām apmeklēt latviešu skolu, ja tā konkrētajā reģionā ir pieejama, kā arī izskatām iespēju bērnu uzņemt Classflow tālmācības nodarbībās, ja tas ir iespējams. Pirms atgriešanās vismaz gads ir jāpavada, intensīvi apgūstot latviešu valodu, jāizskata visas iespējas. LVA ir apmācījusi Classflow tālmācības skolotājus, kuri savus pakalpojumus piedāvā arī kā privātskolotāji, viņu kontakti atrodami ELA mājaslapā.

Ir pirmsskolas vecuma bērni, vidusskolas vecuma jaunieši, pieaugušie — dažādas vecuma kategorijas. Un katrai ir ļoti atšķirīgas valodas prasmes. Vai visām vecuma grupām ir pieejami piemēroti mācību materiāli? Kurām vecuma grupām to ir vairāk?

Vietnē Māci un mācies ir pieejami vairāk nekā 400 pa vecumposmiem sagrupētu mācību materiālu. Katram vecumposmam ir izveidots skaita ziņā aptuveni vienāds materiālu klāsts. Mēs skatāmies, kuri materiāli tiek visvairāk izmantoti, un šīm vecuma grupām cenšamies veidot papildu materiālus. Lielāka interese ir par mazo bērnu mācību materiāliem, it īpaši spēlēm.

Mācību materiāli ir tikai viens no atbalsta un auditorijas iesaistes veidiem. Mēs organizējam arī dažādus konkursus, piemēram, mums ļoti aktīvi darbojas valodas spēļu klubs mazajiem bērniem. Reizi mēnesī ir konkurss ar īsu un vienkāršu uzdevumu. Decembra konkursā vien piedalījās vairāk nekā 1200 bērnu no visas pasaules. Arī diasporas pedagogi augstu novērtē šos konkursus — viņi saka, ka tie viņiem dod ierosmi, kā strādāt ar LVA veidotajiem materiāliem. Jauniešiem un pieaugušajiem organizējām prāta spēļu turnīru Cietie rieksti latviešiem pasaulē, kurā kopā piedalījās 50 komandas. Mēs meklējam jaunas formas un metodes — esam ļoti elastīgi un dinamiski, reaģējam tiešām ātri. Piemēram, šobrīd top digitāls mācību materiāls Personības un notikumi, kurā skolēniem māca nevis par pagātni, bet par to, ko, piemēram, sasniedzis Dukurs, lai bērni saprastu mūsdienu Latviju. Ja grib mācīties, ja ir motivācija un interese – viss nepieciešamais ir nodrošināts.

Jautājums par vietni Māci un mācies un mācību vielas atrašanu. Vienu brīdi no skolotāju puses bija sūdzības, ka vietnē grūti orientēties — attiecīgās sadaļas atrašana katru reizi sagādāja grūtības. Varat, lūdzu, pastāstīt, kā vietne ir uzlabota?

Vietne ir uzlabota jau pirms gada, un mēs redzam, ka tā tiešām tagad strādā labāk. Vadījāmies pēc starptautiskiem valodas apguves portālu labākajiem paraugiem, mācību materiālus Mācies sadaļā sakārtojot pēc vecumposmiem: līdz 6 gadiem, 7–11, 12–15 un 16+. Mūsu mācību materiāli ir diferencēti – skolotājs pats atlasa, kādus uzdevumus kuram bērnam dot atkarībā no viņa priekšzināšanām. Savukārt pedagogiem materiāli sadaļā Māci pamatā ir grupēti pēc to veidiem: mācību materiāli un metodiskais atbalsts. Tālāk šie materiāli jau ir grupēti detalizētāk, piemēram, diasporai veltītajā sadaļā ir Programmas un to papildmateriāli; Diasporas skolotāju pieredzes materiāli; Vebināri un videolekcijas; Metodikas skola Pupa; Valodas līmeņu apraksti u.c.

Pētījumā diasporas vecāki izteica vēlmi, ka vajag daudz vairāk radīt mazas digitālās spēlītes, kuras bērns var spēlēt mobilajā ierīcē — planšetē, telefonā tāpat kā spēles angļu valodā. Vai LVA ir padomā vairāk izstrādāt šādas spēles?

Esam izstrādājuši ne tikai digitālās spēles, kas visiem pieejamas vietnē Māci un mācies, bet ir iegādājamas arī galda spēles, piemēram, Atver pasauli. Tāpat projektā Kompetenču pieeja mācību saturā ir izstrādātas galda spēles un didaktiskie materiāli, kuru elektroniskās versijas izdrukāšanai ir pieejamas arī vietnē Māci un mācies.

Mums nupat ir iznākusi digitāla Latviešu valodas bilžu vārdnīca, drīzumā būs pieejama arī vārdnīcas lietotne viedtālruņiem. Ļoti ērta, interesanta, ar bildēm un interesantiem uzdevumiem pašiem mazākajiem. Projektā tiek izstrādāta arī lietotne latviešu valodas apguvei bērniem, kas veidota kā liela daudzpakāpju spēle. Tāpat projektā top divdesmit 3D animācijas filmas latviešu valodas apguvei pašiem mazākajiem.

Mēs sadarbojamies arī ar raidījumu Tutas lietas, kuras tēlus Lapsu un Feneku bērni ir ļoti iemīļojuši gan Latvijā, gad diasporā. Kā sadarbības projektu esam izveidojuši jau divas sērijas un domājam par turpinājumu. Pagājušā gada 18. novembrī tapa īpašs video sveiciens, kurā Tuta apsveica visu valstu latviešu skolu bērnus.

Es piekrītu, ka galda spēles un tas, ka ģimene vai klase kopīgi kaut ko spēlē vai risina, ir ideāls, uz ko tiekties, bet reālajā dzīvē bērni daudz tiek atstāti savā nodabā, un vecāki tieši vēlētos iedot bērnam planšeti, kurā viņš spēlētu latviski, nevis angliski vai citā valodā. Tā noteikti ir ļoti dārga lieta, bet bērni ir pieraduši ar to spēlēties.

Taču spēlē mēs varam ietvert ap 200 vārdu, un viss. Bet, jā, vecākiem un bērniem vislabāk patīk spēļu formāts. Taču mēs esam pedagogi, metodiķi — mēs gribam iet dziļumā. Tikai izklaidējoties, valodu iemācīt ir ļoti grūti. Jā, mēs varam radīt pozitīvu attieksmi, interesi. Mēs darām to soli pa solim. Ar valodas spēļu klubu ieinteresējam bērnus un vecākus, vienlaikus informējam un izglītojam skolotājus. Mums ir sistēma.

Vēl par jaunumiem. Tika pieminēti Cietie rieksti, nesen notika virtuālā ekskursija pa Rīgu. Lūdzu, pastāstiet par to vairāk!

Tas bija remigrantiem un diasporai kopīgs projekts, kas bija ļoti veiksmīgs. Virtuālā ekskursija Izzini Rīgu! bija ne tikai tiešsaistes spēle, tās dalībnieki tikās arī Zoom platformā — iesaistās ģimenes, iesaistās jaunieši un arī bērni. Atsaucība bija ļoti liela. Šādas aktivitātes motivē un ieinteresē apgūt latviešu valodu.

Tikko ir publicēta spēle skolēniem Vai zini terminus?. Tā vairāk ir paredzēta remigrantiem, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas izglītības sistēmā — termini matemātikā, dabaszinībās utt. Tur ietvertas visas mācību jomas.

Mazajiem bērniem nupat iznākusi grāmata Noķer vārdu!, kas veidota atbilstoši tematiskajai pieejai — ir pastāstīts par krāsām, par skaitļiem, par sieviešu un vīriešu dzimti, ir vienskaitlis, daudzskaitlis, deminutīvi. Šajā grāmatā vārdi virknējas dzejoļos, komiksos, pasakās, mīklās un pat ēdienu receptēs. Diasporas skolas grāmatu saņems dāvinājumā.

Vai Jūs varētu pastāstīt par saviem nākamā gada plāniem un jaunajiem projektiem?

Mēs turpināsim jau iesākto — jaunu mācību materiālu izstrāde, izglītojoši vebināri pedagogiem, valodas spēļu klubs bērniem, prāta spēļu turnīrs jauniešiem un pieaugušajiem, būs arī virtuālās ekskursijas. Mēs organizēsim tiešsaistes mazuļu skolu ģimenēm, kurā reizi mēnesī radoši kopā darboties ar pirmsskolas pedagogu. Strādāsim pie dažādām digitālo materiālu adaptācijām viedtālruņiem, arī pie e-Laipas un e-Pupas. Tāpat top interaktīvā Māci un mācies vietnes sadaļa Izglītība diasporā, kurā būs arī forumi diasporas skolotājiem un vecākiem. Sagatavošanā ir ceļveži remigrantu pedagogiem un vecākiem, kā arī informatīvais buklets Skolas gaitas mītnes zemē — ceļvedis diasporas vecākiem.

Vēl viens tāds nenoklāts lauciņš ir latviešu «slengs», jo vietējo Latvijas bērnu runu diasporā nepazīst.

Izcila ideja!

Ģimenēm pietrūkst laika valodu mācīt mājās, tas ir viens no klupšanas akmeņiem, un citvalodīgā vide ir tik spēcīga, ka tā pārņem ikdienu. Vai no jūsu puses būtu kādi padomi, kā veiksmīgi uzturēt valodu, dzīvojot diasporā?

Vispirms jau ģimenē ir jārunā latviešu valodā. Ja latvietis ir tikai viens no vecākiem, tad katrs vecāks ar bērnu runā savā dzimtajā valodā. Mītnes valsts valodu bērns apgūs skolā. Noteikti iesakām iekļauties vietējā latviešu kopienā, ja tas ir iespējams, – apmeklēt nedēļas nogales skolu un dažādus pasākumus. Taču tas ne visām ģimenēm ir pašsaprotami, daudzi vecāki izvēlas distancēties no visa latviskā. Tādēļ mums ir skaidrojošs buklets, kurā atspēkoti dažādi mīti, tas pieejams gan drukātā, gan elektroniskā formātā.

Bērnībā apgūt valodas ir visvieglāk, it īpaši izrunas nianses. Bērnam nav problēmu apgūt divas vai vairākas valodas vienlaikus. Turklāt vairāku valodu vienlaicīga apguve veicina bērna kognitīvās un komunikatīvās spējas. Daudzvalodīgi bērni ir radošāki, ar labāku atmiņu, veiksmīgāk spēj vienlaikus veikt vairākus uzdevumus, vieglāk risina problēmas, labāk spēj koncentrēties un ātrāk apgūst jaunas valodas.

Nereti traucē arī tas, ka bērnudārza audzinātāji vai skolotāji mītnes zemes skolā aizrāda — lūdzu, nerunājiet ar savu bērnu svešā valodā, runājiet, lūdzu, mītnes zemes valodā. Un vecāki nobīstas un paklausa, un tad jau tā cīņa ir pa pusei galā.

Taisnība, šie ieteikumi ir pilnīgā pretrunā ar pētījumiem. Valodas netraucē bērnam attīstīties. Slikti, ja vecāki ar bērnu runā, piemēram, sliktā angļu valodā, nevis savā dzimtajā valodā.

Un tie ir lieli procenti, kas īstenībā neapmeklē sabiedrības pasākumus, un tas vienmēr ir sāpīgs jautājums: kā tad šie apmēram 85% ģimeņu, kas neiesaistās latviešu kopienas aktivitātēs diasporā, lai tomēr veiksmīgi uztur valodu, darot to tikai mājas kārtībā un satiekot savus bērnus tikai vakaros pēc darba, kad visi jau noguruši. Tā ir mūžsenā problēma.

Ir jāsāk ar ģimenes sarunvalodu – ar bērnu sarunāties latviešu valodā. Tas ir pamatu pamats. LVA plāno pastiprinātu uzmanību pievērst vecāku izglītošanai — organizēsim izglītojošus vebinārus, būs diasporas vecāku forums mūsu vietnē Māci un mācies, informatīvi raksti. Taču jāatzīst, salīdzinot ar pāris gadiem iepriekš, situācija ir uzlabojusies, par labu nāk diasporu iekļaujošā mediju telpa. Plašāk izskan latviešu valodas saglabāšanas un apguves nozīme, ko publiski pauž dažādi diasporas pārstāvji. Palielinās iespēja tapt sadzirdētiem.

Lasot pētījuma rezultātus, rodas iespaids, ka anglosakšu valstīs uzturēt dzimto valodu ģimenē ir daudz grūtāk nekā kontinentālajā Eiropā, kur valodiskā vide ir daudzveidīga. Anglosakšu valstīs ir vieglāk zaudēt savu mātes valodu, jo valodas vide ir ļoti viendabīga un citas valodas netiek aktīvi izmantotas sadzīvē.

Piekrītam. Un tādēļ jo vairāk spēka ir jāiegulda skaidrojošā darbā, sniedzot ieteikumus vecākiem, atbalstot ģimenes. Lai nepārtrauc runāt dzimtajā valodā, nododot to saviem bērniem kā nezūdošu vērtību.

Jautājums par krievvalodīgajiem respondentiem. Pētījumā viņu atbilžu bija nedaudz, bet tās liecināja, ka viņi jūt plaisu vispār nākt uz diasporas latviešu skolām un, ja viņi vēlas latviešu valodu uzturēt, viņiem ir daudz grūtāk to paveikt. Vai jums būtu kādi ieteikumi šīm ģimenēm?

Kad mums bija semināri Bredfordā, saskārāmies ar ļoti pozitīviem piemēriem. Piemēram, kāda ukrainiete strādāja par skolotāju latviešu nedēļas nogales skolā, viņu piesaistīja latviešu kopienas aktivitāte. Bieži mazākumtautību, arī krievu tautības vecāki lūdz viņus pieņemt un neuzsvērt, ka viņi ir krievu tautības vecāki, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Mums arī pašiem acīmredzot vajag vairāk pievērst uzmanību šai auditorijai, lai mācību materiāli un pasākumi būtu saistoši ikvienam, kas nāk no Latvijas.

Vai Latvijas valstij būtu jāpalīdz tiem diasporā nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas nav latviešu tautības, uzturēt savu dzimto valodu?

Mēs par to esam domājuši. Tās varētu būt dzimtās valodas dienas diasporā, ko mēs varētu atbalstīt kā izglītojošus pasākumus, kuros ģimenes demonstrē savu dzimto valodu, lai atainotu, cik diasporas kopiena ir daudzpusīga un bagāta. Bet praktiski uzturēt visu Latvijas valstspiederīgo dzimto valodu tā, kā mēs uzturam latviešu valodu, — ar spēļu, mācību līdzekļu palīdzību, to mēs nevaram. Vairāk varam palīdzēt tieši līdzdalības nozīmē — atbalstīt izglītojošus pasākumus, kuros tiek izmantoti dzimtās kultūras elementi.

Pēc nedēļas lasiet mūsu vietnē sarunas otro daļu.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD candidate, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, an author and translator into English of various books on industrial history in Latvia.

Daugavas Vanagiem jauna vadība

Ir pagājuši 75. gadi kopš Zedelgemas gūstekņu nometnē 1945. gada 28. decembrī tika dibināta Daugavas Vanagu (DV) organizācija. 2020. gada decembrī tā laika DV priekšnieks Gunārs Spodris pasludināja 2021. gadu par jubilejas gadu.

Dzimusi Beļģijā, DV tagad ir pasaules mēroga organizācija, pārstāvēta arī Diasporas konsultatīvā padomē pie Ārlietu ministrijas. Daugavas Vanagu Centrālās valdes loma ir pārstāvēt un koordinēt DV darbību visā pasaulē. Tās sastāvā ir locekļi no sekojošām DV zemēm: ASV (Andris Kursietis un Līga Nutere), Kanadas (Gunta Reynolds), Austrālijas (Jānis Kārkliņš), Latvijas (Andrejs Mežmalis) un Lielbritānijas. Tās mērķi ir apvienot latviešu tautas kopību, kā arī sniegt palīdzību, piemēram, bijušajiem leģionāriem, daudzbērnu ģimenēm un audžu ģimenēm.  

Ar  2021. gada pirmo janvāŗi amatā stājusies jauna Daugavas Vanagu vadība: DV priekšnieks (Aivars Sinka), DV vanadžu priekšniece (Ināra Sīkais) un jauns DV CV prezidijs (kasiere: Asja Ramate, sekretārs: Pēteris Pētersons). Prezidijam pievienojās arī divi referenti: Mārtiņš Dāle un Egons Piķelis.

Darbs ir iesācies jaunā stilā, izmantojot attālināto konferenču tehnoloģijas, lai tikšanās starp locekļiem un kontinentiem varētu būt tieša un regulāra. Centrālā valde tiksies uz sēdēm vismaz četras reizes gadā: vienu reizi gadskārtējā klātienes sēdē un attālināti trīs reizes.

Pirmās prezidija un valdes sēdes jau notikušas. DV CV sēde 17./18. janvārī vienoja trīs kontinentus un sešas dažādas laika zonas! Pirmajā sēdē ar balsojumu apstiprināja jaunus DV priekšnieka vietniekus: 1.vietnieks Andris Kursietis, 2.vietniece Gunta Reynolds. Sēdē bija iespēja visiem locekļiem iepazīties, kā arī iezīmēt jauno darbības stilu un mērķus. Valdes locekļi arī ieteica vairākas izmaiņas organizācijas darbības noteikumos.

Liels izaicinājums šajā jubilejas gadā būs jaunā muzeja iekārtošana Lestenē, kas būs veltīts latviešu leģionāru piemiņai. Prezidijs arī uzņēmies sadarboties cieši ar Nameja Fondu, kas atbalsta Nacionālo Bruņoto Spēku veterānus un viņu ģimenes.

Ilgus gadus veiktais  aprūpes darbs arī būs jāturpina. 2020. gadā atbalsts leģionāriem sasniedza 21 793 eiro. Leģionāriem un viņu atraitnēm izsniegti medikamenti 40 883 eiro vērtībā. Daudzbērnu ģimenēm sniegta palīdzība 23 880 eiro vērtībā un audžu ģimenēm 15 724 eiro. Tas nebūtu bijis iespējami bez iepriekšējā prezidija gādības, DV CV Pārstāvniecības vadītājas Annas Šņuciņas lielā darba un ziedotāju devuma no visām DV zemēm – paldies!

Nākamā Centrālās valdes sēde jau paredzēta aprīlī. Ir vēl cerība, ka septembrī vai oktobrī sēde varētu arī notikt klātienē Latvijā, ja ar pandēmiju saistītie  apstākļi uzlabosies.

Saņemt informāciju, uzdot jautājumus, sniegt ierosinājumus vai kā citādi izteikt vēlmi palīdzēt varat sazinoties ar DV CV prezidju sekojošā e-pasta adresē: dvcv.p@inbox.lv.

Daugavas Vanagi, sasauksimies!

Pievienotā attēlā redzam jauno DVCV valdi savā pirmā Zoom valdes sēdē:

Augšējā rindā no kreisās puses: Asja Ramate (LV), Pēteris Pētersons (AK), Aivars Sinka (DVCV priekšsēdis – LV/AK) un Andris Kursietis (ASV). Vidējā rindā no kreisās puses: Andrejs Mežmalis (LV), Jānis Kārkliņš (Aus), Līga Nutere (ASV), Inara Sīkais (Aus). Zemākā rindā no kreisās puses: Mārtiņš Dāle (LV), Egons Piķelis (LV), Gunta Reynolds (Kan).

    

Pēteris Pētersons ir Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sekretārs

Voting by post to be made available to those voting abroad in Latvian municipal elections

On Thursday, 17 December, the Saeima adopted in the final reading amendments to the Law on Elections of the Republic City Council and Municipality Council, allowing voters abroad to participate in municipal elections by post. 

According to the explanatory note to the amendments, the changes aim to promote the participation of eligible voters in municipal elections, to support the civic and political participation of the diaspora, and to engage as many members of the diaspora as possible in municipal processes, thus maintaining their ties with Latvia and the Latvian identity. 

Voting by post was proposed in view of the fact that until now, voters abroad could not participate in municipal elections as voting was only organised in person and in the territory of Latvia. 

To vote by post, voters abroad will have to apply prior to the elections. Applications will be accepted on-line via the public administration services portal www.latvija.lv, the Office of Citizenship and Migration Affairs website, or in person in Latvian embassies and representative offices. Alternatively, applications may be submitted to the Central Election Commission (CEC) by using the official electronic address, or sending the application by post. The application shall indicate the voter’s e-mail address, to which a website address, containing voting materials, will be sent. 

The amendments stipulate that voters may submit their applications to vote by post 70 days before to the day of elections, but no later than 42 days prior to the day of elections. 

Upon receiving an application to vote by post, the CEC will verify whether the applicant is eligible to vote in the respective council elections, and then register the applicant in the Voters’ Register, as well as send a link, containing voting materials, to the e-mail address indicated by the applicant.     

The voter is required to print out the voting materials, select the relevant ballot paper, and make an appropriate mark. The ballot paper is than placed in an envelope, the envelope is sealed, and placed in a separate registration envelope, which the voter sends to the election commission of the relevant city council or municipal council. There, the envelopes are to be registered and stored unopened until the counting of votes commences. 

According to the data available to the Ministry of Foreign Affairs, over 370 thousand Latvian nationals reside abroad permanently, and most of them left their homeland during the last 10 years. 

Saeima Press Service