Folklorists Rūta and Valdis Muktupāvels tour North America

Latvian folklore duo Rūta and Valdis Muktupāvels are performing throughout the United States and Canada, and one of their stops included a performance at the Latvian Lutheran Church in Yonkers, New York, on Saturday, November 16th, as part of the Latvian independence celebration event.

Their performance included Latvian folk songs from all the historical regions of Latvia, including Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale, as well as Selonia (Sēlija). Additionally, the duo performed songs from throughout the Baltic region, including songs from Lithuania, ancient Prussia and Yotvingia.

Rūta and Valdis Muktupāvels perform in a very traditional and authentic style, singing either unaccompanied or with a single instrument. The repertoire was varied, with folk songs of many styles and themes, from wedding songs to dances to children’s songs. The duo incorporated many different instruments in their performance, including the kokle, vargāns (Jew’s harp), guitar, bagpipes, among others.

They were joined by the students of the Yonkers and New Jersey Latvian schools for three songs – two Latvian folk songs ‘Ar vilciņu Rīgā braucu’ and ‘Maza, maza ābelīte’, as well as an original work by Valdis Muktupāvels, ‘Mīl katrs baltu maizes riku’ (words by Imants Ziedonis).

This concert and the duo’s tour were made possible by the Latvian Cultural Society TILTS, with support from the World Federation of Free Latvians (PBLA), the Latvian Ministry of Culture, as well as the American Latvian Association (ALA).

For further information, please visit the TILTS website.

Photo: Kristina Rathode

Rūta Muktupāvela and Valdis Muktupāvels at the Latvian Lutheran Church in Yonkers, NY with the New Jersey and Yonkers Latvian Schools’ combined children’s choir.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Second global Latvian émigré and return migrant survey launched

A team of researchers at the University of Latvia has launched a survey on current migration-related themes, with responses welcomed from those Latvians who live outside Latvia permanently or semi-permanently, as well as those who have returned or moved to Latvia after living or working abroad. This is the second large-scale survey of its kind being conducted in Latvia.

The study is being carried out within the frame of the project “Wellbeing and integration in the context of migration”, financed by the Latvian Council of Science. The aim of the survey is to find out how Latvians living abroad feel, providing in-depth analysis in a number of areas that are important for émigrés, including the availability of health care services, psychological wellbeing, integration into the labour market and the assessment of skills abroad and in Latvia etc.

The greatest focus will be on changes to the lives and future plans of those people who have left Latvia, what has motivated or hindered them from returning to Latvia. In short – the central theme is the wellbeing of emigrants and return migrants. However, in this survey, the response from exiled (trimda) Latvians and their descendants is especially welcomed – to be able to make a more precise assessment of the size of the Latvian diaspora.

The survey is open and may be completed by 31st October in Latvian or in English.  Recognising people’s time constraints, there is an option to either complete a shorter or longer version of the survey.

The first study of this kind was conducted in 2014 in the frame of the project “The Emigrant Communities of Latvia”, financed by the European Social Fund and became the largest survey in Europe of the diaspora of one country, with responses from 14 068 people. Due to the great response from Latvians and Latvian nationals living abroad, the survey resonated widely in Latvian society and dispelled many stereotypes that persisted regarding those of Latvian descent living abroad.

The survey methodology and results laid the groundwork not only for the systematic gathering of information on the experiences and lives of the Latvian diaspora in general but also highlighted the need to understand return migration processes, opportunities and restrictions, the motivation for return which was studied in-depth in the University of Latvia project «Returning to Latvia».

Summaries of results of the previous studies are available here (in Latvian).


Inta Mieriņa ir projekta "Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā" zinātniskā vadītāja, ieguvusi socioloģijas doktora grādu Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē.

ASV skolotāju konferences tēma: mūsdienīgs un saistošs mācību saturs

Septembŗa vidū, pāris nedēļas pēc skolas gada sākuma, Losandželosā satikās skolotāji no desmit ASV latviešu skolām. Kopā pavadījām pusotru dienu pilnveidojot mūsu skolotāju prasmes. Kā atzina paši skolotāji, no Latvijas ekspertēm uzzinājām, ka ir diasporas izglītības vadlīnijas, kas ir izmantojamas kā ceļa stabi latviešu skolu darbā. Iepazināmies ar skolotāja Mārtiņa Puteņa izveidotajiem vēstures mācību materiāliem, un ar tiešsaistes lietotnēm mācību stundu dažādošanai. Uzklausījām ieteikumus un skatījāmies paraugus par valodas mācības integrēšanu citos mācību priekšmetos. Saņēmām praktiskus padomus kā mācīt dažāda vecuma un dažādu valodas prasmju skolēnus mācību stundās. Un visiem par prieku daudz dziedājām! 

Ineta Upeniece, Valsts izglītības satura centra, Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja, pirmā uzrunāja konferences dalībniekus. Pusotrā stundā, Ineta iepazīstināja skolotājus ar Latviskā mācību satura tapšanas vēsturi un nozīmi. Diasporas vadlīniju, “Es esmu vajadzīgs Latvijai, un Latvija ir vajadzīga man”, uzdevums ir palīdzēt jaunietim būt lepnam par savu latvietību, motivēt kopt valodu un attīstīt pilsonisko līdzdalību. Mācību saturs tiek piedāvāts četrās jomās: Latviešu valoda, kultūra, daba un ģeografija un vēsture.

Otrais darba posms sākās ar piemēru: Jāņa Petera un Raimonda Paula dziesmu, “Manai dzimtenei”. Par dziesmas bagātajiem vēsturiskiem elementiem mums stāstīja Mārtiņš Putenis, kas ilgus gadus māca vēsturi Ņudžersijas latviešu pamatskolā. Radās nepieciešamība pēc saistošas vēstures vielas vienam mācību gadam.  Mārtiņš ņēma dziesmas par pamatu, lai mācītu skolēniem Latvijas vēsturi no ledus laikmeta līdz mūsdienām. Mārtiņš Putenis demonstrēja daudz interesantu nodarbību, dažādas spēles un paņēmienus, kā ieinteresēt skolēnus vēstures mācību stundās. Piemēram, iepazīstinot skolēnus ar 1972. gadā komponēto dziesmu, “Manai dzimtenei”, noklausoties ierakstu no dziesmu svētkiem Rīgā, skolēniem rodas priekšstats par to kā dziesma stiprināja nacionālo pašapziņu un vairoja tautas spēku. Mārtiņa jaunie materiāli ir pieejami Latviešu valodas aģentūras mājas lapā, “Māci un mācies” portālā.

Sekoja Antas Lazarevas, VISC Valsts valodas pārbaudes nodaļas vadītājas, prezentācija, “Integrēta latviešu valodas mācīšanās”. Anta uzsvēra, ka lai pilnveidotu latviešu valodas prasmi, ir svarīgi integrēt latviešu valodas mācību vēstures, kultūras un ģeogrāfijas mācību saturā un mācību stundās. Jaunās diasporas vadlīnijas to padara skaidrāku.  A. Lazareva dalījās ar latviešu valodas programmas svarīgākām sadaļām un pēc tam demonstrēja integrētas programmas veidošanu, saistot valodas mācīšanu ar vēsturi, ģeografiju, literatūru un folkloru.  Lektore arī rādīja piemērus kā programmas adaptēt dažādiem valodas līmeņiem.

Pēc trešās uzrunas sekoja pārrunu laiks, kuŗā skolotāji identificēja jaunā mācību satura izaicinājumus. Tika sarakstīti šķēršļi un grūtības veidojot efektīvas mācību stundas. Izskanēja arī daži risinājumi.

Dienas pēdējais posms tika veltīts sarunām par to, kā dzīvāk padarīt mācību stundas izmantojot internetā atrodamo materiālu. Izmantojām savus telefonus, planšetas un datorus, lai spēlētu spēles, kas viegli izmantojamas mūsu skolās. Tiešsaistes materiāli līdzinās skolēnu pieredzei amerikāņu skolās, un dažādās lietotnes viegli izmantojamas latviešu valodas vingrinājumu un pārbaudījumu veidošanai.   Informāciju sniedza Dace Mažeika, ALA Izglītības nozares konsultante. Daces ieteikumus var lasīt viņas blogā, Tikai latviski, un FB lapā Raita valoda.

Pēc tam blakus telpā skanēja dziesmas Daces Mažeikas un Mārtiņa Puteņa vadībā. Izmantojot sagatavotās grāmatas, dziedājām karavīru dziesmas par godu Rīgas atbrīvošanas simtgadei. Par daudzām dziesmām Mārtiņš pastāstīja par dziesmu nozīmi un par pieminētiem vēsturiskajiem notikumiem.

ALA skolotāju konferenci šogad uzņēma jaukā Losandželosas latviešu skolas saime. Aija Zeltiņa-Kalniņa uzņēmās rūpes par telpu iekārtošanu un viesu labklājību. Baudījām gardas maltītes un brīnišķīgu viesmīlību. Paldies Losandželosas skolotājiem, kas piedalījās konferences rīkošanā! Pateicamies nama pārvaldniekam Jānim Taubem par palīdzību ar technoloģiju un jautro uzņemšanu nama krodziņā. Liela daļa dalībnieku bija mērojuši tālu ceļu no pilsētām, kur vasara strauji ieiet rudenī. Baudījām arī Losandželosas silto sauli, tādējādi pastiepjot vasaru garāku.

Svētdienas rīts tika veltīts darba grupām. Skolotājiem bija iespēja iepazīties ar tematisko plānu veidošanu kopā ar lektorēm Inetu un Antu. Bija vairāki skolotāji, kas iedziļinājās lietotņu izmantošanā ar Daci. Grupa skolotāju ar interesi klausījās Mārtiņa ieteikumus par vēstures mācīšanu latviešu skolās.  

Amerikas latviešu apvienība izsludinājusi 2019./2020. skolas gadu par “Sveika, Latvija!” gadu. Dzirdējām Ņudžersijas latviešu pamatskolas ieteikumus par skolēnu projektiem saistībā ar  “Sveika, Latvija!” izglītojošajiem braucieniem. ALA vēlas nodrošināt nākotni programmai, ko baudījuši 820 latviešu jaunieši. Skolu uzdevums ir būt par “Sveika, Latvija!” vēstnešiem savās pilsētās, cerībā piesaistīt plašāku latviešu publiku programmu atbalstīšanā.

Nobeidzot konferences dienas, lūdzām dalībniekiem izteikties par konferencē iegūto, un par to, kā pietrūka. “Par laimi” dalībnieki labāk saprot vadlīnijas un varēs tās pielietot mācību stundās. “Par laimi” skolotāji iepazinās ar jauniem materiāliem, un saņēma konkrētus piemērus, kā veidot mācību stundas izmantojot vadlīnijas un minētos materiālus. “Par laimi” dalībniekiem bija iespēja dalīties pieredzē un apspriest risinājumus dažādiem izaicinājumiem.  “Diemžēl’’ konference bija par īsu, un nepietika laika praktiskām nodarbībām.  “Diemžēl’’ neizdziedājām visas karavīru dziesmas. Tas lai paliek uz nākošo konferenci!