Visi ārpus Latvijas dzīvojošie zinātnieki – gan tie, kuri strādā augstskolās un zinātniskos institūtos, gan tie, kuri darbojas pētniecības jomā privātajā, nevalstiskajā sektorā vai valsts pārvaldē, aicināti piedalīties aptaujā par zinātnieku sadarbības tīkliem. Ņemot vērā lielo interesi un vienlaikus zinātnieku noslogojumu, aptauja pagarināta līdz 20.septembrim. Aptauja pieejama šeit.

Pētījumu pēc ministrijas pasūtījuma veic Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Pētījuma mērķis ir rast iespējas stiprināt sadarbību starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem pasaulē kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai. Pētījums palīdzes labāk izprast jau esošos Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, to formas, priekšnoteikumus un kavējošos faktorus. Ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties novembra beigās.

2017. gadā īstenotajā pētījumā ar Ārlietu ministrijas atbalstu tika noskaidrots, ka no aptaujātajiem Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem ārvalstīs 51% sadarbojas ar kolēģiem Latvijā, bet sadarbības iespējas saskata pat 82% diasporas zinātnieku. Vienlaikus ciešu un produktīvu sadarbību veido tikai 14% diasporas zinātnieku.

Pētījums tiek īstenots ERAF projekta Nr.: 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.

Pirmajās biedrības “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” organizētajās priekšvēlēšanu debatēs diasporai, politisko partiju līderi aizstāvēja partiju piedāvājumu tieši ārvalstīs esošajiem Latvijas valsts piederīgajiem. Brīžiem debatēs neiztika bez asas vārdu apmaiņas starp opozīcijā un koalīcijā esošajām partijām par paveikto un neīstenoto.

Visplašāk apspriestās tēmas debatēs bija valsts pārvaldes reformu nepieciešamība, kā arī, ārvalstīs iegūto pensiju un no ārvalstīm uz Latviju pārskaitīto līdzekļu neaplikšana ar nodokļiem. Intensīvi tika diskutēts arī par akūto nepieciešamību plašāk reklamēt darba piedāvājumu un algas Latvijā.

Debatēs piedalījās Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), Dana Reizniece Ozola (ZZS), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Rihards Kols (NA), Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!), Zanda Kalniņa-Lukašēvics (Jaunā Vienotība), Jānis Bordāns (JKP), Antoņina Ņenaševa (Progresīvie) Ieva Brante (LRA), Inna Djeri (LKS) un Gints Grābers (NSL). Pasākumu moderēja Arnis Krauze.

Koalīcijas partijas klāstīja, ka pēdējo četru gadu laikā veiktas būtiskas reformas, kuras veicina gan saiknes uzturēšanu ar diasporu, gan ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo remigrāciju. Saeimas deputāts Rihards Kols (NA) un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica (JV) norādīja, ka šobrīd Saeimā skatītais Diasporas likums veicinās plašāku koordināciju starp dažādām valsts iestādēm, lai gan diasporai, gan remigrantiem, daudz plašāk būtu pieejami publiskie pakalpojumi. Savukārt, Finanšu ministere Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka nozīmīgo reformu dēļ, šogad vidējā alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro, kas motivētu vairāk cilvēkus remigrēt atpakaļ uz Latviju.

Tomēr opozīcijas un jaunizveidoto partiju ieskatā ar paveikto nepietiek. Tās norādīja, ka nepieciešams veikt plašas reformas efektīvas valsts pārvaldes pilnveidē, jo iestādes nav spējušas apturēt iedzīvotāju emigrāciju. Jānis Bordāns (JKP) izcēla nepieciešamību apkarot korupciju valsts pārvaldē, jo tā būtiski kavē jaunu darba vietu rašanos un atalgojuma pieaugumu. Tikmēr Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) norādīja, ka nepieciešams plānveidīgāk strādāt, lai sasniegtu tādus pašus ienākumus kā vidēji Eiropā, kuru sasniegšanu apgrūtina etnisko problēmu ilgstoša nerisināšana.

Partijas “Attīstībai/Par!” pārstāvis Daniels Pavļuts klāstīja, ka vienas pieturas aģentūras principa praktiska iedibināšana līdz šim ir fragmentāra. Politiķa prāt, šāda aģentūra būtu vērtīga, jo atvieglotu diasporai un remigrantiem saņemt nepieciešamos valsts pakalpojumus un informāciju vienuviet, nevis neskaitāmās valsts iestādēs.

Tikmēr Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”) uzsvēra nepieciešamību uzlabot valsts sociālos pakalpojumos, īpaši – veselības aprūpē un atbalstā ģimenēm. Bet turpinot valsts pārvaldes tēmu, Ieva Brante (LRA) norādīja, ka birokrātijas samazināšanai un nodokļu paredzamībai ir jābūt galvenajām prioritātēm, lai diaspora atgrieztos.

Debatēs neiztika arī bez asām vārdu pārmaiņām. Artuss Kaimiņš (KPV LV) pārmeta vairākiem klātesošajiem gan OIK (obligātā iepirkuma komponentes) shēmu, gan Maksātnespējas jautājumu ilgstošu nerisināšanu un piesegšanu, kas kavē ārvalstīs esošo atgriešanos. Vienlaicīgi, starp politiķiem izcēlās strīdi par to, kuras partijas plāno veidot koalīciju ar “Saskaņu”. Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) aicināja partijām sākt strādāt pie darbaspēka trūkuma problēmu risināšanas. Saņemot kritiku par Rīgas domes darbu, viņš piedāvāja kritiķiem pārcelties uz citām pilsētām.

Neskatoties uz asajām vārdu pārmaiņām, partijas prezentēja virkni citas savās partiju programmās piedāvātos priekšlikumus ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Rezumējot politisko partiju debates, biedrības “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle Elīza Grīsle sacīja: “Mēs dzirdējām daudzus piedāvājumus un pārdomas par diasporu, gan to, kādi ir priekšlikumi un kādas ir tās problēmas ar kurām saskaras cilvēki ārpus Latvijas. Tā labā ziņa ir, ka politiķi ir gatavi ar jums [diasporu] runāt”.

Debašu ierakstu ir iespējams noskatīties “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” mājaslapā.

Jānis Kreilis

Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes loceklis

Mob.: +371 25 939 939 E-pasts: kreilisjanis@gmail.com

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir pirmā un vadošā uz remigrāciju vērstā organizācija Latvijā, kas Rīgā rīko ikmēneša stāstu vakarus, kā arī pasākumus reģionos un veido plašu remigrantu tīklu Latvijā. Biedrība regulāri piedalās publiskās diskusijās par remigrantiem aktuālām tēmām un ir līdzdarbojusies Diasporas likuma izstrādē. “AppLV” ir politiksi neitrāla kustība, kurā gada laikā ir iesaistījušies vairāk nekā 3000 cilvēku – tie, kas jau atgriezušies Latvijā un tie, kas to vēlas darīt nākotnē.