Rīgā atzīmē Pasaules Bēgļu dienu, atklāj izlaušanās spēli “Bēgļu gaitās”

Sadarbojoties ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) Ziemeļeiropas reģionālajam birojam
Stokholmā un “Latvieši pasaulē” – muzejam un pētniecības centram, ar daudzpusīgu
programmu 19.jūnijā Rīgā, Kalēju ielā 57. tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules Bēgļu diena.
Šī diena katru gadu tiek atzīmēta, lai pieminētu bēgļu izturību un spēju sākt jaunu dzīvi,
neskatoties uz piedzīvotajām grūtībām. Miljoniem cilvēku visā pasaulē ir bijuši spiesti
pamest savas mājas, draugus un radus, savas izcelsmes valstis, lai glābtos no vardarbības,
vajāšanas vai kara. Daudzi no viņiem pavada ceļā nedēļas un pat mēnešus. Taču, ja vien
viņiem tiek dota iespēja un atbilstoši apstākļi, bēgļi ātri vien atsāk pilnvērtīgu dzīvi. Un jau pavisam drīz viņi sniedz savu ieguldījumu tās sabiedrības un valsts labā, kas viņus ir
uzņēmusi. Bēgļi ir tādi paši cilvēki kā katrs no mums – vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka viņi ir nonākuši nepaskaužamā situācijā un ir spiesti doties bēgļu gaitās.

Pasākuma centrālais notikums ir ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ikgadējā ziņojuma Global Trends Report prezentācija, ko vadīs Didzis Melbiksis no ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālā biroja Stokholmā, kā arī “Latvieši pasaulē” izstādes un izlaušanās spēles “Bēgļu gaitās” svinīga atklāšana, piedaloties Saeimas deputātei Vitai Tēraudai, ĀM speciālo uzdevumu vēstniekam diasporas jautājumos Aivaram Grozam, PBLA priekšsēdei Kristīnei Saulītei, un citiem runātājiem.

UNHCR ziņojums Global Trends Report tiek laists klajā katru gadu jūnijā. Tas satur
apstiprinātus statistikas datus par bēgļiem, iekšzemē pārvietotajām personām, patvēruma
meklētājiem un bezvalstniekiem visā pasaulē iepriekšējā gadā. Dokuments ir noderīgs un
svarīgs visiem, kas strādā ar bēgļu jautājumiem vai interesējas par šo tematu.

“Latvieši pasaulē” – muzeja un pētniecības centra radošās komandas darba rezultāta –
izstādes un izlaušanās spēles “Bēgļu gaitās” – centrā ir II Pasaules kara beigu posma notikumi Latvijā un to sekas, kas daudziem kļuva par sākumu izceļošanai no Dzimtenes. Ekspozīcija piedāvā izstādes un spēles apmeklētājiem izdzīvot bēgļu gaitas, iedziļinoties individuālos lēmumos un izprotot emocionālās, fiziskās un praktiskās grūtības, ar kurām ļaudis reāli saskarās, cauri Kurzemei dodoties uz ostām, lai 1944.gada oktobra sākumā izceļotu uz Vāciju. Projekts tapis īstenots Latvijas simtgades pasākumu zīmē – Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras konferences “Latvija ārpus Latvijas simt gados” ietvaros. Tā finansētāji un atbalstītāji ir: Latvijas Republikas Kultūras Ministrija, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Biedrība Free Riga.

Bēgļu dienas ietvaros risināsies virkne citu notikumu: mākslinieces Brigitas Strodas vadībā notiks radošā darbnīca, kurā tiks darināti kroņi kā simbols dzīves aplim, autorei daloties savā radošajā pieredzē, kā izmantot bēgļu naratīvus, darinot sīkscenogrāfiju”. Uldis Neiburgs, Gada vēsturnieks Latvijā 2018, LU Latvijas vēstures institūts, lasīs lekciju “Latvijas iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju (1944-1945): motīvi, norise, rezultāti ”. Savukārt, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Liene Sebre un Ģirts Liuziniks aicinās atgriezties 1944. gada notikumos, piedāvājot literāros lasījumus “Maize no mājām.”

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir nevalstiska organizācija, kas jau 12 gadus mērķtiecīgi vāc, kārto un padara pieejamu sabiedrībai latviešu diasporas vēstures
mantojumu. Muzeja krājuma fokusā ir izceļotāju individuālā pieredze un tās saistība ar “lielās vēstures” procesiem un pārmaiņām, kas sev līdzi – bieži vien neviļus – aizrāvušas
ģimenes, veselas dzimtas, aizvedot ļaudis svešumā, kur tiem dzīvi ir bijis jāsāk par jaunu – no nekā. Muzeja krājums pašlaik deponēts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uz tā bāzes veidotas vairākas izstādes, grāmatas un filma par latviešu gaitām ārpus Latvijas.

Latviešu kultūras dienas Baškortostānā kļūst arvien spilgtākas

Prieks, kur tu rodies! Mans prieks rodas no sīkumiem, tie veido manu ikdienu. Mazie prieki un sīkās laimītes. Tas viss no cilvēka nāk. Pie tam no tāda, kam laba un dāsna sirds. Šis ir stāsts par vienu no latviešu tradīcijām Arhlatviešos, proti, latviešu kultūras dienām, kuras ar katru gadu kļūst arvien spilgtākas un ievērojamākas.

Kopš strādāju Baškortostānā, esmu piefiksējusi, ka idejas, dziesmas un dejas atrod mani. Man atliek tām iepūst dzīvību. Pagājušā gada maijā, kad ar citiem Krievijas latviešu diasporas pārstāvjiem viesojāmies brīnišķajā Sanktpēterburgā, radās ideja par to, ka 2019, gada kultūras dienās jāpiedalās Omskas latviešu biedrības “Zvaigznīte” mākslinieciskai vadītājai Raisai. Domāts, darīts! Laiks lido vēja spārniem. Janvāra beigās ar koklēm rokās un dzijas kamoliem kabatās Ufas stacijā ieradās trīs latvietes no Omskas. Šīs jautrās dāmas prata aizraut ikvienu, kas vēlējās iesaistīties Latviešu kultūras dienu norisē. Bērni mācījās pīt prievītes, spēlēt kokles un stabules, iet rotaļās un dančus diet. Ik dienu skolā skanēja bajāns un kokles, bērni ar aizrautību iesaistījās it visā, kas tiem tika piedāvāts.

Pašreiz rit otrā Latviešu kultūras dienu nedēļa. Bajāna dziesmu ir nomainījusi mandolīnas vieglā skanēšana. Šogad ar VKKF (Valsts kultūrkapitāla fonda) radošo stipendiju atbalstu kultūras dienās piedalās Daugavpils novada Kultūras centra “Vārpa” folkloras kopas “Dyrbyni” dalībnieces – Anna Briška, Vita Briška un Anita Lipska. Skolotāja Anna Baškortostānu apmeklē jau trešo gadu. 2017. un 2018. gadā viņa strādāja ar bērniem latviešu lingvistiskajā nometnē ”Avots” Bakaldīnā un Maksima Gorkija ciemā. Paralēli dziesmām, dejām un rotaļām, kuras ik dienu pieskandina Arhlatviešu vidusskolas gaiteni, folkloras kopas dalībnieces veido kultūras dienu noslēguma koncertu “Abi gali balti, vidus – zaļš”, kurā piedalīsies skolēni, kas apgūst latviešu valodu, kā arī latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” un folkloras kopa “Dyrbyni”.

Latviešu kultūras dienas ir kļuvušas par tradīciju. Es apzinos, ka tā tas būs tik ilgi, kamēr skolā tiks apgūta latviešu valoda. Būtiski, ka Latviešu kultūras dienu programma neatkārtojas, tajā ik reizi ir kaut kas jauns un nebijis. Es esmu pateicīga, ka skolā notiek Latviešu kultūras dienas, jo latviešu valodas un kultūras nozīme Arhlatviešu vidusskolā tikai pastiprinās, pie tam, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī skolēni daudz vairāk interesējas par latviešu kultūru. Es atkal un atkal atduros pret atziņu, ka kopā var paveikt daudz un kopā darot arī izdodas. Ir vesels gads, lai domātu, ko un kā varētu darīt nākamajās Latviešu kultūras dienās, lai tās būtu interesantas, saistošas un sniegtu arvien jaunu informāciju, radītu interesi par Latviju, latviešu valodu un mums – neparastajiem latviešiem, kas turas cieši kā zāģa zobi.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

Zināšanu nekad nav par daudz!

Atskats uz Izglītības dienu un AZVV Viesu dienas semināru

2018.gada 28.decembrī Adelaides Latviešu biedrības zālē notika LAAJ Skolu nozares organizētā Izglītības diena. Tajā piedalījās 6 lektori no Latvijas un 28 dalībnieki. Vienu daļu no dalībniekiem interesēja specifiskās lekcijas par praktiskām mācīšanas metodēm, bet otru daļu piesaistīja tālmācības tēma un G.Ceplenieka lekcija par bērna ceļu uz Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. 15 dalībnieku noklausījās visu lekciju ciklu. Dalībnieki bija sabraukuši no Adelaides, Melburnas, Sidnejas un viens dalībnieks bija ieradies pat no Jaunzēlandes. Bija arī daži Kultūras dienu viesi no Latvijas.

Visi lektori ir A. Ziedares Vasaras vidusskolas viesu skolotāji no Latvijas. Dace Anstrate, Gunta Kļava, Santa Iesmiņa un Ilze Jēgere mūsu vasaras vidusskolas bērniem māca latviešu valodu, Anita Šaltāne māca Latvijas ģeogrāfiju un Gints Ceplenieks māca dziedāšanu.

Lekcijas bija interesantas un praktiskas. Skolotāji izmantoja video materiālus, kuros bija redzamas viņu darba metodes, kā arī iesaistīja visus dalībniekus aktivitātēs, lai izpildītu kādu uzdevumu par ģeogrāfijas vai latviešu valodas tēmām. Bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes ne tikai par latviešu valodas mācīšanas metodēm no skolotājām Daces un Guntas, bet arī uzzināt par mazākumtautību skolu sistēmu Latvijā no Salaspils 2.vidusskolas direktora vietnieces mācību darbā A. Šaltānes, kā arī uzzināt vairāk par to, kā Latvijā darbojas mūzikas skolas un kā mācās bērni NMV Rīgas Doma kora skolā no tās vadītāja Ginta Ceplenieka. Skolotājas Santa un Ilze bija apkopojušas savus vasaras vidusskolās Garezerā un AZVV savāktos un gatavotos materiālus apjomīgā elektroniskajā materiālā, kas būs brīvi pieejams ieinteresētajiem skolotājiem. Sūtiet pieprasījumu to pieejai uz epastu: laaj.izglitiba@gmail.com

Ieguvēji no šīs dienas bija visi. Vasaras vidusskolas vecākiem bija iespēja iepazīties ar viņu bērnu skolotājiem klātienē, bet Austrālijas skolotāji, kuri māca vasaras vidusskolā, varēja iepazīties ar saviem topošajiem kolēģiem pirms došanās uz vasaras vidusskolu.

Tomēr svarīgākais ir tas, ka Austrālijas latviešu skolu skolotāji atkal iemācījās ko jaunu. Ne jau par velti ir izteiciens : “Mūžu dzīvo, mūžu mācies!” Skolotāji nekad nepārtrauc savu izglītošanos, jo zināšanu nekad nevar būt par daudz.

Lekciju cikla noslēgumā bija brīnišķīga sajūta un pārliecība, ka AZVV bērni ir uzticēti labās rokās. Šie viesi noteikti ir ieguvums mūsu vasaras vidusskolas saimei. Īpašs paldies Gintam Cepleniekam par dāvātajiem jaunajiem materiāliem mūzikas skolotājiem!

Noslēgumā, nedaudz par AZVV Viesu dienas semināru. 2019.gada 6.janvāra pēcpusdienā Gints Ceplenieks, Anita Šaltāne un Dace Anstrate nolasīja savas lekcijas atkārtoti tiem cilvēkiem, kuri aizņemtības dēļ Kultūras dienu laikā nepaspēja piedalīties Izglītības dienā. Neskatoties uz to, ka es lekcijas klausījos otro reizi, skolotāji bija pratuši tās padarīt tik interesantas, it kā klausītāji tās dzirdētu pirmo reizi, jo tika rādītas un pielietotas jaunas mācību metodes un video materiāli. Patiešām apbrīnojami radoši skolotāji! Viesu dienas semināra lekcijas noklausījās 10 interesenti.

Vēlreiz pateicos LR IZM un LVA par šo lielisko izdevību. Pasākumu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Lena Rumpe ir LAAJ Skolu nozares vadītāja