Ir pienākusi diena, kuru visi gaidījām ar satraukumu un lepnumu; diena, kurai Latvija un latviešu organizācijas pasaulē gatavojās jau vairākus gadus – šodien pirms 100 gadiem tika pasludināta brīvā Latvijas valsts! Tieši pirms vesela gadu simta mūsu valsts tēvi Kārlis Ulmanis un Gustavs Zemgals vērsās pie Latvijas pilsoņiem ar uzsaukumu, kurā pasludināja Latviju par patstāvīgu, neatkarīgu un demokrātisku republiku. Šodien pirms 100 gadiem Nacionālajā teātrī un latviešu sirdīs piedzima Latvija, valsts, par kuru mūsu tēvu tēvi lēja asinis Brīvības cīņās, mūsu vecāki un vecvecāki loloja sirdīs cauri drūmajiem okupācijas gadiem un mūsu paaudze sargā un ceļ.

Brīva un pašu tautas vadīta valsts ir vērtība un privilēģija, par kādu daudzas tautas var tikai sapņot! Valsts ir pienākums un atbildība, kas nekad nebeidzas, rūpes, kas nekad neizsīkst, un sirdsdarbs, kas jādara diendienā ar mīlestību un lepnumu.

No neatkarīgās Latvijas 100 gadiem vairāk nekā puse pavadīta okupācijas važās. Šajos gados Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Brīvības fonds rūpējās par Latviju, stāvēja par Latviju un gādāja par Latviju tā, lai pasaulē un latviešu tautā neizdzistu alkas pēc brīvas valsts un tauta būtu gatava mosties jaunām brīvības cīņām – trešajai atmodai. Dažādas PBLA valdes dažādos gadu desmitos strādājušas Latvijas labā ar patriotismu un mīlestību sirdī, ar lepnumu par savu valsti! Mēs uzturējām dzīvu domu par neatkarības atjaunošanu un palīdzējām Latvijai brīvību atgūt.

Pirmajos neatkarības gados palīdzējām Latvijai attīstīties un augt. Jaunā gadsimta sākumā stiprinājām mūsu valsts drošību caur NATO un Eiropas Savienību. Šajā desmitgadē gādājam par Latvijas tēlu un nesam to pasaulē. PBLA stiprina Latviju, rūpējas par tās drošību un palīdz būvēt valsts labklājību.

Mūsu tēvzemei ieejot otrajā neatkarības gadsimtā, mēs turpināsim strādāt valsts labā – gādāsim par lat- visko izglītību un kultūru ārpus Latvijas, rūpēsimies par jauniešu patriotismu un Latvijas mīlestību kā dzimtenē, tā ārpus tās robežām. Mēs esam lepni par Latvijas sasniegumiem un priecājamies par tās jaunās paaudzes talantiem, uzņēmīgumu un radošumu.

Daudz laimes Tev, Latvija! Esi droša, skaista un lepna valsts pasaules saimē arī savā nākamajā simtgadē! Vēlam Tev saules mūžu, Latvija, un lai Dievs svētī un sargā latvju zemi, tās meitas un dēlus plašajā pasaulē!

PBLA valdes un Latvijas Brīvības fonda vārdā,

Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde

Šis ir brīnišķīgs gads! Katram gadam savs skaistums. Šis ir Latvijas simtgades gads, un tas bija viens no iemesliem, kas palīdzēja radīt un piepildīt ideju. Tā radās šī gada maijā Sanktpēterburgā, kad kopā sanāca visi Krievijas latviešu diasporu pārstāvji. Dzīvojot vienā viesnīcas stāvā ar Omskas un Augšbebru latvietēm, Baškortotānas latviešu valodas skolotājai radās doma par to, ka Mārtiņi jāsvin Sibīrijā. Pie tam Baškīrijas latvieši sen nav bijuši ciemos pie sibīriešiem, pie tam latviešu valodas apguvējiem būs lieliska iespēja uzlabot savu senču valodas prasmes. Domāts, darīts! Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diasporas atbalsta projektu konkursā “Arhlatviešu vidusskolas skolēnu motivācijas veicināšanas un pieredzes apmaiņas braucienam uz Mārtiņdienas svinībām Omskas apgabala Augšbebru ciemā” tika piešķirti līdzekļi, un nu mēs jau braucam vilcienā no Ufas un Omsku. Kādam no skolēniem tas ir pirmais brauciens ar vilcienu, turklāt tik tālu no mājām.

Latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” vienmēr ir dzirdams un pamanāms. Arī šoreiz vilcienā “Atbalss” dzied, tā dzied visur, un mūsu dziesmu repertuārs ir plašs.

Pēc 24 stundu brauciena nokļūstam Omskā. Ir vakars. Stacijā mūs sagaida Omskas Latviešu biedrības direktors Andris Tupesis. Dodamies uz autoostu, lai nokļūtu līdz Augšbebriem, mums vēl piecas stundas jābrauc ar satiksmes autobusu. “Atbalss” kļuvusi pavisam klusa, nogurusi, taču tas ir tikai mirklis, ceļā uz autoostu, bērni “atdzīvojas”. Par Sibīriju līdz šim domāts pavisam maz, tā asociējas ar aukstumu un lielu salu, un novembra sākumā sals te tik tiešām jūtams.

Pēc piecu stundu brauciena ar autobusu mēs esam sasnieguši gala mērķi. Esam Augšbebros – mazajā latviskajā ciematā! Jau ceturto reizi esmu Augšbebros, un mani vienmēr pārņem vienas un tās pašas sajūtas – miers un siltums. Ir labi te būt!

Svētki paiet ātri. Svētki sniedz gandarījumu, taču prieku un piepildījumu dod gatavošanās lielajam notikumam. Koncerts, gatavošanās Mārtiņdienas gadatirgum – vafeles cepot un putna pienu brūvējot. Pucēšanās, mēģinājumi un latviešu danču vakari ar vietējo jaunatni – tā paiet divas dienas Augšbebros, un mēs attopamies vien tad, kad viss jau ir beidzies. Jau atkal tiek krāmēts koferis, pēc tam 5 stundu garais ceļš līdz Omskai. Aizbraucot no Augšbebriem bija 19 grādu sals, Omskā – mīnuss viens, Baškīrijā – plus viens.

“Kaut varētu Mārtiņdienu aiz ausīm noturēt!”, tā teic latviešu tautas dziesma, un taisnība vien ir. Spilgti bija Mārtiņi Augšbebru ciemā, spilgta un spraiga gatavošanās tiem. Šķiet svētki rodas tad, kad tiem gatavojamies un gaidām tos, pati Mārtiņu norises diena bija kulminācija mūsu darbam, bet vispirms jau iecerei, kura izdevās.

 

 

13. un 14.oktobrī notika kārtējā Austrālijas latviešu nedēļas nogales skolu skolotāju konference. Šoreiz konferences dalībniekus viesmīlīgi uzņēma Melburnas Latviešu nama “Daugavas” skola. Kopumā konferenci apmeklēja 22 cilvēki, t.i., gandrīz puse no visiem nedēļas nogales skolotājiem Austrālijā. Lielākā daļa skolotāju piedalījās abas dienas, bet bija arī tādi dalībnieki, kas ieradās tikai uz pirmo dienu, bet citi – tikai uz otro.

Konferences pirmajā dienā Daila Mora (Mohr) stāstīja, kā noritēja šī gada jūlijā notikušais diasporas skolotāju seminārs Latvijā. Seminārs bija ļoti interesants un bagāts ar informāciju, tāpēc Daila izvēlējās pastāstīt un parādīt, viņasprāt, vērtīgāko. Tā ir interneta vietne Soma.lv, L.Gēmutes grāmatiņas valodas iesācējiem un Medeņu pāra rīkotā danču apmācība.

Konferencē piedalījās skolotāja no Latvijas Dace Konopecka. Viņa dalījās pieredzē par to, kādiem aspektiem jāpievērš uzmanība, organizējot un vadot nodarbības. Tika pārrunāts, kā labāk rosināt un motivēt darbam zēnus, kā meitenes, kāds atbalsts vieniem vai otriem nepieciešams mācīšanās procesā.

Tāpat Dace vadīja arī interesantas “iesildīšanās “ aktivitātes, ko var izmantot gan stundas sākumā, gan citā piemērotā brīdī, piemēram, “Domino” ar variācijām (Cilvēks- domino kauliņš), “Nepareizais apgalvojums” (Opposite day), “Mainās vietām tie, kas …”. Iesākot nodarbības ar interesantu, dinamisku aktivitāti, skolotājs veicina gan bērna adaptāciju, gan vienlaicīgi motivē viņu darbam, kā arī iegūst informāciju par to, cik lielā mērā bērns ir gatavs šīsdienas darbam.

Tika pārrunātas mūsdienu skolēnu mācīšanās īpatnības, secinot, ka, lai skolēns nezaudētu koncentrēšanos, vēlams mainīt darbošanās veidus un variēt uzdevumus.

No LAAJ Skolu nozares vadītājas Ļenas Rumpes konferences dalībnieki uzzināja par LAAJ Skolu nozares ieplānotajām aktivitātēm izglītības jomā, par esošajām izmaiņām PBLA un plānotajām LAAJ strukturālajām izmaiņām. Skolu pārziņi saņēma mapi ar informāciju par dažādiem fondiem un finansējumiem. Tāpat skolotāji tika iepazīstināti, kā lietot LAAJ Skolu nozares vadītājas vairāku gadu garumā apkopotos materiālus, prezentācijas un citus resursus, kas atrodami laaj.izglitiba google drive. Šajā platformā ir gan skolotāju pašizglītībai nepieciešamā literatūra un prezentācijas no skolotāju semināriem, gan skenētas darba lapas, spēles un citi materiāli darbam klasēs dažādiem vecumposmiem. Pēc konferences Austrālijas latviešu skolu skolotājiem tika nosūtīta saite pieejai pie šīs platformas materiāliem. Savukārt, Adelaides skolas pārzine Iveta Leitase, kura ikdienas darbā ir IT speciāliste, palīdzēja saprast, cik viegli skolotāji savā starpā var sadarboties google dokumentu koplietošanā.

Konferences rīkotāja, LAAJ Skolu nozares vadītāja Ļena Rumpe (pirmā no kreisās) ar MLB “Daugavas” skolas bibliotekāri Indru Riteri, vieslektori no Latvijas Daci Konopecku un lektori Māru Baumani.

Ar lielu interesi klausījāmies MLB “Daugavas” skolas pārziņa Alda Sveiļa, Adelaides Latviešu skolas pārzines Ivetas Leitases, Sidnejas Latviešu skolas pārziņa Normunda Roņa stāstījumos par viņu vadīto skolu darbu, sasniegumiem un nākotnes redzējumu.

Viesiem bija izdevība piedalīties gan skolas atklāšanas procesā, gan doties ekskursijā pa “Daugavas” skolu, kam sekoja īss stāstījums par tās vēsturi un nesavtīgajiem cilvēkiem, kas skolā ir darbojušies. Tika piedāvāta brīnišķīga iespēja vērot mācību stundas dažādās klasēs. Skolotāja Dace no Latvijas koncentrējās uz to skolotāju mācību darbu stundā, kuri bija izteikuši vēlmi vērot viņu stundas. Skolotāji saņēma uzslavas un ieteikumus savam darbam, kā arī idejas – ko un kā var papildināt stundās.

Melburnas skolas bibliotekāre Indra Riters bija parūpējusies par ļoti plašu jaunāko grāmatu izstādi skolas bibliotēkā. Īpaša telpa tika atvēlēta grāmatām par vēsturi un ģeogrāfiju, jo pirms konferences rīkotajā aptaujā skolotāji bija izteikuši vēlēšanos uzzināt, kādas ģeogrāfijas un vēstures grāmatas vēl izdotas pēdējos gados. LAAJ Skolu nozares vadītāja bija iegādājusies dažādas grāmatas no Latvijas par šo tēmu, kā arī Amerikas Latviešu apvienības (ALA) izdotās grāmatas. Vienojāmies, ka tomēr neaizvietojamas diasporas skolām šo priekšmetu apguvē ir ALA izdotās M.Laiviņas grāmatas ģeogrāfijā un vēsturē vienlaicīgi abās valodās.

Dienas nobeigumā meistardarbnīcā “Neslēp sveci zem pūra” visiem kopā bija iespēja dalīties ar saviem vērojumiem un idejām, kas iegūtas dienas laikā un ko varētu izmantot nākotnē, mācot latviešu valodu savu skolu klasēs. Vēlāk skolotāji sadalījās mazākās grupiņās, lai varētu praktiski izmēģināt dažādas spēles un aktivitātes. Tāpat Dace Konopecka demonstrēja Latviešu valodas aģentūras mācību komplekta “Atver pasauli” spēles un to iespējamās daudzveidīgās variācijas. Kopā ar Ivetu Leitasi visiem kopā bija iespēja izveidot darbības vārdu plakātus dažādos laikos. Grupu vadītāji Dace Konopecka un Ļena Rumpe, demonstrējot aktivitātes un spēles, centās parādīt kā vienas aktivitātes, spēles ietvaros, veiksmīgi uzdodot dažādu valodu līmeņu jautājumus vai uzdevumus bērniem, visi justos iekļauti un katrs bērns parādītu savas zināšanas. Tika nolemts, ka LVA mācību komplekts “Atver pasauli” noteikti jāiegādājas visām skolām.

Otrajā dienā Dace Konopecka, būdama arī Latviešu valodas aģentūras tālmācības skolotāja ClassFlow vidē, mums demonstrēja, kā noris šīs mācības. Joprojām tas ir vēl projekts, kas tiek pilnveidots, bet patīkami ir tas, ka bērnu skaits tālmācībā pieaug. No Austrālijas un Jaunzēlandes valodu apgūst 6 bērni.

Turpinājumā bija noorganizēta “Stunda vidusskolas skolotājiem”, kas izvērtās daudz garāka nekā stunda. MLB “Daugavas” skolas ģeogrāfijas skolotāja Māra Priedkalna, iepriekšējā gadā pabijusi Īrijā uz semināru “Uzmanību, pusaudži”, stāstīja par šo notikumu. Tāpat AZVV skolotāja Māra Baumane dalījās ar padomiem pusaudžu mācīšanā un audzināšanā. Māra B., iedvesmojusies no redzētā šīgada LVA skolotāju diasporas seminārā, interesantā veidā, balstoties uz alfabētisko principu, pastāstīja, kas ir nepieciešams mūsu pusaudžiem. Daži no ieteikumiem – pusaudži ir jāredz kā pieauguši Cilvēki, jārēķinās ar viņu Emocijām, jāIedvesmo un jāMīl tādi, kādi viņi ir un katram jāmeklē sava Atslēga.

Protams, uzreiz izraisījās diskusijas par vidusskolēniem un par A.Ziedares Vasaras vidusskolu (AZVV). Vērtīgākais bija, ka mēs vēlreiz pārliecinājāmies, ka LAAJ atbalstītie pasākumi – Vasaras vidusskola un braucieni “Sveika, Latvija” ir ļoti motivējoši pusaudžiem un notur interesi par latvietību. Liekas, ka kamēr vien būs AZVV, latviešu valoda un kultūra pastāvēs Austrālijā!

Milzīgs paldies skolotājiem Melburnā par sadarbību un izturību! Viņiem šī nedēļas nogale izvērtās īpaši gara. Paldies visiem dalībniekiem un Melburnas Latviešu biedrības namam un skolai par uzņemšanu, palīdzēšanu, jaukajiem smaidiem un par sirsnīgajām, radošajām sarunām!

Tāpat paldies par našķiem kafijas pauzēs un gardajām pusdienām Lindai Drēziņai, kura mūs ļoti lutināja.

Spriežot pēc atsauksmēm, Latvijas 100gades zīmē notikusī Austrālijas nedēļas nogales skolu skolotāju konference ir bijusi iedvesmojoša, ar labu gaisotni, lielisku skolotāju no Latvijas un ieguvumu katrā lekcijā (tie ir daži teikumi no dalībnieku rakstītajām atsauksmēm). Viens labs novēlējums no dalībnieka – turpināt kombinēt teoriju ar praktiskām lietām!

20.oktobrī skolotāja Dace Konopecka apmeklēja Adelaides Latviešu skolu, kur darbojās klasēs un vadīja meistarklasi skolotājiem, kā arī stāstīja par tālmācības iespējām ClassFlow vidē. Viņu gaida arī Sidnejas Latviešu skola 27.oktobrī. Meistarklase pl. 12. Laipni gaidīti gan skolotāji, gan vecāki!

Pasākumu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

 

Ļena Rumpe

LAAJ Skolu nozares vadītāja