Septembŗa vidū, pāris nedēļas pēc skolas gada sākuma, Losandželosā satikās skolotāji no desmit ASV latviešu skolām. Kopā pavadījām pusotru dienu pilnveidojot mūsu skolotāju prasmes. Kā atzina paši skolotāji, no Latvijas ekspertēm uzzinājām, ka ir diasporas izglītības vadlīnijas, kas ir izmantojamas kā ceļa stabi latviešu skolu darbā. Iepazināmies ar skolotāja Mārtiņa Puteņa izveidotajiem vēstures mācību materiāliem, un ar tiešsaistes lietotnēm mācību stundu dažādošanai. Uzklausījām ieteikumus un skatījāmies paraugus par valodas mācības integrēšanu citos mācību priekšmetos. Saņēmām praktiskus padomus kā mācīt dažāda vecuma un dažādu valodas prasmju skolēnus mācību stundās. Un visiem par prieku daudz dziedājām! 

Ineta Upeniece, Valsts izglītības satura centra, Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja, pirmā uzrunāja konferences dalībniekus. Pusotrā stundā, Ineta iepazīstināja skolotājus ar Latviskā mācību satura tapšanas vēsturi un nozīmi. Diasporas vadlīniju, “Es esmu vajadzīgs Latvijai, un Latvija ir vajadzīga man”, uzdevums ir palīdzēt jaunietim būt lepnam par savu latvietību, motivēt kopt valodu un attīstīt pilsonisko līdzdalību. Mācību saturs tiek piedāvāts četrās jomās: Latviešu valoda, kultūra, daba un ģeografija un vēsture.

Otrais darba posms sākās ar piemēru: Jāņa Petera un Raimonda Paula dziesmu, “Manai dzimtenei”. Par dziesmas bagātajiem vēsturiskiem elementiem mums stāstīja Mārtiņš Putenis, kas ilgus gadus māca vēsturi Ņudžersijas latviešu pamatskolā. Radās nepieciešamība pēc saistošas vēstures vielas vienam mācību gadam.  Mārtiņš ņēma dziesmas par pamatu, lai mācītu skolēniem Latvijas vēsturi no ledus laikmeta līdz mūsdienām. Mārtiņš Putenis demonstrēja daudz interesantu nodarbību, dažādas spēles un paņēmienus, kā ieinteresēt skolēnus vēstures mācību stundās. Piemēram, iepazīstinot skolēnus ar 1972. gadā komponēto dziesmu, “Manai dzimtenei”, noklausoties ierakstu no dziesmu svētkiem Rīgā, skolēniem rodas priekšstats par to kā dziesma stiprināja nacionālo pašapziņu un vairoja tautas spēku. Mārtiņa jaunie materiāli ir pieejami Latviešu valodas aģentūras mājas lapā, “Māci un mācies” portālā.

Sekoja Antas Lazarevas, VISC Valsts valodas pārbaudes nodaļas vadītājas, prezentācija, “Integrēta latviešu valodas mācīšanās”. Anta uzsvēra, ka lai pilnveidotu latviešu valodas prasmi, ir svarīgi integrēt latviešu valodas mācību vēstures, kultūras un ģeogrāfijas mācību saturā un mācību stundās. Jaunās diasporas vadlīnijas to padara skaidrāku.  A. Lazareva dalījās ar latviešu valodas programmas svarīgākām sadaļām un pēc tam demonstrēja integrētas programmas veidošanu, saistot valodas mācīšanu ar vēsturi, ģeografiju, literatūru un folkloru.  Lektore arī rādīja piemērus kā programmas adaptēt dažādiem valodas līmeņiem.

Pēc trešās uzrunas sekoja pārrunu laiks, kuŗā skolotāji identificēja jaunā mācību satura izaicinājumus. Tika sarakstīti šķēršļi un grūtības veidojot efektīvas mācību stundas. Izskanēja arī daži risinājumi.

Dienas pēdējais posms tika veltīts sarunām par to, kā dzīvāk padarīt mācību stundas izmantojot internetā atrodamo materiālu. Izmantojām savus telefonus, planšetas un datorus, lai spēlētu spēles, kas viegli izmantojamas mūsu skolās. Tiešsaistes materiāli līdzinās skolēnu pieredzei amerikāņu skolās, un dažādās lietotnes viegli izmantojamas latviešu valodas vingrinājumu un pārbaudījumu veidošanai.   Informāciju sniedza Dace Mažeika, ALA Izglītības nozares konsultante. Daces ieteikumus var lasīt viņas blogā, Tikai latviski, un FB lapā Raita valoda.

Pēc tam blakus telpā skanēja dziesmas Daces Mažeikas un Mārtiņa Puteņa vadībā. Izmantojot sagatavotās grāmatas, dziedājām karavīru dziesmas par godu Rīgas atbrīvošanas simtgadei. Par daudzām dziesmām Mārtiņš pastāstīja par dziesmu nozīmi un par pieminētiem vēsturiskajiem notikumiem.

ALA skolotāju konferenci šogad uzņēma jaukā Losandželosas latviešu skolas saime. Aija Zeltiņa-Kalniņa uzņēmās rūpes par telpu iekārtošanu un viesu labklājību. Baudījām gardas maltītes un brīnišķīgu viesmīlību. Paldies Losandželosas skolotājiem, kas piedalījās konferences rīkošanā! Pateicamies nama pārvaldniekam Jānim Taubem par palīdzību ar technoloģiju un jautro uzņemšanu nama krodziņā. Liela daļa dalībnieku bija mērojuši tālu ceļu no pilsētām, kur vasara strauji ieiet rudenī. Baudījām arī Losandželosas silto sauli, tādējādi pastiepjot vasaru garāku.

Svētdienas rīts tika veltīts darba grupām. Skolotājiem bija iespēja iepazīties ar tematisko plānu veidošanu kopā ar lektorēm Inetu un Antu. Bija vairāki skolotāji, kas iedziļinājās lietotņu izmantošanā ar Daci. Grupa skolotāju ar interesi klausījās Mārtiņa ieteikumus par vēstures mācīšanu latviešu skolās.  

Amerikas latviešu apvienība izsludinājusi 2019./2020. skolas gadu par “Sveika, Latvija!” gadu. Dzirdējām Ņudžersijas latviešu pamatskolas ieteikumus par skolēnu projektiem saistībā ar  “Sveika, Latvija!” izglītojošajiem braucieniem. ALA vēlas nodrošināt nākotni programmai, ko baudījuši 820 latviešu jaunieši. Skolu uzdevums ir būt par “Sveika, Latvija!” vēstnešiem savās pilsētās, cerībā piesaistīt plašāku latviešu publiku programmu atbalstīšanā.

Nobeidzot konferences dienas, lūdzām dalībniekiem izteikties par konferencē iegūto, un par to, kā pietrūka. “Par laimi” dalībnieki labāk saprot vadlīnijas un varēs tās pielietot mācību stundās. “Par laimi” skolotāji iepazinās ar jauniem materiāliem, un saņēma konkrētus piemērus, kā veidot mācību stundas izmantojot vadlīnijas un minētos materiālus. “Par laimi” dalībniekiem bija iespēja dalīties pieredzē un apspriest risinājumus dažādiem izaicinājumiem.  “Diemžēl’’ konference bija par īsu, un nepietika laika praktiskām nodarbībām.  “Diemžēl’’ neizdziedājām visas karavīru dziesmas. Tas lai paliek uz nākošo konferenci!

Saulainajās jūlija dienās, Gaŗezera saime pie sevis sagaidīja Latvijas Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Latvijas vēstniecības ASV Vadītāja vietnieku Juri Pēkali.   Amerikas latviešu apvienība un Gaŗezers vēlējās iepazīstināt jauno Izglītības un zinātnes ministri ar ASV lielāko latviešu skolu – Gaŗezera vasaras vidusskolu – kā arī ar Gaŗezera kvalitatīvajām mācību programmām jaunākiem skolēniem. Trīs dienu apciemojums deva iespēju Ministrei iepazīties ar Gaŗezera darbu, ar mācību programmu vidusskolā, kā arī darbiniekiem, kuŗi Gaŗezerā strādā ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Šī ir GVV 55. mācību vasara un vidusskolā sešas nedēļas mācās 132 skolēni no ASV un Kanadas. Šogad Gaŗezera sagatavošanas skola sagaidīja 62 skolēnus 3 posmos, Bērnu nometnē pa trim posmiem 90 skolēnu un Bērnudārzs pulcināja 52 jaunākos bērnus savās telpās.

Vizīte Gaŗezerā sākās ar teritorijas apskati. Sagatavošanas skola, Bērnu nometne un Bērnudārzs, iepazīstināja Ministri ar savu darbu un skolēniem. Trīs muzeji atvēra savas durvis viesiem.

Teritorijas apskate atklāja to, cik Gaŗezers ir milzīgs un cik latviešu tajā darbojas un atpūšas. Ir gan programmu darbinieki, gan skolēnu vecāki, gan ļaudis no ciema “Latvija”, kā arī viesi.

Pusdienas Ministre un Vēstnieka vietnieks ēda kopā ar skolotājiem un audzinātājiem no Latvijas, kas ieradušies strādāt GVV. Izglītības un zinātnes ministrija kopš 2018. gada vasaras atbalsta vidusskolas darbu, sūtot 15 spējīgu un ieinteresētu skolotāju un audzinātāju – Kultūras vēstnešus, Camp Counselors USA apstiprinātos darbiniekus –  strādāt ar skolēniem. Jāpiemin, ka šonedēļ Gaŗezera vasaras vidusskolā uzturas Valsts izglītības satura centra speciālistes Anta Lazareva un Baiba Mūrniece Buļeva. VISC speciālistes atbraukušas veikt Valsts valodas prasmes pārbaudījumu ar IV klases skolēniem. Pusdienu laikā vairāki skolotāji un audzinātāji dalījās ar ieskatiem un atziņām par piedzīvoto. Latvijas skolotājus un audzinātājus iespaidojusi GVV skolēnu vēlme uzlabot valodu. Citi stāstīja kā vietējo latviešu ciešā sadarbība un savstarpējais atbalsts ir aizkustinošs. XV Latviešu dziesmu un deju svētki Toronto bijusi iespēja Latvijas viesiem piedzīvot nepiedzīvoto.

Trešdienas turpinājumā, viesi un Kultūras vēstneši no Latvijas devās ekskursijā uz ASV augsti vērtēto Notre Dame universitāti. Izglītības ministrei, kuŗa ir ne tikai politiķe, bet arī latviešu literatūras zinātniece un universitātes pasniedzēja, kā arī  Kultūras vēstnešiem, bija paredzētas izglītojošas ekskursijas. Pēcpusdiena pagāja pastaigā pa plašo universitātes teritoriju, klausoties jaunajā gidā, kas iepazīstināja ar slavenās ASV universitātes darbību.

Ceturtdiena sākās ar GVV rīta lūgšanu, kur ministrei bija iespēja sveikt skolēnus, audzinātājus un skolotājus, ar laba vēlējumiem un veltēm. Skolēni, savukārt, sveica Ilgu Šuplinsku ar dziesmu latgaliski. Izglītības ministre izmantoja izdevību pasniegt Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus iemīļotām GVV darbiniecēm. Sandra Kronīte-Sīpola saņēma IZM Atzinības rakstu par daudzu gadu Gaŗezera mācību programmas vadīšanu. Elisu Freimani apbalvoja ar IZM Atzinības rakstu par daudzu gadu darbu mācot GVV skolēnus.  Pārējais rīts pagāja sarunās ar skolēniem, apciemojot mācību stundas, piedaloties nodarbībās un uzdodot skolēniem vai skolotājiem jautājumus.  Īpaši jaukas bija pusdienas kopā ar III klases skolēniem. Skolas direktore iepazīstināja viesus ar skolēnu mītnes pilsētām, pieredzi apciemojot tēvtēvu zemi, mājās runātām valodām un nometnes pieredzi. Sarunas pusdienu laikā bija dzīvas un abpusēji interesantas.

Netālajā Kalamazū pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kur 1980. gados latviešu studenti mācījās Latviešu studiju programmā. Maira Bundža strādā RMU bibliotēkas pētniecības nodaļā un kopā ar viesiem izstaigāja universitātes teritoriju, stāstot par Latviešu studiju programmu un studiju centru, kā arī par universitātes nākotnes vīziju. Kalamazū apciemojumā bija iespēja izstaigāt arī Kalamazū latviešu sabiedrisko centru, kuŗā atrodas latviešu skolas telpas.

Vakarā Ministre Ilga Šuplinska stājās tautiešu priekšā uzrunājot viņus šīs vasaras pēdējos “Mūžizglītības kursos”. Līga Ejupa, Klinklāvu galerijas vadītāja ik gadus rīko ceturtdienas vakara kursus vietējiem latviešiem un viesiem. Kursantus uzrunā dažādi speciālisti, kas tobrīd atrodas Gaŗezerā. Pēdējo uzrunu sniedza Ilga Šuplinska, kas stāstīja “Susātīvu konceptu Latgaliešu kultūrtelpā”. Ilgai Šuplinskai ir mīļa Latgales kultūra un valoda. Klātesošie izjuta Ministres entuziasmu daloties ar literārajiem piemēriem un paskaidrojumiem.

Piektdien IV klases skolēni rakstīja Valsts valodas prasmes pārbaudījumus. Ilgai Šuplinskai un Jurim Pēkalim bija izdevība vērot pārbaudījumu norisi, kā arī paklausīties skolēnu sniegumu vidējā jeb B līmeņa runātprasmes pārbaudījumā. Valsts izglītības satura centra speciālistes šovasar ceturto gadu ierodas veikt pārbaudījumus ar GVV beidzēju klasi. Šogad vairāki skolēni izvēlējās rakstīt pārbaudījumu C līmenim, kas ir augstākais valodas prasmes līmenis. Gaŗezera vidusskolas vadība izteica lepnumu par visiem IV klases skolēniem, kas ar nepacietību gaida pārbaudījumu rezultātus.

Vakarā Izglītibas un zinātnes ministrei un Vēstniecības vadītāja vietniekam vēl bija iespēja satikt Gaŗezera administrāciju, Gaŗezera padomes locekļus, programmu vadītājas, un vairākus Amerikas latviešu apvienības valdes locekļus pieņemšanā ciema “Latvija” paviljonā. Īpaši skaisti bija ALA Izglītības nozares vadītājas Elisas Freimanes Ministrei veltītie vārdi. Elisa Freimane uzsvēra, ka katrs latviešu bērns ir svēts, lai kur dzimis un audzis. “Katrs latviešu bērns ir svēts, jo bez bērniem, kas tic Latvijai, mums nav Latvijas.” Izglītības nozares vadītāja pateicās Ministrei par sniegto atbalstu latviešu skolu darbam ASV un vēlēja labus panākumus izglītības darbā.

27. jūlijā viesi kopā ar GVV saimi pulcējās, lai godinātu Baltijas ceļa 30.gada dienu. Tika uzņemtas kopīgas fotogrāfijas, kurās visi sastājās plecu pie pleca, atveidojot Latvijas robežlīniju, un simboliski sadevās roku rokā, atveidojot Baltijas ceļa ķēdi no Tallinas līdz Viļņai caur Latviju. Gaŗezera vasaras vidusskola iezīmēja lielu Latvijas valsts kontūrkarti vidusskolas teritorijā – Pētersona sporta laukumā.  Vēlāk Ilga Šuplinska un Juris Pēkalis devās uz Vašingtonas pavalsti, ciemoties Vasaras vidusskolā Kursa un Vašingtonas universitātes Baltiešu studiju programmā.

Pateicamies Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai un Latvijas vēstniecības vadītāja vietniekam Jurim Pēkalim par Gaŗezeram veltīto laiku un interesi. Priecājamies un pateicamies par līdzšinējo sadarbību ar Latvijas iestādēm un Latvijas vēstniecību ASV. Gaŗezera saime turpinās strādāt par labu nākamajām latviešu paaudzēm, ar devīzi, “Dievam un Latvijai”!

Sadarbojoties ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) Ziemeļeiropas reģionālajam birojam
Stokholmā un “Latvieši pasaulē” – muzejam un pētniecības centram, ar daudzpusīgu
programmu 19.jūnijā Rīgā, Kalēju ielā 57. tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules Bēgļu diena.
Šī diena katru gadu tiek atzīmēta, lai pieminētu bēgļu izturību un spēju sākt jaunu dzīvi,
neskatoties uz piedzīvotajām grūtībām. Miljoniem cilvēku visā pasaulē ir bijuši spiesti
pamest savas mājas, draugus un radus, savas izcelsmes valstis, lai glābtos no vardarbības,
vajāšanas vai kara. Daudzi no viņiem pavada ceļā nedēļas un pat mēnešus. Taču, ja vien
viņiem tiek dota iespēja un atbilstoši apstākļi, bēgļi ātri vien atsāk pilnvērtīgu dzīvi. Un jau pavisam drīz viņi sniedz savu ieguldījumu tās sabiedrības un valsts labā, kas viņus ir
uzņēmusi. Bēgļi ir tādi paši cilvēki kā katrs no mums – vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka viņi ir nonākuši nepaskaužamā situācijā un ir spiesti doties bēgļu gaitās.

Pasākuma centrālais notikums ir ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ikgadējā ziņojuma Global Trends Report prezentācija, ko vadīs Didzis Melbiksis no ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālā biroja Stokholmā, kā arī “Latvieši pasaulē” izstādes un izlaušanās spēles “Bēgļu gaitās” svinīga atklāšana, piedaloties Saeimas deputātei Vitai Tēraudai, ĀM speciālo uzdevumu vēstniekam diasporas jautājumos Aivaram Grozam, PBLA priekšsēdei Kristīnei Saulītei, un citiem runātājiem.

UNHCR ziņojums Global Trends Report tiek laists klajā katru gadu jūnijā. Tas satur
apstiprinātus statistikas datus par bēgļiem, iekšzemē pārvietotajām personām, patvēruma
meklētājiem un bezvalstniekiem visā pasaulē iepriekšējā gadā. Dokuments ir noderīgs un
svarīgs visiem, kas strādā ar bēgļu jautājumiem vai interesējas par šo tematu.

“Latvieši pasaulē” – muzeja un pētniecības centra radošās komandas darba rezultāta –
izstādes un izlaušanās spēles “Bēgļu gaitās” – centrā ir II Pasaules kara beigu posma notikumi Latvijā un to sekas, kas daudziem kļuva par sākumu izceļošanai no Dzimtenes. Ekspozīcija piedāvā izstādes un spēles apmeklētājiem izdzīvot bēgļu gaitas, iedziļinoties individuālos lēmumos un izprotot emocionālās, fiziskās un praktiskās grūtības, ar kurām ļaudis reāli saskarās, cauri Kurzemei dodoties uz ostām, lai 1944.gada oktobra sākumā izceļotu uz Vāciju. Projekts tapis īstenots Latvijas simtgades pasākumu zīmē – Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras konferences “Latvija ārpus Latvijas simt gados” ietvaros. Tā finansētāji un atbalstītāji ir: Latvijas Republikas Kultūras Ministrija, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Biedrība Free Riga.

Bēgļu dienas ietvaros risināsies virkne citu notikumu: mākslinieces Brigitas Strodas vadībā notiks radošā darbnīca, kurā tiks darināti kroņi kā simbols dzīves aplim, autorei daloties savā radošajā pieredzē, kā izmantot bēgļu naratīvus, darinot sīkscenogrāfiju”. Uldis Neiburgs, Gada vēsturnieks Latvijā 2018, LU Latvijas vēstures institūts, lasīs lekciju “Latvijas iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju (1944-1945): motīvi, norise, rezultāti ”. Savukārt, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Liene Sebre un Ģirts Liuziniks aicinās atgriezties 1944. gada notikumos, piedāvājot literāros lasījumus “Maize no mājām.”

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir nevalstiska organizācija, kas jau 12 gadus mērķtiecīgi vāc, kārto un padara pieejamu sabiedrībai latviešu diasporas vēstures
mantojumu. Muzeja krājuma fokusā ir izceļotāju individuālā pieredze un tās saistība ar “lielās vēstures” procesiem un pārmaiņām, kas sev līdzi – bieži vien neviļus – aizrāvušas
ģimenes, veselas dzimtas, aizvedot ļaudis svešumā, kur tiem dzīvi ir bijis jāsāk par jaunu – no nekā. Muzeja krājums pašlaik deponēts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uz tā bāzes veidotas vairākas izstādes, grāmatas un filma par latviešu gaitām ārpus Latvijas.