Diasporas skolas kombinē klātienes mācības ar attālinātajām, lai skolu padarītu pieejamu attālāko reģionu bērniem

Par Latvijas valsts atbalstu diasporai un remigrējušām ģimenēm — LU FSI pētnieces Dainas Grosa intervijā ar Latviešu valodas aģentūras direktora vietnieci Daci Dalbiņu un LVA metodiķēm Aiju Otomeri un Lieni Valdmani. Publicējam intervijas otro daļu.

Daina Grosa: 49% vecāku aptaujā min iespējamu atgriešanos Latvijā kā iemeslu, kāpēc viņiem šķiet svarīgi, lai bērns zinātu latviešu valodu. Kā, atrodoties ārpus Latvijas, var sagatavot bērnus, lai iespējamās atgriešanās gadījumā viņiem latviešu valoda nesagādātu grūtības? Ko darīt, lai viņi justos, ka varēs tikt līdzi skolā?

LVA: Latviešu valodas uzturēšana ģimenē, protams, ir būtiskākais. Šim mērķim jāizmanto visi iespējamie interneta resursi valodas apguvei, piemēram, www.maciunmacies.lv, YouTube, www.bernistaba.lv utt.

Protams, laikus arī vajadzētu sākt tam gatavoties. Ne pēdējā brīdī, bet kādu gadu iepriekš un ņemt arī privātskolotājus. Mums ir Classflow privātskolotāju kontaktu loks, ko Eiropas Latviešu apvienība ielikusi savā lapā, plus vēl mēs arī Classflow nodarbībās uzņemam bērnus. Mums 2021. gadā būs Classflow kursi remigrantu bērniem.

Mums ir divu veidu auditorijas. Par atbalsta sniegšanu — mēs runājam par pirms- un pēc- remigrācijas posmiem. Eiropas Latviešu apvienība vēlējās, lai būtu pirms-remigrācijas grupas, kurām varētu palīdzēt sagatavoties — lai latviešu valoda nesagādātu grūtības. Tiek veidoti bukleti — ceļveži skolotājiem un vecākiem, kur ir ekspertu viedokļi par to, kā vajag gatavoties. Tā ir saziņa ar VARAM remigrantu koordinatoriem. Tur, kur ir labi koordinatori, tur ir ļoti laba sadarbība. Ir arī Facebook interešu grupas, kur vecāki, kuri ir šo ceļu jau paveikuši, dalās pieredzē, problēmās. Ja ir iespējams, saziņa ar potenciālo skolu/iespējamo klases audzinātāju.

Vai jums sanāk cieši sadarboties ar remigrācijas koordinatoriem? Vai viņi jums zvana un nāk ar priekšlikumiem vai vienkārši ar problēmām, kas būtu jārisina bērniem, kas plāno atgriezties?

Jā, mums ir aktīva sadarbība ar remigrācijas koordinatoriem. Konsultējam viņus, piedalāmies dažādos sabiedrību informējošos pasākumos, sniedzam arī individuālas konsultācijas vecākiem. Informējam arī Latvijas skolu administrācijas un skolu kolektīvus. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, pedagogiem, kas strādā ar remigrējušajiem bērniem, būs profesionālās pilnveides kursi, meistarklases un pieredzes apmaiņas pasākumi.

Latvijas TV kanālu, filmu, multfilmu pieejamība ārvalstīs ir mūžsena problēma, un tā vēl nav pilnībā atrisināta. Vai aģentūra kādā veidā var palīdzēt ģimenēm diasporā piekļūt pie bērniem piemērotu filmu satura?

Šis jautājums ir diasporas organizāciju aktualizēts un līdz šim ticis risināts dažādu akciju veidā — Nacionālā Kino centra vietnē Filmas.lv noteiktos laika periodos arī diasporai ir pieejama gan Latvijas filmu klasika, gan jaunākās filmas. Ir filmas, kas pieejamas visu laiku. Rudenī šajā vietnē arī diasporai skatīšanai bija pieejamas Lielā Kristapa kino konkursa programmas filmas, to skaitā arī animācijas filmas. Nesen uzzinājām, ka šogad Latvijas Sabiedriskie mediji ir raduši risinājumu Latvijas teritorijā izplatītā autorsatura skatīšanai arī diasporā REplay.lv vietnē, autorizējoties ar e-parakstu vai Smart-ID.

Kādā veidā vecāki, kā arī skolotāji diasporā var uzzināt par visu internetā pieejamo, nevis tikai par to, kas ievietots vietnē Māci un mācies? Vai ir kur vienuviet apvienotas saites uz Uzdevumi.lv, Soma.lv un daudz ko citu?

Šobrīd šādas informācijas vietnē Māci un mācies nav, taču tas ir mūsu darāmo darbu sarakstā. Piemēram, ļoti daudz vērtīgu materiālu ir atrodami Austrālijas latviešu mājaslapā, kā arī Amerikas Latviešu apvienības mājaslapā. Papildināsim mūsu Māci un mācies ar diasporas auditorijai noderīgu vietņu aprakstiem un saitēm.

Tas būtu labi, lai vecākiem nebūtu jāizgudro ritenis no jauna. Ja diasporā dibina jaunu skoliņu, tad vadība zinātu, kur meklēt mācību vielu. Tālāk par skoliņām. Tagad, pēc vairāku gadu ilgās ciešās sadarbības ar diasporas skolām, ko jūs kā aģentūra secināt, ko reāli skoliņas var panākt, un kādam ir jābūt skolu mērķim?

LVA: Kopīgais diasporas skolu mērķis, protams, ir latviešu valodas apguve. Un latviskās vides nodrošināšana latviešu valodes apguvei darbībā. Tas arī palīdz uzturēt latviskumu un līdzdalību Latvijas kultūras dzīvē, kaut vai virtuālā veidā. Tomēr ceļš uz šo mērķi katrai skolai ir savs. Skola vadās no tā, kādi ir apstākļi, kāda ir kopiena, cik aktīvi ir vecāki, kādi ir pedagogi. Diasporas izglītības vadlīnijas ar sasniedzamajiem rezultātiem jau ir, taču pašas skolas ziņā ir, kā tā šos rezultātus panāk. Mēs no savas puses diasporas skolu attīstību un kopējo mērķu sasniegšanu varam veicināt ar skolu līdzfinansējumu. Ar izvirzītajiem kritērijiem finansējuma saņemšanai varam rosināt skolas izvirzīt sev lielākus mērķus, tādā veidā sekmējot latviskās izglītības kvalitāti diasporā.

Tālāk par jaunām diasporas skoliņām. Pāris aktīvistu, kas nesen uzsākuši jaunas skoliņas, aptaujā izteica nesapratni par to, kā pirmajā darbības gadā saņemt atbalstu, jo par tādu atbalstu vispār neko nezināja. Kā lai diasporas kopienas aktīvisti, kuri grasās uzsākt jaunas skoliņas darbību, vispār par jums uzzina, un kā pieteikties uz atbalstu?

Jau kopš pagājušā gada esam paredzējuši finansiālu atbalstu arī jaunajām skolām, kas neatbilst visiem konkursu kritērijiem. Tā, piemēram, Eiropas jaunās skolas, kas vēl nav gadu darbojušās, 2020. gadā varēja saņemt 500 eiro lielu atbalstu darbības uzsākšanai. Papildus tās var saņemt arī apjomīgu mācību un metodisko materiālu dāvinājumu, jaunāko literatūru, ko nosūtām pa pastu. Parasti jauno skolu vadītāji vēršas vēstniecībā, un tad vēstniecība tās nosūta tālāk pie mums pēc atbalsta. Reizēm par mums ir pastāstījuši citu diasporas skolu vadītāji, reizēm par iespējamo atbalstu uzzina diasporas medijos vai interneta meklētājā ierakstot attiecīgos atslēgvārdus.

Diasporas skolotāju semināri notiek jau 12 gadus. Pa šiem gadiem viena skolotāju paaudze ir jau beigusi savas mācību gaitas (darbojoties aktīvi, kamēr viņu pašu bērni iet skolā) un pie grožiem skoliņās nākusi jauna maiņa. Vai jūs pa šiem gadiem redzat izaugsmi skolotāju attieksmē, darbībā?

Trimdas laikā dibinātajām diasporas skolām ir spēcīgas tradīcijas, skolotāju nomaiņa notiek organiskāk, vērtības, metodes un tradīcijas nododot jaunajiem skolotājiem. Eiropas jaunajām skolām vērojama lielāka skolotāju mainība, taču šajās skolās ir vairāk profesionālu latviešu valodas skolotāju, kam ir spēcīgāka latviešu valodas zināšanu bāze, salīdzinot, piemēram, ar ASV, Austrālijas vai Kanādas skolām, kurās profesionālie pedagogi var arī nebūt ar labām latviešu valodas zināšanām.

Diasporas skolotāju klātienes kursi ir neaizstājami ne nododamās informācijas ziņā, tā ir pieredzes apmaiņas vieta, savstarpējo kontaktu veidošanas vide. Klātienes kursus aizstājot ar attālinātiem pasākumiem 2020. gadā, šobrīd varam secināt, ka arī pēc pandēmijas turpināmi reģionālie pieredzes apmaiņas vebināri, kas ļauj skolotājiem pašiem aktīvāk iesaistīties un dalīties pieredzē, kas klātienes seminārā dalībnieku skaita un laika ierobežotības dēļ ne vienmēr ir iespējams. Nākotnē redzam klātienes un attālināto pasākumu kombinēšanas potenciālu.

Tālāk mēs varētu parunāt par remigrējušo ģimeņu nometnēm un arī bērnu vasaras nometnēm. Kādas ir bijušas atsauksmes par tām?

Par mūsu remigrantu nometnēm ir bijušas ļoti labas atsauksmes, dalībnieki ir ļoti apmierināti gan par attieksmi, gan gūto informāciju. Veidojas domubiedru grupa – vecāki, kuri ir piedalījušies šajās nometnēs, ir gatavi sniegt palīdzību un atbalstu jauno remigrantu vecākiem. Runājot par diasporas bērnu vasaras nometnēm, šobrīd tas vairs nav mūsu finansējuma plānā, tās organizē SIF.

Līdz pandēmijai katru vasaru organizējām Classflow tālmācības skolēnu salidojumu vasarā Latvijā, cerams, drīzumā tas atkal varēs notikt klātienē. Šajā salidojumā, kas ir trīs dienu nometne, katru gadu piedalās ap 70 bērnu. Tas ir kā skolas pasākums, kurā mūsu tālmācības skolēni satiek savus skolotājus un grupas biedrus, piedalās kopējās nodarbībās. Vienlaikus vecākiem tiek organizētas izglītojošas lekcijas.

Par tālmācības kursiem. Aptaujā ļoti daudzi vecāki teica, ka viņi grib pieteikt savus bērnus tālmācības kursos, bet nav vietas. Kā var viņiem palīdzēt?

Mums ir 200 skolēnu vietas, un bez papildu finansējuma šo vietu skaitu nav iespējams palielināt. Gada laikā atbrīvojas tikai dažas vietas, tad dodam iespēju tiem bērniem, kas ir iepriekš jau pieteikušies. Mums veidojas gaidītāju rinda, kurā var pieteikties, elektroniski aizpildot informāciju mūsu mājaslapā Valoda.lv. Pagājušajā gadā, pārplānojot klātienes pasākumu finansējumu, organizējām papildu tālmācības grupas pusaudžiem.

Bet man liekas, ka vairāk satraucas tieši mazo bērnu vecāki, kuri grib, bet vietu trūkuma dēļ nevar pieteikt bērnus tālmācības kursos.

Taču, kā jau iepriekš minējām, mums ir Classflow kursus apguvušo diasporas skolotāju saraksts, kuru kontakti ir pieejami. Vecāki var izvēlēties privātskolotāju un tālāk jau sadarboties individuāli.

Bet nu pētnieki aktualizējuši to, ka tālmācības kursiem ir nepietiekams atbalsts, jo tajos nevar piedāvāt vietu visiem gribētājiem.

Ja mēs kaut 200 bērnus atbalstām un palīdzam viņiem labi apgūt latviešu valodu, tas arī tomēr ir daudz. Nodrošinām nodarbības nelielās grupās profesionāla pedagoga vadībā divreiz nedēļā. Protams, samazinot nodarbību skaitu līdz vienai reizei nedēļā, varētu apmācīt divreiz vairāk skolēnu, taču tas tomēr ir mācību kvalitātes jautājums, ko nedrīkst risināt matemātiski. Nopietnus mācību rezultātus varam nodrošināt tikai ar nodarbībām divas reizes nedēļā.

Par pandēmiju un to, kādas korekcijas tā ir ieviesusi skolās šobrīd. Vai, jūsuprāt, pandēmijas iespaidā radusies jaunā attālinātā mācīšana būs izveidojusi skolām, ja ne pilnībā, tad varbūt daļēji jaunu modeli? Vai tas ir vēlams?

Pēdējā gada laikā diasporas skolotāji ir ļoti intensīvi mācījušies un apguvuši jaunas iemaņas, strauji pielāgojoties attālināto mācību formātam. Mūsu Classflow kursos pagājušā gada laikā vien esam apmācījuši 40 diasporas skolotājus, un šogad darbs turpināsies. Skolotāji ir mācījušies, arī sadarbojoties savā starpā un papildinot zināšanas individuāli, apgūstot dažādus digitālos rīkus attālināto mācību nodrošināšanai.

Veidojas plašs diasporas skolotāju loks, kas būs apguvuši dažādus digitālos rīkus un mācību platformas un varēs tos prasmīgi izmantot arī pēc pandēmijas. Klātienes nodarbības ir neaizstājamas, to nozīmi uzsver paši diasporas skolotāji, un, tikko būs iespējams, tās atsāksies. Būs skolas, kas klātienes mācības turpinās kombinēt ar attālinātajām mācībām, lai skolu padarītu pieejamu attālāko reģionu bērniem. Tiem, kuriem līdz šim nebija iespējams skolu apmeklēt. Prognozējam, ka palielināsies skolas pieejamība un atvērtība, taču ne atsakoties no klātienes mācībām. Mēs visi būsim kļuvuši gudrāki un spēsim izmantot daudz lielāku instrumentu kopu.

Vai ir risks, ka pandēmijas dēļ arī skola izbeidz darbību, jo aptaujā skolotāji teica – jā, mēs izgājām šos Classflow kursus, tomēr attālinātās mācības skolā neizmantojam.

Ir skolas, kas pandēmijas laikā uz laiku apturēja darbību, jo tas ir vienkāršāk. Ja šī situācija ieilgs, domājam, daļa no tām arī uzsāks attālinātās mācības. Sākotnēji neviens nerēķinājās ar pandēmijas ilgumu… Ir dažas skolas, kas ir beigušas darboties, taču tā ir noticis arī iepriekšējos gados, kad pandēmiju nevarējām vainot. Katru gadu Eiropā ir skolas, kas beidz pastāvēt, un ir kāda, kas rodas no jauna. Bet mēs rūpējamies par nepieciešamo atbalstu un tā pielāgošanu dažādajām skolu un to skolotāju vajadzībām.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD candidate, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, an author and translator into English of various books on industrial history in Latvia.

Valsts prezidenta Egila Levita apsveikums Valsts svētkos

Mīļie latvieši visā pasaulē!

Šajās dienās gan Latvijā, gan visā plašajā pasaulē mēs pulcējamies, lai kopā ar Latvijas draugiem svinētu mūsu valsts 101. gadskārtu. Šis ir brīdis, kad izjust prieku un lepnumu, un arī dziļāk pārdomāt par savu valsti un par savu latvietību.

Latvijas valstiskumam sākas otrā simtgade. Tai jāiezīmē jauns posms Latvijas kā brīvas, latviskas, atbildīgas, nobriedušas un stipras Ziemeļeiropas valsts ceļā.

Latvijas valsts dod satvaru un jēgu latviešu nācijas kopīgai pagātnei, tagadnei un nākotnei.

Latviskumam ir būtiska gan pagātnes, gan nākotnes dimensija. Tur iekļaujas gan vērtībās balstītā latviskā identitāte, gan uz mūsu nākotni vērstās domas un ideāli.

Tur iekļaujas gan Latvijas iedzīvotāji, gan diaspora – kuras valstisko lomu nostiprina šogad spēkā stājies Diasporas likums.

Latvijas valsts ir ģeogrāfiska un ideju telpa, kurā šo mūsdienīgo latvietību iedzīvināt. Tam nepieciešama arī jūsu līdzdalība. Mūsu visu kopīgais uzdevums ir nodot mūsu valsti nākamajām paaudzēm labāku, skaistāku un drošāku, nekā mēs to saņēmām.

Mīļie tautieši!


Latvietības fenomēns ir tas, ka daudzi, dzīvojot ārpus Latvijas robežām, vēlas saglabāt piederību Latvijai un latvietībai – pat vairākās paaudzēs un visapkārt pasaulei. Saiti ar Latviju mūsdienās varam uzturēt neatkarīgi no tā, kur pastāvīgi vai uz laiku dzīvojam. Esmu par to spilgti pārliecinājies visās pasaules daļās, kur pats esmu dzīvojis vai ticies ar latviešiem.

Šis latvietības fenomens ir skaists un uzteicams. Tas ir piederības spēks. Un tā ir apzināta izvēle – piederēt latviešu nācijai un Latvijas valstij. Globālajā pasaulē varbūt nav pašsaprotami, bet tas dod māju sajūtu. Mūsu valsts pastāv, lai gādātu par latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.

Aktīvi iesaistoties vēlēšanās, atbalstot Latvijas izaugsmi ar savu pieredzi un zināšanām, jūs kā labi Latvijas pilsoņi apliecināt savu izvēli par labu Latvijai.

Kas tagadnes un nākotnes Latvijai ir visvairāk nepieciešams?

Latvietības kā vērtības apzināšanās. Cieņa pret mūsu vēsturi, rūpes par mūsu valodu un kultūru, lepnums par savu valsti. Radošums un uzdrīkstēšanās modernas latvietības stiprināšanā caur inovācijām un izcilību gan sabiedriskajā darbā, gan zinātnē, uzņēmējdarbībā, gan mākslā un sportā. Sabiedrības solidaritāte kā lielās, tā šķietami sīkās lietās. Godīgums pret saviem līdzpilsoņiem un savstarpēja uzticēšanās. Palīdzība tiem, kam klājas grūtāk.

Jo vienlīdz vērtīgs jeb vienvērtīgs ir katrs cilvēks, katrs tautietis. Aktīva līdzdalība, labklājības celšana – ne uz citu rēķina, bet ar kopīgā labuma apziņu.

Savas valsts uzlabošanas darbā ikviens ir aicināts ņemt dalību, lai kur pasaulē arī neatrastos un lai cik lielu vai mazu artavu būtu gatavs Latvijai sniegt.

Latvija ir un paliks latviešu nācijas sirds. Lai tās puksti atbalsojas ikvienā no mums!

Lai tā atsaucas Latvijas draugiem un aicina savā pulkā katru, kam Latvija dārga un kas tās demokrātiskās vērtības ir gatavs aizstāvēt!

Tautieši!

Sirsnīgi sveicu jūs mums visiem kopīgajos Latvijas valsts svētkos!

Saules mūžu Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

Mariešu un Arhlatviešu kultūru satikšanās Mārtiņos

Pirms 3 gadiem zinātnisko darbu lasījumu konkursā Ufā es iepazinos ar mariešu valodas un literatūras skolotāju Irinu. Pagāja laiks, un šogad, domājot par Mārtiņdienas koncertu, es sapratu, ka sen ar “Atbalsi” un citiem maniem censoņiem neesam braukuši ārpus Arhangeles rajona un tad es atcerējos skolotāju Irinu Toigildinu. Desmit darba gadu laikā ar skolēniem esam apciemojuši ukraiņu, vāciešu, baltkrievu diasporu. Bija pienācis laiks apciemot mariešus, kuru viena no diasporām atrodas Blagovešenskas pilsētā (Baškortostānā ir vairākas mariešu diasporas), pavisam netālu no republikas galvaspilsētas Ufas.

Marijelas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu rietumos un ziemeļrietumos, Kirovas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Tatarstānu dienvidaustrumos un dienvidos, Čuvašiju dienvidos. Mariešu valoda pieder somugru valodu saimei. Interesanti, ka marieši nepieder nevienai konfesijai, viņi ir pagāni. Iztaujājot skolotāju Irinu, uzzināju, ka baznīcu viņi neapmeklē, kāzās un bērēs tiek piekopti senču rituāli, tiek svinēti vasaras un ziemas svētki (Семык, Шорыкйол),  kā arī svarīgi notikumi zemnieku ikdienā – Jaunās maizes svētki (Угинде пайрем), Teliņa piedzimšanas svētki (Тувыртыш кочмаш), Krāsns svētki (Коҥга пайрем) un citi.

Pedagoģiskajā koledžā, kur strādā Irina, mariešu valoda tiek apgūta fakultatīvi. To mācās gan skolēni, kuriem ir mariešu cilme, gan tie, kuriem tās nav. Pašlaik koledžā mariešu valodu apgūst vairāk nekā 20 studentu. Irina mariešu valodu māca vairāk nekā 20 gadus, skolotājas ģimenē visi sarunājas mariešu valodā.

Skolotāja Irina noorganizēja divu koncertus – gan Pedagoģiskajā koledžā, kurā Irina māca mariešu valodu un literatūru, gan pilsētas kultūras centrā, kurā uzstājās ne tikai “Atbalss”, bet arī Blagovešenskas mariešu folkloras kopa “Онгырйук” (“Zvana skanējums”).  Sievu balsis tik tiešām bija skaņas un dzidras kā zvana skanējums. Vienlaicīgi tika svinēti gan latviešu Mārtiņi, gan visā Krievijā zināmā Tautu vienības diena (4. novembris).

Mani iepriecināja tas, ka koncertus apmeklēja jaunieši, prieks bija par to, ka viņus interesēja gan latviešu, gan vietējā mariešu kultūra. Arī latviešu un mariešu tautas rotaļas likās viņiem saistošas. Pirms mājupceļa, sarunājām tikties Lieldienās Arhlatviešos. Turpināsim iesākto, es ticu, ka mums izdosies!

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.