Sinfonietta Rīga vividly brings to life works of new Latvian composers

The Latvian national music label Skani was established to, among other goals, promote new works by Latvian composers to a global audience. One recent such example is the collection Chamber Symphonies, three symphonic works performed by the orchestra Sinfonietta Rīga, conducted by Normunds Šnē. The CD, released in 2017, collects three single movement symphonies by Andris Dzenītis, Anitra Tumševica, and Linda Leimane.

All three works were commissioned by Sinfonietta Rīga, and each composer was given the challenge of composing a symphonic work for the comparatively smaller orchestra. Though a chamber orchestra, the performances reveal that even a smaller ensemble can be powerful, and can provide vivid and dynamic interpretations, full of color and nuance.

Composer Andris Dzenītis has established himself as one of the premiere composers in Latvia today, and has already had a productive and successful career, and he was already winning composition awards at the age of 16. He has already won the Latvian Great Music Award twice (2007, 2015). According to the CD booklet, Dzenītis says that his “work is emotionally guided by the relationship between fragility, original force and brutality.” Indeed, much of that can be heard in his contribution to this collection – ‘(Sin)fonietta’. From its mysterious, ominous beginning with a solo clarinet sounding almost like a scream, the work continues its uneasy development, with an ascending cello motif leads to an almost violent climax, an eruption of tension in the strings.

The CD booklet describes composer Anitra Tumševica’s work ‘Die Stimme’ as  “a philosophical generalisation about the voice and its direct and transcendental meanings.” The work presents the concept of the voice in many ways – the voice of God, the media being a kind of voice, and the work presents many individual voices of the instruments. The work has a kind of cinematic quality to it, and is energetic and driving from the onset. This then leads to a quieter and slower section, with an almost mournful melody heard in the woodwinds. Later in the work, we hear the actual voices of the orchestra members – being unintelligible, this gives the work an unsettling feeling.

Calling the works collected here challenging would be an understatement. As with many other modern academic compositions, the composers eschew traditional melody and forms to create sonic explorations and experiments, which may be difficult for some listeners to appreciate. Perhaps the most challenging work on the CD is Linda Leimane’s ‘Guesstimations’. According to the booklet, Leimane’s music is “characterised by high intensity and brutality combined with a subtly varied colour palette.” In the work, the composer seems to want to intentionally disorient the listener with sudden sounds and changes in tempo, giving the work a kind of dreamlike sensation, particularly in the thundering drums, along with the rising and falling strings.

Sinfonietta Rīga, established in 2006, has long been established as one of the premiere orchestras in Latvia. Led by conductor Normunds Šnē, the chamber orchestra displays its proficiency with a broad variety of musical offerings, from the Baroque era to modern works, including many experimental and non-traditional performances. The ensemble has won the Latvian Great Music Award on three separate occasions, and also won a Grammy award for their performance of Adam’s Lament by Estonian composer Arvo Pärt. Šnē, who has also worked with the Latvian National Symphony Orchestra and the Latvian National Opera Orchestra, has collaborated with many well known musicians, and also founded the new music festival Arēna in 2003.

Sinfonietta Rīga and conductor Normunds Šnē vividly bring these new compositions to life on Chamber Symphonies. Vividly displaying the wide variety and creative spectrum of modern Latvian academic music, the ensemble provides nuanced and compelling interpretations of these works. The record label Skani, committed to presenting the best in Latvian compositions and performances, continues to showcase the many facets and creativity of Latvian musicians and composers, and these three compositions, in the hands of exceptional musicians like Sinfonietta Riga and conductor Normunds Šnē, prove to be worthy entries in modern music.

For further information, visit the Sinfonietta Rīga website and the Skani website.

Chamber Symphonies

Sinfonietta Rīga

LMIC/SKANI 059, 2017

Track listing

  1. (Sin)fonietta – Andris Dzenītis
  2. Die Stimme – Anitra Tumseviča
  3. Guesttimations – Linda Leimane

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Latvian Radio Choir’s “Daugava” bring Rainis’ words, Brauns’ music to life

It would not be an exaggeration to call the song ‘Saule, Pērkons, Daugava’ (music by composer Mārtiņš Brauns, lyrics by poet Rainis) one of the most popular, if not the most popular and beloved of modern Latvian songs. It is always one of the emotional culmination points of any Latvian Song Festival, and the song is so treasured that there have been serious efforts to establish it as the new official Latvian anthem. With its stirring music and triumphant words, it inspires and galvanizes not just Latvians, but others worldwide (the Catalonians have used Brauns’ music for their own anthem).

Rainis wrote most of ‘Daugava’ in 1916, and it experienced its first public performance in 1919. Rainis, observing the suffering of the Latvian people during World War I, intended the poem to inspire Latvians with ideas of freedom and independence. In an uncanny coincidence, Rainis even predicted the battles with the forces of Bermondt on the shores of the Daugava River at the end of 1919.

‘Saule, Pērkons, Daugava’ was initially composed by Mārtiņš Brauns as part of a larger choir suite, based on Rainis’ epic poem ‘Daugava’. Premiered at the height of the Latvian Awakening in 1988, Brauns’ music became a rallying cry during the era, and has remained one of the most significant musical achievements of that era.

Recognizing the significance and national importance of not just the song ‘Saule, Pērkons, Daugava’, but the entire Daugava suite, the Latvian Radio Choir, conducted by Sigvards Kļava, released a recording of the full composition in 2018, which also features the composer himself on keyboards and occasional solo vocal. The album, entitled Daugava, presents the full work, reaffirming again the significance of the whole of this composition. It is no surprise that the album won the best recording of academic music at the 2019 Golden Microphone Award ceremony.

Brauns, who also performed extensively with the rock group Sīpoli, brings much of the theatricality and intensity of rock music to the Daugava cycle with his keyboard performances, full of varied musical elements and even sound effects. The stirring ‘Sasaukšanās’, a call to all Latvians, begins the song cycle, and then Brauns’ keyboards bring a dramatic atmosphere to the subdued and somber ‘Tumsas māte’. Brauns himself provides a memorable and powerful vocal performance in ‘Ilgu vējš’. More theatricality can be heard in the appropriately angry ‘Dusmu dziesma’, where the choir literally growls phrases like ‘brīves vārdu traipījuši’ (they have stained the name of freedom).

The mournful ‘Daugavmāte’ is a song about the nurturing power of the Daugava River, and there are tender moments as well, such as the gentle ‘Sarkanbaltais karodziņš’, an ode to the three historical regions of Latvia.

‘Trimdas dziesma’ is a call for Latvians to unite, those in Latvia as well as those in Latvia, and it also provides a lament for the unfortunate Latvian tendency to devour one another in lyrics like ‘Kādi zvēri esam mēs? Kožam paši savu tautu!’ (What kind of animals are we? We tear each other apart!).

The work, of course, concludes with the appropriately anthemic ‘Saule. Pērkons. Daugava.’ Besides being the culmination of the larger work itself, it is also one of the pinnacles of Latvian music, a rare perfect meld of music and poetry. The Radio Choir’s performance of it is stirring and moving, and confirms the power of this song, no matter the performer – be it a smaller choir or tens of thousands of singers at the Song Festival.

Daugava is a true treasure, and this recording of it is not just a passionate, full spirited performance of the song suite, but also a valuable musical document, a triumphant and memorable achievement. The Latvian Radio Choir, along with conductor Sigvards Kļava, vividly bring Rainis’ words and Brauns’ music to life, creating an engrossing and dramatic interpretation that captivates the listener with its vision of the role of the Daugava River in the fate of the Latvian nation.

For further information, please visit the Latvian Radio Choir website

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ciemos Gaŗezerā

Saulainajās jūlija dienās, Gaŗezera saime pie sevis sagaidīja Latvijas Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Latvijas vēstniecības ASV Vadītāja vietnieku Juri Pēkali.   Amerikas latviešu apvienība un Gaŗezers vēlējās iepazīstināt jauno Izglītības un zinātnes ministri ar ASV lielāko latviešu skolu – Gaŗezera vasaras vidusskolu – kā arī ar Gaŗezera kvalitatīvajām mācību programmām jaunākiem skolēniem. Trīs dienu apciemojums deva iespēju Ministrei iepazīties ar Gaŗezera darbu, ar mācību programmu vidusskolā, kā arī darbiniekiem, kuŗi Gaŗezerā strādā ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Šī ir GVV 55. mācību vasara un vidusskolā sešas nedēļas mācās 132 skolēni no ASV un Kanadas. Šogad Gaŗezera sagatavošanas skola sagaidīja 62 skolēnus 3 posmos, Bērnu nometnē pa trim posmiem 90 skolēnu un Bērnudārzs pulcināja 52 jaunākos bērnus savās telpās.

Vizīte Gaŗezerā sākās ar teritorijas apskati. Sagatavošanas skola, Bērnu nometne un Bērnudārzs, iepazīstināja Ministri ar savu darbu un skolēniem. Trīs muzeji atvēra savas durvis viesiem.

Teritorijas apskate atklāja to, cik Gaŗezers ir milzīgs un cik latviešu tajā darbojas un atpūšas. Ir gan programmu darbinieki, gan skolēnu vecāki, gan ļaudis no ciema “Latvija”, kā arī viesi.

Pusdienas Ministre un Vēstnieka vietnieks ēda kopā ar skolotājiem un audzinātājiem no Latvijas, kas ieradušies strādāt GVV. Izglītības un zinātnes ministrija kopš 2018. gada vasaras atbalsta vidusskolas darbu, sūtot 15 spējīgu un ieinteresētu skolotāju un audzinātāju – Kultūras vēstnešus, Camp Counselors USA apstiprinātos darbiniekus –  strādāt ar skolēniem. Jāpiemin, ka šonedēļ Gaŗezera vasaras vidusskolā uzturas Valsts izglītības satura centra speciālistes Anta Lazareva un Baiba Mūrniece Buļeva. VISC speciālistes atbraukušas veikt Valsts valodas prasmes pārbaudījumu ar IV klases skolēniem. Pusdienu laikā vairāki skolotāji un audzinātāji dalījās ar ieskatiem un atziņām par piedzīvoto. Latvijas skolotājus un audzinātājus iespaidojusi GVV skolēnu vēlme uzlabot valodu. Citi stāstīja kā vietējo latviešu ciešā sadarbība un savstarpējais atbalsts ir aizkustinošs. XV Latviešu dziesmu un deju svētki Toronto bijusi iespēja Latvijas viesiem piedzīvot nepiedzīvoto.

Trešdienas turpinājumā, viesi un Kultūras vēstneši no Latvijas devās ekskursijā uz ASV augsti vērtēto Notre Dame universitāti. Izglītības ministrei, kuŗa ir ne tikai politiķe, bet arī latviešu literatūras zinātniece un universitātes pasniedzēja, kā arī  Kultūras vēstnešiem, bija paredzētas izglītojošas ekskursijas. Pēcpusdiena pagāja pastaigā pa plašo universitātes teritoriju, klausoties jaunajā gidā, kas iepazīstināja ar slavenās ASV universitātes darbību.

Ceturtdiena sākās ar GVV rīta lūgšanu, kur ministrei bija iespēja sveikt skolēnus, audzinātājus un skolotājus, ar laba vēlējumiem un veltēm. Skolēni, savukārt, sveica Ilgu Šuplinsku ar dziesmu latgaliski. Izglītības ministre izmantoja izdevību pasniegt Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus iemīļotām GVV darbiniecēm. Sandra Kronīte-Sīpola saņēma IZM Atzinības rakstu par daudzu gadu Gaŗezera mācību programmas vadīšanu. Elisu Freimani apbalvoja ar IZM Atzinības rakstu par daudzu gadu darbu mācot GVV skolēnus.  Pārējais rīts pagāja sarunās ar skolēniem, apciemojot mācību stundas, piedaloties nodarbībās un uzdodot skolēniem vai skolotājiem jautājumus.  Īpaši jaukas bija pusdienas kopā ar III klases skolēniem. Skolas direktore iepazīstināja viesus ar skolēnu mītnes pilsētām, pieredzi apciemojot tēvtēvu zemi, mājās runātām valodām un nometnes pieredzi. Sarunas pusdienu laikā bija dzīvas un abpusēji interesantas.

Netālajā Kalamazū pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kur 1980. gados latviešu studenti mācījās Latviešu studiju programmā. Maira Bundža strādā RMU bibliotēkas pētniecības nodaļā un kopā ar viesiem izstaigāja universitātes teritoriju, stāstot par Latviešu studiju programmu un studiju centru, kā arī par universitātes nākotnes vīziju. Kalamazū apciemojumā bija iespēja izstaigāt arī Kalamazū latviešu sabiedrisko centru, kuŗā atrodas latviešu skolas telpas.

Vakarā Ministre Ilga Šuplinska stājās tautiešu priekšā uzrunājot viņus šīs vasaras pēdējos “Mūžizglītības kursos”. Līga Ejupa, Klinklāvu galerijas vadītāja ik gadus rīko ceturtdienas vakara kursus vietējiem latviešiem un viesiem. Kursantus uzrunā dažādi speciālisti, kas tobrīd atrodas Gaŗezerā. Pēdējo uzrunu sniedza Ilga Šuplinska, kas stāstīja “Susātīvu konceptu Latgaliešu kultūrtelpā”. Ilgai Šuplinskai ir mīļa Latgales kultūra un valoda. Klātesošie izjuta Ministres entuziasmu daloties ar literārajiem piemēriem un paskaidrojumiem.

Piektdien IV klases skolēni rakstīja Valsts valodas prasmes pārbaudījumus. Ilgai Šuplinskai un Jurim Pēkalim bija izdevība vērot pārbaudījumu norisi, kā arī paklausīties skolēnu sniegumu vidējā jeb B līmeņa runātprasmes pārbaudījumā. Valsts izglītības satura centra speciālistes šovasar ceturto gadu ierodas veikt pārbaudījumus ar GVV beidzēju klasi. Šogad vairāki skolēni izvēlējās rakstīt pārbaudījumu C līmenim, kas ir augstākais valodas prasmes līmenis. Gaŗezera vidusskolas vadība izteica lepnumu par visiem IV klases skolēniem, kas ar nepacietību gaida pārbaudījumu rezultātus.

Vakarā Izglītibas un zinātnes ministrei un Vēstniecības vadītāja vietniekam vēl bija iespēja satikt Gaŗezera administrāciju, Gaŗezera padomes locekļus, programmu vadītājas, un vairākus Amerikas latviešu apvienības valdes locekļus pieņemšanā ciema “Latvija” paviljonā. Īpaši skaisti bija ALA Izglītības nozares vadītājas Elisas Freimanes Ministrei veltītie vārdi. Elisa Freimane uzsvēra, ka katrs latviešu bērns ir svēts, lai kur dzimis un audzis. “Katrs latviešu bērns ir svēts, jo bez bērniem, kas tic Latvijai, mums nav Latvijas.” Izglītības nozares vadītāja pateicās Ministrei par sniegto atbalstu latviešu skolu darbam ASV un vēlēja labus panākumus izglītības darbā.

27. jūlijā viesi kopā ar GVV saimi pulcējās, lai godinātu Baltijas ceļa 30.gada dienu. Tika uzņemtas kopīgas fotogrāfijas, kurās visi sastājās plecu pie pleca, atveidojot Latvijas robežlīniju, un simboliski sadevās roku rokā, atveidojot Baltijas ceļa ķēdi no Tallinas līdz Viļņai caur Latviju. Gaŗezera vasaras vidusskola iezīmēja lielu Latvijas valsts kontūrkarti vidusskolas teritorijā – Pētersona sporta laukumā.  Vēlāk Ilga Šuplinska un Juris Pēkalis devās uz Vašingtonas pavalsti, ciemoties Vasaras vidusskolā Kursa un Vašingtonas universitātes Baltiešu studiju programmā.

Pateicamies Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai un Latvijas vēstniecības vadītāja vietniekam Jurim Pēkalim par Gaŗezeram veltīto laiku un interesi. Priecājamies un pateicamies par līdzšinējo sadarbību ar Latvijas iestādēm un Latvijas vēstniecību ASV. Gaŗezera saime turpinās strādāt par labu nākamajām latviešu paaudzēm, ar devīzi, “Dievam un Latvijai”!