Šogad gadskārtējā sēde notika Klīvlandē, 2016. gada 15. oktobrī. Sēdē piedalījās padomes locekles Ingrīda Jansone, padomes priekšsēde, Helēna Vīksniņa, Katskiļu 3×3 vadītāja, Laila Medne, Katskiļu 3×3 darbiniece, Maija Zaeska, Daiga Rūtiņa un Larisa Kaļiņa, Garezera 3×3 vadītājas, Maira Bundža, nometņu avīžu redaktore, padomes sekretāre, un Līga Ruperte, 3×3 globālā koordinātore. Garezera 3×3 dalībniekus pārstāvēja Anda Prātiņa.

Helena Vīksniņa ziņoja, ka Katskiļu nometnē bija 115 dalībnieku, 10 no tiem bērni, 10-12 gadu vecumā. Nometnes vispārējā un vienas ievirzes specifiskā tēma bija dzintars. Ap dzintara tēmu risinājās arī dažādas citas nodarbības,. Varēja apbrīnot daudzo nometnes dalībnieču dzintara rotu dažādību un skaistumu.

Par Garezera 3×3 stāstīja Maija Zaeska. Arī Garezerā nometnes tēma bija dzintars, kam tika veltīta viena ievirze un citas nodarbības. Ļoti iepriecināja tas, ka nometnē bija 208 dalībnieku, jo kopš 1991. gada dalībnieku skaits bija turējies zem 200. Bērnu kopskaits bija 53, 26 no tiem 0-5 g.v. (jaunākajam bija 3 mēneši), bet 6-12 g.v. bija 27 bērni. Ar bērniem strādāja 7 audzinātāji, bet būtu derējis vēl vairāk! Nākošgad bērnu programmu plāno paplašināšanāt cerībā, ka dalībnieku skaits turpinās augt.   Prieks, ka aug no Latvijas pēdējos gados iebraukušo dalībnieku skaits.

Līga Ruperte sniedza īsu pārskatu par pārējiem 3×3 pasaulē. 2016. gadā 3×3 notika Austrālijā (58 dalībnieki), Latvijā, Saldū (320 dalībnieki, 30 no ārzemēm) un Pelčos (444 dalībnieki, 73 no ārzemēm), Lielbritānijā angļu valodā (50 dalībnieki), latviešu valodā (79 dalībnieki), un Īrijā (102 dalībnieki). Kopš 1981. gada ir notikusi 231 nometne, un dalībnieku kopskaits ir 33930. Pelčos notika šovasar iznākušās grāmatas par Latvijas 3×3, 1990.-2015. atvēršanas svētki. Piedalījās LV kultūras ministre Dace Melbārde (viņa ar savu meitu 3×3 pavadīja visu nedēļu), bijusī LV prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 3×3 darbinieki no dažādām zemēm un labs skaits bijušo Latvijas nometņu vadītāju, ieskaitot pirmās, 1990. gada nometnes Madlienā vadītājus Jāni Gulbi un Līgu Ruperti.

 

Fotogrāfijā redzama 3×3 dibinātāja, Līga Ruperte. Garezeŗā Līgai uzdāvināja šo krekliņu ar viņas iesauku – “3×3 mamma”. Foto: Maija Zaeska.

2017. gada 3×3 programma:

Melburnā – no 2. – 8. janvārim, vad. Daina Grosa un Uldis Ozoliņš

Rūjienā – no 2. – 9. jūlijam, vad. Sannija un Madars Kalniņi

Salacgrīvā – no 23. – 30. jūlijam, vad. Dina un Reinis Cepļi

Lielbritānijā angļu val. – no 30. jūlija – 6. augustam, kontaktpersona Rita Harrison

Lielbritānijā latviešu val. – no 14. – 18. augustam, vad. paziņos vēlāk

Īrijā – no 13. – 19. augustam, vad. Lāsma Andersone un Krists Bebrišs

Garezerā – no 6. – 13. augustam, vad. Maija Zaeska, Daiga Rūtiņa, Larisa Kaļiņa

Katskiļos – augusta otrajā pusē, vad. Helēna Vīksniņa

Informācija par visiem 3×3, kā arī nometņu avīzes un grāmatas par 3×3 ārzemēs un Latvijā atrodama www.3×3.lv

Sēdes dalībnieces augstu novērtēja izdevību būt kopā un pārrunāt sarežģīto nometņu veidošanas un vadīšanas procesu veiksmes un neveiksmes, nākotnes plānus un sadarbību starp nometnēm. Visi ir pateicīgi par LV Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu 3×3 un cer, ka tas tiks piešķirts arī nākotnē. Pēc sēdes padomes locekles apmeklēja Ērika Ešenvalda un Ņujorkas latviešu kora koncertu.

Ziemeļamerikas 3×3 padomes sēde 2017. gadā notiks Čikāgā, 21. oktobrī.

 

Asociācija “Luksemburga Latvija” un Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina uz neformālu tīklošanās vakaru Luksemburgā, Frankfurtē, Briselē un to apkaimē strādājošos finanšu jomas ekspertus no Latvijas. Tīklošanās vakars Luksemburgā notiks piektdien, 11. novembrī, plkst. 19, vīna bārā Le Barrels (21, Allée Scheffer, L-2520 Luxembourg), pieteikšanās līdz 9.novembrim: ela@latviesi.com.

Šīs iniciatīvas mērķis ir veidot un stiprināt neformālās – gan draudzības, gan profesionālās sadarbības – saiknes starp tiem latviešiem, kuri savu profesionālo gājumu ārpus Latvijas veido finanšu jomā: gan privātās vai starptautiskās finanšu institūcijās, gan studējot finanšu jomā vai tajā veicot pētniecību. Turklāt ar skatu uz Latvijas Simtgadi tīklošanās ietvaros iecerēts veidot kopīgus pasākumus un pieredzes apmaiņas iniciatīvas, kas varētu stiprināt Latvijas tautsaimniecību un Latvijā padziļināt izpratni par starptautiskajām aktualitātēm finanšu jomā. Šis pirmais tīklošanās vakars būs iespēja savstarpēji tuvāk iepazīties, dalīties pieredzē un idejās par sadarbību, kā arī uzklausīt Latvijas goda konsula Luksemburgā Anrī Didriha (Henri Diederich) uzrunu un ELA/asociācijas “Luksemburga Latvija” pārstāves Elīnas Pinto stāstījumu par šādas tīklošanās plašāko kontekstu.

Šī iniciatīva sasaucas ar ELA aizsākto darbu, lai stiprinātu Eiropā dzīvojošo latviešu – dažādu nozaru profesionāļu – savstarpējos kontaktus un atgriezenisko saikni ar Latviju. Finanšu jomas ekspertu sadarbības paplašināšanai un nostiprināšanai iecerēti turpmāki pasākumi gan Luksemburgā, gan Londonā, gan Rīgā. ELA veido tīklošanās iestrādes arī ar Eiropā mītošajiem starptautisko organizāciju ierēdņiem un ārstiem no Latvijas. ELA ieskatā, “gan mums pašiem – Latvijas cilvēkiem Eiropā, gan arī Latvijai ir būtiski apzināties to milzīgo vērtību, kas slēpjas katrā gudrā un darbīgā cilvēkā, kas Latvijas vārdu nes ārpus tās robežām”.

2016.gada 22., 23. oktobrī Vācijā, Freiburgā, latviešu kultūras centrā „Bērzaine” notika Centrāleiropas diasporas skolotāju seminārs. Semināru rīkoja Eiropas latviešu apvienība (ELA), Daugavas vanagi Vācijā (DV) un Latviešu valodas aģentūra (LVA).

Tikšanos atklāja LVA direktors Jānis Valdmanis. Klātesošos sveica arī IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone, Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas projektu koordinatore Annija Senakola, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes izpilddirektore Aira Priedīte, ELA priekšsēdis Kristaps Grasis, DV Vācijā pārstāve Inese Avena. Ikviens runātājs izteica prieku par tikšanos un vēlēja skolotājiem gūt jaunu iedvesmu un pieredzi.

Turpinājumā IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte I. Stadgale pastāstīja par Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu diasporai. Savukārt Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas projektu koordinatore A. Senakola informēja par ĀM atbalstu diasporai.

Uz semināru bija ieradušies 18 diasporas nogales skolu skolotāji no dažādām Eiropas pilsētām: Vīnes, Berlīnes, Freiburgas, Bonnas, Frankfurtes, Hamburgas, Luksemburgas, Minhenes, Strasbūras un Štutgartes. Tikšanās laikā skolotāji pastāstīja par savu darbu, ieskicējot galvenos jautājumus skolas darbībā un akcentējot savus labās prakses piemērus.

ELA Izglītības koordinators Māris Pūlis semināra dalībniekus iepazīstināja ar situāciju diasporas izglītībā. Patlaban latviešu nedēļas nogales skolas apmeklē tikai 5–10 % bērnu un jauniešu. Taču šīm skolām ir ne tikai izglītojoša funkcija, tās ir svarīgas diasporas eksistencei. Tikpat milzīga loma skoliņām ir latviešu tautas saliedēšanā. Skolotāji tika iepazīstināti arī ar jauno izglītības koncepcijas projektu. Darbs pie jaunu izglītības modeļu veidošanas sāksies jau 1. decembrī. Taču diasporas izglītības mērķis tiks saglabāts – uzturēt latviešu valodu un latvietību, kā arī atvieglot remigrācijas procesu tiem tautiešiem, kas vēlas atgriezties.

Semināra turpinājumā LVA Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa klātesošos informēja par LVA atbalstu diasporai. Semināri, grāmatu sūtījumi, dažādi pasākumi gan skolotājiem, gan skolēniem ir tikai daļa no tā, ko aģentūra sniedz diasporas izglītības attīstībā. D. Dalbiņa pastāstīja arī par LVA jauno apbalvojumu sistēmu un prezentēja LVA izdotos informatīvos bukletus vecākiem par latviešu valodas apguvi, dzīvojot mītnes zemēs.

Pirmās semināra dienas pēcpusdiena pagāja spraigā darbā. Skolotāji strādāja divās grupās. Par jaunajiem LVA mācību un metodiskajiem līdzekļiem un to izmantošanu mācību procesā stāstīja LVA galvenā metodiķe V. Vaivade. Savukārt skolotāja D. Anstrate sniedza skolotājiem metodiskus ieteikumus, kā strādāt neviendabīgā valodas apguvēju klasē. Skolotāji tika iesaistīti interaktīvās nodarbībās, kā arī dalījās ar savu pieredzi. Abās grupās raisījās spraigas diskusijas, skolotājiem bija liela interese par to, kā izmantot jaunus mācību līdzekļus un paņēmienus.

Sestdienas vakarā semināra dalībniekus ar brīnišķīgu koncertu priecēja Liene Sējāne un Kristaps Grasis. Kopīga sadziedāšanās turpinājās līdz vēlai naktij. Kā atzina dalībnieki, tas ļoti veldzēja dvēseli un stiprināja latvisko kopābūšanas garu.

Semināra otrā diena sākas ar ELA priekšsēža K. Graša uzstāšanos par jaunumiem Eiropas diasporas jautājumos. Galvenā atziņa: „Atbalsts izglītībai diasporā ir ļoti nozīmīgs tieši šobrīd, izglītības attīstībai jāvelta visi spēki, jo aug jauna skolēnu paaudze, kura diez vai atgriezīsies Latvijā. Ja mēs pastiprināti neiesaistīsimies, zaudēsim milzīgu daļu latviešu tautas. Bet ir liels gandarījums, ka, rokrokā sadarbojoties ar IZM, ĀM, LVA, tiek gādāts par pēctecību un skolu attīstības plāns arvien vairāk konkretizējas.”

Pēc tam PBLA Izglītības padomes locekle D. Grosa, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Aira Priedīte un LVA Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa iepazīstināja ar tālmācības iespējām un LVA iestrādnēm par turpmāko trīs gadu darbu latviešu valodas apguves vienotas platformas izveidē.

Tālāk semināra dalībnieki sadalījās grupās, lai diskutētu par diasporas nogales skolu sistēmu nākotnē (diskusiju vadīja M. Pūlis) un meklētu jaunus risinājumus mūsdienu saliedētības pasākumiem (diskusiju vadīja L. Sējāne).

Turpinājumā skolotāji tika iepazīstināti ar dažādu pedagoģisko pieredzi. Ļoti interesanta bija V. Folkmanes pieredze darbā ar pavisam maziem bērniem. S. Buša stāstīja par pieredzi darbā ar 3–6 gadus veciem bērniem. Skolotāja Z. Priede dalījās pieredzē par to, kā Bonnā norit darbs ar vecākiem, savukārt R. Ciemleja ļoti vispusīgi stāstīja par bērnu un ģimeņu saliedēšanu. K. Lauriņas tēma bija, kā apvienot dažāda vecuma bērnus ar atšķirīgiem valodas līmeņiem. Visas skolotājas strādā brīvprātīgi, taču apbrīnojama ir viņu degsme, zināšanas un mīlestība, ar kādu viņas veic savu darbu.

Semināra noslēgumā skolotāji saņēma LVA izsniegtu apliecību un atzina, ka šādi semināri ir ārkārtīgi vērtīgi gan tālākizglītībai, gan viedokļu apmaiņai, gan dziļakai diasporas nedēļas nogales skolu vajadzību apzināšanai, gan informācijai par valsts sniegto atbalstu un dažādu līmeņu kontaktu dibināšanai. Sirsnīgi atvadoties, tiek izteikta cerība uz auglīgu sadarbību starp visiem iesaistītajiem.

Un visbeidzot visu dalībnieku vārdā vēlos izteikt sirsnīgu pateicību „Bērzaines” saimniekiem I. Bērziņam, I. Bērziņai-Avenai, Ā. Avenam, kā arī visam personālam par sirsnīgo uzņemšanu, siltumu, rūpēm. Semināra laikā jutāmies kā mājās, un, kā teica I. Avena: „Katrs latvietis var justies laimīgs, ka viņam Vācijā ir maza daļiņa Latvijas.”