Šī gada 25. februārī 26 skolotāji un palīgskolotāji satikās Latviešu Kultūras Centrā Toronto uz semināru, lai iepazītos, uzzinātu par valodas mācību metodēm un gūtu iedvesmu turpināt strādāt ar jauno latviešu paaudzi. Semināru atklāja LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone, iepazīstinot šīs dienas lektorus un divas skolotājas no atjaunotās Edmontonas skolas un divus skolotājus no jaundibinātās Halifaksas skolas “Auseklītis”. Lai dalībnieki iepazīstos viens ar otru, Toronto Latviešu biedrības sestdienas skolas (TLBSS) un Toronto Latviešu Tautas Augstskolas (TLTA) ğimnazijas skolotājs Pauls Legzdiņš vadīja vairākas rotaļas, kuŗas skolotāji varētu arī lietot savās klasēs, lai palielinātu vārdu krājumu.
Tad E. Pētersone iepazīstināja galveno lektori – Sandru Kronīti-Sīpolu. Viņa ir Gaŗezera Vasaras Vidusskolas (GVV) direktore, bet ir bijusi skolotāja ASV skolās, ir aktīva skolu valdēs Bostonā un pēta efektīgas stratēğijas valodu mācīšanai. S. Kronīte-Sīpola runāja par neurozinātni un izglītību, skolas vidi un vecāku iesaisti skolas vidē. Viņa apskatīja smadzeņu zonas, jo šodien ar moderno technoloğiju ir iespējams redzēt smadzenes un kā tās darbojas. Ir vairāki mīti par smadzeņu darbību, kuŗi nav pierādīti. Mītu piemēri: mēs izmantojam tikai 10% no smadzenēm (smadzenes visu laiku darbojas); smadzeņu kreisā un labā puse katra kalpo citiem mērķiem (nav tiesa) un kad dodam cukuru bērniem, tie paliek mežonīgi (arī nav pierādījumi). Praksē ir pierādīts, ka ja bērni kustas pirms mācībām, tad viņi labāk mācās pēc tam. Ir jāizmanto vairākus mācīšanas veidus (audio un vizuālo). Svarīga ir arī patīkama skolas vide. Tā ir grūti veicama, ja skolām nav patstāvīgas telpas, lai tās varētu sagatavot mājīgas un pievilcīgas.
Katrai skolai vajag deklarēt skolas vīziju – kādu skolu mēs mēğinām veidot? Kādēļ bērnam vērts braukt uz skolu? Lai latviešu valoda nepazustu – tā jāmāca. Emocionāli un sabiedriski notikumi iespaido to, ko skolēns spēj iemācīties un cik spēj sasniegt. Mums jāpazīst mūsu skolnieki.
Valodas mācības kritiskais periods ir ap trīs gadu vecumu. Mums jāpiegriež lielāka vērība pirmsskolas vecuma bērniem. Montessori metodi varētu pielietot mūsu skolās, jo tā ir plūstoša, kur bērni palīdz viens otram un veido motivāciju mācīties. Valodas eksāmens ir lodziņš uz to, kur tu esi valodas prasmē: runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas un lasīšanas prasmē. Ja skolotājs zina, kur skolnieks ir valodas prasmē, tad var labāk piemērot mācību vielu skolniekam.
Vecākiem jāsaprot, ka latviešu valoda ir dzīves veids, ne tikai mājas darbs un, ka lai iemācītos valodu, tā jālieto katru dienu. Vecāki un skolotāji ir sapņu komanda un visiem jāpiekrīt kopīgiem mērķiem. Vecākiem jāsaprot, ko mēs no viņiem sagaidam.
Sekoja jautājumi un diskusijas par dzirdēto. Tad noskatījamies YouTube kurā tiek intervēta Grašu ğimene Vācijā, pierādot to, ka bērni var iemācīties latviešu valodu, ja vecāki konsekventi runā latviski mājās. Visiem vecākiem būtu ieteicams to noskatīties (YouTube 5. Novads Raidījums #20).
Pēc gardām pusdienām, Pauls Legzdiņš atkal lika semināra dalībniekiem minēt mīklas, gatavot “puzli” (saliekamo bildi) ierakstot vienu vārdu no īpašībām, kuŗas pienesam skolai. Un tad, gatavojām “mākoni” (wordle), kur katrs uzrakstīja 5 vārdus, kas attiecas uz to, kādu saredzam latviešu skolu. Vārdi visi tika ierakstīti datorā, un tad, lietojot programmu, tika izdrukāti visi vārdi. Tie, kuŗi tika vairāk minēti, bija ar lielākiem burtiem. Interesanti, ka draudzība bija visvairāk minēta, tad sabiedrība, zināšanas, ğimene, utt. Valoda pati bija vidēji pārstāvēta, kaut gan seminārs tika veltīts tieši valodas mācīšanai.
TLBS skolas pārzine Rasma Gaide, pirms atskaites par 2016. gada vasaras konferenci Latvijā, pasniedza oriğinālo atzinības rakstu no Latviešu valodas ağentūras Elitai Pētersonei (kopija tika pasniegta 18. novembŗa aktā). R. Gaide ieteica skolotājiem apmeklēt šos kursus Latvijā, jo programma ir plaša un daudz ko var mācīties ne tikai no lektoriem bet arī no skolotājiem kuŗi sabraukuši no vairākām Eiropas skoliņām un ASV un Austrālijas. Tur tika pārrunāta latviskuma saglabāšana – kā to saglabāt un noturēt nacionālo identitāti caur valodu; asimilācijas draudi; dialogs starp Latviju un diasporas skolām, utt. Skolotāju darbs nav viegls. Janīna Kursīte, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, grāmatu autore un politiķe, runāja par Latviju, kā to vairāk mīlēt un iemīlēt. Kopādziedāšana būtu viens veids, kā to panākt. Aptaujā latviešu studenti lepojas, ka mīl Latviju tās dabas, pagānisko sakņu, tīrās vides, bioloğiskās pārtikas, sporta un mūzikas dēļ. Ārzemju studenti Latvijā toties slavēja Latviju, jo ir lielisks internets, labs sabiedriskais transports, tīras smilšainas pludmales, svešvalodu zināšanas, skaisti cilvēki, zināšanas par ēdamām sēnēm un ārstniecības augiem. Mums ir daudz, ar ko lepoties un ko pasniegt skolniekiem. Skolotājiem jāsaprot, ka jaunā paaudze ir pieradusi pie elektroniskas vides, tā kā šo paaudzi varētu nosaukt par “homo tablets”. Mums jāizmanto jaunos līdzekļus lai piesaistītu skolniekus.
Latviešu skolas Hamiltonā (LSH) skolotājas Dace Veinberga un Zane Kļaviņa stāstīja un demonstrēja (iesaistot visus daībniekus) kā ar nodarbībām, dziesmām un dejām var iesaistīt bērnus valodas apguvē. TLBSS skolotājas Lauma un Zaiga Mikelšteines iepazīstināja ar “Class DoJo” lietotni, ar kuŗas palīdzību var ziņot skolniekiem un vecākiem par skolnieku progresu klasē. S. Kronīte-Sīpola pastāstīja par jaunumiem GVV un aicināja tur piedalīties vai nu kā audzinātājiem vai skolotājiem.
Beigās E. Pētersone pateicās visiem lektoriem ar dāvaniņām un dalībniekiem par līdzdalību seminārā, izsakot cerību, ka jauniegūtās zināšanas tiks pielietotas tuvā nākotnē.
Pateicība pienākas LNAK Izglītības un Kultūras fondam, LNAK Izglītības nozarei un Latviešu Centram Toronto par financiālo atbalstu. Ceram arī uz finansiālo atbalstu no Latviešu valodas ağentūras.
Elita Pētersone ir LNAK Izglītības nozares vadītāja.