Youthful folklore ensemble Tarkšķu mandolīnisti a breath of fresh air

Tarkšķi is a Latvian children’s and youth folklore ensemble with a 25 year history, originally founded in Rīga, but later established in the Iecava district, in the Zemgale region of Latvia. Throughout its history, many of its members go on to further musical projects and groups, such as Tarkšķi members Laura Marta Līcīte and Laura Liepiņa, who went on to join the ethnomusic ensemble Tautumeitas.

Tarkšķi have since expanded, and an offshoot group was created, this time with a focus on performances that include the mandolin (and many of them – the songs often have five or more mandolinists performing). Appropriately entitled Tarkšķu mandolīnisti, the ensemble performs songs from the Zemgale region of the early and mid-20th century, and they released their first album – Smuka meitiņ’ – in 2018.

The group’s leader is Kristīne Karele, and she also arranged all of the performances on the album. According to an interview with Karele, the interest in the mandolin was partially due to the mandolin being actively used in ensembles in Iecava throughout the years, even in the early 20th century. Karele went through folklore collections and recordings to gather songs for the group’s repertoire, focusing on songs from Zemgale, and, where possible, from the Iecava region.

On the CD, Karele is joined by mandolinists and vocalists Katrīna Karele, Anna Patrīcija Karele, Kristīne Karele, Kristija Laura Čipena, Rebeka Ivanova, as well as guitarist Viktorija Veinberga, and a number of young singers (some as young as nine years old). Beyond the mandolin, the members also add violins, accordions, and percussion to make for a wide instrumental variety.

The goal was to gather lively and active songs, and the ensemble succeeded quite admirably in this effort, beginning with the first song on the album ‘Leijerkastnieks’, a song about an organ grinder playing on the street. There are many such moments on the album, such as ‘Ak, meitiņas’, a song about the foolishness of a young girl getting married, since she is likely to spend her life with someone who drinks and argues often.

Many songs are about the relationships between girls and boys (particularly girls complaining about boys), such as ‘Meitas puišus apsūdzēja’, where the girls complain about the boys’ behavior to the superintendent in Jelgava, who then threatens to send the boys to Germany unless they change their ways. There are moments of sadness as well, such as in ‘Kārlis un Anna’, where Kārlis must leave his Anna to go off to war, but, when he returns, he finds Anna’s grave.

The sound of multiple mandolins at once provides for a unique sonic texture for the group, occasionally sentimental, with a touch of the Mediterranean about it, such as in the instrumental waltz ‘Grievaltas valsis’, with its mandolin harmonies joined by the melody of the violin. A similar effect is achieved on another instrumental number – ‘Poļu kadriļa’ (Polish quadrille or square dance), which features remarkably precise and dexterous mandolin playing. Credit also must be given to album producer Kaspars Bārbals (who has produced many Lauska folk releases), for the crispness and clarity of the performances.

Tarkšķu mandolīnisti’s Smuka meitiņ’ is certainly one of the most exuberant and joyful Latvian folk albums in recent memory, and is made even more distinctive and memorable with the sounds of multiple mandolins. With their energetic and buoyant performances, the album makes for a delightful and charming listen. As with many of their releases, the Lauska folk music label has given many Latvian ensembles the opportunity to record and release their music for listeners to hear, and Smuka meitiņ’ is a treat to listen to.

For further information, please visit the Tarkšķi Facebook page.

Smuka meitiņ’

Tarkšķu mandolīnisti

Lauska, LAUSKACD078, 2018

Track listing:

  1. Leijerkastnieks
  2. Runča deja
  3. Meitas puišus apsūdzēja
  4. Grievaltas valsis
  5. Kārlis un Anna
  6. Es esu jauna – video
  7. Veca meita esmu
  8. Ak, meitiņas
  9. Valckadriļas
  10. Bēdīgs puika
  11. Bērziņš
  12. Poļu kadriļa
  13. Smukā meitiņ’
  14. Latištūr
  15. Trīne Līze
  16. Ko mēs, meitas, darīsim?

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area who lives in Rīga, Latvia. When not working in the information technology field, he sings in the Latvian Academy of Culture mixed choir Sõla, does occasional translation work, and has been known to sing and play guitar at the Folkklubs Ala Pagrabs in Old Rīga. Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Slaigo notiek Īrijas un Ziemeļīrijas latviešu skolu skolotāju metodiskā diena

Sestdien, 13.oktobrī LBĪ aicināja Īrijas un Ziemeļīrijas latviešu skolu skolotājus un vadītājus apmeklēt skolotāju metodisko dienu Slaigo. Šajā gadā skolotājus uzņemt uzņēmās jaunākā Īrijas latviešu skola “Zemene” vadītāja Vineta Mutule.

Metodiskās dienas mērķis bija veidot sadarbību starp latviešu skolām Īrijā un Ziemeļīrijā.

Metodiskajā dienā piedalījās 8 skolu skolotāji, vadītāji un vecāki. Klātienē varējām iepazīties ar Kavanas skolas “Zinītis”, Longfordas latviešu skolas “Vinijpūks”, Limerikas – Galvejas – Čarnevilles latviešu skolas “Tīģeris – Rū”, Dublinas latviešu skolu “Saulgriezīte”, Dublinas mūzikas studijas skolas LABKĪ – “ Letiņš”, Drohedas latviešu skolas “Ābolītis”, Ziemeļīrijas latviešu skolas “Zīļuks”, Slaigo latviešu skolas “Zemene” skolotājiem, vadītājiem.

Skolotāju mājas darbs bija sagatavot 15 min. nodarbību ieskatu, kurā iesaistīja skolas “Zemene” dažāda vecuma bērnus. Uzdevums skolām nebija viegls, jo neviens nezināja bērnus, bērnu vecumus un zināšanu līmeni. Rezultāts bija lielisks. Vislielākie ieguvēji bija bērni. Bērni ar lielu interesesi iesaistījās nodarbībās: vēroja, klausījās, atbildēja, darbojās.

Pēc nodarbībām LBĪ priekšsēdētāja un ELA prezidija pārstāve Inguna Grietiņa – Dārziņa atkārtoti informēja skolu skolotājus/ vadītājus par ELA darbu un attīstību latviskās izglītības nodrošināšanu diasporā.

LBĪ izglītības nodaļas vadītāja Vineta Makšus dalījās pieredzē, kur iegūt mācību materiālus nodarbību sagatavošanā. Jau vairāku gadu garumā latviešu skolu skolotāju darbu atvieglo LVA sagatavotie materiāli, kuri brīvi pieejami LVA mājas lapā.

Laba vēlējumus skolotājiem vēlēja LBĪ vicepriekšsēdētāja Liene Eškina, kura bija patiesi pārsteigta un gandarīta par skolotājiem, kuri bērniem sniedz zināšanas latviešu valodas un kultūras apguvi svešumā.

Īrijas un Ziemeļīrijas skolotāji vēlas turpināt iesākto tradīciju un tikties vismaz reizi gadā, lai gūtu pozitīvu enerģiju viens no otra.

Metodisko dienu atbalstīja : LVA, IZM un ELA

Vineta Makšus ir LBĪ valdes pārstāve, izglītības nozares vadītāja

Līdz 20. septembrim pagarināta ārvalstīs dzīvojošo Latvijas izcelsmes zinātnieku aptauja par zinātnieku sadarbību

Visi ārpus Latvijas dzīvojošie zinātnieki – gan tie, kuri strādā augstskolās un zinātniskos institūtos, gan tie, kuri darbojas pētniecības jomā privātajā, nevalstiskajā sektorā vai valsts pārvaldē, aicināti piedalīties aptaujā par zinātnieku sadarbības tīkliem. Ņemot vērā lielo interesi un vienlaikus zinātnieku noslogojumu, aptauja pagarināta līdz 20.septembrim. Aptauja pieejama šeit.

Pētījumu pēc ministrijas pasūtījuma veic Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Pētījuma mērķis ir rast iespējas stiprināt sadarbību starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem pasaulē kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai. Pētījums palīdzes labāk izprast jau esošos Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, to formas, priekšnoteikumus un kavējošos faktorus. Ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties novembra beigās.

2017. gadā īstenotajā pētījumā ar Ārlietu ministrijas atbalstu tika noskaidrots, ka no aptaujātajiem Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem ārvalstīs 51% sadarbojas ar kolēģiem Latvijā, bet sadarbības iespējas saskata pat 82% diasporas zinātnieku. Vienlaikus ciešu un produktīvu sadarbību veido tikai 14% diasporas zinātnieku.

Pētījums tiek īstenots ERAF projekta Nr.: 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.