„Spotlight Latvia“ – nebijusi iespēja biznesa kontaktu dibināšanai ASV

Ilze Garoza | 

Šo ceturtdien, 26. oktobrī, Čikāgā, ASV norisināsies konference „Spotlight Latvia“, kurā piedalīsies vairāk nekā 200 ASV un Latvijas uzņēmēji, lai veidotu pirmo kontaktu un liktu pamatus tālākas sadarbības veidošanai nākotnē.

„Šī ir pirmā šāda veida un līmeņa konference ASV, kuras fokusā ir ekonomiskās sadarbības veicināšana starp Latviju un Ameriku un nepastarpinātu tīklošanās iespēju radīšana starp abu valstu uzņēmējiem,“ skaidro konferences rīcības komitejas priekšsēdis, Latvijas goda konsuls Ilinojas štatā Roberts Blumbergs. Viņš informē, ka konferencē plānota vairāk nekā 200 sadarbībā starp Latviju un ASV ieinteresētu pārstāvju līdzdalība.

Konference – skatuve Latvijas uzņēmumiem

Konferenci, kuras rīkošanā iesaistīta Amerikas latviešu apvienība, Latvijas vēstniecība ASV un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), atklās Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, kā arī LIAA vadītājs Andris Ozols. Tam sekos dinamiskas Latvijas uzņēmumu prezentācijas no industriālās ražošanas, pārtikas rūpniecības un IT sektora, kā arī transporta un loģistikas sektoriem.

„Konferences centrālā doma ir tāda, ka Latvijas kompānijām vārda tiešā nozīmē tiek piedāvāta skatuve, lai tās ASV uzņēmēju auditorijai parādītu viņu radītos produktus un pakalpojumus,“ skaidro R. Blumbergs. „Mēs arī vēlamies, lai Latvijas valdības amatpersonas un uzņēmumu pārstāvji izskaidro, kādēļ Latvija ir laba vieta ASV investīcijām un sadarbībai biznesa jomā,“ norāda konferences rīcības komitejas priekšsēdis.

„Latvijai kā mazai valstij pasaules mainīgajos apstākļos ir nepieciešams regulāri atgādināt par sevi un ieguldīt lielu darbu Latvijas piedāvāto iespēju un sadarbības priekšrocību popularizēšanā,“ piebilst konferences līdzorganizators, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs. „Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, mēs vēlamies veicināt Latvijas atpazīstamību ASV un sniegt atbalstu Latvijas ekonomiskās izaugsmes ceļā,“ norāda P. Blumbergs.

Amerikāņus interesē Latvijas piedāvājums

Starp reģistrētiem konferences dalībniekiem no ASV ir tādu kompāniju pārstāvji, kā Walgreens, Amazon, Oshkosh Corporation, Jewel/Osco, Uline, Deutsche Bank, HSBC, OCA Ventures, Amsted Rail un daudzi citi, kurus interesē uzzināt vairāk par Latvijas piedāvājumu.

„Mēs mārketējam un pārdodam savus produktus tikai Ziemeļamerikā, bet iegādājamies produktus globāli un vienmēr raugāmies pēc augstas kvalitātes un zemu izmaksu ražošanas partneriem pasaulē. Mēs ļoti maz zinām par Latviju un priecāsimies par iespēju vairāk uzzināt šajā konferencē,“ bilst Uline kompānijas vadītājs Frics Noišels.

„Biznesa tendences sliecas par labu Baltijas valstīm, jo īpaši Latvijai, un mēs ar nepacietību gaidām iespēju Spotlight Latvia konferencē uzzināt vairāk par investīciju iespējām tajā,“ savas ekspektācijas attiecībā uz konferenci skaidro Universal Forest Products uzņēmuma viceprezidents Diks Gotjērs.

ASV piedāvātās tirgus iespējas milzīgas

Tikmēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs ASV Toms Zvidriņš informē, ka vairāki Latvijas lielie uzņēmumi jau ir atraduši savu vietu ASV tirgū: “Veiksmīgi tiek eksportēti produkti ar augstu pievienoto vērtību – elektroniskās iekārtas, medicīniskās iekārtas, farmācijas produkti, optiskās šķiedras un mēbeles”. LIAA pārstāvniecības vadītājs piebilst, ka Latvijas uzņēmēju iespējas ASV tirgū ir milzīgas, bet viņš atgādina, ka šis ir tirgus, kas prasa rūpīgu sagatavošanos no Latvijas uzņēmēju puses.

Plašāka informācija, tajā skaitā konferences programma, atrodama konferences mājas lapā.

Kontaktinformācija: 

Ilze Garoza

E-pasts: ilze.garoza@alausa.org

Tālr. +1 732 666 7613

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Dārziņš’ and Ivanovs’ works – performed by Reinis Zariņš and LNSO

Egils Kaljo | 

The year 1906 was a very significant year for Latvian music, as that was the year of the birth of two important composers – Volfgangs Dārziņš and Jānis Ivanovs. Each would, in his own way, have a major impact on Latvian classical music. Though there are many parallels in their lives, there are also quite a few dramatic differences, and these two composers, though born in the same year, would each make their unique mark on Latvian music with their compositions.

Recognising the contribution of these two composers, particularly their symphonic works, the Latvian national record company Skani, along with the Latvian National Symphony Orchestra and conductor Andris Poga, recorded one major work from each composer and released the album Born in 1906. Dārziņš. Ivanovs.

Besides both being born in 1906, Volfgangs Dārziņš (the son of composer Emīls Dārziņš) and Jānis Ivanovs both enrolled in the Latvian Conservatory in 1924, and both studied composition with renowned Latvian composer Jāzeps Vītols. At that point, the compositional styles (and fate) of both composers diverged rather dramatically. Dārziņš became known for the Latvian elements in his major works, and Ivanovs went on to focus on symphonic works, completing twenty symphonies in his lifetime. Additionally, Dārziņš went into exile after World War II, while Ivanovs remained in Latvia. To accentuate the differences even further, Dārziņš’ work on this CD – his Piano Concerto No. 2 – was composed relatively early in the composer’s career – in 1938, while the work by Ivanovs – his Symphony No. 20 – was composed very late in his career – in 1981.

Pianist Reinis Zariņš takes piano duties for the Dārziņš Piano Concerto, and he proves to be more than up to the challenge. The piano concerto opens with an almost jazzy, Ravel-like introduction from the woodwinds, then joined by the strings, and then Zariņš enters, with his lyrical performance of romantic piano music. Even in the first movement, there are rather dramatic changes in tempo and mood, and Zariņš deftly handles these contrasts with an artistic flair. Zariņš performs solo for much of the introduction of the second movement, while the LNSO provide both a backdrop and a balance for the pianist’s performance. The lively third and final movement provides Zariņš and the orchestra to display their skills, as the piano is almost constantly playing and driving the performance. Zariņš brings forth the vitality and energy of this work, and maintains this vivacity and drive until the concluding moments, that dramatically and joyously bring this sweeping performance to a close.

After Dārziņš Piano Concerto, Ivanovs’ 20th Symphony is an almost jarring contrast. Written very late in his career, Ivanovs was now contemplating mortality, and these themes form the basis of this somber work. The slow, deliberate descending melody in the first measures of the first movement, makes it clear that this will be a bleak and mournful composition, full of foreboding and dread. Besides thoughts of his own mortality, perhaps the composer was also representing the era – as the early 1980s in Soviet occupied Latvia were a time of particular stagnation and hopelessness. As evidenced from the tolling bells in the first movement, Ivanovs considered this work his requiem (something he disclosed to his wife as well). The bleakness and tension is briefly balanced by the slightly lighter but very brief third movement, as perhaps a somewhat sentimental view of youth (indicated by the title ‘Reminiscenca’). The darkness returns in the fourth movement, there is little respite, until the work concludes again with the bells, quietly fading out.

The CD booklet has extensive notes on the composers, the compositions, the LNSO and Reinis Zariņš by noted Latvian musicologist Orests Silabriedis (along with English translations). Particularly fascinating are historical notes on the compositions for a bit of context, such as notes about a scarlet fever breakout in Jelgava during the time that Dārziņš was premiering the Piano Concerto, or about how, during the time of the composition of Ivanovs’ symphony, Latvian dissident Gunārs Astra, after retelling the plot of George Orwell’s 1984, was imprisoned for possession and distribution of anti-Soviet literature.

Born in 1906. Dārziņš. Ivanovs., with its two radically different compositions, shows the divergent paths and styles of these two great Latvian composers – Volfgangs Dārziņš and Jānis Ivanovs. Though born in the same year, and shared many similarities early on, each put their own individual stamp on Latvian music. The Latvian National Symphony Orchestra and conductor Andris Poga display their versatility by performing these two contrasting works, the lively Piano Concerto No. 2 with the stellar talents of pianist Reinis Zariņš, and the somber Symphony No. 20. This is yet another great release from Skani, as the label brings to light these significant works that perhaps might not be as familiar to the general listening public. Born in 1906 is a valuable and excellent addition to the collection of recorded Latvian symphonic music.

For further information, please visit the Skani website.

 

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Skolotāji tiekas konferencē Denverā

Linda Kalna | 

Šī gada 9. un 10. septembrī Denverā, Kolorādo pavalstī, notika Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotie kursi latviešu skolu skolotājiem. Uz konferenci iegūt praktisku atbalstu, dalīties pieredzē un smelties iedvesmu jaunajam mācību gadam ieradās 18 skolotāji no 11 latviešu skolām ASV.

Konferences dalībnieki no tuvākām un tālākām ASV pilsētām ieradās jau piektdienas, 8. septembra, vakarā un tikās Kolorādo latviešu kultūras centrā, kur laipnie un viesmīlīgie Denveras latvieši bija parūpējušies par ceļotāju slāpju veldzēšanu un izsalkuma remdēšanu. Nesteidzīgās sarunās, atkalredzēšanās priekos un jaunās iepazīšanās ātri vien aizritēja vakars, un tas palīdzēja noskaņoties gaidāmajam spraigajam darba cēlienam. Nākamajā rītā visiem uz strīpas bija jābūt jau pulksten 8:00! Un diena saplānota līdz pulksten 8iem vakarā!

Konference bija ļoti intensīva un aizraujošām lekcijām piesātināta. Sestdienas rīts sākās ar konferences atklāšanu. Andra Zommere, ALAs Izglītības nozares vadītāja un konferences rīkotāja, un Dace Mažeika, PBLA Izglītības padomes pārstāve ASV, sirsnīgās uzrunās sveica skolotājus. Atzīstot grūtības, ar kurām saskaras latviešu skolas diasporā, A. Zommere aicināja tās pārvarēt un smelties enerģiju, kopīgi nodziedot “Bēdu manu lielu bēdu”.

Nodarbību cikls sākās ar Ņudžersijas latviešu pamatskolas skolotājas Kristīnas Putenes lekciju par diferencētas valodas mācību stundām. K. Putene dalījās vērtīgā pieredzē, kā veiksmīgāk veidot mācību stundas bērniem ar dažādiem valodas prasmes līmeņiem. Šis jautājums ir aktuāls gandrīz visās latviešu skolās. Mācību gada sākumā pēc valodas līmeņa pārbaudes Ņudžersijas latviešu skolas 4. un 5. klases audzēkņi tika sadalīti nevis pēc vecuma, bet atbilstoši valodas prasmes līmenim. Katra grupa saņēma diferencētu valodas apmācību, kas piemērota bērnu īpašajām vajadzībām. Šāda klašu veidošana pēc valodas līmeņiem izrādījās sekmīga, ko apliecināja katras grupas augstāki rezultāti pavasarī veiktajos pārbaudījumos. Šobrīd K. Putene sadarbojas ar Latviešu valodas aģentūru, lai abās klasēs izmantotos mācību materiālus apkopotu izdevumā “Mācību materiāli skolēniem diasporā”. Tematiski sakārtotajā mācību komplektā ietilps lasāmviela, nodarbību apraksti, darba lapas un norādījumi skolotājiem.

Konferences turpinājumā klausījāmies Daces Copeland, skolotājas un bijušās ALAs Izglītības nodaļas vadītājas, lekciju par ALAs lasāmvielas projektu un vienu no tā mērķiem – lasāmības vērtēšanas sistēmas latviešu valodā izstrādi. ALAs lasāmvielas projekts ir D. Copeland kopdarbs ar skolotāju Elisu Freimani. Abas skolotājas, par pamatu ņemot tekstus, kas publicēti žurnālā “Mazputniņš”, veido lasāmvielu, nodarbības un metodiskos materiālus visu vecumu skolēniem. Lasāmviela sakārtota pa valodas līmeņiem, sākot no zemākā līmeņa A1 līdz vidējam – B2. D. Copeland konferences dalībniekus iepazīstināja ar līdzšinējo veikumu – krāsainiem, mūsdienīgiem, brīnišķīgām Andras Otto ilustrācijām papildinātiem mācību materiāliem, kas sastāv no lasāmā teksta, norādījumiem skolotājiem vai vecākiem, uzdevumiem un nodarbībām, ko var veikt klasē vai mājās. Līdz šim ir izstrādāti četri komplekti, bet skolotājas iecerējušas apstrādāt līdz pat 150 stāstiem. Materiāli ir pieejami ALA Izglītības nozares mājas lapā, sadaļā Mācību materiāli.

Pierasts, ka amerikāņu skolās caur tādām programmām kā Lexile un Accelerated Reader bērniem tiek vērtēts lasīšanas izpratnes līmenis. Atbilstoši bērna individuālajam lasīšanas līmenim skolotāji tad var ieteikt grūtuma ziņā piemērotu lasāmvielu. Izrādās, ka latviešu valodā nav šādas lasāmības vērtēšanas formulas, pēc kā skolotājs vai vecāks varētu objektīvi pateikt, vai teksts ir “viegls” vai “grūts”. Tāpēc, izvērtējot dažādas teorijas, E. Freimane un D. Copeland kā vispiemērotāko latviešu valodai izvēlējušās Zviedrijā izveidoto sistēmu LIX (The Lasbarhesthindex Swedish Readability Formula). Skolotājas to pielāgojušas un izstrādājušas lasāmvielas sakārtošanas sistēmu, kur noteikti LIX skaitļi atbilst noteiktiem latviešu valodas prasmes līmeņiem. D. Copeland iepazīstināja ar formulu, pēc kā var aprēķināt LIX skaitli, un deva klātesošajiem iespēju patrenēties “likšošanā” un atsvaidzināt savas matemātikas zināšanas, izrēķinot grūtības pakāpi tekstam par pūķiem. Iepriekšminētajiem “Mazputniņa” tekstiem arī ir aprēķināts LIX skaitlis, tādējādi atvieglinot skolotāju un vecāku darbu teksta izvēlē.

Dace Anstrate, latviešu valodas skolotāja un speciālais pedagogs, bija mērojusi garu ceļu no Jelgavas, lai abās konferences dienās dalītos pieredzē latviešu valodas mācīšanā, lai tas izvērstos par dinamisku, priekpilnu un izglītojošu piedzīvojumu. D. Anstrate ir pieredzes bagāta skolotāja, gandrīz 30 gadi aizvadīti, strādājot ar dažādām auditorijām – bērnudārzos, skolās, ar studentiem, pieaugušajiem, nesen pat mācījusi latviešu valodu cietumā. D. Anstrate skolotājus aicināja pievērsties latviešu valodas mācīšanai kā rotaļīgam procesam, kur, spēlējot dažādas spēles, dziedot dziesmas, latviešu valoda pati nemanāmi iesēžas bērnu galvās. Lai skolotājiem pašiem mācītais labāk nosēstos atmiņā, enerģiskā un atraktīvā D. Anstrate aicināja visus piedalīties piedāvātajās spēlēs – trenēt atmiņu, nosaukt labas īpašības par sevi, izlocīt kājas ārā saulītē, uzdejot kukaiņu deju, rakstīt dzejoļus. Viņa pat pamanījās spēles veidā pārbaudīt skolotāju zināšanas lietvārdu deklināciju un darbības vārdu konjugāciju noteikšanā! Skolotāja piedāvāja ļoti bagātīgu ideju klāstu, kā latviešu valodas nodarbības padarīt interesantākas gan jaunākiem, gan vecākiem bērniem.

Dace Mažeika, filoloģe un PBLA Izglītības padomes pārstāve ASV, sniedza pārskatu par internetā pieejamiem materiāliem latviešu valodas apguvē. Uzdevums nav viegls, jo materiālu ir daudz un, īpaši YouTube kanālā, tie ir dažādas kvalitātes, bet D. Mažeika bija paveikusi grūto darbu, izsijājot graudus no pelavām, un konferences dalībniekus iepazīstināja ar vērtīgiem, pārbaudītiem, interesantiem un profesionāli izstrādātiem izglītojošiem materiāliem dažādām vecumgrupām un valodas prasmēm.

Starpbrīžos starp lekcijām pārstāvji no katras skolas iepazīstināja klātesošos ar savu skolu, pastāstīja par skolas darbu, parādīja filmiņu vai skolas gada grāmatu, dalījās pieredzē par veiksmīgi novadītiem projektiem. Uzzinājām, ka K. Barona latviešu skola Čikāgā var lepoties ar lielāko reģistrēto bērnu skaitu – 114, bet Ročesteras latviešu skola ar sešiem bērniem neatlaidīgi turpina darboties jau 65. gadu.

Saistošas un vērtīgas bija darba grupas, kurās skolotāji pārrunāja savu skolu veiksmes un izaicinājumus. Kā ūdens malks karstā dienā skolotājus veldzēja atskārsme, ka visās skolās ir līdzīgas problēmas – dažādi valodas prasmes līmeņi klasēs, skolēnu skaits sarūk, latviešu skolai jākonkurē ar sporta nodarbībām brīvdienās. Indianapoles skola pēdējai problēmai atrisinājumu atrada, pārceļot latviešu skolas mācības uz piektdienu vakariem. Arī veiksmes stāsti skolām līdzīgi – pozitīva sadarbība un atbalsts no vietējām latviešu organizācijām un vecākiem, daudzās skolās veiksmīgi norisinājušās Rumaka lasīšanas sacensības un tautas dziesmām veltīti projekti.

Konference noslēdzās svētdien ar draudzības pusdienām, uz kurām ieradās arī vietējie Denveras latvieši. ALAs Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere izteica pateicību Denveras latviešiem par viesmīlīgo uzņemšanu un dalībnieku izguldināšanu, lektorēm par noderīgajām lekcijām, skolotājiem par viņu darbu, strādājot ar jauno paaudzi, un novēlēja visiem sekmīgu un darbīgu jauno mācību gadu. Skolotāji, iedvesmojušies, pacilāti un jaunām idejām bagāti, atgriezušies mājās nu ar jaunu sparu var ķerties pie atbildīgā un nozīmīgā darba.

Raksta autore Linda Kalna ir Ziemeļkalifornijas latviešu skolas skolotāja.

Foto: Andra Zommere