Marta pirmajā nogalē 35 skolotājas no deviņām Amerikas latviešu skolām sabrauca uz Vašingtonas draudzes pamatskolu Rokvilē, Merilandē, lai piedalītos Vašingtonas skolas paspārnē rīkotajā Amerikas Latviešu Apvienības gadskārtējā skolotāju konferencē. Viesmīlība un draudzība izstaroja no konferences rīkotājiem, kad pārzines Dainas Blocks izrīkoti, skolas saimes locekļi silti sagaidīja dalībniekus no tuviem vai tāliem punktiem lidostās, vilcienu stacījās, vai arī turpat pie skolas telpu durvīm.

Iepazīšanās vakara vakarīņas un iepazīšanās spēles deva labu noskaņojumu un ērtu sajūtu pārējai nogalei, sākot ar sestdienas rītu, 7. martu, kad nopietni ķēramies pie darba, noklausoties Čikāgas Stariņu pirmskolas direktrises Gintas Kārkliņas izsmeļošo lekciju par divvalodības attīstību jaunos bērnos.

Kārkliņa vielu uzrunai smēla gan no akadēmiskajiem pētījumiem, ko mācījusies kursos ASV un Latvijā, kā arī no savas pieredzes strādājot ar bērniem Latvijas Internacionālā skolā un tagad Stariņu skolā – vienīgā pilna laika latviešu pirmskola Amerikā. Klausītājos uz šo lekciju bija arī Vašingtonas apkaimē dzīvojošas jaunas mātes no Latvijas, kuŗas audzina bērnus divvalodu gimenēs, un cerēja no Kārkliņas lekcijas iegūt padomu, kā veicināt latviešu valodas attīstību ģimenē, kuŗā angļu valoda ir dominējošā. Gan no Kārkliņas, kā arī no citu skolotāju-vecāku pieredzes, izskanēja sirsnīgs un noteikts apliecinājums un aicinājums aptvērt, ka bērni ir kā švammes, kuŗiem jau no agrām dienām var vienlaicīgi pasniegt vairākas valodas. Jāsaprot gan, ka tie no sākuma maisīs valodas, bet jau pēc pāris gadiem, viss pasniegtais ierindosies, un bērni spēs attiecīgi sarunāties ar katru vecāku. Svarīga ir konsekventa pieeja no katra vecāku puses, un skaidri saprotamas vadlīnijas, lai bērni zinātu ko no viņiem sagaida. Kārkliņai krājumos bija ne tikai statistika, ieskati un padoms, bet arī mācību materiāli un paraugstunda, ko viņa ar roku leļlu un dalībnieku līdzdalību iztēloja skolotājiem, un tad arī Vašingtonas skolas pirmskolniekiem par prieku.

Pēcpusdienas posmā Konektikutas latviešu skolas pārzine un folkloras skolotāja Dace Micāne Zālīte savā referāta runāja par folkloras priekšmeta māčīšanas nepieciešamību ASV latviešu skolās, jo “šis mācību process nodrošina tautas tradicionālās kultūras pārmantojamību jaunajā latviešu vai latviešu izcelsmes paaudzē, kas aug ASV.”

Micāne Zālīte uzskata, ka neatkarīgi no skolēna latviešu valodas zināšanu līmeņa – vai pat angļu valodā – ir iespējams mācīt latviešu tradicionālo kultūru un folkloru, kā arī latviešu dzīves ziņu. Šo pārliecību viņā arī likusi lietā, jo Konektikutas Mančesteras skola ir viena no visnesenāk dibinātajām, un atšķiras no citām latviešu skolām ar to, ka visas stundas notiek angļu valodā (Micānes Zālītes dēls ir vienīgais latviski runājošais skolnieks). Kaut mums folklora ir visiem pazīstama, un tās mācība ir iepīta ALAs programmas vielā, neesam raduši to mācīt angliski runājošiem bērniem, kuŗiem ir ļoti atšķirīgas zināšanas par latviešu gaŗa mantām. Bet noklausoties brīvo un saistošo stāstījumu un paraugstundas, paveras jauns un spožs skatiens, kā pavērt lodziņu uz latviešu gara mantu pasauli arī tiem, kas nesaprot latviešu valodu.

Pārrunu posmos sadalījām konferences dalībniekus gan pa tematikas, gan pa klašu vecuma grupām, lai dalībniekiem būtu iespēja pārrunāt kopīgus mērķus un mācību programmas. Skolotāji veiksmīgi ievēroja priekšnoteikumu visām pārrunām: nedrīkst iegrimt sūdzībās, turpretī ir jāmeklē kopīgi risinājumi konstatētajām problēmām. Tomēr ne vienmēr atbildes visiem jautājumiem var nākt no skolas puses, jo konstatējam, ka vienmēr gadās atdūrties pie jautājumiem, kuŗu risinājumam noteicošais ir vecāku nostāja: ka bērni ierodas skolā neizpildījuši mājas darbu uzdevumus, ka sportu un citi amerikāņu skolas pienākumu dēļ, jāžonglierē skolnieka līdzdalība skolas gaitās, un – pats smagākais – kā tikt gala ar gadījumiem, kad vecāki sagaida, ka skola pāris stundu laikā iemācīs bērniem valodu, bet paši nav ar mieru mājās piestrādāt pie sarunu valodas izkopšanas.

Pārrunājām ALAs programmas mērķu piemērotību šodienas vajadzībām un realitātei, kā arī grūtības izvērtēt atzīmes klasē, kuŗā bērni mācās ar dažāda līmeņa valodas spējām. Konstatējām, ka jāmeklē veidi palīdzēt skolotājiem veiksmīgāk novadīt mācību stundu un piemērot vielu klasei, kuŗā skolnieku valodas līmenis un vajadzības ir ļoti atšķirīgas no bērna uz bērnu. Spriedām par programmas mācību grāmatām un materiāliem, kā arī pārrunājām jaunus materiālus, ko piedāvā Latvijas izdevniecības un ko atrodam internetā. Arvien vairāk pārejam uz internetu kā avotu piemērotu materiālu meklēsanai, kā arī savstarpējai domu un materiālu izmaiņai. Pārrunājām lasīšanas akciju brīnumaino spēju piesaistīt bērnu interesi lasīt grāmatas, un vecākus pie mērķtiecīgākas lasīšanas atbalstīšanas.

Sestdienas dienas kārtību nobeidza ar jautru dziesmu vakaru klavieru un ģitāras pavadījumā, bet satikāmies atkal svētdienas rītā, 8. martā, lai pirms dievkalpojuma iepazītos ar Vašingtonas skolniekiem un apskatītu gan skolas telpas, bet arī blakus telpās iekārtoto latviešu muzeju. Kā pēdējo, noklausījāmies “Sveika, Latvija!” ceļojuma koordinatores Anitas Jubertes novērojumus un lūgumus skolām attiecībā uz programmu. Juberte jau vairāk nekā 10 gadus ir atbildīga par plašajiem un interesantajiem “Sveika, Latvija!” ceļojumiem latviešu skolas absolventiem, kā arī pēdējos gados izveidojusi “Sveika, dzimtene!” un “Heritage, Latvia” ceļojumus. Juberte uzrunāja dalībniekus, paskaidrojot vēsturisko skatienu kuŗā izveidojusies “Heritage Latvia” programma, kas darbojas kā paralēlprogramma “Sveika, Latvija!” programmai, bet angļu valodā. Programma ir iepazīstinājusi ar savu senču zemi latviski nerunājošos jauniešus, kas neapmeklēja latviešu skolas. Toties, pēdējos gados programmai vēl nākusi klāt papildus loma, jo ar “Heritage Latvia” ir pavēries labs atrisinājums piedalīties ceļojumā tiem jauniešiem, kas kaut gan apmeklējuši latviešu skolu, tomēr nerunā latviski, vai netur līdzi valodas līmenim, kas saigaidāms “Sveika, Latvija!” dalībniekiem.
Pārrunas beidzām ar mudinājumu skolotājiem savās skolās objektīvi apsvērt un izvērtēt, kuŗa programma piemērotāka viņu skolas absolventu klases skolniekiem, jo mērķis abiem celojumiem ir sniegt pilnvērtīgu programmu, kas maksimāli pieturas iecerētajam valodas līmenim un līdz ar to piedāvā dalībniekiem interesantu un bagātīgu piedzīvojumu.

Konferencei noslēdzoties jāpārdomā jautājums, ko uzdevu dalībniekiem saieta atklāšanā: kā ALAs Izglītības nozare var palīdzēt skolu vajadzībām? Ko skolotāji sagaida no ALAs Izglītības nozares?

Konferences laikā nesadzirdēju konkrētu atbildi jautājumam, kaut gan pēc konferences saņēmu vairākus e-pastus no dalībniekiem, kas apliecināja, ka šādas kopīgo darbu pārrunās pavadītās nogales dod radošas idejas un uzmundrina iedvesmi turpmākam darbam. Tagad rakstot pārskatu par konferenci, man pašai jāpārcilā izskanējušās domas un pēc apritējušā gada Izglītības nozares darbā, jāapsver pašas uzdotais jautājums nākotnes virziena meklēšanai.

Kā veidot ALAs Izglītības nozares virzienu, lai tā atbalstītu un palīdzētu katrai skolai un ģimenei pilnveidot latviskos centienus?

Skolās darbojas ļoti spējīgas personas, kas nenogurstoši strādā, lai kalpotu latviskai izglītībai, un sniegtu mūsu jauniešiem kaut daļiņu no tās bagātības, ko latviešu valoda un kultūra ir mums sniegusi. Ir gandarījums, ka laba daļa konferences apmeklētāju bija jaunas skolotājas, dažas pašas ar ģimenēm, dažas vēl jaunākas. Izglītības nozarei nozīmīga loma ir turpināt atbalstīt Skolotāju apmācību kursus (Elisas Freimanes, Sandras Sīpolas, Andras Zommeres un Daces Copeland veidoti, visām skolām piedāvāti), lai palīdzētu jauniem skolotājiem, kam bieži nav pedagoģiskās izglītības, apgūt vajadzīgās skolotāja maņas.

Pie pozitīvā arī skaitāms, ka vispār ASV apmērā vēl darbojas 19 latviešu skolas. Tātad, interese pastāv no vecāku puses veicināt bērniem latviešu valodas, vēstures un kultūras apgūšanu. Toties, gan mērķi, gan skolnieku valodas līmenis starp skolām ir stipri atšķirīgi.

Izglītības nozare nespēj sagādāt attiecīgu vielu katras skolas vajadzībām, bet visām skolām ir pieejama ALAs mācību programma, kas sastāda vielu, ko skolniekam būtu domāts pārzināt beidzot pamatskolu. Mērķis protams arvien pastāv, palīdzēt noturēt šo pirms daudziem gadiem uzstādīto līmeni. Katru gadu saujiņa bērnu noliek ALAs pārbaudījumu ar vismaz tā saukto “cetri ar krustu”, un apliecina, ka ALAs programmas vielu ir apguvuši.

Bet jautājums pastāv, kā palīdzēt skolniekiem, kuriem valoda ir nepilnīga, vai, kas apmeklē latviešu skolu, lai iegūtu pirmos vārdus latviešu valodā. Vai arī kā piedāvāt piemērotu vielu vecākiem, kas paši tagad vientekus mācās latviešu valodu līdzās ar bērniem. Visiem jāatrod vieta, vide un viela.

Ir izskanējusi cerība, ka veidosim jaunu un vienkāršotāku lasāmvielu pamatskolas vecākām klasēm. No pēdējā gadā novērotā, kā arī no 10 gadu pieredzes skolotājas un pārzines darbā Nudžersijas skolā, man šķiet, ka nav iespējams atsaukties sabiedrības vajadzībām ar tikai vienu jaunu un it kā oficiālu lasāmvielu. Nemot vērā dinamiskās līmeņu svārstības starp skolām, kā arī pat vienas skolas apmērā, secinu, ka mums drīzāk jāveido vairākas internetā atrodamas programmas, kas būtu pieejamas kā tādas restorāna ēdiena kartes sniegums: mazliet no vairākiem līmeņiem, un vairākiem interešu lokiem piemērotu, lai skolotājs varētu “pasūtīt” to, kas dotaja momentā vislabāk pielāgojas viņa skolnieku vajadzībām. Tie būtu mājas lapā ievietoti norādījumi, kur griezties, lai internetā meklētu tematiski vai līmenim piemērotu vielu, vai arī internetā pieejami skolotāju pašveidotu darbu lapu kopojumi. Tie būtu arī norādījumi, kur atrast Latvijā izdotus skolas materiālus.

Izglītības nozare var kalpot par informācijas centrāli, kuŗā izplatīta informāciju par programmām, vai materiāliem, kas labi darbojas kādā skolā. Tāpēc konferences ietvaros, jutu, ka ir nozīmīgi skolotājiem noklausīties Mančesteras skolā iedzīvināto folkloras programmu, lai paplašinātu apziņu par vielu ko arī iedzīvināt savas skolas valodas klasēm. Tāpēc ir arī svarīgi izstāstīt par lasīšanas akcijām, kas efektīgi darbojās kādā skolā.

ALAs valde marta sēdē piešķīra līdz USD 4 000 Gaŗezera vidus skolas vadībai, lai atbalstītu vadības apņēmīgo plānu gada laikā izveidot jaunu diģitalizētu vidus skolas mācību programmu, kas būs elektroniski pieejama skolniekiem. Diģitalizācija paver iespējas, ka programmas varēs labāk piemērot skolnieka līmenim, un līdz ar to arī palīdzēs pamatskolas absolventam pārkāpt slieksni uz vidusskolas programmu.

ALAs Apgādā ar aprīļa sākumu ir pieejams plašs jauns klāsts ar skolas materiāliem no Latvijas izdevniecībām. Arvien pieejami ir ALAs pamatskolu programmas materiāli (un daudzas darba burtnīcas būtu jāpārraksta datora burtiem, lai tās būtu vizuāli pievilcīgākas nekā vecās rakstāmmašīnas burtu drukātās), kā arī dažādi jauni skolas izdevumi no Latvijas. Jaunums šim gadam ir jaunā “gada grāmatu” lasāmviela, ko apgāds iegādājās atbalstot ALAs Izglītības nozares pieaugušo lasīšanas akciju. Mērķis, protams, ir veicināt skolnieku vecāku valodas attīstību, lai mēs kuplinātu savas izteikšanās spējas un jau mājas kārtībā dotu nākamajai paaudzei pilnīgāku un pareizāku latviešu valodu. Aicinām skolas vecākus izlasīt kaut vienu no šim gadam nozīmētajām grāmatām un piedalīties grāmatu pārrunu pulciņos skolās, nometnēs, vai 3×3.

Ceru ALAs izglītības biroja darbu mērķtiecīgi veidot, lai palīdzētu ar vielas meklēšanu un sagādāšanu, ar jaunu programmu iedzīvināšanu, ar skolotāju sagatavošanu, ar centralizētu informācijas izplatīšanu, ar finansiālu atbalstu skolotāju kursiem, konferencēm, un vidusskolu vajadzībām. Ceru, ka šie mērķi arī saskan ar to, kā skolotāji klusībā pie sevis atbildēja uz jautājumu konferences laikā.