Youth choir Kamēr… releases CD with Ešenvalds’ works

image

One of the most shocking pieces of news in the Latvian music world recently was the announcement that conductor and artistic director of the youth choir Kamēr… Māris Sirmais would be handing over the baton after twenty two years at the helm.

Generally accepted to have single-handedly brought the choir the international success that it has, Sirmais was instrumental in realizing almost all of the projects and concerts that the choir has taken part in. Though technically an amateur choir, the singers are expected to not only have exceptional musical skill, but also are expected to dedicate a sizable amount of their free time. I once read that in preparation for their World Sun Songs concerts a few years back, the choir would rehearse twenty hours a week! Very few could inspire a large number of people to give so much of themselves – but Sirmais was able to do it for almost a quarter century.

Along with international success, Kamēr… have also become known for working with Latvian composers to premiere their works. A case in point is perhaps the best known young Latvian composer Ēriks Ešenvalds, who in his relatively short career has made quite a name for himself, skillfully composing in a number of different genres, and even being named “Fellow Commoner in Creative Arts” at Trinity College Cambridge. Ešenvalds has had arguably his greatest success in the field of choir music composition, and the choir Kamēr… has been, I think, a significant catalyst in that success.

To celebrate the long-term collaboration between Ešenvalds and Kamēr…/Sirmais, a CD of the choir performing the works of Ešenvalds, O Salutaris, was released in late 2011.

I would first note that the recordings here are not all new recordings. In fact, if you already have the Kamēr… CDs Veltījumi and Mīlas madrigāli, you will already have a number of the performances contained on O Salutaris. However, if you are not familiar with Kamēr… or Ešenvalds, this is an excellent CD to begin with.

Ešenvalds is able to deftly balance the popular and the avant garde, the simple and intricate, the sacred and secular, as well as the modern and the classical in his works. A beloved song recently in Latvia has been Renārs Kaupers’ “Mazā bilžu rāmītī”, with words by Imants Ziedonis, a tender sentimental song about a small picture frame. The choir arrangement is just as appealing as the original interpretation of the song, with the guitar melody now being sung by the female voices.

Just about every Latvian composer arranges Latvian folk songs, and Ešenvalds is no exception – this CD contains his arrangement of ‘“Aizej, lietiņ!”, which was one of the highlights of the 2008 Song Festival in Rīga. The Midsummer-themed song, featuring traditional-style Latvian singing, is an almost meditative prayer for the sun to come out. Particularly notable are the solo performances by Ilze Rube and Zane Pērkone.

Ešenvalds has also made no secret of his affinity for spiritual and sacred works. “A Drop in the Ocean” is dedicated to Mother Teresa, there is an arrangement of the song “Amazing Grace” (lyrics by John Newton), and one of the highlights of this CD is the first recording of “O Salutaris Hostia” (adapted from Holy Scripture). The harmonies of the two soprano soloists – Terēze Upatniece and Gita Rebeka Dirveika – add an almost shimmering texture to this beautiful work.

The bulk of the CD is taken up by extracts from the Christmas work “Ziemassvētku leģenda”. On these extracts the choir takes a more supporting role, supplementing the performances of solo singers Renārs Kaupers of Prāta vētra, as well as ethno-musicologist Valdis Muktupāvels and Jānis Apeinis of the Latvian National Opera. The work is about the three Kings who make their way to Bethlehem.

The booklet contains Edgars Raginskis brief interview with Māris Sirmais, as well as Ešenvalds’ notes on all the songs in Latvian, English, German and Russian.

Though Māris Sirmais’ tenure with Kamēr… has come to a close, this final document (for now) is yet another testament to the abilities and skills of this one-of-a-kind conductor. The vivid and emotional performances contained in these recordings are evidence of both Ešenvalds’ compositional skill and Sirmais’ conducting wizardry. Now that long time conductor Jānis Liepiņš is the new artistic director for Kamēr…, there will be quite a burden on his shoulders to maintain the same artistic and musical quality that Kamēr… has had for decades now. O Salutaris is a document of a choir and a composer at the peak of their abilities.

Details

O, Salutaris

Youth choir Kamēr…

2011

Track listing:

1. O Salutaris Hostia
2. A Drop in the Ocean
3. Amazing Grace
4. Mazā bilžu rāmītī
5. Tāls ceļš
6. Aizej, lietiņ

Fragment from “Ziemassvētku leģenda”

7. Kaspars
8. Melhiors
9. Baltazars
10. Melhiora dancis
11. Eņģelis
12. Meditācija

Where to buy

Purchase O, Salutaris from Amazon.com.

Note: Latvians Online receives a commission on purchases.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

ALA survey part of strategic planning process

The American Latvian Association (ALA)  invites Latvians Online readers in the U.S. to participate in a survey, which is an important part of the strategic planning process that the association has launched this year.

The goal of this survey is to evaluate the work of ALA and identify the main tasks for the future. This survey also aims to gain a better understanding of the Latvian community in the United States, to assess how much it costs to maintain “Latvianness” in the U.S and to identify how ALA can better serve your needs and the needs of the Latvian community at large. We would like to point out that this survey is anonymous and the results will only be used in an aggregated form.

The survey consists of three parts:

1) Evaluation of the work of the American Latvian Association,

2) Assessing involvement in Latvian American community life,

3) Establishing a demographic profile of the Latvian American community in the United States.

Completing the survey should take 10 to 15 minutes of your time. After completing the survey, you can choose to participate in a raffle and win valuable prizes:

·  2 free tickets to a charity dinner at the Catskills Latvian Camp (NY) on July 21, 2012;

·  2 free tickets to the charity dinner at Latvian Center Garezers or the “Taste of Garezers”

·  2 free tickets to a theater performance from Latvia “Gūsteknis pilī” (“Prisoner of the Castle”) to be shown at the end of summer, 2012 in 11 Latvian centers around the U.S.

·  3 ALA membership cards for next year;

·  100 USD gift card towards participation at the 2×2 camp in Malibu (California) from December 26, 2012 to January 1, 2013.

·  Apple iPod Touch (8 GB) for recording and playing your favorite music, games, to make video recordings and more.

Instructions on how to participate in the raffle will appear on the last page of this electronic survey (after you click “Submit”). The prizes will be drawn one at a time every Friday, between June 22 and July 27. So – the sooner you respond, the more prizes you will have the opportunity to win!

If you wish to complete the survey in LATVIAN, please go to:http://edu.surveygizmo.com/s3/958353/ALA-aptauja-LV

If you wish to complete the survey in ENGLISH, please go to: http://edu.surveygizmo.com/s3/958353/ALA-survey-ENG

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Vasaras nometnē “Avots” Baškīrijā apgūst latviešu tradīcijas

image

Koklēšanas nodarbība vasaras nometnē “Avots”. Foto Ludmila Muceniece.

Šogad tieši nedēļā pirms Jāņiem latviešu kopienā Baškīrijā norisinājās lingvistiskā nometne “Avots”. Dalībnieki ieradās gan no vietējā Arhlatviešu pagasta, gan no Omskas apgabala latviešu biedrības, gan no Latvijas.

Nometnē piedalījās 20 vietējo skolēnu, 9 dalībnieki no Omskas apgabala, 7 – no Latvijas. Nometni organizē un vada latviešu valodas skolotājs, Ufas Latviešu biedrības direktors Viktors Kārkliņš katru gadu apmaksā ceļu skolotājam no Latvijas, kurš ierodas, lai palīdzētu vadīt bērnu nometni.

Papildus valodas apguvei, tiek apgūta latviešu kultūra, folklora, paralēli notiek gatavošanās Jāņiem, kas arīdzan sniedz padziļinātu ieskatu latviešu kultūrā. Būtiski, ka nometni apmeklē ne tikai tie bērni, kas visa mācību gada garumā apgūst latviešu valodu, bet arī tie, kas mūsu valodas un kultūras iepazīšanai nepievēršas. Nometne skolēnos raisa interesi un daļa no tiem ir regulāri “Avots” dalībnieki.

Nometnes “Avots” programma balstās uz latviešu kultūras iepazīšanu un izpratni, kaļot rotas, tēšot kokles, aužot, cepot latviešu rupjmaizi, vārot Jāņu sieru, mācoties Līgo dziesmas, dejojot latviešu dančus, spēlējot kokles un klausoties latviešu valodu, atrodoties starp latviešiem un latviešu pēctečiem. Savu prasmi rādīja gan Latvijas, gan vietējie amatnieki.

Jānis Vecis – viens no Baškīrijas latviešiem mācīja pīt cepures no kļavu lapām, amatnieks stāstīja, ka to apguvis puikas gados, kad ganījis govis. Sieru vārīja Latviešu kultūrvēsturiskā centra direktore Ludmila Muceniece, maizi pēc savas ģimenes tradīcijām cepa M. Gorkija kultūras nama direktore Jeļena Kazanceva, kuras māte, arīdzan latviete, to turpina darīt vēl aizvien.

Prasmīgs Amatas kokļu meistars Andris Roze ar sievu Inesi šādā nometnē nav pirmo reizi. 2010. gadā līdzīga nometne norisinājās Krasnojarskā, kuru rīkoja pilsētas latviešu biedrība “Auseklis”. Andris mācīja gatavot kokles, Inese un Ritma Laškovas – aust un adīt. Amatnieks Edgars Žīgurs bija rotu kalšanas lietpratējs, kas ar savu aizrautību piesaistīja nometnes dalībniekus, kā rezultātā radās lieliska seno rotu izstāde.

Madonietis Tālis Karlsons pacietīgi dažiem nometnes dalībniekiem ierādīja kokles spēlēšanas specifiku. Uzcītīgs darbs vainagojās ar neliela koklētāju ansambļa uzstāšanos Jāņu koncertā. Neizsīkstoša bija Tāļa un rīdzinieka Raita Sondora enerģija latviešu danču un dziesmu vakaros, kuros tika apgūts daudz latviešu deju un rotaļu, kā arī ievērojams skaits Jāņu dziesmu.

Katra nometnes diena bija darbiem un notikumiem piesātināta. Ciemata Kumurli skolas telpās klaudzēja āmurs, skandēja lakta, dunēja kalta, melodiski strinkšķēja kokles un skanīgās balsis. Vakaros visi metās dejot un rotaļās iet, lai no rīta celtos un turpinātu iesākto.

Nometnes idejas aizsācēja ir Lauma Vlasova – Krievijas-Latvijas kongresa priekšsēdētāja, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes locekle, kura nometnei guva daļu finansējuma. Ufas Latviešu biedrības direktors Viktors Kārkliņš, Arhangeles rajona administrācija bija atbalstīja šo pasākumu, kā arī Latvijas un vietējie amatnieki, kas dalījās savās zināšanās ar zinātkārajiem nometnes dalībniekiem.

Atliek vien secināt, ka kopā varam paveikt ļoti daudz. Attīstot ideju rodas kaut kas liels un skaists. Nometne, kas saveda kopā tik daudz cilvēku, kuriem ir kas kopīgs – latvietība. Apziņa, ka esam latvieši, apziņa, ka mums ir viena dzimtene, apziņa, ka varam paveikt tik daudz, ja vien ir griba un atbalsts.

Vēsturisks ieskats

Latvieši dažādos laikos izbraukuši gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā, pamest Latviju tos mudinājis gan laiks, gan valdošā vara. Taču par spīti valdošajai varai, latvieši ir centušies visiem spēkiem saglabāt saikni ar dzimteni. To palīdzējušas uzturēt atmiņas par dzimteni, līdzi paņemtie priekšmeti, blakus esošie biedri un ģimenes locekļi kā arī paši latvieši, kas neaizmirst savējos, lai arī kur tie būtu nokļuvuši.

Šoreiz runa ir par 19. gadsimta beigām, brīvprātīgu izceļošanu un Krieviju. 19. gadsimta sākumā liela daļa latviešu izceļoja uz Krieviju, lai iegūtu zemi un sāktu jaunu, pārtikušu dzīvi ārpus Latvijas. Viena no Krievijas republikām, uz kuru devās daļa latviešu bija Baškīrija. Atbraukušajiem tautiešiem tika iedalīta zeme, kuras iekopšana prasīja daudz laika un pūļu, taču tas atmaksājās, jo 20. gadsimta sākumā Baškīrijā bija vairāk nekā 1000 latviešu saimniecību, turklāt ļoti turīgu saimniecību.

Nereti nācies dzirdēt, ka latvieši iemācījuši baškīriem strādāt, pie latviešu mājām vienmēr ziedēja puķes, auga ābeles un ogu krūmi. Viss bija veidots un iekārtots tā kā ierasts dzimtenē. Liekas, latvieši radīja savu mazo Latviju Baškīrijas plašumos.

Izglītības ceļš Arhlatviešu kolonijā saistāms ar 19. gs. beigām. Lai arī skolas, kur bērniem mācīties nebija, vecāki saviem bērniem spēja nodrošināt mājskolotāju, kas mācīja aritmētiku, gramatiku, mācības notika latviešu valodā.

Pirmā skola Arhlatviešu kolonijā tika uzcelta 1901. gadā Arhangeles mežā. Skola 1903. gadā nodega, taču 1909.-1910. gadā tika uzcelta jauna skolas ēka, kurai piešķīra sākumskolas statusu. Skolā bija internāts, kurā uzturējās bērni no attālajām zemnieku saimniecībām, nedēļas beigās vecāki savus bērnus veda mājās.

1935. gadā sākumskolu pārdēvēja par septiņgadīgo skolu. 1939. gadā, pēc kolektivizācijas un Maksima Gorkija ciema dibināšanas, skola tika pārvesta uz ciematu, taču tās celtniecību aizkavēja Otrais Pasaules karš.

No 1947. līdz 1963. gadam gadā skolas direktors bija Masailovs Pāvels Mihailovičs, kurš veica skolas labiekārtošanu. Četrus gadus vēlāk skola kļuva par Arhlatviešu vidusskolu un 1969. gadā bija pirmais absolventu izlaidums.

1978. gada pavasarī sāka jaunās (pašreizējās) skolas ēkas celtniecību, kuru pabeidza tā paša gada septembrī. Skolu atklāja 1978. gada 18. decembrī. Kopš 1989. gada skolā māca latviešu valodu, kultūru, folkloru. Sākumā tās bija fakultatīvas nodarbības, kopš 1994. gada – mācību stundas. Paralēli mācību stundām, skolēni var apmeklēt latviešu folkloras pulciņu, lai apgūtu latviešu tautas dziesmas, dejas, gūtu priekšstatu par latviešu gadskārtām.

 

 

image

Rotkalšanas meistars Edgars Žīgurs ierāda ievirzes dalībniekiem sava amata prasmes. Foto Ludmila Muceniece.

image

Siera siešanas gudrības tālāk nodeva Ludmila Muceniece. Foto: Ludmila Muceniece.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.