European Commission designates sklandrausis as traditional speciality

The sklandrausis, a small, almost bite-sized pie made of rye flour with a filling of potatoes and carrots, has received a “Traditional Speciality Guaranteed” designation from the European Commission, according to the commission’s representative office in Rīga.

The designation “increases the market value of the products of economic operators, by guaranteeing that they are distinguishable from other similar products or foodstuffs,” according to the European Commission’s description.

The sklandrausis, described on one recipe website as a Latvian vegetable tart, earned the designation based on a December 2011 application (PDF, 1.1 MB) from the organization Zaļais novads from the Dundaga region.

The application explained the meaning of the word sklandrausis:

The word is a compound of skland- and rausis. The word rausis (“pie”) is derived from the verb raust (“to rake over or strew”). This suggests that the pies were baked in a primitive fashion, by raking hot hearth ash or oven coals over them. Sklanda is an ancient word derived from the Couronian language (proto-language of the ancestors of the modern-day Courlanders, inhabitants of western Latvia) which means “fence-post, wattle fence” or “slope, declivity”; in this case, it refers to the upturned edges of the pie’s crust (Karulis, K., Latviešu etimoloģijas vārdīca (“Etymological dictionary of the Latvian language”), Vol. II, 1992). There is a special type of fence in Courland known as a sklandu žogs.

While the sklandrausis is the first Latvian product to earn special designation, it may not be the last.

The European Commission also has received an application for “Traditional Speciality Guaranteed” designation for salinātā rudzu rupjmaize (sweetened rye bread).

The Latvian Bakers Association (Latvijas Maiznieku biedrība) notes in its application (PDF, 1.0 MB) that the bread is distinct because of the way it is made: Hot water is poured onto the flour to make it sweet.

Meanwhile, an application for “Protected Geographical Indication” is pending for Carnikavas nēģi (Carnikava lampreys), according to the European Commission. The town of Carnikava boasts about its lampreys and even hosts an annual festival for the eel-like fish.

Logo for Traditional Speciality Guaranteed

The sklandrausis has earned the European Commission’s “Traditional Speciality Guaranteed” designation.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Lai veidotu saliedētu nāciju, jāraugās pāri valsts robežām

Aizvien lielāka daļa mūsu valstspiederīgo dzīvo un arī nākotnē dzīvos ārzemēs. Tāpēc, lai veidotu saliedētu nāciju, ir jāraugās pāri valsts robežām diasporas virzienā.

Šī ir viena no būtiskākajām atziņām, kas pirmdien, 30.septembrī, izskanēja seminārā-diskusijā „Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”, uzsver Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Arī Īrijā, tāpat kā Latvijā, jautājums par lielo skaitu ārzemēs dzīvojošo valstspiederīgo ir ļoti aktuāls. Pusei Īrijas diasporas pārstāvju ir augstākā izglītība, un tas apliecina – nabadzības spiesti neaizbrauc tikai mazkvalificēti cilvēki. Arī Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunijas diaspora kļūst arvien lielāka, kas parāda – situācija nav unikāla un tikai negatīvi vērtējama. Savukārt Francijas parlamentā turpmāk būs deputāti -diasporas pārstāvji, atskatoties uz ārzemju viesu pausto šīsdienas diskusijā, akcentē I.Latkovskis.

Arī Igaunijas parlamentā tiek uzsvērta vasaras nometņu diasporas bērniem būtiskā nozīme nācijas saglabāšanai, kas Latvijas gadījumā ir kopīgas vasaras nometnes diasporas un Latvijas bērniem. Tas būtu jāņem vērā gan Latvijas valdībai nākamā gada valsts budžeta veidošanā, gan mūsu valsts integrācijas politikas veidotājiem, norāda komisijas priekšsēdētājs, akcentējot, ka diasporas un Latvijas bērniem un jauniešiem ir kopīga nākotne, valsts un nācija.

Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš diasporas pārstāvniecības jautājuma kontekstā diskusijā uzsvēra, ka tieši pilsoņi ir mūsu valsts bagātība, un fakts, ka ne visi dzīvo Latvijā, ir priekšrocība. Ārzemju latvieši ir ļoti daudz sasnieguši savās mītnes zemēs – viņi ir līderi biznesā, zinātnē un kultūrā, viņiem ir zināšanas, pieredze un kontakti, kurus varam izmantot Latvijā, sacīja komisijas priekšsēdētājs.

Latvijai ārvalstīs ir vairāki desmiti diplomātisko pārstāvniecību un mūsu valsti pārstāv virkne diplomātu un goda konsulu. Tomēr vieni paši mēs nevaram komunicēt pasaules mērogā, tāpēc ikviens latvietis, kas atrodas ārzemēs, ir mūsu valsts diplomāts, savā runā sacīja O.Ē.Kalniņš, uzsverot, ka patriotisms nebeidzas pie Latvijas robežas.

Šodien, globalizācijas laikmetā, varam runāt par globālo latvieti, sacīja komisijas priekšsēdētājs un vienlaikus uzsvēra – tomēr, ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā, mūsu valsts mērķis aizvien ir radīt apstākļus, lai ikviens tautietis, kurš vēlas, var atgriezties savā zemē.

Ziņa oriģināli publicēta 30. septembrī Saeimas mājas lapā www.saeima.lv

Austrālijas latviešu skolotāju konference notikusi Adelaides apkaimē

image

Austrālijas latviešu skolotāju konferences dalībnieki “Dzintaros”. Foto: Zinta Ozoliņa.

Nupat noslēgusies Austrālijas latviešu skolotāju konference, kas notika Adelaides apkaimē, latviešiem piederošā īpašumā “Dzintari” no 27. līdz 29. septembrim.

Konferencē piedalījās 20 latviešu sestdienas skolu skolotāji no Sidnejas, Melburnas un Adelaides. Konferenci rīkoja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Skolu nozare, un konferences koordinatore bija LAAJ Skolu nozares vadītāja Zinta Ozoliņa.

Konferencē piedalījās divas vieslektores no Amerikas Savienotajām Valstīm – Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolas pārzine Elisa Freimane un Garezera vasaras vidusskolas direktore Sandra Kronīte-Sīpola ar Latviešu valodas aģentūras finansiālu atbalstu kas iekļauts Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā “Valsts valodas politika un pārvalde”. No līdzekļiem, kas atvēlēti tieši šim mērķim 2013. gadā tika segti izdevumi konferencei, kas notika Toronto Kanādā un ko rīkoja Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā (LNAK), Austrālijas konferences vieslektoru ceļa izdevumi un šī gada oktobrī tiks segti izdevumi skolotāju kursiem, ko oktobrī rīko Amerikas latviešu apvienība (ALA) Losandželosā ASV.

Austrālijas skolotāju konferences galvenais mērķis bija sapulcēt skolotājus, kas darbojas Austrālijā dzīvojošo latviešu bērnu latviskās audzināšanas labā un dot viņiem iespēju gūt zināšanas un dalīties pieredzē par mācību metodiku un procesu, kas saistās ar diasporas latviešu izglītību. Tā kā valodas un kultūras mācīšanai ārpus Latvijas ir īpaša specifika, uz konferenci īpaši aicinātās vieslektores no ASV varēja dalīties pieredzē, kas ir ļoti noderīga Austrālijas skolotāju auditorijai, jo abu valstu latviešu nedēļas nogaļu skolu izaicinājumi ir ļoti līdzīgi.

Konferences lekciju tēmas – jaunākie atklājumi neirozinātnē par to, kā bērni visefektīvāk mācās un kā vislabāk mācīt valodu tā, lai mācību viela paliktu prātā, “latviskās dvēseles” izkopšana ar skolas vides palīdzību, latvisko vērtību un dzīvesziņas mācīšana, izmantojot latviešu mākslu. Vēl tika runāts par radošuma un jaunāko tehnoloģiju lomu bērnu valodas mācīšanas procesā, par to, kā var skola pielāgot savu struktūru, lai spētu piedāvāt valodas apguvi dažādiem valodas prasmju līmeņiem, pārrunas par vasaras vidusskolu lomu latviskajā audzināšanā.

Skolotājiem bija iespēja gut informāciju par bieži pamanītām valodas kļūdām ārzemju latviešu bērnu runātajā un rakstu valodā. Katram skolotājam tika dota iespēja padomāt par savu motivāciju mācīt latviešu skolā kā arī par savām īpašajām dotībām, kas palīdz latviešu bērniem ārpus Latvijas mācīties latviešu valod, just piederību un mīlestību pret Latviju.

Notika arī praktiskās nodarbības ar iPad datoriem, ko vadīja Arnis Gross. Nodarbībās skolotājiem bija iespēja vingrināt savas iemaņas jaunākajās tehnoloģijās, lai iemācītos, kā latviešu valodas mācību procesā izmantot lietotnes (apps).

Šī bija pirmā reize vairākos gados, kad Austrālijā notika latviešu sestdienas skolu skolotāju konference, un daļai skolotāju šī bija pirmā tikšanās reize lielākā forumā ar citiem skolotājiem, lai dalītos pieredzē. Lielai daļai skolotāju nav pedagoģiskās izglītības un tieši tāpēc morālais atbalsts un apziņa, ka neesi viens savā darbā, dod tik daudz. Ar Sandras Kronītes-Sīpoles mudinājumu atcerēties, ka neesi viens savā darbā, skolotāji devās mājās un jutās, ka ir guvuši jaunu sparu un iedvesmu turpināt svarīgo darbu latviskās izglītības labā.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.