Canadian-Latvian author Bērziņš re-releases “Happy Girl”

Ilze Bērziņš has just re-released her debut book Happy Girl, a memoir of her time spent in Latvia in the 1990s.

A Canadian-Latvian, Bērziņš is the author of 15 books written over the past 17 years, that have been enjoyed by both North American and Latvian readers worldwide. Bērziņš, also an artist who studied at the Sorbonne, published Happy Girl  in 1997. This was followed by a number of other books, mainly murder-mysteries, some Latvian-themed, others set in Canada.

Bērziņš herself comments on her genre: “I often think of my books as part travel story, part humour and part plot with mystery with a dash of romance.”

Bērziņš’ own summary of this new release reads:

‘“God help you,” her father says, when Ilze Berzins leaves Canada for a new life in Latvia. But the Latvia she discovers in Happy Girl, a book first published in 1997, is rife with corruption, poverty, and decay. She encounters many shocks and disappointments, as well as spectacular beauty, fulfilling work, and lasting friendships.

“The result of the author’s disillusion is a funny, lively, painful book,” wrote reviewer Diana Kiesners. “Berzins, along with a whole expatriate generation, was promised a fairytale Latvia that only needed independence to exist again. The promise is still unfulfilled.”

In 2012, Ilze Berzins travelled back to Latvia, visited her old haunts and attempted to recapture the giddy excitement she felt when she tried to settle there almost twenty years ago. This new edition of Happy Girl includes an account of this bittersweet homecoming. What she discovers will surprise, challenge and delight you. Will you agree with the reviewer of Happy Girl? Has the promise many “expats” took as a sure thing been fulfilled’

 

 

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

A Latvian school class dating back to the late 1960s in Australia. Photo courtesy of an anonymous Latvian Australian.

Survey: What do you think of your Latvian schooling?

Did you go to Latvian school, happy to meet up with friends, eat pīrāgi and smalkmaizītes and dance the polka together? Or did you go under pressure because you wanted to play sports with your local school friends? Do you think attending school was of any benefit to you later in life? Here is your chance to express your views – anonymously – about the Latvian school system as it was set up when you attended.

A survey has been created by Daina Gross as part of a study of the attitudes of previous generations to their Latvian schooling that will be presented at a conference titled “Latvia Outside Latvia: Culture, History, Emigration and National Identity” organized by the World Federation of Free Latvians (PBLA) which will take place in Riga this October.

The purpose of the survey is to get feedback from Latvians worldwide on their time spent at Latvian school on Saturdays or Sundays back in the 1950s through to the 1990s. Insights into the views of the previous generations will provide valuable information on how to move forward and provide a better quality “Latvian” education to those hundreds of Latvian children who currently live outside Latvia and attend Latvian schools on weekends.

The survey is meant for those Latvians who lived outside Latvia during the trimda years and attended extra-curricular Latvian Saturday/Sunday school. Those who were born and raised outside Latvia, and now live in Latvia are welcome to complete the survey as well.

Survey participants are also encouraged to follow up with an interview at a later date – via email – if they feel they would like to share their views further on a particular aspect of their Latvian schooling.

Click here to complete the survey.

Thank you to all survey participants in advance – your views are valuable to the next generation of Latvians!

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Īrijas skolotājas Bradfordas skolotāju konferencē, kopā ar viesiem no Latvijas, Latviešu valodas aģentūras darbiniecēm un PBLA pārstāvi, Antu Spundi. Foto: baltic-ireland.ie

Aizritējis diasporas skolotāju seminārs Anglijā

Aizvadītajās brīvdienās, 10. un 11. maijā, kaimiņsalā, Bradfordas pilsētā notika Anglijas un Īrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņu skolotāju seminārs, ko sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) organizēja Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL).

Semināra mērķis bija ne tikai informēt skolotājus par diasporas skolu atbalsta sistēmu, iepazīstināt ar aktualitātēm latviešu valodas apmācības metodikā, jaunākajiem mācību materiāliem un elektroniskajiem resursiem, bet arī dot iespēju skolotājiem dalīties pieredzē, kā arī veicināt sadarbību starp diasporas skolām.

Semināra atklāšanā skolotājus uzrunāja Latvijas Republikas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis, LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis, LVA Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes (IP) priekšsēdes vietniece sadarbībā ar Latviju Anta Spunde.

A.Teikmanis solīja turpināt atbalstīt skolas, cik vien tas vēstniecībai ir iespējams, un atzīmēja, ka apstākļos, kad katru gadu Lielbritānijā rodas vismaz pāris jaunas latviešu nedēļas nogales skolas, arvien aktuālāks kļūst jautājums par Izglītības atašeja nodrošināšanu Britu salās. Vēstnieks atzīmēja, ka LVA atbalsts diasporas skoliņām ir jūtams un ļoti nozīmīgs, kā arī pauda gatavību vest sarunas par latviešu valodas apmācību britu skolās un aicināja nedēļas nogales skolas sniegt nepieciešamo informāciju par latviešu bērniem, kuri šajās skolās mācās.

Apsveikumus – simboliskus groziņus, kuros krāt seminārā gūtās idejas, dalībniekiem bija sagatavojuši arī mājnieki, Bradfordas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas skolotāji un audzēkņi.

Pēc apsveikuma uzrunām LVA metodiķe Aija Otomere informēja semināra dalībniekus par Latvijas valsts atbalstu izglītībai diasporā 2014. gadā, kā arī skaidroja kritērijus līdzfinansējuma saņemšanai.

Šajā gadā valsts ir piešķīrusi sekojošu finansējumu latviešu nedēļas nogales skolām un izglītojošu pasākumu organizēšanai:

  • kopējais piešķirtais finansējums – 57638 € (ieskaitot administrēšanas izdevumus);
  • kopumā nedēļas nogales skolām – 32400 €, tostarp Eiropā 22680 € (70%), ārpus Eiropas 9720 € (30%);
  • kopumā izglītojošo pasākumu organizēšanai – 19207 €, tostarp Eiropā 5222 € (30%), ārpus Eiropas 13985 € (70%).

Otomere informēja, ka pasaulē šobrīd ir aptuveni 100 latviešu nedēļas nogales skolas 21 valstī, no kurām Eiropā darbojas 54. Viņa piezīmēja, ka šis skaits gan pastāvīgi mainās, tā kā dažkārt skolas pārtrauc savu darbību, kā arī rodas jaunas.

Ja pagājušajā gadā LVA atbalstu saņēma 36 diasporas nedēļas nogales skolas, tad šajā gadā, visticamāk, uz to pretendēs vairāk skolu. Jāpiezīmē, ka līdzīgā seminārā pagājušajā gadā Bradfordā piedalījās 43 skolotājas, bet šogad dalībnieku skaits bija 72 un pārstāvētas bija 23 skoliņas.

Otomere skaidroja arī finansējuma saņēmēju atlases kritērijus un saņemšanas nosacījumus, kurus gan vēl jāizvērtē un jāapstiprina komisijai, kuras sastāvā būs LVA, PBLA un ELA pārstāvji. Kritēriji cita starpā paredz, ka uz finansējumu varēs pretendēt skola, kura vismaz gadu jau ir darbojusies pēc mācību programmas, kuras apjoms ir vismaz 75 stundas gadā un daļa no programmas ir paredzēta tieši latviešu valodas apguvei (gramatikai, pareizrakstībai, pareizrunai utt.) Bērnu skaitam skolā jābūt ne mazāk kā 10, bet skolotāju – 2.

Turpinājumā semināra dalībnieki tika aicināti apvienoties vairākās grupās un katrai no šīm grupām uzbūvēt simbolisku “Valodas māju”, akcentējot būtiskāko, kas veido valodu. Katra grupa prezentēja galarezultātu, pamatojot un skaidrojot savu izvēli.

Pēc tam LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade aicināja skolotājas izveidot trīs darba grupas, kuru nākamais darba uzdevums bija dažādos veidos un aspektos, soli pa solim izanalizēt mācību programmu un noskaidrot, kas ir galvenais valodas apguvē. Katra no grupām dienas gaitā strādāja pēc kārtas ar visām trim lektorēm – Vinetu Vaivadi, Lieni Valdmani un Daci Dalbiņu.

Pēc pusdienām vārds tika dots skolotājām, lai varētu dalīties ar stāstiem par savām skoliņām un iezīmētu problēmas. Jāpiebilst, ka šajā reizē vairāk tika runāts tieši par pozitīvo pieredzi un mazāk par problēmām.

Nopietno šīs dienas programmas daļu noslēdza pārrunas par diasporas latviešu saliedēšanas pasākumiem un citām iniciatīvām Lielbritānijā un Īrijā. LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis iepazīstināja ar plāniem saistībā ar pasākumu bērniem – “Puķu bērns”, LBĪ priekšsēdētāja Inguna Grietiņa informēja par diasporas kolektīvu iespējām piedalīties XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015.gada 6.- 12.jūlijā Rīgā, bet Eiropas Vasaras skolas (EVS) organizatore Dace Ali stāstīja par EVS 2014, kas notiks no 27.jūlija līdz 10.augustam Katvaru speciālajā internātskolā Latvijā.

Neformālo dienas daļu ievadīja Bradfordas teātra trupas iestudētā A.Brigaderes luga “Čaukstenes” – izrāde, kas ļāva skatītājiem izsmieties no sirds. Kā informēja mājnieki, šajā teātra trupā kopā darbojas Bradfordas skoliņas skolotājas un bērnu vecāki un to vada Gita Robalde.

Noslēgumā, kā arī bija predzēts semināra programmā, sekoja neformālās daļas turpinājums turpat Daugavas Vanagu nama bārā – sirsnīgas sarunas, joki, dziesmas un pat rotaļas.

Arī otrajā semināra dienā skolotājas ieguva gan informāciju, gan praktiskus un metodiskus padomus par jaunumiem un mācību materiāliem, kas pieejami un izmantojami LVA mājas lapā http://www.valoda.lv L.Valdmane un V.Vaivade skaidroja, kā strādāt ar didaktiskajām spēlēm, apgūstot alfabētu, vārdu pareizrakstību, izrunu, teikumu veidošanu, u.c., ko ļoti veiksmīgi var izmantot arī vecāki, darbojoties ar saviem bērniem mājās.

Anta Spunde klātesošos informēja par tālmācības projektu, kas sniegtu iespējas mācīties ārzemēs dzīvojošajiem skolēniem, kuru ģimenes plāno atgriezties Latvijā.

Turpinājumā skolotājas dalījās ne tikai ar stāstiem par skoliņu dzīvi, bet arī par gadījumiem, kad audzēkņi no visas sirds ir viņas aizkustinājuši un saviļņojuši, dodot atkal prieku un spēku darboties. Savukārt pozitīvas un spraigas diskusijas izraisīja M.Pūļa prezentācija, kurā iezīmējās diasporas skoliņu nākotnes vīzijas.

Katra skola dāvinājumā no LVA saņēma gan simbolisku zīmuļu komplektiņu, gan grāmatu, bet skolotājas – apliecību par profesionālās kvalifikācijas celšanas kursu apmeklējumu.

No Īrijas uz semināru šoreiz bija ieradušās skolotājas no 9 nedēļas nogales skoliņām un Dublinas mūzikas studijas/skolas “Mazais Letiņš” – Sintija Strode un Sarmīte Vorobjova no Limerikas, Teiksma Kuzņecova no Droghedas, Inga Zvirgzdiņa no Navanas, Inita Danne, Vineta Magone un Ira Fjodorova no Portlaoise, Inta Dreimane-Riekstiņa no Tullow, Liene Kravinska un Anda Eglīte no Galway, Vineta Makšus, Evita Makšus un Vita Ozola no Portadown, Santa Eglīte, Evita Zilgme, Inese Briļa, Ilze Barkus un Rasa Stonkus no Dublinas, Daina Škurova – Konstantinova un Inita Kļaviņa-Smirnova no Charleville.

Semināra dalībnieces atzina, ka šādas skolotāju tikšanās, kur iespējams gan dalīties pieredzē, gan iegūt zināšanas, dod sparu darboties un apziņu, ka šis darbs ir ļoti nozīmīgs un svarīgs.

Visi semināra dalībnieki sūta sirsnīgu paldies organizatoriem un arī Bradfordas Daugavas Vanagu nodaļai par telpām un gardajiem ēdieniem!

Raksts oriģināli publicēts Baltic Ireland portālā 12. maijā.