ALAs 63. Kongresa fokusā Baltijas drošības jautājums

Maija pirmajā nedēļas nogalē Filadelfijā, Pensilvānijas pavalstī, noslēdzās Amerikas latviešu apvienības 63. kongress, kurā piedalījās vairāk nekā 70 Amerikas latviešu organizāciju pārstāvji un atsevišķo biedru delegāti, kā arī viesi no Latvijas un Kanādas. Reaģējot uz Krievijas agresijas izpausmēm Ukrainas teritorijā un no tās izrietošās starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanos, šogad ALAs kongresā dominēja Eiropas un Baltijas reģiona drošības tematika.

Amerikas latvieši aicina stiprināt Baltijas drošību

Amerikas latviešu apvienības kongress, kas ir augstākā lēmējinstitūcija Amerikas latviešu sabiedrībā, savā noslēguma sesijā 4. maija rītā apstiprināja 20 rezolūcijas, no kurām liela daļa fokusējās uz drošības situāciju Baltijas valstīs un to kaimiņu reģionā.Pirmkārt, Amerikas latviešu apvienība vienotībā ar Latviešu nacionālo apvienību Kanādā (LNAK) kategoriski nosodīja Krievijas agresiju un iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās un tās mēģinājumu mainīt pastāvošās robežas Eiropā. Otrkārt, ALA izteica atzinību ASV administrācijai un prezidentam Barakam Obamam par izrādīto nostāju Ukrainas jautājumā un pateicās ASV par Baltijas valstu drošības stiprināšanu, nosūtot karaspēka vienības un lidmašīnas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus, reaģējot uz Krievijas agresijas izpausmēm, Kongresa delegāti aicināja Latvijas valdību lemt par Latvijas aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2% no IKP jau sākot ar nākamo gadu, nevis ar 2020. gadu, kā to paredz Latvijas valdības šī brīža solījumi NATO. Lai dotu pretsparu Krievijas agresijai un stiprinātu Baltijas valstu drošību, ALA Kongresa delegāti arī aicina ASV pastiprināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kā arī NATO nodrošināt pastāvīgu militāru klātbūtni Baltijas valstīs. Lai veicinātu Eiropas valstu neatkarību no Krievijas energoresursiem, kongresa delegāti aicināja ASV valdību atvieglot Amerikas energoresursu eksportu uz Eiropas Savienību.

Savā uzrunā ALA kongresa delegātiem, skaidrojot situācijas attīstību Ukrainā un tās mācībstundu Latvijai, Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks uzsvēra, ka šajā situācijā, kad Krievija ir anektējusi Krimu, tādā veidā ignorējot savas starptautiskās saistības, latviešiem ir īpaši svarīgi turpināt skaidrot Baltijas valstu vēsturi starptautiskajai sabiedrībai. Jānis Mažeiks aicināja necelt paniku, bet atgādināja, ka Ukrainas drošības situācija ir arī Latvijas drošības jautājums. Tādēļ Latvijas vēstnieks ANO mudinājaAmerikas latviešus piedalīties pasākumos Ukrainas atbalstam, vērsties pie ASV administrācijas ar aicinājumu spert tālākus soļus NATO kolektīvās drošības telpas stiprināšanai Baltijas reģionā, kā arī veicināt Amerikas investīcijas Latvijā, kas savukārt stiprinātu ASV interesi par Latviju.

ALA atjauno Ārējās informācijas nozares darbu

Reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem starptautiskajai, tajā skaitā, Baltijas drošībai, Amerikas latviešu apvienības kongresa delegāti vienbalsīgi atbalstīja ierosinājumu paplašināt ALA valdes sastāvu, atjaunojot Ārējās informācijas nozares darbu. Ārējās informācijas nozares kompetencē būs pastiprināti strādāt pie komunikācijas ar ASV varas iestādēm un Amerikas sabiedrību ar mērķi nodrošināt ASV atbalstu un valdības garantijas Baltijas valstu drošībai. Nozares vadītāja amatā tika apstiprināts Apvienotās Baltiešu komitejas valdes loceklis, Vašingtonā dzīvojošais Markus Videnieks. ALAs Iekšējās informācijas nozari, kuras pārziņā ir ALAs ikmēneša Infogrammu izplatīšana, „Latvian Dimensions“ žurnāla izdošana, kā arī sociālo mediju kontu administrēšana, tāpat kā pēdējos divus gadus vadīs Taira Zoldnere. Saskaņā ar ALA kongresā notikušajām valdes vēlēšanām, ALAs valdes sastāvs šogad nav būtiski mainījies, ja neskaita Kaijas Petrovskas ievēlēšanu „Sadarbība ar Latviju“ nozares vadītāja vietnieka amatā. ALAs priekšsēdes pienākumus turpinās pildīt Anita Bataraga, savukārt vicepriekšsēža amatā uz vēl vienu termiņu pārvēlēts Andris Ramāns. Ar pilnu ALA valdes locekļu sastāvu iespējams iepazīties ALA mājas lapā: www.alausa.org.

Ministru prezidente aicina uz ciešāku sadarbību

Rūpēs par Latvijas drošības situāciju un ar mērķi veicināt Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību, pagājušajā nedēļā ASV viesojās un ALA Kongresu apmeklēja arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Latvijas Ministru prezidente, kuras Amerikas apmeklējuma mērķis bija sarunās ar ASV augstākajām amatpersonām pārrunāt drošības situāciju Baltijā, kā arī veicināt Latvijas un ASV politisko dialogu un ekonomisko sadarbību, ALA Kongresa atklāšanā pateicās Amerikas latviešiem par ieguldīto darbu Latvijas drošības stiprināšanā un labklājības veicināšanā, kā arī latviešu valodas un kultūras uzturēšanā ārpus Latvijas. „Esmu pārliecināta, ka latviešu saikne ar dzimteni – Latviju nekad nepārtrūks. Mums visiem rūp Latvija, lai vai kur mēs atrastos,” savā uzrunā sacīja Ministru prezidente. Latvijas premjerministre uzsvēra, ka Latvijai ir īpaši svarīgi veicināt tautiešu politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt viņu saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arī stiprināt esošo sadarbību. Kā spilgtu sadarbības piemēru premjerministre izcēla 2013.gada jūlijā notikušo Pasaules Latviešu Ekonomikas un inovāciju forumu – iniciatīvu, kas Rīgā pulcēja vairāk nekā 350 latviešu izcelsmes profesionāļu no 21 valsts, un pauda cerību, ka šāda uzņēmēju tīkla izveide kļūs par svarīgu instrumentu Latvijas attīstības veicināšanai. Premjerministre atgādināja, ka pērn stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, kas pieļauj dubultpilsonību, un aicināja ikvienu latvieti izmantot dubultpilsonības sniegtās iespējas ietekmēt situāciju Latvijā, piedaloties Latvijas parlamentārajās vēlēšanās un referendumos.

Šogad starp Kongresa īpašajiem viesiem bija arī Latvijas Ārlietu Ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, kurš kongresa delegātus iepazīstināja ar Latvijas valdības rīcību sadarbības stiprināšanā ar latviešu diasporu, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš kongresa delegātusiepazīstināja ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas labiekārtošanas gaitu.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Ārlietu ministrijas ceļvedis “Tautiešiem ārzemēs” apkopo noderīgu informāciju

Sveicot mūsu tautiešus Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, Ārlietu ministrija savā mājaslapā izveidojusi informatīvu ceļvedi “Tautiešiem ārzemēs”- http://www.mfa.gov.lv/lv/tautiesiem-arzemes/, lai vienkopus publicētu svarīgu un aktuālu informāciju Latvijas diasporai, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.

Ārlietu ministrijas mājaslapā http://www.mfa.gov.lv pieejamais ceļvedis apkopo aktualitātes diasporas jomā, sniedz informāciju par konsulārajiem pakalpojumiem un palīdzību tautiešiem. Ministrija turpinās ceļvedi papildināt ar noderīgu informāciju gan par praktiskiem jautājumiem, gan latviskās kultūras un izglītības jautājumiem, piemēram, par latviešu valodas apguves iespējām mītnes zemē vai atgriešanos Latvijā.

Latvijas valsts institūciju informācija par pakalpojumiem, palīdzību, atbalstu vai sadarbību pārsvarā ir izvietota dažādās interneta vietnēs. Ārlietu ministrija aicina visas institūcijas sadarboties, lai jaunizveidotais ceļvedis vienkopus satīklotu jau pašlaik internetā pieejamo informāciju, kas atvieglotu informācijas meklēšanu.

Nozīmīgs informācijas avots ir Latvijas diasporas organizāciju mājaslapas un mediji. Ceļvedī atrodamas tālākas norādes par šo informācijas tīklu. Tas dos iespējas tautiešiem sazināties, iesaistīties diasporas aktivitātēs, uzzināt par kultūras notikumiem mītnes zemēs.

Ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs dzīvo, mācās un strādā ap 370 000 Latvijas pārstāvju. Šobrīd lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, Spānijā, kā arī citur pasaulē.

Ārlietu ministrijas preses dienests.

Averse of the Ainaži Nautical School Euro coin.

First Latvian Euro collector’s coin released

The Bank of Latvia has released the first Euro denominated Latvian collector’s coin, in honor of the 150th anniversary of the Ainaži Nautical School.

According to the Bank of Latvia website, the Ainaži Nautical School was inspired by Krišjānis Valdemārs and poet Auseklis, who wrote “Latvji, braucat jūriņā ..” (Go to sea, Latvians…). The first Latvian and Estonian nautical school was founded on November 23, 1864. The school was also involved in shipbuilding, as by the end of the 19th century, 50 sailing ships had been built in Ainaži.

The proof quality silver coin has a mintage of 5000, and has a face value of 5 Euro. The coin’s artist is Ivars Drulle.

In 2014, the Bank of Latvia also plans on releasing the following collector’s coins with the following themes:

-“The White Book” by Latvian writer Jānis Jaunsudrabiņš

-The 300th anniversary of Gothard Friedrich Stenders (Old Stenders)

-The Baroque style and art in Courland (Kurzeme)

-The 25th anniversary of the Baltic Way

-Innovative artistic, technological or thematic concepts

For further information, please visit the Bank of Latvia’s website at http://www.bank.lv

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.