Registration for the World Latvian Economics and Innovations Forum to start in April

Registration for the second World Latvian Economics and Innovations Forum will begin on April 15th. In accordance with the agreement between the Ministry of Foreign Affairs of Latvia and the World Federation of Free Latvians (WFFL) the event will take place in Riga on July 9–10.

The aim of the World Latvian Economics and Innovations Forum is to foster Latvia’s economic growth through cooperation among professionals from various business sectors in Latvia and abroad, and to promotetransfer know-how and expertise as well as attraction of financial capital to Latvia, and strengthening the sense of belonging to Latvia among Latvians living abroad.

Edgars Rinkēvičs, the Minister of Foreign Affairs of Latvia has said that “for Latvia’s national economy, based on the values of liberal economy – openness, competitiveness and attractive investment environment – it is fundamentally important to follow the latest global trends, innovation and business models. The talented and successful Latvian diaspora living and working outside Latvia is a substantial resource for bringing the latest ideas and successful business models to Latvia. At the same time, every Latvian abroad is an informal envoy for the newest products and innovations, and as a result, increases the visibility of Latvia beyond its borders and contributes to its growth.”

Jānis Kukainis, Chairman of the WFFL, indicates that the aims of the first forum – to promote the engagement of Latvian entrepreneurs and experts living abroad in the strengthening of Latvia’s national economy – are even more significant in view of the current geopolitical tensions and their impact on Latvian economic growth.

Jānis Kukainis stresses: “This is the time when Latvian professionals abroad can offer assistance to Latvia in the most direct manner, assist Latvian businesses in finding new export markets, open their production facilities abroad, develop business ideas and help attract foreign investment.”

The second World Latvian Economics and Innovations Forum will take place on July 10, 2015. The day before – on July 9th, the Foreign Entrepreneurs Meeting will welcome business people and professionals of Latvian origin from all over the world.

Taking into consideration Latvia’s most recent economic challenges, the central theme for this year’s forum is the promotion of Latvia’s competitiveness both in attracting investments and entering new export markets, with a special focus on the analysis of various markets worldwide and international marketing for Latvian products.

The second forum is organised by the World Federation of Free Latvians and the Ministry of Foreign Affairs of Latvia in cooperation with the Investment and Development Agency of Latvia, the American Chamber of Commerce in Latvia and the Stockholm School of Economics in Riga. The Ministry of Economics of Latvia and Latvian Institute are contributing to the planning of the forum.

During the XXV Latvian Song and Dance Festival which took place on July 2013, the first World Latvian Economics and Innovations Forum attracted more than 350 participants from 21 countries.

Information and Public Relations Department

Press and Information Division

Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia

PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa atklāta vēstule par Latvijas valsts aizsardzības budžetu

Augsti godājamam Latvijas Republikas Valsts prezidentam
Andrim Bērziņa kungam

Ļoti cienījamai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrnieces kundzei

Ļoti cienījamai Latvijas Republikas Ministru prezidentei
Laimdotai Straujumas kundzei

2015.gada 26.martā

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs,
ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!

Šonedēļ Latvijā, Ādažu poligonā norisināsies sadarbībā ar ASV vadītās starptautiskās kaujas atbalsta speciālistu apmācības “Operation Summer Shield XII”, kas ir spilgts apliecinājums ASV un NATO iesaistei Latvijas drošības stiprināšanā. Tas vienlaikus ir arī atgādinājums par Latvijas saistību izpildi pret saviem sabiedrotajiem, uz kuru drošības garantijām mēs šobrīd paļaujamies.

Laikā, kad Krievijā valdošais režīms cenšas pārzīmēt Eiropas politisko karti, graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, arī Latvijai, kurā tiek runāts par pirmajām Krievijas hibrīdkara izpausmēm, ir ne vien daudz nopietnāk jārūpējas par savu iekšējo un ārējo drošību, bet jāstiprina saites un uzticība NATO sabiedroto vidū, izpildot savas uzņemtās saistības, kas paredz valsts aizsardzības stiprināšanai novirzīt divus procentus no IKP.

Šobrīd Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdei un tās dalīborganizācijām pirmā prioritāte ir mūsu valsts drošība. Līdzīga rūpe ir visai latviešu tautai. Saistībā ar aizvadītā gada notikumiem Ukrainā mēs, Latvija, ne vien jūtamies, bet esam reāli atkal apdraudēti. Latvija jau 24 gadus ir neatkarīga valsts, pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības dalībniece. Latvija ir daudz drošākā situācijā nekā Ukraina, jo tā ir NATO dalībvalsts. Trimdas latviešu sabiedrība un organizācijas savulaik palīdzēja Latvijai atgūt neatkarību, palīdzēja panākt Latvijas uzņemšanu NATO. Šai kontekstā īpaši svarīgs bija Amerikas Savienoto Valstu – mūsu drošības garanta – atbalsts.

ASV dzīvojošie latvieši sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju sešus gadus izvērsa dažādas atbalsta akcijas, ieskaitot ASV kongresmeņu un senatoru lobēšanu. No viņu puses mums vienmēr tika uzdoti divi jautājumi: “Will they fight? Will they pay their fair share?” Proti – vai latvieši cīnīsies un vai viņi būs ar mieru maksāt dalības maksu par savu aizsardzību. Šogad, kad mūsu valsts piedzīvo lielāko drošības krīzi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, šie divi jautājumi ir kļuvuši aktuālāki nekā jebkad agrāk. ASV likumdevēji un izpildvara zina, ka Latvija bija uzticams ASV cīņu biedrs Afganistānā un Irākā, bet, lobējot Latvijas intereses, mums tūdaļ vaicā: “Kur ir jūsu solītie divi procenti savas valsts aizsardzībai?” Šādu jautājumu regulāri uzdod ASV politiķi un žurnālisti, un tas parādās ASV un ārzemju presē.

Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas Mičigānā dzīvojošie latvieši bija izveidojuši personīgus un profesionālus sakarus ar Mičiganas Nacionālās gvardes (Michigan National Guard) augstāko rangu virsniekiem. Kopš 1993.gada, kad Latvija un Mičigana iesaistījās ASV stratēģiskās partnerības programmā, Mičiganas Nacionālā gvarde sniedz nozīmīgu atbalstu un piedalās kopējos militāros projektos un apmācībās ar Latvijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem. Būdami mūsu draugi un atbalstītāji, arī viņi mums atgādina, cik politiski svarīgi ir tie 2%. Šogad ASV Latvijas aizsardzībai atvēlētais budžets lēšams $69 miljonu apmērā, tajā skaitā $33 miljoni, kas tiks novirzīti bruņojumam un technikai; desmit miljoni ASV dolāru Lielvārdes lidlaukam; deviņi miljoni – būvprojektiem Adažos. ASV var sagaidīt, ka Latvija divkāršo savu aizsardzības budžetu no esošajiem $275 uz $550 miljoniem.

Vēlos uzsvērt, ka mēs, Latvijas valsts, nedrīkstam zaudēt Latvijas kā uzticama NATO sabiedrotā reputāciju. Esam gandarīti, ka pašreizējā drošības krīzes situācijā sešu gadu pakāpenisks aizsardzības izdevumu palielinājums līdz 2 procentiem tiek caurskatīts un to ir plānots samazināt uz četriem gadiem. Tomēr uzskatām, ka Latvijas valdībai un Saeimai ir jāgādā, lai jau visdrīzākajā iespējamā laikā mūsu valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai tiktu piešķirts papildus finansējums, un steidzami tiktu panākts aizsardzības budžeta pieaugums līdz diviem procentiem no IKP, kā to paredz NATO dalībvalstu savstarpējā vienošanās.

Trešās neatkarības mums vairs nebūs. Drošība ir mūsu valsts alfa un omega.

Jānis Kukainis

PBLA priekšsēdis

Mirusi dzejniece Astrīde Ivaska

Dzejniece
Astrīde Ivaska
(07.08.1926. Rīgā – 24.03.2015. Rīgā)

1967. gadā Vizma Belševica Astrīdei veltītajā dzejolī rakstīja: „Es negribu domāt par to, kas mūs šķir. /Visu vakaru lasīju dzeju…” Toreiz un tajā Latvijā dzīvojošos no Astrīdes šķīra tūkstošiem kilometru un sveša vara, tomēr vienoja dzeja, izjūta un sapratne no pusvārdiem.

Ir skumji apzināties, ka no mums šķīrusies izcila dzejniece un tulkotāja, kas kopā ar savu dzīvesbiedru, igauņu dzejnieku Ivaru Ivasku par Latviju un latviešu literatūru ir stāstījuši pasaulslaveniem rakstniekiem un dzejniekiem Horhem Luisam Borhesam, Oktavio Pasam, Mario Vargasam Ljosam, Horhem Giljēnam, Džuzepem Ungareti u. c. Nenovērtējams ir Astrīdes un Ivara paveiktais darbs latviešu literatūras popularizēšanā ārzemēs, sarūpējot neskaitāmas publikācijas par latviešu literatūru žurnālā Books Abroad (vēlāk World Literature Today).

Astrīdes Ivaskas inteliģence, lielā interese par kultūras dzīvi un sirsnība ir tās īpašības, kuru tagad ļoti pietrūks Latvijā, kur pēc tālajiem trimdas gadiem viņa atgriezās 2001. gadā un jutās atkal kā savās mājās.

Atvadīšanās no dzejnieces Astrīdes Ivaskas ceturtdien, 2. aprīlī no plkst. 12 līdz 14 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. Svētbrīdi un izvadīšanu plkst. 14 vadīs prāvests Klāvs Bērziņš. Astrīdes Ivaskas pelnu urna vasarā tiks guldīta Pelču pagasta Rimzātu kapos.

Latvijas Literatūras centrs,
tuvinieki un draugi