2013.gada nogalē notikušajās vēlēšanās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža amatā uz diviem gadiem ievēlēts inženieris un sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis, savukārt PBLA priekšsēža vietnieces amatā ievēlēta muzikoloģe un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens.

Kā savas nākamā gada prioritātes Kukainis minējis Satversmes preambulas pieņemšanas veicināšanu, patstāvīga atbalsta panākšanu diasporas izglītības projektiem un priekšdarbu sākšanu nākamā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma rīkošanai Rīgā 2015.gadā, aģentūru LETA informēja PBLA Pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons.

Tāpat par sava nākamā gada prioritātēm PBLA priekšsēdis izvirzījis veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu pieteikšanos Latvijas pilsonībai un pēc vajadzības koordinēt informāciju starp Ārlietu ministriju, Centrālo vēlēšanu komisiju un diasporas organizācijām par šī gada Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, kā arī turpināt veicināt vēlēšanu reformas Latvijā, atbalstot vēlēšanu reģistra izveidi un elektroniskās balsošanas ieviešanu.

PBLA šogad arī atbalstīs otro PBLA Kultūras fonda zinātnisko konferenci, kas norisināsies Rīgā no 5.oktobra līdz 7.oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Konferences mērķis ir pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību latviešu diasporas kultūras aktivitātēm, aicinot aktīvāk iesaistīties arī Latvijas pētniekus, studentus un vidusskolēnus. Pirmā šāda PBLA Kultūras fonda rīkotā konference ar nosaukumu “Trimda, kultūra un nacionālā identitāte” notika 2004.gadā.

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis dzimis 1943.gada 12.jūnijā Rīgā, un šobrīd dzīvo Kalamazū, Mičiganas pavalstī ASV. Sinsinati universitātē ieguvis bakalaura grādu inženierzinātnēs, Tenesī universitātē ieguvis maģistra grādu inženierzinātnēs un Mičiganas štata universitātē maģistra grādu biznesa vadībā. Ilgāko karjeras posmu pavadījis, strādājot autoražošanas uzņēmumā “Ford”.

Kukainis aktīvi arī piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Strādājis par skolotāju Detroitas latviešu skolā, vadījis Latviešu apvienību Detroitā, bijis Latviešu fonda biedrzinis un kasieris. Tāpat Kukainis ir bijis Mičiganas Baltiešu komitejas priekšsēdētājs, latviešu centra “Garezers” prezidents un padomes priekšsēdis. Kukainis darbojies kā Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis un kā Apvienotās Baltiešu komitejas priekšsēdis ASV.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu un Viestura ordeni.

2013. gada 21. decembrī Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks aicināja uz pārstāvniecību Ņujorkas un tās apkaimes latviešu ģimenes, lai latviskā garā sagaidītu Ziemassvētkus.

Vēstnieka dzīvesbiedre Dace Mažeika iepazīstināja sanākušos ar latviešu Ziemassvētku tradīcijām. Bērni un viņu vecāki gāja saulgriežu rotaļās, dziedāja Ziemassvētku budēļu dziesmas, rotāja eglīti un priecājās par Latvijas pārstāvniecības sagādātajām piparkūkām. Pārstāvniecībā pabijušais ķekatu lācis un bluķa vilkšana nodrošinās veiksmi un darbu sekmēšanos nākamajā gadā misijas darbiniekiem un nesīs labu veselību visiem svētku dalībniekiem.

Šī tikšanās bija iespēja latviešu kopienas pārstāvjiem iepazīties ar pārstāvniecību un tās darbiniekiem, dibināt personiskus kontaktus un uzturēt latviskās tradīcijas savā pašreizējā mītnes zemē.

2013. gada 14. decembrī Minesotas pavalstī, ASV 88 gadu vecumā mūžībā aizgājis panākumiem bagātais ķīmiķis Jānis Robiņš.

Robiņš Latvijas Institūta izdotajās publikācijās Latvia’s Famous People un Bookmark Latvia izcelts kā viens no latviešiem, kas guvis ievērojamus panākumus pasaulē.

Viens no Robiņa starptautiski lielākajiem panākumiem ir pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados radītā metāla liešanas tehnoloģija, kas mūsdienās ļoti plaši tiek pielietota metālapstrādē visā pasaulē. Šo metāla liešanas tehnoloģiju autodetaļu ražošanā pirmais pielietoja uzņēmums Daimler-Benz, bet John Deere sāka to izmantot masveida ražošanā.

Jānis Robiņš dzimis Rīgā 1925.gada 3.augustā, 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1949.gadā pārcēlies uz dzīvi ASV. Kopš ķīmijas doktora grāda iegūšanas 1957.gadā Vašingtonas Universitātē Sietlā, Robiņš ar ģimeni bija apmeties Seintpaulā, Minesotas pavalstī. Tur viņš ilgus gadus strādājis par vecāko zinātnieku koncernā 3M un uzņēmumā Ashland Chemical Co, bet pēc pensionēšanās 1990.gadā izveidojis pats savu uzņēmumu Catalytic Crosslink Inc.

“Uzņēmīgs, mērķtiecīgs un enerģisks Latvijas patriots, kurš mīlēja savu dzimteni,” šie ir vārdi, kā pazinēji raksturo Jāni Robiņu, kurš kopš astoņdesmito gadu sākuma regulāri viesojies Latvijā un centies atbalstīt gan Latvijas zinātni, gan studentus, gan sportistus. Robiņa laikabiedri atminas, ka viņam allaž paticis iesākt un darīt lietas, ko neviens cits nav uzņēmies. “Pētnieka darbā vienmēr jāskatās un jāiet tajā virzienā, kur neviens nav gājis vai, kur kāds jau ir gājis, bet nav to lietu izdarījis līdz galam. Kādreiz ir tā, ka mazliet atšķirīgā veidā mēģinot darīt to, ko kāds jau reiz ir darījis, izdodas atklāt kaut ko jaunu,” savus profesionālos panākumus savulaik skaidroja Jānis Robiņš. Līdzīgi viņš darbojies arī sabiedriskā laukā – iesākot lietas, par kuru iespējamību citi šaubījušies. Tā viņš savulaik panāca Latvijas volejbola vienības iestāšanos Amerikas volejbola apvienībā, pirmo latviešu globālo meistarsacīkšu rīkošanu Garezerā, Mičiganas pavalstī, un nodrošinājis Latviešu Evanģēliski Luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) iestāšanos ASV Luterāņu padomē.

Savas profesionālās darbības laikā Jānis Robiņš pasniedzis lekcijas vispārējā un analītiskajā ķīmijā Makalestera koledžā Seintpolā un uzstājies kā vieslektors Rīgas Tehniskajā universitātē. Robiņš ir ieguvis 27 patentus ASV. Par viņa sasniegumiem zinātniskajā laukā 1995.gadā Latvijas Zinātņu akadēmija Jānim Robiņam piešķīra goda doktora grādu, savukārt 2005.gadā Latvijas valdība viņam piešķīra IV pakāpes Trīszvaigžņu ordeni.

Papildus ievērojamiem panākumiem savā profesijā, Jānis Robiņš devis nozīmīgu pienesumu Amerikas latviešu kultūras, sporta un reliģiskajā dzīvē. Ilgus gadus Robiņš vadījis Latviešu apvienību Minesotā un Minesotas latviešu sporta klubu STARTS, bijis Mineapoles un Seintpaulas Latviešu Ev. Luteriskās draudzes un vēlāk Latviešu Ev. Lut. Kristus draudzes priekšnieks, kasieris, sekretārs un latviešu svētdienas skolas vadītājs. Tāpat viņš bijis Latviešu ev. Lut. Baznīcas Amerikā (LELBA) viceprezidents, vadījis Amerikas latviešu apvienības Sporta nozari un Latviešu Sporta padomi ārzemēs, kā arī vadījis koorporācijas PATRIA globālo vienību. Savulaik Robiņš jokojis, ka neesot bijis iesaistīts vienīgi Baznīcas dāmu komitejas darbībā. Agrā jaunībā atklājis savu lielo mīlestību pret volejbolu, Robiņš ar šo sportu nodarbojās līdz sirmam vecumam, tāpat viņš ilgus gadus atbalstījis Latvijas sportistus un olimpiešus gan šajā, gan citos sporta veidos. 1951. gadā noslēgtajā laulībā ar Brigitu Jānis Robiņš izaudzinājis četras talantīgas meitas. Savu piekto atvasi – dēlu Māri – ģimene zaudējusi, kad dēlam bija tikai pieci gadi.

Dr. Jāņa Robiņa izvadīšana notiks Mineapolē, Minesotas pavalstī (ASV) 2013. gada 23. decembrī.