Jūlijā Latvijā viesojas ASV latviešu jauniešu grupa “Heritage Latvia”, lai iepazītos ar vecvecāku dzimteni, apmeklētu ievērojamas vietas un tiktos ar radiem un vienaudžiem dažādās pilsētās, informēja grupas pārstāve Polīna Šķiņķe.

Projektu “Heritage Latvia” Amerikas latviešu apvienība (ALA) sāka pirms desmit gadiem, papildinot izglītības ceļojumu programmu piedāvājumu , kas līdz 2007. gadam bija pieejams tikai latviski runājošiem bērniem. “Heritage Latvia” projekta mērķis ir veicināt 13-15 gadus jaunu latviešu izcelsmes angliski runājošu jauniešu interesi par Latviju un tuvināt Amerikā dzīvojošos latviski un angliski runājošos pusaudžus.

Līdz 29. jūlijam, Latviju apceļo 13 jaunieši no dažādiem ASV štatiem. Vairumam šī ir pirmā reize ne tikai Latvijā, bet Eiropā. Daļa projekta dalībnieku savstarpēji iepazinušies, apmeklējot latviešu nometnes Ziemeļamerikā — Gaŗezerā un Ņujorkas Katskiļu kalnos.

Ceļojuma laikā grupa vairākas dienas pavadīs Rīgā, kur iepazīs galvaspilsētas vēsturi un ievērojamāķās vietas, kā ar apmeklēs Gaismas pili, Ārlietu ministriju un izzinās Zviedru ekonomikas augstskolas izglītības piedāvājumu latviešu izcelsmes studentiem no ārvalstīm.

Jauniešu pieredzi Latvijā veidos ne tikai ekskursijas galvaspilsētā, bet arī tradicionālo amatu darbnīcas, vietējo ēdienu nogaršošana, dabas un kultūrvēstures izzināšana reģionos. Grupa ciemosies Siguldā, Turaidā, Āraišos, Cēsīs, Aglonā, Koknesē, Lielvārdē, Pilsrundālē, Liepājā un Alsungā. Līdz šim reālizētie projekti pierādījuši, ka emocijām bagātie notikumi ir tikšanās ar Latvijā dzīvojošiem radiem un iepazīšanās ar latviešu vienaudžiem no reģionālām skolām.

Grupa 21. jūlijā viesojas Jersikas pamatskolā un 23. jūlijā — Aizputes vidusskolā, kur iepazīstas ar skolu mācību telpām un mācību līdzekļiem, apmeklē vietējās piemiņas vietas, mācās dančus, kā arī iesaistās sportiskās aktivitātēs.

Ceļojuma noslēgumā — 27. jūlijā — visi vēlreiz satiksies Rīgā, kur vienosies kopīgā fotogrāfijā pie Brīvības pieminekļa, tiksies ar pārstāvjiem no ASV vēstniecības un apmeklēs atjaunoto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

 

Dienās pirms Jāņiem, Gaŗezerā satikās skolotājas no astoņām ASV latviešu skolām, lai kopā pavadītu dienas, pilnveidojot savas skolotāju prasmes. Kursu nolūks bija apmācīt skolotājas par integrētās valodas mācības pieeju un par valodas prasmes līmeņiem un atbilstošu uzdevumu veidošanu. Apmācības uzņēmās vadīt trīs Gaŗezera vasaras vidusskolas skolotājas, Laura Mestere, Santa Iesmiņa un Ilze Jēgere, kā arī Valsts izglītības satura centra, Valsts valodas pārbaudes nodaļas vadītāja, Anta Lazareva. Kursos piedalījās arī PBLA Izglītības padomes izpilddirektore, Anta Spunde, un IP locekle, Dace Mažeika, un VISC Valsts valodas pārbaudes nodaļas vecākā referente, Baiba Mūrniece-Buļeva.

Skolotājas Laura Mestere, Santa Iesmiņa un Ilze Jēgere piedāvāja skolotājiem divas sesijas. Pirmajā sesijā skolotāji mācījās par Integrētas valodas mācību stundas veidošanu. Integrētā valodas mācības stundā skolēni piedalās runāšanas, rakstīšanas, lasīšanas un klausīšanās nodarbībās. Skolēni iegūst vairāk, piedaloties aktīvās valodas nodarbībās. Integrētajā mācību stundā bērni mācās valodu, to izmantojot. Viņi mācās runāt runājot, rakstīt rakstot, lasīt lasot un saprast valodu klausoties. Otrajā uzrunā jaunās skolotājas novadīja paraugstundu, aicinot skolotāju kursu dalībniekus piedalīties aktīvajās nodarbībās.

Anta Lazareva, VISC Valsts valodas pārbaudes nodaļas vadītāja, stāstīja par valodas prasmes līmeņu aprakstiem un raksturojumiem. Skolotāji mācījās saprast valodas līmeņu atšķirības un to nozīmi mācot valodu mūsu latviešu skolās. Otrā sesija ar Antu Lazarevu bija aktīvā nodarbība, veidojot uzdevumus atbilstoši dažādiem valodas prasmes līmeņiem.

ALA skolotāju kursi beidzās ar līgošanu Vēju kalnā. Vakarā pie ugunskura sanāca gan kursu dalībnieki, gan vidusskolas un citu programmu skolotāji un audzinātāji. Dziedāšana bija skanīga, Jāņu siers, pīrāgi, rupjmaize un ābolmaize garšīgi.

Skolotāji aktīvi piedalījās kursos. Vairākas skolotājas minēja, ka ieguva gan informāciju un zināšanas, gan idejas, ko pielietot savās skolās. Izglītības nozare pateicas visiem kursu dalībniekiem un nodarbību vadītājām. Paldies arī Gaŗezeram, kas atvēlēja telpas kursiem un skolotāju izmitināšanai, kā arī paēdināja visus ēdamzālē. Kursus atbalstīja Amerikas Latviešu apvienība.

2016. gada 26. februārī ALA Izglītības nozarei pienāca vēstule no Sabiedrības integrācijas fonda, ka saņēmusi Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programmas” atbalstu. ALA Izglītības nozares iesniegtais projekts, “Latviskās identitātes saglabāšana: Iegūsim valsts valodas prasmes apliecību!” saņēma Eiro 4756.

ALA Izglītības nozares uzdevums ir palīdzēt saglabāt latviešu valodu, veicināt kultūras jaunradi, un gādāt par skolu programmām un skolotāju tālākizglītību. Lai ieinteresētu un motivētu latviešu jauniešus un studentus apgūt latviešu valodu augstā līmenī, ALA Izglītības nozare sadarbībā ar Gaŗezera vasaras vidusskolu deva iespēju skolēniem un studentiem kārtot Latvijas Valsts izglītības satura centra Valodas prasmes pārbaudījumus. Ar pozitīvu vērtējumu, skolēni un studenti saņems valsts valodas prasmes apliecību. Apliecība ir svarīga jaunietim, kas vēlas studēt vai strādāt Latvijā. Tāpat šis dokuments jebkurā citā valstī apliecina, ka cilvēks prot vēl kādu svešvalodu – šajā gadījumā – latviešu valodu.

Latviešu valodas eksāmenu skolēni un studenti kārtoja vienā no trim līmeņiem: pamata (A), vidējā (B) vai augstākajā (C). Atbilstoši rezultātam pārbaudītais saņems vērtējumu kādā no sešiem Eiropas valodu līmeņiem.

22. un 25. jūnijā Valsts valodas prasmes pārbaudījumus kārtoja 11 studentu/pieaugušu. 26. un 27. jūnijā Valsts valodas prasmes pārbaudījumus kārtoja 39 GVV IV klases skolēni. Skolēnus un studentus eksaminēja Valsts izglītības satura centra speciālistes, Anta Lazareva un Baiba Mūrniece-Buļava. VISC speciālistes izteicās atzinīgi par skolēnu un studentu sagatavotību pārbaudījumiem. “Latviešu valodas prasmes pārbaudījuma laikā pārliecinājāmies, ka Garezeŗa vasaras vidusskolas (GVV) skolēnu valodas prasme ir pietiekama veiksmīgai saziņai. Novērojumi pārbaudes laikā liecināja, ka runātprasme un runāta teksta sapratne skolēniem grūtības nesagādāja, sarežģītāka skolēniem šķita rakstītprasmes pārbaude.”

Tālāk A. Lazareva un B. Mūrniece-Buļeva raksta: “Sarunājoties ar skolēniem varējām secināt, ka labāks runātprasmes līmenis ir tiem skolēniem, kuŗi mājās runā latviešu valodā. Daudzi skolēni atzina, ka mācās GVV trešo vai ceturto gadu, kas ļau secināt, ka skolas mācību programma ir ļoti svarīga skolēnu valodas prasmes attīstīšanā.”

ALA Izglītības nozare pateicās par Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļai par sadarbību, kā arī Sabiedrības integrācijas fondam par saņemto finansiālo atbalstu.