2013. gada 19. oktõbrī Losandželosā pulcējās 21 skolotājs uz Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares rīkoto skolotāju konferenci.

Kamēr Losandželosas latviešu nama lejas zālē sacentās spēlētāji Novusa turnīrā, skolotāji no Losandželosas, Sanfrancisko, Mineapoles un Nudžersijas pulcējās augšējā stāva skolas telpās.  Piedalījās divas lektores: Iveta Grīnberga, kuŗa māca Baltiešu studiju programmā Vašingtonas universitātē Sietlā, un Andra Zommere, ALA Izglītības nozares vadītāja.  Konferenci finansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Dalībniekus no rīta sveica Andra Zommere. Izglītības nozares vadītāja pateicās galvenajai konferences rīkotājai, Losandželosas skolas skolotājai Ievai Liepniecei. I. Liepniece savukārt izcēla vairākas skolotåjas un skolas vadību, kas palīdzēja izkārtot dienai visu vajadzīgo un gādāja par dalībnieku labklājību.  A. Zommere īsumā izstāstīja par sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru, seviški tās metodiķi diasporas jautājumos, Aiju Otomeri. Klātesošie novērtēja iespēju piedalīties pirmo reizi konferencē, kas rīkota ar Latvijas valdības atbalstu. Andra Zommere arī iepazīstināja konferences dalībniekus ar Latviešu valodas aģentūras veidoto mājas lapu, „Māci un mācies” un tās materiālu bagātību.

Vienas dienas konferencei mērķis bija turpināt marta skolotāju konferencē aizsākto darbu, papildinot ar īpašu uzrunu jaunāko klašu skolotājiem, vēlme, kas izskanēja martā Gaŗezerā. Dienas laikā Iveta Grīnberga stāstīja par integrētu pieeju valodas mācīšanai. Integrēta pieeja apvieno runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu, klausīšanos un gramatikas principus valodas stundās, tādējādi nostiprinot prasmi dažādos priekšmetos reizē.  Integrēta pieeja ir autentiska un atspoguļo mūsu pieredzi sabiedrībā. Dalībnieki uzklausīja arī teoriju par valodas apgūšanu un piedalījās diskusijās par dzimtās valodas apgūšanu iepretīm svešvalodas apgūšanai. Grīnberga stāstīja par efektīvām mācību metodēm un lika dalībniekiem pašiem risināt valodas uzdevumus.

Vēlāk, I. Grīnberga strādāja ar vecāko klašu skolotājiem, lai labāk saprastu kā izmantot mums pieejamos mācību materiālus.  Materiāli, kas izdoti Latvijā pilnībā neatbilst ASV latviešu skolēnu vajadzībām, bet skolotājiem jāsmeļ no lielā materiālu klāsta un jālieto tas, kas atbilst mūsu skolēnu īpašajām vajadzībām. 

Andra Zommere stāstīja par ALA Izglītības nozares mācību mērķiem, kuŗus pārstrādāja 2012./2013. mācību gadā.  Tika skaidrots, ka galvenais ir saprast katra skolēna valodas līmeni un pievērsties mācību mērķiem, lai skolēni apgūtu zināšanas pakāpeniski augstākā līmenī. Zommere arī uzrunāja jaunāko skolēnu skolotājus, stāstot par mācību vides un skolotājas lomu sekmīgā klasē. Notika arī saīsinātā veidā paraugstundas, kuŗās brīžiem piedalījās Ziemeļkalifornijas skolas skolnieces Zinta un Ziedīte. Meitenes piedeva sarunām mīļu noskaņu, atgādinot skolotājām kādēļ strādājam latviešu skolās.

Dienas beigās konferences dalībnieki vēl ieskatījās Līgas Ejupas, Gaŗezera vasaras vidusskolas Mākslas vēstures skolotājas un ALA Kultūras nozares vadītājas gatavotajā prezentācijā par to, kā izmantot latviešu mākslu mācot valodu. Ejupa pieeju ļoti veiksmīgi izmantoja aizgājušā vasarā Gaŗezera bērnu nometnē, sagatavošanas skolā un vidusskolā veidojot dažādas valodas nodarbības izmantojot Ēvalda Dajevska muzejā izstādītos darbus.

Andra Zommere pastāstīja par dažādām iespējām latviešu skolām piedalīties konkursos un pasākumos, kas celtu katras skolas pašapziņu un skolēnu lepnumu savā skolā. Oktõbŗa beigās jau pienāk termiņš PBLA rīkotajam video konkursam, „Mūsu latviešu skola”. Visas latviešu skolās ārpus Latvijas tika lūgtas piedalīties, izveidojot īsu video filmu par savas skolas dzīvi. ALA Kultūras nozare nesen izsludināja konkursu, „Mūsu gaismas pils”. Skolas ASV ir aicinātas Draudzīgā aicinājuma ietvaros veidot mākslas darbu izmantojot grāmatas, kas atspoguļotu viņu skolas kultūru un dotu skolām iespēju pievērsties jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atklāšanai. Un vēl, ASV latviešu skolas piedalīsies akcijā, „Īpaša grāmata, īpašā vietā”. Latvijas Nacionālā bibliotēka aicinājusi latviešus visā pasaulē nodot sev īpašu grāmatu bibliotēkas „Tautas grāmatu plauktam”. Visas 16 latviešu ziemas skolas izveidos par sevi vairākas grāmatas lapas. Grāmata ceļos no vienas skolas pie nākošās, skolas gada laikā nonākot katrā skolā, katrai skolas saimei tai pieliekot roku. Skolas gada beigās grāmata tiks nosūtīta Latvijas Nacionālai bibliotēkai.

Dienu noslēdzot, skolotāji ar lektorēm secināja, ka konferencēs ne vienmēr atrodas atbildes, toties sarunās rodās idejas un veidojas sadarbība starp ASV latviešu skolu skolotājiem.  Šāda sadarbība ir nepieciešama. Visi skolotāji un skolu darbinieki strādā par labu vienam mērķim: veicināt mūsu valodas un kultūras pastāvēšanu un tālāk došanu jaunajām paaudzēm. ALA Izglītības nozare apņemas turpināt veidot iespējas skolotājiem sazināties, sadarboties, mācīties vienam no otra un smelties spēku turpmākam darbam. Paldies Amerikas latviešu apvienībai, Latviešu valodas aģentūrai, Losandželosas latviešu skolas saimei, Ievai Liepniecei, Ivetai Grīnbergai, un visiem dalībniekiem, tiem no tuvējām priekšpilsētām, kā arī tiem, kas mēroja gaŗo ceļu. Jūsu darbs ir gan vajadzīgs, gan neatsverams.

Austrālijas latviešu skolotāji no Sidnejas, Melburnas un Adelaides septembra pēdējā nedēļas nogalē satikās latviešu iemīļotajā īpašumā “Dzintari” un pusotru dienu klausījās dažādas uzrunas, kā arī pārrunāja izaicinājumus, kas šobrīd skar visas latviešu skolas ārpus Latvijas.

Konferences īpašās viešņas no ASV – Elisa Freimane un Sandra Kronīte-Sīpola bija galvenās runātājas un dalījās pieredzē ar to, kā darbojas ASV latviešu skolas, kā arī Garezera vasaras vidusskola

Sandra Kronīte-Sīpola konferenci iesāka ar svarīgu vēstījumu, apstiprinot to, ko daudzi skolotāji jau ir pieredzējuši savās latviešu skolas klasēs pēdējos pāris gados. Bērni ir mainījušies; internets ir izmainījis mūsu vidi. Informācijas plūsma bērniem acu priekšā ir nemitīga, tā mūžīgi ienāk un bērni bieži vien vairāk zina par skolotājiem, īpaši tehnoloģiju jomā. Bērni ir pieraduši saņemt informāciju momentā un skolotājiem, kas pieraduši klases priekšā stāvēt, jāaatrod jaunus mācīšanas paņēmienus, lai piesaistītu bērnu uzmanību.

Mēs kā latviešu skolas nevaram sevi izolēt no ārējās pasaules un tāpēc ir jāspēj pielāgoties bērniem. Jaunajā mācīšanās modelī bērniem, kam dabiski patīk sadarboties ir jāveicina mijiedarbi un tāpēc skolēns tiek likts uzmanības centrā, nevis skolotājs. Bērni mācās viens no otra, viens otru atbalsta un skolotāja loma ir kā šīs darbošanās koordinētājam. Skolotājs kā koordinētājs (“facilitator”) zina mērķi, ko sasniegt, bērni paši meklē informāciju.

Tai pat laikā mūsu skolēni vēlās justies īpaši un latvietība ārpus Latvijas mūsu bērniem ir sevišķa. Tā viņus atšķir no citiem un viņi par to lepojas, vajag viņiem tikai šo pasauli atklāt.

Sandra uzsvēra, ka piemērs tam, ka var mazliet tradīcijas izmainīt ir skolēniem dot iespēju vadīt sarīkojumu. Bērni ir spējīgi, pat 5 gadīgs bērns varētu dienas sākumā novadīt rīta lūgšanu. Bērniem tikai vajag kārtīgi izskaidrot, kādēļ viņiem tas jādara un ja viņi saprot, kurp viņi iet – ceļa mērķi, vai jēgu – tad viņiem arī ir prieks piestrādāt.

Tika uzsvērts arī fakts, ka starp 3 un 6 gadiem ir no smadzeņu attīstības viedokļa vecums, kad mums būtu bērniem visvairāk jāmāca, un nebūtu vienmēr jāgaida līdz vecākajām pamatskolas klasēm mācīt bērniem tradicionāli sarežģītus tematus par Latviju. Šinī vecuma grupā vajadzētu kā skolotājus iedalīt vislabākos, iedvesmojošākos skolotājus jo šinī vecumā bērnu smadzenes ir kā sūkļi un šo attīstības posmu vajag izmantot pilnībā.

Latviešu skolas programmu sastādot ir jāskatās uz to, kas mums šķiet katram latviešu bērnam jāzina izejot pasaulē – valoda, tikumi, saprašana par latvieša dabu kā arī par Latvijas dabu, vēsture. Klāt vēl nāk izpratne par latvieša mākslas izjūtu, ko ASV latviešu skolas šogad izmēģināja savā vasaras programmā. Bērniem dažādās vecuma grupās bija jāizsaka savas domas par Evalda Dajevska mākslas darbiem. Uzdevumu veicot bērniem attīstās radošā domāšana un tajā pat laikā rodas izpratne par estētiski latviskām vērtībām.

Vēl citi paņēmieni, ko tagad arī jau izmanto skolas Rietumu pasaulē ir vingrošana. No paša rīta bērniem ieteicams novadīt stundu ar fiziskām aktivitātēm, kur mācībās nav iekļauta rakstīšana. Vispār dienas sākumā mācību stundas jāievada tā, lai vide bērnam būtu pozitīva, jo katram skolēnam svarīga ir emocionāli droša vide. Ja tādas nav, tad saspringuma līmenis ir augsts un skolēns vispār “atslēdzas”, ja ir grūtības uztvert vielu.

Sakarā ar lasīšanu un mūsu bērnu “operatīvo atmiņu” – pētījumi ir atklājuši, ka labāk ir mācīt mazāk, pa mazām daļām, un informāciju vēlams atkārtot. Vārdiem, ko māca jābūt kontekstā, atsevišķus vārdus mācīt nav vēlams. Jaunus vārdus mācīt pa tēmām – jēgpilni – ar skaidru mērķi bērniem ir daudz vieglāk uztvert un atcerēties.

LAAJ Izglītības nozares vadītāja Zinta Ozoliņa turpināja šo tēmu – par jaunākiem atklājumiem neirozinātnē un uzsvēra, ka šodienas skolotājiem skaidri jāzina, ko viņi vēlās, ka bērni katrā stundā iemācās un par to jāuzņemās atbildība. To jāpaziņo skolēniem un tad jāuzzina no skolēniem, ko viņi par šo tēmatu jau zina. Skolotājam tāpēc jābūt elastīgam un jābūt gatavam mainīt to, ko viņš māca, lai piemērotos skolēnu vajadzībām.

Šinī mācību modelī svarīgākais ir process. Klasē bieži pēta un pārrunā jau iepriekš mājās veiktus darbus – nosaukums šim modelim ir “flipped classroom”, jo mācīšana notiek pretēji ierastajam modelim. Jauno vielu skolēni apgūst mājās no video ierakstiem, kas pieejami internetā. Skolotāja loma klasē ir pārrunāt, izvērtēt mājās apgūto vielu, izskaidrot neskaidrības. Skolotājs vairs nav galvenais informācijas avots, bet gan veic skaidrotāja un tēmas tālākattīstītāja funkciju.

Elisa Freimane pievērsās tieši latviešu skolu modelim vecākajām pamatskolas un vidusskolas vecuma klasēm. Latviešu skolā ir jāpieņem, ka nekas nav vairs pašsaprotams. Ja agrāk skolēniem bija līdzīgas valodas zināšanas, tad tagad nevar pieņemt, ka visi sapratīs jēdzienus, vārdus un ka vispār būs dzirdējuši par latviešu klasikas autoriem, vai literāriem darbiem.

Katrā mācību stundā ir jāiegulda laiks, sagatavojot bērniem skaidrojumu par tēmu, vēsturisko laika posmu, kurā darbība risinās un vispār iemeslu, kāpēc šis darbs ir svarīgs. Ir svarīgi uzsvērt, ka skolēnam jāapzinās, ka iespējams, ka visu lasāmo gabalu viņš nesapratīs un tam nav jābūt šķērslim to mācīties, jo galvenais ir diskusija, ko darbs izraisīs. Skolotāja darbs ir pārliecināt skolnieku, ka tieši šo literāro darbu ir vērts mācīties un izskaidrot iemeslus. Ar šādu ievadu skolēnam jau radusies interese uzzināt vairāk.

Elisa arī paskaidroja vairākus veidus, kā var bērniem padarīt patīkami izprast šķietami sarežģītus tekstus. Piemērs ir Blaumaņa Tālavas taurētāja atstāstījums, lietojot vienkāršas plastmasas figūriņas. Atstāstījuma mērķis ir saprast, vai skolēns ir mācību procesā izpratis dzejas galveno jēgu. Vairāk nevajag no skolēna sagaidīt.

Elisa arī pievērsās valodas līmeņa atšķirībām: vai to ir jāuzskata par problēmu. Austrāļu un amerikāņu skolās retā skolā vai klasē ir bērni ar vienlīdzīgām zināšanām. Skolēnus uzskata par indivīdiem, kas ir daļa no grupas – nevis otrādi. Latviešu skolās dabiski būs valodas spēju atšķirības un vecāki nogrupēsies pa grupām ar atšķirīgām prasībām no skolas. Skolai kā saimei ir jāspēj vecāku atšķirīgās vajadzības uzrunāt un izvērtēt, vai skolai ir resursi, lai tā spētu apmierināt dažādās vajadzības.

Konferencē ar saviem iespaidiem par Skolotāju konferenci Latvijā šī gada jūlijā dalījās Melburnas skolas pārzine, Līga Dārziņa un skolotāja Inga Jakse. Viens no galvenajiem tematiem, kas bija abas skolotājas uzrunājis bija “diferencētā” mācību viela – ka mācībās sagatavo vielu par līdzīgu tēmatu vai jēdzienu bet darba lapas ir dažādas, pēc valodas spējām.

Zinta Ozoliņa bija sagatavojusi īsu pārskatu par bieži pamanītām valodas kļūdām piem. man jāmazgā traukus vai man jāmazgā trauki. Kuros brīžos lietot “jeb” un kuros “vai” un citas bieži dzirdētas un redzētas valodas kļūdas, kas ieviesušās no burtiskas tulkošanas no angļu valodas.

Svētdienas pēcpusdienā bija iespēja ar Arni Grosu praktiski izmēģināt savas spējas izveidot mācibu stundas lietojot iPad datorus, ko tagad var daudzpusīgi izmantot jaunākajās klasēs mācot valodu. Vērtīgas arī bija diskusijas ar Sandru Kronīti (Garezera vasaras vidusskolas direktori) par vasaras vidusskolām un to, kā vislabāk veidot jēgpilnu un reāli izpildāmu vasaras mācību programmu.

Kopumā skolotāji bija ļoti apmierināti ar konferences vietu, laiku, lekciju saturu. Vēlme pēc lielākām iespējām pārrunāt sāpīgus tēmatus būs noteikti jāiekļauj nākamajā skolotāju konferencē, kā arī iespēju izmainīties mācību materiāliem, kā arī uzzināt par jaunām Latvijā iznākušām grāmatām un metodiskiem līdzekļiem, kas saistīti ar otrās valodas apguvi. Pēc konferences visi skolotāji tika uzaicināti elektroniski pievienoties Austrālijas latviešu skolotāju “Dropbox” kontam, kur iespēja jau šogad pievienot un dalīties ar mācību vielu, programmām un mācību plāniem.

Ceļa izdevumus uz Austrāliju vieslektorēm no ASV sedza Latviešu valodas aģentūra no naudas līdzekļiem, kas iekļauti Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Lielā latviešu emigrācijas viļņa rezultātā latviešu nedēļas nogales skolas, kas atrodas ārpus Latvijas turpina pieaugt skaitā. Ja pirms pieciem gadiem Eiropā bija saujiņa latviešu skolu, tad 2013./2014. mācību gadu iesākot tādu jau ir apaļš 50.

Prieks dzirdēt, ka latvieši paši, dzīvojot katrs savā pasaules pusē, gatavi sarosīties un paši piestrādāt pie tā, lai viņu bērni un mazbērni regulāri satiekās ar saviem latviešu vienaudžiem un arī piestrādā pie savas latviešu valodas, lai tā neaizmirstas, ikdienu dzīvojot citas valodas vidē.

Lai mūsu bērniem, kas atrodas ārpus Latvijas – vai tas būtu nesenajā emigrācijā vai trešajai paaudzei trimdinieku, kas vēl arvien sīksti turās un cenšās savu valodu uzturēt – būtu daudzveidīga mācību viela, pēdējos pāris gados Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome ir izdevusi vairākas darba burtnīcas un lasāmgrāmatiņas, ko bērni var izmantot nedēļas nogales skolu mācību stundās. Tikpat labi darba burtnīcas var arī izmantot mājās, vecākiem pašiem palīdzot saviem bērniem vingrināties valodu.

Mācību grāmatas “Roku rokā Latvijā”, “Vieglā un saprotamā latviešu valodas gramatika” un “Latviešu valoda 2” ir Rīgas starptautiskās skolas (International School of Riga) latviešu valodas skolotājas, Unas Auziņas, gara darbs. Auziņa, strādājot ikdienā ar bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, ir sapratusi, kā vislabāk viņiem “piekļūt” un ieinteresēt spert pirmos soļus latviešu valodas apgūšanā. Darba burtnīcas domātas bērniem no pirmsskolas vecuma līdz apmēram 5. klasei, jo “Latviešu valoda 2” jau ir domāta bērniem vecākās pamatskolas klasītēs.

Noderīgas mācību procesā ir mazās lasāmgrāmatas, kur bērni var lasīt vieglā valodā rakstītus tekstus – vienkāršus, bet saistošus stāstiņus par bērna ikdienu. Katru stāstiņu bērns varētu attiecināt uz sevi, jo lasāmgrāmatu tēmas ir universālas. “Mani sauc”, “Man patīk”, “Mana ģimene”, “Kur es dzīvoju”, “Mūsu māja”, “Laukos pie vecmāmiņas” – visas ir tēmas, ar kurām jebkurš bērns var identificēties. Līdz šim sērijā publicētas 16 lasāmgrāmatas, kopumā paredzēts izdot 32 grāmatas. Šogad tika izdotas 8 grāmatas un 2014. gadā PBLA paredz izdot nākamās 8 grāmatiņas šinī sērijā.

Visas mācību burtnīcas var Rīgā nopirkt PBLA pārstāvniecībā, Lāčplēša ielā 29/5, vispirms piezvanot Leldei uz 67282980 vai rakstot uz lelde@pbla.lv

Cenas darba burtnīcām ir 3 LVL par katru “Roku rokā Latvijā”, “Vieglā un saprotamā latviešu valodas gramatika” un “Latviešu valoda 2” darba burtnīcu bet tikai 1LVL par katru lasāmo grāmatiņu.

Ziemeļamerikā šos mācību materiālus var iegādāties ALA Apgādā, rakstot Dacei Copeland: dace.copeland@wmich.edu un Austrālijā no Dainas Grosas: epasts daina.gross@pbla.lv