Šogad jau otro gadu pec kārtas 20. februārī Īrijā notika mazo dziedātāju konkurss “Cālis”. Dalībnieki Vinnija Pūka skoliņā Longfordā bija sabraukusi no tuvākām un tālākām Īrijas malām, stāsta Zane Kažotniece.

Koncertu atklāja “Cālis 2009” Krista Rītiņa. Pēc viņas klausītājus priecēja 12 mazi un lieli dziedātāji – cāļi. Siši mazākie piedalijās konkursā, kura galvenā balva bija lidojums uz Latviju un piedalīšanās Saldus “Cālī 2010”. Šie cālēni bija Deivids un Daniels Rudovici (2 gadi), Nansija Vītola (2 gadi), Maikls Saulītis (5 gadi), Annija Albīne (4 gadi) un Kristofers Lauzis (4 gadi).

Īriju Saldū šogad pārstāvēs Maikls Saulītis no Vinnija Pūka skoliņas Longfordā. Deivids Rudovics ieguva noslēpumainākā cāļa titulu, bet viņa brāli Danielu Rudovicu žūrija atzina par mērķtiecīgāko cāli. Arī divgadīgā Nansija Vītola dziedāja braši un kļuva par mīlīgāko cāli, savukārt Annija Albīne nopelnija čiepstošākā cāļa titulu. Kristofers Lauzis, kas uz Longfordu bija atbraucis no Ziemeļīrijas, tika atzīts par kustīgāko cāli.

Žūrijas komisija vērtēja arī lielāko dziedātāju uzstāšanos. Kristiāns Vītols kļuva par optimistiskāko cāli, Līva Joice – par vislatviskāko cāli, Zane Kristkalne saņēma drosmīgākā cāļa titulu, Marta Lauze – nesatricināmākā cāļa godu, savukārt Karīna Lauze tika atzīta par sapņaināko cāli.

Galveno balvu starp lielajiem dziedātājiem saņēma Linda Ozoliņa.

Visi dalībnieki saņēma krekliņus ar Īrijas “Cāļa” simboliku, kā arī rotaļlietas, saldas balvas un kalendārus, kuros pērngada dalībnieki varēja atrast savas fotogrāfijas. Pasākuma noslēgumā pēc dziedāšanas, dejošanas un rotaļām ar gaili visi kopā ēda pasakaini gardo, Baibas Lauzes cepto “Cāļa” torti.

Šogad, tāpat kā pērn, mazos dziedātājus savā paspārnē aicināja, kopā sauca un iedrošināja liels Gailis, kas patiesībā bija Vinnija Pūka skoliņas sirds un dvēsele Olita Lagzdiņa. “Cālis” nevarētu notikt arī bez Lagzdiņās diviem palīgiem. Linda ne tikai pati dziedāja un ieguva galveno balvu starp lielajiem “cāļiem”, bet arī spēlēja klavieru pavadījumu vairākiem mazajiem “cāļiem”. Savukārt Raitis bija gaismu un skaņu operātors, tehniskais darbinieks un izpalīgs visos pārējos darbos.

2010. gada Amerikas latviešu apvienības (ALA) rīkotā latviešu skolu skolotāju un pārziņu konference notiks no 5.-7. martam Ņujorkas draudzes īpašumā Katskiļu kalnos.

Skolas pārziņu konference plānota piektdien, 5. martā. Tā sāksies 9:00 no rīta; ierašanās Katskiļos paredzēta jau ceturtdienas vakarā. Skolotāju konference sāksies sestdienas rītā, 6. martā, un ilgs līdz 7. marta agrai pēcpusdienai. Ierašanās Katskiļos paredzēta piektdienas vakarā.

ALA šogad pirmo reizi rīko atsevišķas dienas programmu, kas tēmēta latviešu skolu pārziņiem, vadības lokiem, vai arī skolotājiem, kam interesē skolas veidošana. Pārrunas vadīs Andra Zommere, kurai ir profesionāla pieredze un izglītība pārzines laukā. Pārrunu temati: mācību mērķi, plāni un viela; skolas organizācija un administrācija; kopēja vīzija; skolas personība un kultūra; dati, kas norāda uz to, vai skolēni ir vielu iemācījušies.

Skolotāju konferences daļa būs sadalīta pa ievirzēm:

• Jaunu mācībvielu veidošana: topošais un iecerētais; meklējam Jūsu ieskatus un idejas par proponētiem jauniem izdevumiem. Vadīs PBLA Izglītības nozares pārstāves Daina Gross no Latvijas un Dace Copeland no ASV.
• Divplūsmu programmas latviešu skolās: panelisti dalīsies ar savu pieredzi, veiksmēm un neveiksmēm veidojot, zem viena jumta, programmas latviski runājošiem un nerunājošiem skolniekiem.
• Mini-referāti: par latviešu skolām globāli, par latviešu valodas programmu Vašingtonas universitātē (I. Grīnberga – iecerēts); pētniecības darbs par trimdas latviešu skolām (I. Garoza); par “Deutsche Schule” modeli valodas mācībai (M. Ast); par vasaras nometnes lomu bērna izglītībā (I. Eilande).

Konferencē paredzētas arī neformālas nodarbības, piemēram, pastaigas dabā, vakariņas mežā, vakarēšana mūziķes un Bostonas latviešu skolas pārzines Krisītes Skares vadībā. Visi ir sirsnīgi gaidīti uz pārrunām, domu izmaiņām un prāta izvēdināšanu kalnu svaigajā gaisotnē.

Dalības maksa parziņu konferencei ir USD 35 par cilvēku. Dalības maksā iekļauts mācību materiāli, naktsmājas no ceturtdienas uz piektdienu (divvietīgā istabā), vakariņas ceturtdienas vakarā, brokastis un pusdienas piektdienā. Vakariņās ies katrs uz sava rēķina uz Tannersvillē labi pazīstamo Last Chance Cheese Shop.
Dalības maksa skolotāju konferencei ir USD 60 par cilvēku. Dalības maksā iekļauts mācību materiāli, naktsmājas piektdienas un sestdienas naktīm, trīs maltītes sestdienā, “brunch” svētdienā.

Sīkākai informācijai un lai pieteiktos uz konferenci, nekavējoties rakstīt vai zvanīt Anitai Bataragai: abatarags@optonline.net vai +1 (201)760-6417.

Lai veicinātu plašaku līdzdalību no visām ASV latviešu skolām, ALAs Izglītības nozare segs ceļa izdevumus vienai/am skolotājai/am no katras skolas. Šis, protams, ir milzīgs izdevums, un tādēļ ALA laipni lūdz dalībniekiem meklēt vislētāko lidmašīnas vai cita transporta biļeti. ALA atmaksās izdevumus pret iesniegtajām kvītīm. Protams, vietējās latviešu organizācijas arī tiek mudinātas nākt talkā ar līdzekļiem savas pilsētas skolotāju ceļa izdevumiem, lai pēc iespējas plašāks skaits cilvēku varētu piedalīties konferencē. Pirms maksājiet par lidbiļeti, lūdzu konsultēties ar Anitu Bataragu par ielidošanas laika variantiem un lidlauku, lai konferenes rīkotāji var pēc iespējas vairākus līdzbraucējus sakoordinēt vienā mašīnā tālākam ceļam uz Katskiļiem.

Zviedrijā latviešu sestdienas skola turpina darboties regulāri vienīgi Stokholmā, kur tā, tāpat kā daudzus gadu desmitus, varējusi rīkot mācību stundas Storkyrkoskolan telpās Stokholmas vecpilsētā. Skolēnu skaits ir liels – ap 50, un līdzīgi kā pēdējos gados, arvien lielākais bērnu skaits pārstāvēts jaunākajās vecuma grupās.

Izmaiņas toties ir vecāku sastāvā – šogad nule kā novadītā vecāku pilnsapulce ievēlējusi valdi un skolas pārzini, kas visi ir saucamie „jaunlatvieši”. Skolas bērnu vecāku vidū ir arī „veclatviešu” bērnu atvases, bet tie vairs nav galvenie dzinējspēki skolas darbībā. Arī skolotāju vidū vairs nav citu kā jaunlatviešu. Skolas pārzine ir Vita Viktorsone, valdes priekšsēde – Sintija Kolbjēra.

Vairums skolēnu nāk no jauktām laulībām, kur mājās tiek runātas divas valodas. Tas izraisa grūtības audzēkņu starpā noturēt latviešu valodu kā galveno sarunvalodu.

Bet kā skolas lielākā problēma tiek minēts skolotāju trūkums, kas nebūt nav jauna parādība. Šis trūkums parādās mācību gadu iesākot, dažreiz arī pavasara pusgadu iesākot. To allaž ir izdevies atrisināt, vienlaikus tomēr grūti nodrošināt mācību kontinuitāti. Mācību materāli tiek gādāti no Latvijas, šī gada sākumā ar ministra Jura Audariņa starpniecību arī Stokholmas Latviešu skola saņēms Latvijas valsts dāvinājumu—veselu grāmatu kolekciju! Bet problēmu sagādā, ka nav šos materialus kur glabāt, jo aizdotās telpas arvien tiek sašaurinātas.

Latviešu skoliņas pēc Stokholmas parauga apsver sākt rīkot kā Gēteborgā, tā arī Nīčēpingā, bet pagaidām šie plāni palikuši tikai ideju stadijā.

Eiropas Vasaras skola (EVS) 2009. gadā atzīmēja 30 pastāvēšanas gadus. Skola notika Mazsalacā, bet noslēgumā bija salidojums ar visiem „vecajiem” EVSniekiem. EVS vadīja Dace Pāvula, un tēma bija „dzīvot zaļi”. No Zviedrijas piedalījās trīs skolēni, no kuriem viens ir „jaunlatviešu” atvase.

Ar Rutku fonda palīdzību ir sagādāti līdzekļi SEK 27.000 apmērā 2009.g. Eiropas vasaras skolai Mazsalacā, kurā piedalījās 4 jaunieši/bērni no Zviedrijas. Zviedrijas latviešu centralās padomes (ZLCP) valde no ZLCP budžeta piešķīra stipendijas diviem EVS dalībniekiem no Latvijas.

—ZLCP valdes referentes izglītības jautājumos, Austras Krēsliņas ziņojums ZLCP gada sapulcei 2010.gada 13.februārī