ALA izceļ Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās simbolisko nozīmi

Amerikas latviešu apvienība (ALA) apsveic Latvijas valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Latvijas valdības delegāciju ar sekmīgo dalību ASV un Baltijas valstu samita norisē Vašingtonā, D.C. šī gada 3. aprīlī.
“Baltijas valstu vadītāju uzņemšana Baltajā namā Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas simtgadē ir spēcīgs un simbolisks žests, kas apliecina Baltijas valstu un ASV vēsturiskās saites, ciešo sadarbību šodien un sadarbības potenciālu nākotnē gan aizsardzības, gan ekonomiskās sadarbības jomā,” tikšanās rezultātus vērtē ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Kā pozitīvu zīmi viņš saredz, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir pamanījis Baltijas valstu ieguldījumu NATO kolektīvā drošībā un aizsardzībā un ka samita laikā ASV apliecināja savu gatavību turpināt savu militāro klātbūtni Baltijas reģionā un nodrošināt atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzībai. Kā konkrēts žests šajā jomā ir Baltijas nama otrdien izplatītais paziņojums par 170 miljonu ASV dolāru atvēlēšanu Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai, no kuriem gandrīz 100 miljoni ASV dolāru (81,4 miljoni eiro) ir paredzēti lielkalibra munīcijas iepirkumiem un vairāk nekā 70 miljoni (57 miljoni eiro) apmācību un ekipējuma programmām.
Ne mazāk svarīgs ir ASV dotais signāls un novērtējums par sadarbības potenciālu ekonomiskās sadarbības jomā. “Kā Amerikas latvietis un Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis es lepojos, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis tika uzņemts Baltajā namā un ka Latvija sevi nodemonstrēja pozitīvā veidā un saņēma komplimentus no ASV prezidenta par tās sasniegumiem ekonomikas un aizsardzības jomā,” sacīja ALAs priekšsēdis P. Blumbergs. “Mēs arī priecājamies, ka ASV prezidents atzina Baltijas valstis par labu ieguldījumu vietu, bet vienlaikus ceram, ka Latvija turpinās veikt nepieciešamos mājas darbus Latvijas investīciju vides uzlabošanas jomā,” uzsvēra P. Blumbergs, norādot uz nepieciešamajiem uzlabojumiem korupcijas apkarošanas, naudas atmazgāšanas jomā un tiesu sistēmas darbā.
3. aprīlī ALAs priekšsēdim P. Blumbergam, ģenerālsekretāram Raitam Eglītim un programmu koordinatorei Marisai Gudrajai bija iespēja tikties ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Vašingtonā notikušā US-Baltic Economic Summit ietvaros. Tāpat ALAs vadība 3. aprīlī tikās uz atsevišķu sarunu ar Latvijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā (Latvian American Chamber of Commerce), kā arī Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvjiem, pārrunājot iespējas veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un ASV. Jāatgādina, ka ar ALA atbalstu pagājušā gada oktobrī Čikāgā norisinājās pirmais, līdz šim lielākais Latvijas un ASV ekonomiskai sadarbībai veltīts pasākums “Spotlight Latvia”, kas pulcēja gandrīz 200 Latvijas un ASV uzņēmumu vadītāju un ekonomiskā sadarbībā ieinteresētas personas. Šogad 28. un 29. jūnijā Valmierā notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kurā plānots apspriest tālākās sadarbības iespējas ekonomikas jomā.

Amerikas latviešu apvienība (ALA) ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno ap 90 000 latviešu visā Amerikā. ALA ar vairāk nekā 140 dažādām latviešu organizācijām (biedrības, baznīcas un kultūras organizācijas) un gandrīz 5000 biedriem no visām pavalstīm ir lielākā latviešu organizācija ārpus Latvijas.

Mūžībā aizgājis ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks Jānis Robiņš

2013. gada 14. decembrī Minesotas pavalstī, ASV 88 gadu vecumā mūžībā aizgājis panākumiem bagātais ķīmiķis Jānis Robiņš.

Robiņš Latvijas Institūta izdotajās publikācijās Latvia’s Famous People un Bookmark Latvia izcelts kā viens no latviešiem, kas guvis ievērojamus panākumus pasaulē.

Viens no Robiņa starptautiski lielākajiem panākumiem ir pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados radītā metāla liešanas tehnoloģija, kas mūsdienās ļoti plaši tiek pielietota metālapstrādē visā pasaulē. Šo metāla liešanas tehnoloģiju autodetaļu ražošanā pirmais pielietoja uzņēmums Daimler-Benz, bet John Deere sāka to izmantot masveida ražošanā.

Jānis Robiņš dzimis Rīgā 1925.gada 3.augustā, 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1949.gadā pārcēlies uz dzīvi ASV. Kopš ķīmijas doktora grāda iegūšanas 1957.gadā Vašingtonas Universitātē Sietlā, Robiņš ar ģimeni bija apmeties Seintpaulā, Minesotas pavalstī. Tur viņš ilgus gadus strādājis par vecāko zinātnieku koncernā 3M un uzņēmumā Ashland Chemical Co, bet pēc pensionēšanās 1990.gadā izveidojis pats savu uzņēmumu Catalytic Crosslink Inc.

“Uzņēmīgs, mērķtiecīgs un enerģisks Latvijas patriots, kurš mīlēja savu dzimteni,” šie ir vārdi, kā pazinēji raksturo Jāni Robiņu, kurš kopš astoņdesmito gadu sākuma regulāri viesojies Latvijā un centies atbalstīt gan Latvijas zinātni, gan studentus, gan sportistus. Robiņa laikabiedri atminas, ka viņam allaž paticis iesākt un darīt lietas, ko neviens cits nav uzņēmies. “Pētnieka darbā vienmēr jāskatās un jāiet tajā virzienā, kur neviens nav gājis vai, kur kāds jau ir gājis, bet nav to lietu izdarījis līdz galam. Kādreiz ir tā, ka mazliet atšķirīgā veidā mēģinot darīt to, ko kāds jau reiz ir darījis, izdodas atklāt kaut ko jaunu,” savus profesionālos panākumus savulaik skaidroja Jānis Robiņš. Līdzīgi viņš darbojies arī sabiedriskā laukā – iesākot lietas, par kuru iespējamību citi šaubījušies. Tā viņš savulaik panāca Latvijas volejbola vienības iestāšanos Amerikas volejbola apvienībā, pirmo latviešu globālo meistarsacīkšu rīkošanu Garezerā, Mičiganas pavalstī, un nodrošinājis Latviešu Evanģēliski Luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) iestāšanos ASV Luterāņu padomē.

Savas profesionālās darbības laikā Jānis Robiņš pasniedzis lekcijas vispārējā un analītiskajā ķīmijā Makalestera koledžā Seintpolā un uzstājies kā vieslektors Rīgas Tehniskajā universitātē. Robiņš ir ieguvis 27 patentus ASV. Par viņa sasniegumiem zinātniskajā laukā 1995.gadā Latvijas Zinātņu akadēmija Jānim Robiņam piešķīra goda doktora grādu, savukārt 2005.gadā Latvijas valdība viņam piešķīra IV pakāpes Trīszvaigžņu ordeni.

Papildus ievērojamiem panākumiem savā profesijā, Jānis Robiņš devis nozīmīgu pienesumu Amerikas latviešu kultūras, sporta un reliģiskajā dzīvē. Ilgus gadus Robiņš vadījis Latviešu apvienību Minesotā un Minesotas latviešu sporta klubu STARTS, bijis Mineapoles un Seintpaulas Latviešu Ev. Luteriskās draudzes un vēlāk Latviešu Ev. Lut. Kristus draudzes priekšnieks, kasieris, sekretārs un latviešu svētdienas skolas vadītājs. Tāpat viņš bijis Latviešu ev. Lut. Baznīcas Amerikā (LELBA) viceprezidents, vadījis Amerikas latviešu apvienības Sporta nozari un Latviešu Sporta padomi ārzemēs, kā arī vadījis koorporācijas PATRIA globālo vienību. Savulaik Robiņš jokojis, ka neesot bijis iesaistīts vienīgi Baznīcas dāmu komitejas darbībā. Agrā jaunībā atklājis savu lielo mīlestību pret volejbolu, Robiņš ar šo sportu nodarbojās līdz sirmam vecumam, tāpat viņš ilgus gadus atbalstījis Latvijas sportistus un olimpiešus gan šajā, gan citos sporta veidos. 1951. gadā noslēgtajā laulībā ar Brigitu Jānis Robiņš izaudzinājis četras talantīgas meitas. Savu piekto atvasi – dēlu Māri – ģimene zaudējusi, kad dēlam bija tikai pieci gadi.

Dr. Jāņa Robiņa izvadīšana notiks Mineapolē, Minesotas pavalstī (ASV) 2013. gada 23. decembrī.

ALA kongresā nosprauž nākotnes virzienus

image

ALA valde 2012.//2013. gadam: priekšā no kreisās – Vaira Rozentāle, Taira Zoldnere, Iveta Vesmane Felzenberga, Sarma Muižniece Liepiņa, Anita Bataraga, Dace Eglīte, Ingrīda Valdmane, Anita Juberte, Ilze Garoza. Aizmugurē no kreisās – Ēriks Krūmiņš, Juris Mežinskis, Valdis Kārklis, Gunārs Šverns, Mārcis Jansons, Raits Eglītis. Iztrūkst Toms Trautmanis, Andra Zommere, Andris Ramāns, Jānis Kukainis. Foto: Raits Eglītis.

Anarborā Mičiganā 6. maijā noslēdzās Amerikas latviešu apvienības (ALA) 61. kongress. 3 dienas kongresā piedalījās ap 70 ASV latviešu organizāciju pārstāvji, kā arī vairāki viesi no Latvijas. Kongresa galvenais mērķis bija lemt par ALAs darba plāniem nākamajam gadam, kā arī ievēlēt jaunu apvienības valdi.

Kongresa viesu vidū bija LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks sadarbībā ar latviešiem ārzemēs Rolands Lappuķe, Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Uldis Sukovskis, žurnāla „Ir“ politiskais komentētājs Aivars Ozoliņš un Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers. Kongresa laikā notika arī LR goda konsulu diskusija, ko vadīja Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieks Juris Pogrebņaks.

ALAs kongress ir galvenā lēmumu pieņemšanas institūcija apvienībā. Ši gada kongresā uzsvars tika likts uz jautājumiem, kas skar latviešu organizāciju nākotni ASV, biedru situāciju, sadarbības stiprināšanu ar Latvijas valdību un nevalstiskajām organizācijām.

Kā savā uzrunā, ko illustrēja “Powerpoint” fotoattēli, norādīja ALAs priekšsēdis Juris Mežinskis, aizvadītā gada laikā ALA ir veikusi plašu izpēti, lai noskaidrotu pašreizējo stāvokli latviešu organizācijās un izzinātu ASV latviešu sabiedrības šī brīža vajadzības. Līdz šim ALAs galvenās prioritātes bija latviešu valodas un kultūras saglabāšana ASV, kā arī sadarbības stiprināšana ar Latviju. J. Mežinskis pastāstīja par ALAs vispārējo darbu , kā arī informēja par katras nozares sasniegumiem.

Kongresa laikā speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe iepazīstināja delegātus ar jaunumiem Latvijas valsts sadarbībā ar tautiešiem ārzemēs. Politiskais komentētājs Aivars Ozoliņš sniedza savu ieskatu Latvijas politikā pēc Valsts prezidenta „Rīkojuma Nr. 2”. Rīgas Tehniskās Universitātes prorektors Uldis Sukovskis stāstīja par augstākās izglītības attīstību Latvijā un mācībām RTU. Savukārt Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers izskaidroja situāciju par to kā un kādas problēmas pārvar jaunā emigrācija, veidojot latviešu (papild)skolu tīklu Eiropā.

Pēc ALAs vadības vēlēšanām, valdes sastāvā notika šādas izmaiņas: priekšsēža amatā Juri Mežinski no Sinsinnati nomainīja līdzšinējā Izglītības nozares vadītāja Anita Bataraga no Ņudžersijas. Izglītības nozares vadību pārņēma Andra Zommere no Kalamazū. Savukārt Jāņa Kukaiņa pienākumus Informācijas nozarē uzņēmās Taira Zoldnere no Sanfrancisko. (J. Kukainis, kuŗs nesen tika ievēlēts PBLA priekšsēža amatā, paliek arī viens no pieciem ALAs pārstāvjiem PBLA valdē. Pārējie ir A. Bataraga, T. Zoldnere, Ē. Krūmiņš un V. Kārklis). Visvari Ģigu, kuŗš septiņus gadus bija vadījis Sporta nozari, amatā nomainīja Toms Trautmanis, kuŗš pašreiz dzīvo un strādā Anarboras pilsētā Mičiganā.

Līdzekļu vākšanas un Biedru nozares turpinās vadīt Andris Ramāns no Kalifornijas. Viņam kongresa delegāti ieteica meklēt referentu/-i, kas palīdzētu apzināt un sadarboties ar jauniebraucējiem no Latvijas. Kultūras nozari turpinās vadīt Iveta Vesmane Felzenberga no Sietlas, bet Kultūras fondu – Sarma Muižniece Liepiņa no Bostonas apkārtnes. ALAs finances turpinās pārzināt Vaira Rozentāls no Detroitas apkārtnes. Bijušais priekšsēdis J. Mežinskis pildīs valdes sekretāra pienākumus un ir solījis palīdzēt valdes kasierei. Ēriks Krūmiņš vadīs “Sadarbība ar Latviju” nozari. Revīzijas komisijā atkārtoti ievēlēja Robertu Švernu un Valdi Kārkli no Vašingtonas apkārtnes un Mārci Jansonu no Detroitas.

Kongresa delegati pieņēma 26 rezolūcijas un veselu rindu ieteikumu, kuŗi gan bija vairāk saistīti ar finanču darba pilnveidošanu. Arī rezolūcijas šogad galvenokārt saistījās ar apvienības iekšējo darbu, proti – uzlabot sakarus ar organizācijam, izmantot modernās technolōģijas, atjaunot ALAs informatīvos materiālus utt.

Kongress arī aicināja Statūtu komisiju un Biedru nozari pārskatīt ALAs Statūtus un mainīt tos, atvieglojot noteikumus kā organizācijas var sūtīt pārstāvjus uz kongresiem. (Statūtu maiņas jāizsludina 90 dienas pirms nākamā kongresa.)

Nacionālpolītiskā darba rezolūcijās kongress aicināja valdi turpināt sadarboties ar Latvijas valdību un ministrijām sakarā ar dubultpavalstniecības un pasu jautājumiem, vēlēšanu procesa maiņām (vēlētāju reģistru un elektronisko balsošanu). Kongress uzdeva Informācijas nozarei piestrādāt pie Baltic Caucus rindu papildināšanas ASV kongresā, kā arī regulārāk informēt ASV latviešus un organizācijas par ALAs darbu. Tika izteikts arī aicinājums mēģināt atvieglot viesmākslinieku vīzu iegūšanu.

Pilnu rezolūciju tekstu variet lasīt ALAs mājas lapā www.alausa.org), kongresa sadaļā. Tur ievietota arī kongresa fotogalerija.