Anarborā Mičiganā 6. maijā noslēdzās Amerikas latviešu apvienības (ALA) 61. kongress. 3 dienas kongresā piedalījās ap 70 ASV latviešu organizāciju pārstāvji, kā arī vairāki viesi no Latvijas. Kongresa galvenais mērķis bija lemt par ALAs darba plāniem nākamajam gadam, kā arī ievēlēt jaunu apvienības valdi.

Kongresa viesu vidū bija LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks sadarbībā ar latviešiem ārzemēs Rolands Lappuķe, Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Uldis Sukovskis, žurnāla „Ir“ politiskais komentētājs Aivars Ozoliņš un Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers. Kongresa laikā notika arī LR goda konsulu diskusija, ko vadīja Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieks Juris Pogrebņaks.

ALAs kongress ir galvenā lēmumu pieņemšanas institūcija apvienībā. Ši gada kongresā uzsvars tika likts uz jautājumiem, kas skar latviešu organizāciju nākotni ASV, biedru situāciju, sadarbības stiprināšanu ar Latvijas valdību un nevalstiskajām organizācijām.

Kā savā uzrunā, ko illustrēja “Powerpoint” fotoattēli, norādīja ALAs priekšsēdis Juris Mežinskis, aizvadītā gada laikā ALA ir veikusi plašu izpēti, lai noskaidrotu pašreizējo stāvokli latviešu organizācijās un izzinātu ASV latviešu sabiedrības šī brīža vajadzības. Līdz šim ALAs galvenās prioritātes bija latviešu valodas un kultūras saglabāšana ASV, kā arī sadarbības stiprināšana ar Latviju. J. Mežinskis pastāstīja par ALAs vispārējo darbu , kā arī informēja par katras nozares sasniegumiem.

Kongresa laikā speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe iepazīstināja delegātus ar jaunumiem Latvijas valsts sadarbībā ar tautiešiem ārzemēs. Politiskais komentētājs Aivars Ozoliņš sniedza savu ieskatu Latvijas politikā pēc Valsts prezidenta „Rīkojuma Nr. 2”. Rīgas Tehniskās Universitātes prorektors Uldis Sukovskis stāstīja par augstākās izglītības attīstību Latvijā un mācībām RTU. Savukārt Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers izskaidroja situāciju par to kā un kādas problēmas pārvar jaunā emigrācija, veidojot latviešu (papild)skolu tīklu Eiropā.

Pēc ALAs vadības vēlēšanām, valdes sastāvā notika šādas izmaiņas: priekšsēža amatā Juri Mežinski no Sinsinnati nomainīja līdzšinējā Izglītības nozares vadītāja Anita Bataraga no Ņudžersijas. Izglītības nozares vadību pārņēma Andra Zommere no Kalamazū. Savukārt Jāņa Kukaiņa pienākumus Informācijas nozarē uzņēmās Taira Zoldnere no Sanfrancisko. (J. Kukainis, kuŗs nesen tika ievēlēts PBLA priekšsēža amatā, paliek arī viens no pieciem ALAs pārstāvjiem PBLA valdē. Pārējie ir A. Bataraga, T. Zoldnere, Ē. Krūmiņš un V. Kārklis). Visvari Ģigu, kuŗš septiņus gadus bija vadījis Sporta nozari, amatā nomainīja Toms Trautmanis, kuŗš pašreiz dzīvo un strādā Anarboras pilsētā Mičiganā.

Līdzekļu vākšanas un Biedru nozares turpinās vadīt Andris Ramāns no Kalifornijas. Viņam kongresa delegāti ieteica meklēt referentu/-i, kas palīdzētu apzināt un sadarboties ar jauniebraucējiem no Latvijas. Kultūras nozari turpinās vadīt Iveta Vesmane Felzenberga no Sietlas, bet Kultūras fondu – Sarma Muižniece Liepiņa no Bostonas apkārtnes. ALAs finances turpinās pārzināt Vaira Rozentāls no Detroitas apkārtnes. Bijušais priekšsēdis J. Mežinskis pildīs valdes sekretāra pienākumus un ir solījis palīdzēt valdes kasierei. Ēriks Krūmiņš vadīs “Sadarbība ar Latviju” nozari. Revīzijas komisijā atkārtoti ievēlēja Robertu Švernu un Valdi Kārkli no Vašingtonas apkārtnes un Mārci Jansonu no Detroitas.

Kongresa delegati pieņēma 26 rezolūcijas un veselu rindu ieteikumu, kuŗi gan bija vairāk saistīti ar finanču darba pilnveidošanu. Arī rezolūcijas šogad galvenokārt saistījās ar apvienības iekšējo darbu, proti – uzlabot sakarus ar organizācijam, izmantot modernās technolōģijas, atjaunot ALAs informatīvos materiālus utt.

Kongress arī aicināja Statūtu komisiju un Biedru nozari pārskatīt ALAs Statūtus un mainīt tos, atvieglojot noteikumus kā organizācijas var sūtīt pārstāvjus uz kongresiem. (Statūtu maiņas jāizsludina 90 dienas pirms nākamā kongresa.)

Nacionālpolītiskā darba rezolūcijās kongress aicināja valdi turpināt sadarboties ar Latvijas valdību un ministrijām sakarā ar dubultpavalstniecības un pasu jautājumiem, vēlēšanu procesa maiņām (vēlētāju reģistru un elektronisko balsošanu). Kongress uzdeva Informācijas nozarei piestrādāt pie Baltic Caucus rindu papildināšanas ASV kongresā, kā arī regulārāk informēt ASV latviešus un organizācijas par ALAs darbu. Tika izteikts arī aicinājums mēģināt atvieglot viesmākslinieku vīzu iegūšanu.

Pilnu rezolūciju tekstu variet lasīt ALAs mājas lapā www.alausa.org), kongresa sadaļā. Tur ievietota arī kongresa fotogalerija.