PBLA Izglītības padome izsludina konkursu par Latviju un latviešiem pasaulē

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome izsludina konkursu ārpus Latvijas dzīvojošiem skolēniem no 6 līdz 18 g.v. Tēmats ir “Mans pētījums par Latviju un latviešiem pasaulē”.

To var piemērot katrai vecuma grupai. Piemēram, jaunākie skolēni var izveidot projektu par dziesmu svētku tradīcijām ārpus Latvijas, latviešu svētkiem, gadalaikiem, senlatviešu pilīm, Atmodas laiku, utt. Vecākie bērni izvēlas vienu pirmā Latvijas brīvvalsts laika sasniegumu ar ko Latvija var lepoties pasaule. Skolēnam jāizveido afiša, žurnāls, Microsoft PowerPoint prezentācija, vai cita formāta pārskatāma viela, ko var ieskenēt datorā, nofotografēt vai viegli pa e-pastu pārsūtīt.

6-14 g.v. skolēniem darbi jāiesniedz līdz 15. maijam, 15-18 g.v. skolēniem līdz 15. augustam. Katrs bērns saņem atzinības rakstu par piedalīšanos konkursā, un viens skolēns katrā vecuma grupā saņems godalgu.

Sīkākai informācijai lūdzam sazināties ar PBLA Izglītības padomes priekšsēdi Daci Copeland, dace.copeland@wmich.edu.

“Saulīte” svin Ziemassvētkus

Nīderlandes – Latvijas biedrības skolas „Saulīte” Ziemassvētku svinēšana šoreiz iekrita Lūcijas dienā. Šajā saulainajā svētdienā bērni kopā ar vecākiem gāja uz tuvāko zvēriņu parku, pabarot un samīļot dažādus dzīvnieciņus. Turpat parkā pie eglītes dziedāja dziesmas un gāja rotaļās.

Pēc parka visi pulcējās skolas telpās, kur bērni iemēģināja savu iestudēto pasaku „Sarkangalvīte un vilks”, lai to godam varētu atrādīt Ziemassvētku vecītim. Jaunie aktieri, pat tie, kuri lomās iejutās pirmo reizi, bija vienkārši lieliski! Vecītim tik ļoti patika izrāde, ka visi saņēma dāvaniņas arī bez dzejolīšu skaitīšanas. Bērni, kuri tik un tā vēlējās parādīt Ziemassvētku vecītim, ko ir jaunu iemācījušies gada laikā, noskaitīja arī kādu pantiņu.

Vēlāk visi mielojās pie kopīgā svētku galda, kur katrs bija atnesis kaut ko gardu. Tikmēr Marts spēlēja saksofonu, lai radītu īpašu noskaņojumu un arī pats patrenētos spēlēt lielākai publikai.
Ziemassvētku nodarbībā kopā ar vecākiem piedalījās Līva, Marts, Pauls, Kevins, Ābe, Loreta, Lukass, Sebastians, Tristans, Anna, Eduards, Katrīna, Amina, Ralfs, Sofija, Pauls un Aleksandrs.

Kristīne Timma

Biedrība Cēsinieku klubs meklē bijušos cēsniekus ārpus Latvijas

Biedrība Cēsinieku klubs, kas astoto gadu darbojas Rīgā un apvieno bijušos cēsniekus – savas dzimtās pilsētas patriotus, meklē aktīvus bijušos cēsniekus, kā arī citus ar vēsturisko Cēsu apriņķi un rajonu saistītus iedzīvotājus ārpus Latvijas, kuri tur vairs nedzīvo, bet vēlētos uzturēt saikni ar savu dzimto vietu un dot savu artavu tās attīstībā. 

Ikvienam bijušajam cēsniekam arī no attāluma ir iespēja palīdzēt Cēsīm, jaunajam Cēsu novadam un bijušā Cēsu rajona teritorijā izvietotajiem novadiem, līdzdarbojoties biedrībā Cēsinieku klubs un atbalstot tās projektus, regulārās aktivitātes un jaunās ieceres.

“Daļa no mūsu iniciatīvām ir saistītas ar kultūru un Cēsu sejas veidošanu”, stāsta Cēsinieku kluba valdes priekšsēdētājs Rolands Tjarve. “Līdz šim ar savām idejām un arī praktisku atbalstu esam palīdzējuši Cēsīm sagatavoties astoņsimtgadei 2006.gadā un kandidēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2014.gadā, līdzdarbojamies Britu padomes projektā ‘Radošās pilsētas’, kura ietvaros dalāmies idejās, lai dažādās jomās Cēsīs ienāktu jaunas vēsmas.”

Klubs cenšas Cēsīs veidot diskusiju vidi sabiedrībai ar pašvaldību, tāpēc 2009. gada pavasarī organizēja Cēsīs pirmsvēlēšanu diskusiju ar pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātiem, līdzīgā aktivitātē plāno iesaistīties šogad pirms Saeimas vēlēšanām.

“Īpašu izmanību pievēršam arī sadarbībai ar jauniešiem, aktualizējot tādus Latvijā būtiskus problēmjautājumus kā jauniešu migrācija un aizplūšana no Latvijas mazpilsētām”, stāsta Tjaarve. “Veidojam radošus projektus, kas runā par šo tēmu – 2006. gadā pirmo reizi notika projekts ‘Keep our brains at home’, šogad projektam būs turpinājums.” Ir arī projekts, kas palīdz jauniešiem ceļā uz profesionālās karjeras veidošanu.

Cēsinieku klubs cenšas atbalstīt arī sociāli neaizsargātās un mazturīgās cēsnieku ģimenes. Saasinoties ekonomiskajai situācijai, biedrība šogad savā aizgādībā izraudzījušies trīs trūcīgas cēsnieku ģimenes, par kurām plānots rūpēties ilgtermiņā, sarūpējot ziedojumus, dāvinājumus un sniedzot cita veida atbalstu. Pirmās dāvanas ģimenes saņēmušas jau aizvadītā gada rudenī un Ziemassvētkos.

Cēsinieku klubs ir iesaistījies arī Draudzīgā aicinājuma kustībā, kuras ietvaros, atsaucoties Kārļā Ulmaņa Draudzīgajam aicinājumam, katru gadu 28. janvārī absolventi ir aicināti atbalstīt savu pirmo skolu, ziedojot grāmatas, mākslas darbus, sporta inventāru un daudz ko citu mācību procesam derīgu. Ja arī ārvalstu cēsnieku vidū ir kāds, kurš vēlētos savai skolai nosūtīt kādu dāvinājumu, Cēsinieku klubs ir gatavs veltes nogādāt īstajās rokās.

Šobrīd Cēsinieku klubs meklē sadarbības partneri ārvalstīs projekta “Baltu baznīcu Cēsīm!” ietvaros, kas uzsākts jau pirms vairākiem gadiem un rezultātā kopīgi piesaistīt fondu un grantu līdzekļus, lai atjaunotu kaļķa apdarē tapušu dievnamu Cēsu pilsētā – Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, kam nepieciešama fasādes restaurācija. Tā ir nozīmīgs 12.gadsimta arhitektūras un kultūrvēsturiskais piemineklis Cēsu vēsturiskajā centrā. Sadarbība iecerēta kā starptautiska izglītības apmaiņas programma, kuras ietvaros sadarbības partnera speciālisti apgūtu šādu dievnamu restaurācijas prasmes Cēsīs, piesaistot Gotlandes universitātes profesionāļus kaļķa apdares tehnikā un restaurācijā.

Liela daļa no šīm aktivitātēm tiek īstenota NVO darbības atbalsta programmas ietvaros ar nosaukumu “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības attīstībai Cēsu novadā”, kuru finansiāli atbalsta Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta ietvaros, kā arī Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instruments un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.

Cēsnieki, kuriem interesē sakaru uzturēšana ar Cēsīm un Cēsinieku klubu, ir aicināti saziņai ar biedrību izmantot e-pasta adresi cesinieku.klubs@cesis.lv, iepriekš atsūtot savus kontaktus. Cēsinieku klubs piedāvā saņemt regulāru informāciju par biedrības aktivitātēm elektroniskā izdevumā, kas reizi ceturksnī tiek izsūtīts pa e-pastu.

Vairāk par biedrību var uzzināt Cēsu mājas lapā www.cesis.lv, sadaļā “Cēsinieku klubs”.

Cēsinieku klubs

Cēsinieku kluba biedri 2009. gada vasarā kādā no biedru sanāksmēm Rīgā, Andrejostā. Kluba biedri regulāri satiekas Rīgā, taču savā pulkā labprāt uzņemtu arī ārvalstīs dzīvojošos cēsniekus, kas vēlas uzturēt saikni ar Cēsīm. (Foto: Māris Buholcs)