Šogad jau otro gadu pec kārtas 20. februārī Īrijā notika mazo dziedātāju konkurss “Cālis”. Dalībnieki Vinnija Pūka skoliņā Longfordā bija sabraukusi no tuvākām un tālākām Īrijas malām, stāsta Zane Kažotniece.

Koncertu atklāja “Cālis 2009” Krista Rītiņa. Pēc viņas klausītājus priecēja 12 mazi un lieli dziedātāji – cāļi. Siši mazākie piedalijās konkursā, kura galvenā balva bija lidojums uz Latviju un piedalīšanās Saldus “Cālī 2010”. Šie cālēni bija Deivids un Daniels Rudovici (2 gadi), Nansija Vītola (2 gadi), Maikls Saulītis (5 gadi), Annija Albīne (4 gadi) un Kristofers Lauzis (4 gadi).

Īriju Saldū šogad pārstāvēs Maikls Saulītis no Vinnija Pūka skoliņas Longfordā. Deivids Rudovics ieguva noslēpumainākā cāļa titulu, bet viņa brāli Danielu Rudovicu žūrija atzina par mērķtiecīgāko cāli. Arī divgadīgā Nansija Vītola dziedāja braši un kļuva par mīlīgāko cāli, savukārt Annija Albīne nopelnija čiepstošākā cāļa titulu. Kristofers Lauzis, kas uz Longfordu bija atbraucis no Ziemeļīrijas, tika atzīts par kustīgāko cāli.

Žūrijas komisija vērtēja arī lielāko dziedātāju uzstāšanos. Kristiāns Vītols kļuva par optimistiskāko cāli, Līva Joice – par vislatviskāko cāli, Zane Kristkalne saņēma drosmīgākā cāļa titulu, Marta Lauze – nesatricināmākā cāļa godu, savukārt Karīna Lauze tika atzīta par sapņaināko cāli.

Galveno balvu starp lielajiem dziedātājiem saņēma Linda Ozoliņa.

Visi dalībnieki saņēma krekliņus ar Īrijas “Cāļa” simboliku, kā arī rotaļlietas, saldas balvas un kalendārus, kuros pērngada dalībnieki varēja atrast savas fotogrāfijas. Pasākuma noslēgumā pēc dziedāšanas, dejošanas un rotaļām ar gaili visi kopā ēda pasakaini gardo, Baibas Lauzes cepto “Cāļa” torti.

Šogad, tāpat kā pērn, mazos dziedātājus savā paspārnē aicināja, kopā sauca un iedrošināja liels Gailis, kas patiesībā bija Vinnija Pūka skoliņas sirds un dvēsele Olita Lagzdiņa. “Cālis” nevarētu notikt arī bez Lagzdiņās diviem palīgiem. Linda ne tikai pati dziedāja un ieguva galveno balvu starp lielajiem “cāļiem”, bet arī spēlēja klavieru pavadījumu vairākiem mazajiem “cāļiem”. Savukārt Raitis bija gaismu un skaņu operātors, tehniskais darbinieks un izpalīgs visos pārējos darbos.

Zviedrijā latviešu sestdienas skola turpina darboties regulāri vienīgi Stokholmā, kur tā, tāpat kā daudzus gadu desmitus, varējusi rīkot mācību stundas Storkyrkoskolan telpās Stokholmas vecpilsētā. Skolēnu skaits ir liels – ap 50, un līdzīgi kā pēdējos gados, arvien lielākais bērnu skaits pārstāvēts jaunākajās vecuma grupās.

Izmaiņas toties ir vecāku sastāvā – šogad nule kā novadītā vecāku pilnsapulce ievēlējusi valdi un skolas pārzini, kas visi ir saucamie „jaunlatvieši”. Skolas bērnu vecāku vidū ir arī „veclatviešu” bērnu atvases, bet tie vairs nav galvenie dzinējspēki skolas darbībā. Arī skolotāju vidū vairs nav citu kā jaunlatviešu. Skolas pārzine ir Vita Viktorsone, valdes priekšsēde – Sintija Kolbjēra.

Vairums skolēnu nāk no jauktām laulībām, kur mājās tiek runātas divas valodas. Tas izraisa grūtības audzēkņu starpā noturēt latviešu valodu kā galveno sarunvalodu.

Bet kā skolas lielākā problēma tiek minēts skolotāju trūkums, kas nebūt nav jauna parādība. Šis trūkums parādās mācību gadu iesākot, dažreiz arī pavasara pusgadu iesākot. To allaž ir izdevies atrisināt, vienlaikus tomēr grūti nodrošināt mācību kontinuitāti. Mācību materāli tiek gādāti no Latvijas, šī gada sākumā ar ministra Jura Audariņa starpniecību arī Stokholmas Latviešu skola saņēms Latvijas valsts dāvinājumu—veselu grāmatu kolekciju! Bet problēmu sagādā, ka nav šos materialus kur glabāt, jo aizdotās telpas arvien tiek sašaurinātas.

Latviešu skoliņas pēc Stokholmas parauga apsver sākt rīkot kā Gēteborgā, tā arī Nīčēpingā, bet pagaidām šie plāni palikuši tikai ideju stadijā.

Eiropas Vasaras skola (EVS) 2009. gadā atzīmēja 30 pastāvēšanas gadus. Skola notika Mazsalacā, bet noslēgumā bija salidojums ar visiem „vecajiem” EVSniekiem. EVS vadīja Dace Pāvula, un tēma bija „dzīvot zaļi”. No Zviedrijas piedalījās trīs skolēni, no kuriem viens ir „jaunlatviešu” atvase.

Ar Rutku fonda palīdzību ir sagādāti līdzekļi SEK 27.000 apmērā 2009.g. Eiropas vasaras skolai Mazsalacā, kurā piedalījās 4 jaunieši/bērni no Zviedrijas. Zviedrijas latviešu centralās padomes (ZLCP) valde no ZLCP budžeta piešķīra stipendijas diviem EVS dalībniekiem no Latvijas.

—ZLCP valdes referentes izglītības jautājumos, Austras Krēsliņas ziņojums ZLCP gada sapulcei 2010.gada 13.februārī