Šā gada 4. decembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notiks starptautiskā konference „Poļu, ukraiņu un latviešu diasporas kopienu sadarbība pagātnē un šodien“ (Cooperation between the Polish, Ukrainian and Latvian diaspora communities in the past and nowadays).

Tās galvenais mērķis ir izvērtēt poļu, ukraiņu un latviešu diasporas kopienu ieguldījumu valstu neatkarības atjaunošanā un demokrātijas nostiprināšanā, tajā skaitā sadarbību arī PSRS disidentu lokā, kā arī šo diasporu kopienu sadarbības perspektīvas šodien un nākotnē.

Konferenci organizē Polijas Republikas vēstniecība Latvijā, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Institūts un Eiropas Latviešu Apvienība.

Konferencē ar referātiem uzstāsies viesi no Polijas, Ukrainas un Latvijas. Darbs notiks divās sesijās jeb paneļdiskusijās. Pirmā no tām tiks veltīta jautājumiem, kas skar pagātni, savukārt otrā – mūsdienām. Konferences darba valoda ir angļu.

Latvijas vēstniecība Zviedrijas Karalistes galvaspilsētā Stokholmā šī gada 14. un 15. septembrī notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju ikgadējā sapulce.

Tajā piedalījās latviešu centrālo organizāciju pārstāvji no Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Luksemburgas, Beļģijas, Zviedrijas, kā arī Latvijas valdības pārstāvji Ārlietu un Kultūras ministrijas. Sanāksmi svinīgā gaisotnē atklāja Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē Gints Jegermanis.

Sapulces laikā tika izvērtēta ELA un tās biedru organizāciju sadarbība ar Latvijas valsts iestādēm, uzklausīti ziņojumi par gada laikā paveikto ārvalstīs dzīvojošo latviešu nacionāli politisko interešu pārstāvībai, kā arī izglītības, kultūras, projektu un komunikāciju nozarēs. Tika pārvēlētas ELA amatpersonas. Sapulces gaitā ir pieņemtas un apstiprinātas deviņas rezolūcijas un vairāki lēmumi.

Sapulces dalībnieki pauda prieku par grozījumiem „Pilsonības likumā”, kas pieļaus dubultpilsonības iespēju, taču ir bažas par iespējamo diskrimināciju saistībā ar maksājumiem par dokumentu sagatavošanu pilsonības atjaunošanai. Piebilstams, ka ELA nolēma aicināt ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus savus ārvalstīs dzimušos bērnus reģistrēt arī kā Latvijas pilsoņus, lai izvairītos no sarežģījumiem nākotnē.

Savukārt kā viens no svarīgākajiem jautājumiem kultūras nozarē bija Eiropas Latviešu dziesmu svētku tradīcijas atjaunošana. Ir plānots pirmos atjaunotos svētkus rīkot 2015. gada 21. jūnijā Beļģijas Karalistes galvaspilsētā Briselē saistībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā noslēgumu. Šo svētku dalībnieki būs ārvalstīs dzīvojošo latviešu pašdarbības kopu (koru, deju kopu, folkloras grupu u.tml.) mākslinieki. Uz minētajiem svētkiem tiks aicināti arī kori un deju kopas no Latvijas.

Vēl ELA ir nolēmusi aicināt visas pasaules latviešu organizācijas atbalstīt ieceri organizēt Latviešu jauniešu forumu 2014. gada jūlijā un veicināt ārvalstīs dzīvojošo latviešu jauniešu dalību tajā.