PBLA izdod jaunu gramatikas darba burtnīcu

Šovasar iznākusi jauna mācību grāmata, ko izdevusi Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA). Darba burtnīcu, ar nosaukumu Vieglā un saprotamā latviešu valodas gramatika, sarakstījusi Una Auziņa, skolotāja Ķīpsalas Internacionālajā skolā Rīgā. Darba burtnīca, kas ir domāta 1.-4. klašu skolēnu apmācībai, ir otrā divu darba burtnīcu sērijā.

2009. gadā ar PBLA atbalstu, klajā nāca darba burtnīca Roku rokā Latvijā, kura domāta jaunāko klašu skolēniem kā izpildāma burtnīca, kas domāta latviešu valodas mācībām. Jaunā gramatikas darba burtnīca domāts kā papildinājums pagājušā gada publikācijai – abas burtnīcas skolotājs var izmantot vienlaikus – gan mācot valodu pa tematiem, tai pat laikā pieskaroties vienkāršiem gramatikas jēdzieniem. Darba burtnīcā bērnam tiek iemācīti gramatikas pamatprincipi – alfabēts, skaņas – divskaņi, līdzskaņi, zilbes, vārdšķiras un teikumi. Katrā sadaļā ir bērniem interesanti un aizraujoši uzdevumi. Šādā veidā bērns pat nemanot var iemācīties latviešu gramatiku.

Gramatikas darba burtnīcas ievadvārdos Auziņa skaidro, kā grāmata veidota un kā ar to strādāt:

“Šajā latviešu valodas grāmatā ietvertas gramatikas tēmas, kas jāapgūst Latvijas vispārizglītojošo skolu 1.-3. klasē. Katra valodas tēma sākas ar bērnam saprotamu apgūstamā gramatikas materiāla izskaidrojumu ierāmētā lodziņā. Pēc tam seko uzdevumi, kuros bērns apgūst jauno tēmu. Tēmas noslēgumā ir parbaudes darbs, kurā var pārliecināties, cik labi bērns to ir izpratis. Vairāki uzdevumi grāmatā ir jāveic kopā ar vecākiem, skolotājiem vai citiem pieaugušajiem. Bērnam ir svarīgi iemācīties, kā meklēt, apkopot un izmantot iegūto informāciju. Grāmatas uzbūve ļauj katram bērnam strādāt savā tempā un patstāvīgi, jo uzdevuma norādījumi ir viegli uztverami, tie atkārtojas”.

Gramatikas darba burtnīcu var iegādāties PBLA birojā, Lāčplēša ielā 29 – 5 Rīga, rakstot e-pastu Leldei Liepai-Liepiņai uz lelde.birkava@pbla.lv. Iegādājoties uz vietas, darba burtnīca maksā Ls 3. Ārpus Latvijas, rakstiet e-pastu Dacei Copeland uz dace.copeland@wmich.edu. Cena tad būs Ls 3 (USD 6) plus sūtīšanas izdevumi.

Pēdējos pāris gados PBLA publicējusi arī citas mācību grāmatas.

Description of image

Jauna PBLA publikācija – Vieglā un saprotamā latviešu valodas gramatika.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Laiksnes ‘putrā’ attēlota lauku sadzīve

Putra

Folkloras kopa Laiksne nesen laidusi klajā jaunu ierakstu ar intriģējošu nosaukumu – Putra. Dziesmas nav par putru vien. Tur tēmas ir dažādas, bet vienojošais ir ēšana, sadzīve, darbs un pēc tam izpriecas, kas ir lauku dzīves svarīgas sastāvdaļas.

Laiksne pati sava kompaktdiska piezīmēs skaidro, ka “‘Putrā’ likām to, kas šobrīd šķiet gardākais kumoss: saviesīgās dziesmas, galda dziesmas, kas dzimst bez iepriekšēja nodoma un uzdzirkstī. Visas albuma dziesmas ņemtas no teicēju ierakstiem vai nošu pierakstiem, tās apdarinot domājām par talkām, večerinkām un visu to ļoti dzīvo, pilsētniekam nedaudz mītisko lauku sadzīves pusi”.

Dziesmas klausoties, patiešām rodas sajūta, ka atrodies kādā dziļā Latvijas lauku nostūrī, kur sanākuši vietējie ļautiņi kopā un mūzikā izdzied savu lauku dzīvi. Tās ir vienkāršas un tajā pašā laikā pilnas ar dvēseliskumu savā vienkāršībā. Un pie tam meldijas tādas senas un kopumā iespaids ir tāds, ka esam atgriezuši laika ratu atpakaļ kādu gadsimtu un ielūkojamies nodzeltējušā fotoalbumā, kur fotogrāfijās attēlotās lauku sejas atdzīvojušās un nu spēj mums, nākamajām paaudzēm, pastāstīt kaut ko par sevi un savu dzīvi.

Laiksnes izvēlētie mūzikas instrumenti pavadījumam arī izklausās autentiski. No visiem vāka ierakstā minētajiem instrumentiem, vienīgais “modernais” ir basģitāra. Pārējie ir tieši tādi, ar ko pirms simts vai vairāk gadiem spēlmaņi būtu mūzicējuši – vijole, kokles, mandolīna, stabule, vargāns, ģīga. Skaņa tīra, nesamākslota, nekur nav izvēlēti sarežģīti aranžējumi. Uzsvars šeit ir uz vienkāršību un seno vērtību un dzīves veida atspoguļošanu.

Labs piemērs šai laikmeta liecinieces lomai ir dziesma no Bārtas puses, “Putra”. Modernajā pasaulē grūti iedomāties dziesmā personificēt putru bet lauku cilvēkiem putra bija spēka nesējs, viens no pamatēdieniem, kā mīļš ģimenes loceklis. Lauku dzīves aprakstos bieži lasām, kā saime sēž ap lielo koka galdu ar putras bļodu vidū un pārrunā dienas notikumus. Un cik mīļi ieklausīties šīs dziesmas vārdos – “Putra, kājas apāvusi, Pie bērniem(i) ciemā iet. Piesargies(i) tu, putriņa, Ka tev’ bērni neapēd”. Varam gara acīm iedomāties, kā putras bļodai pieaugušas sīkas kājiņas un kā tā skrien prom no bērniem, kas dzenās pakaļ ar karotēm rokā!

Citās dziesmās ieklausoties, varam dzirdēt prieku par alu, tā dzeršanu un par dažādām izdarībām, ko alus dzeršana izraisa. Alus arī tiek uzrunāts – “Alutiņ, bāleliņ, Kas zin’ tavu stiprumiņ? Tu varēji vīru gāzt, Mucai diben’ spridzināt.” Nekas jauns te nav pateikts, bet vienmēr vērts apbrīnot latvieša tiešumu un spēju īsi un kodolīgi aprakstīt gadījumus iz dzīves.

Diskā arī dzirdam pāris ļoti slāviskas dziesmas. Siemēram, “Šiškin, miškin” piedziedājums ir krievu valodā un pašai meldijai arī nav tīri latviskas skaņas. Izskaidrojums ir vienkāršs – dziesma radusies Medņevā, kas atrodas Viļakas novadā, pāris kilometrus no Krievijas robežas. Un tāpēc jau dziesmām no Latgales ir savdabīga skaņa, jo tā ir dabisks divu tautas mūzikas izjūtu mistrojums.

Lustīgu noskaņu atstāj “Tolka”, kas liek kājām pašām cilāties, ieklausoties dziesmas skaņās. Latviešiem talka vēl arvien – galvenokārt rudenī – asociējās ar jautrību pēc smaga dienas darba. Šinī dziesmā gan darbs saistīts ar pūra pielocīšanu – kur meita sasauc radus, lai kopīgi strādājot smalkos darbus, var ātrākā laikā sarūpēt jaunai meitai visu nepieciešamo, lai viņa var “iziet tautās”.

Disks labi parāda, cik latvietim vienmēr cieši saistīta bijusi dziedāšana ar ikdienu. Ikdienas gaitās, gan priecīgās, gan bēdīgās – smagā darbā un jautrā kopābūšanā vienmēr latvietis ir dziedājis. Meldijas vienkāršas, tīras, dziedātas no sirds un dziedātas parastām, nemākslotām balsīm. Laiksne mums tieši to ir nodemonstrējuši. Paldies Laiksnei par to!

Details

Putra

Laiksne

Lauska,  2010

Track listing:

Aleksandrs

Putra

Oi, Dīveņi

Alutiņ, bāleliņ

Lai iedzeram!

Šiškin miškin

Mēness spīd aiz pirts

Dzāruojs puika

Jauna meita

Man tīšām karā juoīt

Kupla līpa

Tolka

Vokars īt

Pār upīti

Kā mēs putru vārījām

Where to buy

Purchase Putra from BalticShop.

Note: Latvians Online receives a commission on purchases.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Latvijas firma izgatavo ābeci iPhone, iPad un iPod Touch ierīcēm

Maziem bērniem tagad ir iespēja apgūt pirmos soļus latviešu valodā lietojot iPhone, iPad vai iPod Touch un elektroniskas ābeces palīdzību.

Bērni mūsdienās ir pieraduši spiest pogas – tas jau sen ir fakts. Bet mobīlās ierīces ar saviem mazajiem ekrāniem sāk arvien vairāk gūt virsroku. Ja viņiem atļautu, bērni visu dienu spiestu pogas spēlītei savā iPod Touch, vai skatītos lejuplādētas filmas iPad vai klausītos savu mīļāko pop dziedātāju savā vai mammas iPhone.

Tagad mazos ziķerus var pielikt pie mācīšanās. Latviešu alfabētu un tā skaņas pirmskolnieki var apgūt pilnīgi nemanot, lietojot jaunu programmu “Ābece”, ko šogad izveidojusi Latvijas firma “E Forma” sadarbībā ar SIA “EUSO”. Firmas direktoram Ardim Marksam šī ideja radusies, skatoties, kā mājās viņa mazais dēliņš veicīgi jau pāris gadu vecumā spaidījis pogas un aizrāvies ar spēlītēm internetā. Daudzas valodas, īpaši angļu valodu, var šādi mācīties spēļu veidā – ļoti interesantā, interaktivā vidē. Tad kāpēc ne latviešu?

Markss ar lielu aizrautību stāsta, cik interesanti, ka tagad firmas Apple jaunā iPad ierīce ir pēc izskata tik loti līdzīgs mazajām tāfelītēm, ko bērni 20. gadsimta sākumā lietoja, mācoties ābeci. Tā nu simts gados aplis ir atgriezies sākuma posmā un bērni mācīsies atkal no līdzīga formata “tāfelēm” – vienīgi tas, kas tajās atrodams šinī gadusimtenī nudien ir savādāks!

Moderno interaktīvo ābeci var lietot ar vairākām maņām. Tur ir skaņa, tauste, redze – vienīgais, kas vēl trūkst ir smarža un garša. Katru burtu, ko ar pirkstu paspiež var redzēt, dzirdēt, kā tas skan un tiek arī nosaukts vārds, kas sākas ar šo burtu. Piespiežot uz attēla, kāda attēla daļa pakustās, piesaistot uzmanību. Klāt vēl nāk katram burtam īpaši pāris vārdu savienojumi un “mēles mežģi”, ko var izmantot vingrinoties īpašo burtu.

Šādā veidā mācoties bērns var diezgan neatkarīgi, savā nodabā spēlējoties, iemacīties latviešu alfabēta burtus un skaņas. Vēlams būtu, ka tiktu arī sperts nākošais solis un ka pirmklasniekiem un vecāku klašu skolniekiem noderīgus latviešu gramatikas elementus varētu apgūt spēļu veidā.

Ābeci var lejupielādēt no Apple iTunes veikala – www.itunes.com. Cena ir EUR 3.99 jeb USD 4.99. Ir arī pieejama bezmaksas demonstrācijas versija, kur var ierobežotā režīmā iepazīties ar to, ko “Ābece” piedāvā.

Ābece

Jaunā programma “Ābece” ar bildēm un skaņām var palīdzēt bērnam iemācīties latviešu alfabētu.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.