Skolotāju seminārs Bradfordā pulcē 38 dalībniekus no Īrijas un Lielbritānijas

Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL) sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) viesmīlīgajā Daugavas Vanagu namā Bradfordā 14. un 15. martā organizēja ikgadējo diasporas skolotāju semināru. Tajā piedalījās 38 diasporas skolotāji no Īrijas un Lielbritānijas, kopā pārstāvot 20 skolas. Semināru atklāja Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā un Ziemeļīrijā Andris Teikmanis, sveicot dalībniekus un informējot par jaunākajām vēstniecības aktualitātēm gan diasporas izglītības jomā, gan organizējot pasākumus ES prezidentūras ietvaros. Vēstnieka kungs visus klātesošos aicināja domāt par pasākumiem Lielbritānijā, kas atzīmētu Latvijas simtgadi. Ievadvārdus teica arī Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, ELA priekšsēdētājs Aldis Austers, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Zaiga Sneibe, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde un šī semināra galvenais organizators no Lielbritānijas puses Māris Pūlis (LNPL Izglītības nodaļas vadītājs un ELA izglītības referents).

Pirmo reizi diasporas skolotāju seminārā ārvalstīs piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves. Savā runā Zaiga Sneibe (IZM) uzsvēra, ka viņas pārstāvētā ministrija vēlētos apzināt diasporas skolotāju problēmas, lai IZM varētu palīdzēt tās risināt.

Kā jau pierasts, semināra atklāšanai sekoja LVA diasporas projektu koordinatores Aijas Otomeres stāstījums par 2015. gadā plānoto Latvijas atbalstu izglītībai diasporā. Kā svarīgākie tika minēti no 28.-30.jūlijam plānotie diasporas skolotāju kursi Latvijā, kā arī no 10.-15. augustam plānotā diasporas un reemigrējušo bērnu vasaras nometne. Abu pasākumu norises vietas pašlaik vēl nav zināmas, jaunumiem var sekot līdzi LVA mājaslapā www.valoda.lv.

Skolotāju interesi raisīja VISC (Valsts izglītības un satura centrs) speciālistes Antas Lazarevas stāstījums un prezentācija, kas bija balstīta uz LVA izstrādāto latviešu valodas apguves programmu 10-12 gadus veciem bērniem, tādējādi nododot apspriešanai programmas fragmentus un mācību materiālus. Skolotājiem bija konkrēti ieteikumi un jautājumi, kas, kā atzina Lazarevas kundze, noteikti palīdzēs programmas pilnveidošanā, jo tikai sadarbojoties var nonākt pie vislabākā rezultāta. Sarunās tika uzsvērta nepieciešamība latviešu valodas apguves programmu veidot atbilstoši bērna līmenim, nevis vecuma grupai un augsti vērtēta iespēja piedalīties radītā materiāla apspriešanā. Ļoti tiek gaidīta arī valodas apguves programma 13-14 gadus veciem bērniem, kas esot jau izstrādāta un drīzumā būšot pieejama LVA mājas lapā, protams, papildināta ar mācību un metodiskajiem materiāliem.

Kā novitāte diasporas kursu programmā tika iekļauts pārskats par veidiem kā tiek veikta valsts (latviešu) valodas prasmes pārbaude bērniem un jauniešiem, kas latviešu valodu apguvuši nesaistīti ar kādu konkrētu valodas apguves programmu. Vēlāk tika runāts par prasībām augstskolu reflektantiem un iespējām kārtot neatkarīgo latviešu valodas eksāmenu. Tēma izraisīja daudz jautājumu un pārdomu,parādot, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls tiem diasporas jauniešiem, kas vēlas atgriezties Latvijā un turpināt savu izglītību kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Acīmredzot, nepieciešama plašāka informatīva kampaņa par šo tēmu, jo iespēju nepārzināšana jauniešus attur no piedāvāto iespēju izmantošanas. Lazarevas kundze norādīja, ka VISC ir gatavs palīdzēt un ir atvērts sadarbībai.

Par radošu latviešu valodas apguvi pirmsskolā un sākumskolā stāstīja LVA speciāliste Ērika Pičukāne, kuras prezentācija tika ļoti gaidīta un augstu novērtēta, it īpaši no to skolotāju puses, kuri strādā ar paša jaunākā vecuma bērniem.

Semināra laikā katra skola stāstīja par saviem jaunumiem, vadīja meistarklases, pārrunāja labās prakses piemērus, diskutēja par problēmām, ieteica risinājumus, apskatīja jaunākos mācību un metodiskos līdzekļus, kā arī darba grupās kopīgi radīja ideālo diasporas izglītības sistēmu, tādējādi pavadot divas aizrautīgas, iedvesmojošas un saturā bagātas semināra dienas.

 

 

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome tiekas ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili

14. janvārī Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) izpilddirektore Anta Spunde un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu diasporas izglītības aktuālākos jautājumus. Ministre tika iepazīstināta ar diasporas audzēkņu sasniegumiem, diasporas skolotāju aptaujas rezultātiem un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.

PBLA IP pārstāvji ministrei nodeva pateicību no diasporas izglītības organizācijām par 2014. gadā no valsts budžeta saņemto finansiālo atbalstu diasporas skolu darbības un izglītojošo pasākumu nodrošināšanai, uzsverot nepieciešamību 2015. gadā finansējumu saglabāt un palielināt proporcionāli skolēnu skaita pieaugumam ārvalstīs. Tāpat tika uzsvērta līdzšinējā veiksmīgā sadarbība ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) diasporas izglītības vajadzību nodrošināšanā.

Turpmākajā sarunā tika apspriesta nepieciešamība definēt valsts nostāju saistībā ar diasporas izglītības turpmākās attīstības jautājumiem, iekļaujot to Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajās izglītības pamatnostādnēs nākamajiem gadiem, tika uzsvērta vajadzība veidot tālmācības programmu, kas būtu piemērota skolēniem (un atbalstoša skolotājiem) gan latviešu nedēļas nogales skolās, gan atsevišķiem indivīdiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu, kultūru, vēsturi un literatūru jebkurā kontinentā.

Līdzšinējā apkopotā informācija liecina, ka Latvijā ir vairāk kā 70 mācību iestādes, kas piedāvā tālmācības pakalpojumus. Diemžēl diasporas skolēnu mācību mērķiem neviena no tām nav piemērojama bez ievērojamu izmaiņu veikšanas, jo šīs programmas piedāvā Latvijas izglītības sistēmai atbilstošus materiālus un bieži – pilnu Latvijas izglītības programmu.

Pēc aptuveniem datiem, 2014./2015. mācību gada sākumā diasporas latviešu nedēļas nogales skolās ārpus Latvijas zināšanas apgūst ap 3 000 bērnu un jauniešu, tie ir tikai 10 % no kopējā ārzemēs reģistrēto bērnu skaita. Šie dati liecina, ka dažādu apstākļu dēļ ne visas ārpus Latvijas dzīvojošās ģimenes apmierina latviešu nedēļas nogales skolu piedāvājums ārzemēs.

Sarunas noslēgumā abas puses vienojās par turpmāku regulāru sadarbību diasporas izglītības jautājumu risināšanā.

Foto (no kreisās): Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) izpilddirektore Anta Spunde, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis

Informāciju sagatavoja Anta Spunde, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes izpilddirektore; tālrunis 6728 2980; e-pasts: anta.spunde@pbla.lv

Atzinība diasporas izglītības projektu koordinatorei Aijai Otomerei

7. janvārī, Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktors Jānis Valdmanis, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdim Jānim Kukainim piedaloties, pasniedza  Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles  parakstītu Atzinības rakstu  Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķei – diasporas projektu koordinatorei Aijai Otomerei.  Šo augsto apbalvojumu Aija Otomere saņēma par nozīmīgu ieguldījumu diasporas latviskās izglītības nodrošināšanā.

Kopš 2012. gada Aija Otomere ir diasporas projektu koordinatore Latviešu valodas aģentūrā un savus pienākumus vienmēr pildījusi ar izcilu rūpību, pienākuma apziņu un pēc labākās sirdsapziņas.  Aijas pārziņā ir daudzi ar diasporas izglītību saistītie projekti, kas īstenoti sadarbībā ar LVA.  Kā svarīgākos var minēt diasporas skolotāju seminārus, vasaras nometnes diasporas un reemigrējušiem bērniem, finansējuma un mācību materiālu piešķīrumu skolām ārpus Latvijas, palīdzību un pārraudzību mācību materiālu izveidē un to satura saskaņošanu ar diasporas pārstāvjiem  un līgumu koordinēšanu un slēgšanu ar apakšuzņēmējiem , kas nodrošina LVA veikto iepirkumu īstenošanu diasporas projektos.

Diasporas izglītības organizācijas un latviešu skolas ārzemēs  Aiju labi pazīst un zina, ka Aija profesionāli veic gan ikdienas pienākumus, gan risina darba gaitā radušās sarežģītākas problēmas. Aijas izsūtītās diasporas izglītības jaunākās ziņas ārzemēs tiek gaidītas ar lielu nepacietību. Arī  Aijas padomi un ieteikumi diasporas skolām ir augsti novērtēti.

PBLA vārdā sirsnīgi sveicam Aiju Otomeri ar augstā apbalvojuma saņemšanu un ceram uz tikpat veiksmīgu sadarbību nākotnē!