22. martā, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis un Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministra biroja pārstāvjiem, aktualizēja nepieciešamību pēc iespējas drīz risināt jautājumu par tālmācības programmas izstrādi un pieejamību ārpus Latvijas dzīvojošajiem bērniem.

Kā to liecina Latvijas diasporas pētnieku veiktās aplēses, šobrīd ārpus Latvijas izveidotajās latviešu skolās mācās aptuveni 6% no kopējā ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstpiederīgo bērnu skaita. Lai veicinātu latviešu valodas apguvi šo bērnu vidū, nepieciešams nodrošināt arī Latvijas valdības atbalstu latviešu diasporas skolu darbībai un tālmācības programmu izstrādei.

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis tikšanās laikā norādīja, ka sarunas par šāda tālmācības rīka izstrādi notiek jau trīs gadus, PBLA Izglītības padome ir ieguldījusi lielu darbu šī jautājuma izpētē un tālmācības rīka protototipa izstrādē, kas var kalpot par pamatu valsts īstenotas tālmācības programmas izveidei. “Pie šī jautājuma strādājam jau vairākus gadus. Vēlos redzēt, kad būs rezultāts,” tiekoties ar IZM pārstāvjiem, uzsvēra J.Kukainis. “No savas puses esam darījuši visu, lai projektu veicinātu, pašlaik nepieciešama koordinēta valsts institūciju rīcība projekta uzsākšanai,” piebilst J. Kukainis.

“Ņemot vērā, ka Latvijā aktualizējies jautājums par izceļojušo tautiešu remigrāciju, jāatceras, ka šo personu spēju atgriezties noteiks ne tikai ekonomiski apsvērumi, bet arī viņu spējas iekļauties Latvijas darba tirgū un izglītības sistēmā. Latviešu valodas zināšanas un latviskā izglītība ir visa pamatā,” uzsvēra ELA priekšsēdis Kristaps Grasis. Viņš aicināja Izglītības un zinātnes ministriju risināt diasporas skolu klasifikācijas un atbalsta jautājumu, kā arī aicināja IZM iesaistīties skolēnu apmaiņas programmu veicināšanā: „Sniedzot latviešu jauniešiem pastriprināti iespēju mācīties uz laiku – pusgadu vai gadu – Latvijas skolās atstātu izteikti pozitīvu iespaidu uz viņu valodas attīstību, un varētu būtiski veicināt viņu vēlmi Latvijā atgriezties arī nākotnē.“

PBLA un IZM sadarbības memoranda ietvaros tika pārrunāti arī citi aktuāli jautājumi, kā piemēram, diasporas nedēļas nogales skolu piekļuve Letonika.lv materiāliem, diasporas nedēļas nogales skolu klasifikācija un citi ar diasporas izglītību saistīti jautājumi. Tika akcentēta nepieciešamība saglabāt līdzšinējo valsts finansējumu diasporas izglītības vajadzībām, to attiecīgi palielinot proporcionāli bērnu skaita pieaugumam diasporā.

Šodien, 5. martā, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atklāja ikgadējo diasporas skolotāju semināru Bradfordā. Tajā piedalās piecdesmit trīs skolotāji no Lielbritānijas un Īrijas, lai pārrunātu aktuālos latviešu valodas apguves jautājumus.

Semināra darba kārtībā – Izglītības un zinātnes ministra (IZM) Kārļa Šadurska uzruna, atbildes uz jautājumiem, Latviešu valodas aģentūras (LVA) ziņojums par Latvijas atbalstu izglītībai diasporā, metodiski ieteikumi skolotājiem, Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) ierosinātas diskusijas par diasporas nedēļas nogales skolu nākotni un diasporas izglītības vajadzībām, pārskats par jaunākajiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem un dažādi diasporas nedēļas nogales skolu pedagogiem aktuāli jautājumi.

Seminārā piedalās Latvijas vēstnieks Apvienotajā karalistē Andris Teikmanis, LVA direktors Jānis Valdmanis, Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas koordinatore Annija Senakola, PBLA IP izpilddirektore Anta Spunde, Latviešu biedrības Īrijā (LBI) priekšsēdētāja Inguna Grietiņa, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā(LNPL) Izglītības referents Māris Pūlis.

Skolotāji, kuri piedalās seminārā, izglīto 480 diasporas bērnus un jauniešus Īrijā un Lielbritānijā. Kopējais diasporas skolēnu skaits Īrijā un Lielbritānijā ir 960 audzēkņu, savukārt visā pasaulē diasporas nedēļas nogales skolās latviešu valodu apgūst gandrīz 3000 bērnu un jauniešu.

Semināra atbalstu nodrošina LVA, Bradfordas Daugavas Vanagu biedrība, LNPL

Informāciju sagatavoja Anta Spunde tel: +371 28 917 238 epasts Anta.spunde@pbla.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa un galvenā metodiķe Vineta Vaivade tiekas ar Rankas pamatskolas neformālās tālmācības programmas diasporas bērniem iniciatori, skolas direktori Laimu Braši.

8. aprīlī, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa un galvenā metodiķe Vineta Vaivade devās uz Ranku, lai klātienē pārrunātu izaicinājumus un vajadzības, kas radušās izglītojot diasporas bērnus tālmācībā.

Kopš 2015. gada janvāra Rankas pamatskola, atsaucoties Notinghemas(Lielbritānija) nedēļas nogales skolas „Sprīdītis” aicinājumam, sāka mācīt ārpus Latvijas dzīvojošos latviešu bērnus ar programmas skype palīdzību. Mācības notiek trīs reizes nedēļā, ar bērniem strādā divas sākumskolas skolotājas, kuras vada mācību stundas, kā arī pārsūta mācību materiālus, kas pēc izpildīšanas skenētā formā tiek nosūtīti atpakaļ. Mācību process notiek neformālas izglītības veidā un par to lielu pateicību skola velta Gulbenes novada reemigrācijas komisijai, kas ir piešķīrusi līdzekļus šī projekta īstenošanai.

PBLA pārstāve pastāstīja, ka PBLA Izglītības padome jau vairāku gadu garumā sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju uzsver diasporas bērniem piemērotas tālmācības programmas izveides nepieciešamību. Programmai būtu jābūt saīsinātai, jāietver latviešu valoda, literatūra, vecākajām klasēm arī kultūrvēsture un ģeogrāfija, kā arī tai jābūt elektroniski pieejamai ikvienam latviešu diasporas bērnam pasaulē.

Savukārt Latviešu valodas aģentūras speciālistes stāstīja par aģentūras nākotnes plāniem šajā jomā un par iespējamu metodisku palīdzību kursu veidā skolotājiem, kas strādā ar diasporas bērniem, sniedza praktiskas konsultācijas abām skolotājām un iepazīstināja ar jaunākajiem aģentūrā tapušajiem mācību līdzekļiem. Kā potenciāli nozīmīgu atbalstu mācību procesā speciālistes minēja darbu pie elektroniskas mācību grāmatas un darba lapām, kas ievērojami atvieglotu un modernizētu šo mācību procesu, kura gaitā bieži gadās, ka skolotājs bērna izpildīto, skenēto un pārsūtīto mājas darbu sliktās tehniskās kvalitātes dēļ nespēj izlasīt.

Stāstot par mācību procesu, Laima Braše atzīmē, ka gan bērni, gan skolotāji strādā ar lielu degsmi un entuziasmu, kā arī uzsver, ka, ņemot vērā bērnu vecumu (pārsvarā 6-8 gadi) nenovērtējama nozīme ir vecāku atbalstam un līdzdalībai bērnu motivēšanā. Sarunas gaitā skolas direktore uzsver, ka ļoti vēlētos sajust valsts rūpes un atbalstu šāda veida mācību procesam. Līdz šim skola ir spējusi mācības organizēt saviem spēkiem, taču, ņemot vērā Reemigrācijas plānā definētos mērķus un iespējamību, ka skolēnu skaits nākotnē varētu pieaugt, valsts atbalsts vienotai šādu mācību programmu izstrādei būtu ļoti nepieciešams.