29. un 30. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā konferencē „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016” piedalīsies vairāk nekā pusotrs simts dalībnieku, kuri pārstāvēs divdesmit valstis.

Konferences mērķis ir veidot dialogu par latviskās identitātes saglabāšanu un sadarbības veicināšanu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas sabiedrību.

Šogad konferenci caurvīs Latvijas valsts simtgades tuvošanās motīvs – kā slieksnis un atskaites punkts, kas liek apzināt paveikto un sasniegto, lai uzstādītu jaunus mērķus.

Konferencē savu redzējumu par diasporas lomu un nozīmi ar Latvijas valstiskumu saistītos jautājumos – tās pastāvēšanu, izveidošanos un nākotnes perspektīvām – sniegs vairāki lektori.

Latvijas valsts simtgades Radošās padomes loceklis Ivars Ījabs pievērsīsies Satversmes ievadā noteiktajam Latvijas valsts pastāvēšanas mērķim un izaicinājumiem, kas šā uzdevuma realizācijā nepieļauj koncentrēšanos tikai uz Latvijā dzīvojošo cilvēku šodienas problēmām, bet pieprasa ņemt vērā mūsdienu pasaules realitāti, tajā skaitā iespējas, kuras sniedz latviešu diaspora.

Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas pētnieks Jānis Krēsliņš savā priekšlasījumā atklās, kā Pirmā pasaules kara gaitā izveidotās latviešu bēgļu palīdzības komitejas attīstījās un kļuva par vienu no noteicošiem faktoriem neatkarīgas Latvijas dibināšanā.

Savukārt Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētniecības centra direktore un pētniece Inta Mieriņa iepazīstinās ar pētījumu datiem un secinājumiem, kas raksturo ārpus Latvijas dzīvojošo bērnu valodu zināšanas un saikni ar Latviju, liekot domāt par to, kā tas ietekmēs turpmāko paaudžu identificēšanos ar Latviju un atgriešanās potenciālu.

Piecās darba grupās notiks viedokļu apmaiņa, gan par nemainīgi nozīmīgajiem jautājumiem, kas palīdz saglabāt  identitāti un valodu – izglītību, kultūru un mākslu, gan arī tādiem vitāli svarīgiem jautājumiem kā diasporas potenciāla apvienošana un tā izmantošana mītņu zemju latviešu sabiedrības saliedēšanā un Latvijas izaugsmē.

29.jūlijā ikvienam interesentam būs iespēja tiešraidē sekot darba grupu „Diasporas potenciāla iesaiste Latvijas tautsaimniecībā” un „Pilsoniskā līdzdalība: daudzveidīgu piederību meklējot” diskusijām,  bet 30.jūlijā tiks straumēta visa konferences norise – uzstāšanās un diskusijas.

„Latvieši pasaulē – piederīgi pasaulei” notiek jau sesto gadu. Tradīcija aizsākās ar pasākumu „Latviešu emigrācijas un diasporas problemātika un risinājumi”, kuru 2011.gadā organizēja Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Ieskats 2015. gada konferencē ir pieejams konferences mājaslapā, turpat var arī iepazīties ar konferences dalībniekus interesējošiem jautājumiem.

Konferenci organizē KM sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Eiropas Latviešu apvienību, Izglītības un zinātnes ministriju un Pasaules Brīvo latviešu apvienību.

Konferences programma pieejama ŠEIT

No 26.jūlija līdz 28.jūlijam Rēzeknes novada “Ezermalā” norisinās diasporas nedēļas nogales skolu skolotāju un ārvalstu augstskolu mācībspēku tālākizglītības kursi, kuros pulcējas ap 50 skolotāju no visas pasaules. Kursos skolotāji domā un runā par latviskuma saglabāšanu, dubultās identitātes apdraudējumu latviskumam, vērtībām 21.gadsimtā, Millenium paaudzes bērniem, latviešu valodas mācīšanas metodiku un tālmācības iespējām.

Tālākizglītības kursi norit jau ceturto gadu un tos organizē Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvjiem.

Lai nodrošinātu kursu satura plašāku pieejamību, 2014.gadā tika aizsākta tradīcija lekcijas un nodarbības filmēt. Tas sniedz iespēju savas zināšanas papildināt gan tiem diasporas izglītības darbiniekiem, kas uz Latviju nevar atbraukt, gan arī tiem jaunajiem skolotājiem, kas tikai vēl sāks darbu nākotnē. Tāpat lekciju arhīvs ļauj veidot katru gadu jaunu kursu programmu, neatkārtojot jau iepriekš izskatītās tēmas. 2014. un 2015.gada ieraksti ir pieejami Māci un Mācies vietnē.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kura savulaik ieguldījusi daudz darba un finanšu līdzekļu, lai panāktu Latvijas uzņemšanu NATO, uzmanīgi seko līdzi diskusijām, kas samilzušas saistībā ar ASV priekšvēlēšanu gaisotnē izskanējušiem paziņojumiem par to, ka ASV vajadzētu aizsargāt Baltijas valstis tikai pie nosacījuma, ja tās izpilda savas saistības pret NATO.

ASV prezidenta vēlēšanas ir suverēns ASV pilsoņu lēmums, kuru PBLA kā bezpartejiskai, globālai, sabiedriskai organizācijai nav nedz morālas tiesības, nedz praktiskas iespējas ietekmēt. Tomēr savas jurisdikcijas ietvaros PBLA dalīborganizācija – Amerikas latviešu apvienība, kas pārstāv Latvijas izcelsmes iedzīvotājus ASV, – pagājušajā nedēļā publiski nosodīja šādus izteikumus, kas „sēj šaubu sēklu alianses dalībvalstu vadītajos un sabiedrībā par ASV gatavību nodrošināt kolektīvās aizsardzības principus.“

Šajā kontekstā PBLA vēlas vērst Latvijas valdības un sabiedrības uzmanību uz Latvijas lomu un rīcību NATO saistību izpildē. No vienas puses vēlamies apsveikt Latvijas valdības apņemšanos nākamo divu gadu periodā, līdz 2018. gadam, palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2%, kā to paredz alianses dalībvalstu savstarpējā vienošanās. Vienlaikus vēlamies aicināt Latvijas valdību stingri pieturēties pie šī plāna (vai pat savu iespēju robežās paātrināt tā izpildi), tādā veidā apliecinot Latvijas gatavību ieguldīt savas valsts aizsardzībā, nepaļaujoties tikai uz citu alianses valstu drošības garantijām.

Kad PBLA pirms vairāk nekā desmit gadiem aktīvi lobēja Latvijas uzņemšanu NATO, toreiz ASV kongresmeņiem un citu valstu politiķiem, atsaucoties uz Latvijas valdību, tika solīts, ka Latvija pildīs Ziemeļatlantijas līgumā ietvertās saistības attiecībā uz aizsardzības budžeta tēriņiem Latvijas un alianses kolektīvās drošības nodrošināšanai. Mēs ceram, ka šis solījums neizrādīsies tukša runa, kuru dēļ citas alianses dalībvalstis varētu pārvērtēt savu gatavību nākt Latvijai palīgā ārēja apdraudējuma vai, nedod Dievs, uzbrukuma gadījumā.