Jau pavisam drīz pēc Otrā Pasaules kara lielākās latviešu bēgļu apmetnes vietā Vācijā c Eslingenā – no 2017. gada 15. – 18. jūnijam tiks rīkots svētku pasākums “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, tādējādi godinot vienu no ievērojamākajiem kultūras notikumiem latviešu trimdas vēsturē. 1947. gadā Eslingenā uz Dziesmu Dienām pulcējās vairāk kā 1000 dziedātāji un vairāki tūkstoši klausītāju, kuri tā brīža apstākļu spiesti bija atstājuši savu dzimteni un devušies meklēt jaunas mājas plašajā pasaulē.

Svētku programmas ietvaros notiks koru kopkoncerts ar folkloras kopu un latviešu skoliņu bērnu piedalīšanos, deju kolektīvu koncerts, kā arī neiztrūkstoša dziesmu svētku sastāvdaļa – svētku gājiens ar atklāšanas pasākumu un kopīgu balli noslēgumā!

Par pasākuma kulmināciju kļūs mūzikls, trimdas latviešu dziesmu spēle “Eslingena”, kuras autori ir “Čikāgas piecīšu” solists, bijušais eslingenietis Alberts Legzdiņš, Emmy balvas laureāte Lolita Ritmane un Andris Ritmanis. Režisors šim iestudējumam ir Jānis Mūrnieks, kuram Eslingenas dziesmu spēle tika uzticēts arī aizvadītajā gadā Latvijā. Aktieru ansambli veido latviešu diasporas kopienu pārstāvji no 8 Eiropas valstīm.

Kopā plānojam uzņemt nepilnu 1000 dalībnieku un vairākus tūkstošus skatītājus gan no Eiropas un Latvijas, gan latviešu kopienām citās pasaules valstīs. Jo īpaši gaidām ciemos bijušos Eslingeniešus, Dieva Putniņus, izkaisītus plašajā pasaulē, Jūsu pēctečus un tos, kuriem sirdī Eslingena ieņem īpašu vietu! Ceram, ka šis notikums, tāpat kā pirms 70 gadiem, kļūs par satikšanās, saprašanās un latviešu kopības svētkiem!

Pieteikšanās anketa, kā arī tālāka informācija par svētku programmu un norisi saņemama, rakstot uz eslingena2017@gmail.com līdz 2017. gada 15. janvārim.

Tiem, kam dalība svētkos kādu apstākļu dēļ nav iespējama, bet vēlaties dot savu pienesumu, priecāsimies par Jūsu ziedojumiem! Tos adresēt: Lettischer Kulturverein SAIME e.V., Baden-Wuerttemberg Bank, IBAN: DE65 6005 0101 7412 0979 10, BIC: SOLADEST600.

Šobrīd gaidām dalībnieku pieteikumus un aicinām arī svētku ciemiņus, īpaši tos, kam tāls ceļš līdz Eslingenai mērojams, ieplānot savu dalību jau tagad!

Organizētāju – Latviešu Kultūras biedrības SAIME – vārdā,

Laura Putāne

 

Kopš 1971. gada Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs rīko Latviešu Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu. Jau 46 reizes jūnija sākumā uz Brīvdabas muzeju sabrauc amatnieki no Latvijas un citām zemēm, lai parādītu ko prot, palepotos ar savu varējumu un paskatītos citu veikumu.

Audēji un kalēji, adītājas un celotājas, akmeņkaļi un dzintarnieki, tamborētājas un šuvējas, žogu pinēji un žogu raušu cepējas, podu taisītāji un podu gāzēji, varkaļi un rotkaļi, karošu grebēji un vienkoču cirtēji, jautrie mucinieki un glāžnieki, peteņu pinēji un maucīšu darinātājas, ratiņdreimaņi un svilpaunieku meistari, rudzu (rupj-) maizes un piparkūku cepējas – seno tradīciju glabātāji un jaunāku laiku meistari jau gadu desmitiem brauc uz Brīvdabas muzeju.

Satikties ar aroda “brāļiem” – pamācīties un padižoties, mācīt arodu un piedāvāt savus darbus lielākajā Latvijas amatnieku tirgū. Ne velti šis notikums tiek dēvēts par tradicionālās amatniecības augstāko raudzi – augstāko virsotni, jo TE sabrauc vislabākie un rāda vislabāko (veikumu). Katru gadu gadatirgu divās dienās apmeklē vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku gan no Latvijas, gan dažādām pasaules valstīm.

Par godu mūsu visu mīļās Latvijas 100-gadei 2018. gadā gadatirgu (kas notiks 2. un 3. jūnijā) esam iecerējuši īpašu – Brīvdabas muzejs vienkopus aicina latviešu amatniekus no visas pasaules, gluži, kā Dziesmu svētkos, kur plecu pie pleca stāv kori no visas pasaules, arī pie mums Brīvdabas muzejā plecu pie pleca darbosies un dižosies amatnieki no visas pasaules. Aicinām visus, visus pasaules latviešus – dažādu amatu pratējus un darītājus kuplināt Brīvdabas muzeja lielāko un skaistāko pasākumu – 48. Latviešu lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu.

Gadatirgus norises laiks – 2018. gada 2. un 3. jūnijs. Amatniekiem iekārtošanās tirdzniecības vietās – no 1.jūnija pēcpusdienas. Brīvdabas muzejs nodrošina Pasaules latviešu amatniekiem bezmaksas amatu demonstrējuma vietu, tirgošanās vietu, ieeju amatniekam un viņa palīgiem, palīdzību organizatoriskos jautājumos.

Būsim priecīgi, ja ar šo ziņu dalīsieties, palīdzēsiet to nogādat līdz ikvienam latvietim visās pasaules malās, jo gadatirgus ir satikšanās vieta gan amatniekam, gan tirgotājam, gan pircējam un vērotājam.

Uz jautājumiem atbildes labprāt sniegsim, ja rakstīsi uz info@brivdabasmuzejs.lv, adresējot Brīvdabas muzeja direktores vietniecei Kristīnei Kūlai.

Uz tikšanos mājās!

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Katra latviešu gadskārta Baškīrijā nāk ar kaut ko jaunu un nebijušu. Iepriekšējos gadus Mārtiņi tika svinēti ar ukraiņiem, vāciešiem, šogad Mārtiņdienas koncerts tika vests uz Bakaldīnas vidusskolu.

Bakaldīna atrodas 20 km no Maksima Gorkija ciema. Tā bija viena no latviešu kolonijām. Līdz latviešu ierašanās laikam Bakaldīnas teritorija bija tukša un neapdzīvota. Līdz ar latviešu ierašanos tiek izveidota pirmā skola Bakaldīnas teritorijā (1901. gadā Kalna skola, mācības latviešu valodā notiek līdz 1938. gadam), arī kultūras dzīvi veido iebraucēji no Latvijas, proti, tiek nodibināts orķestris, koris, iedzīvotāji iestudē izrādes. Uz Bakaldīnu viesizrādēs brauc Maskavas teātris „Skatuve”, nodibinātajā bibliotēkā tiek saņemtas grāmatas, avīzes un žurnāli no Latvijas. Par Bakaldīnas latviešiem izdotas vairākas grāmatas. Viens no to autoriem ir bijušais bakaldīnietis žurnālists Arvīds Auns-Urālietis („Vēl atmiņā bērnības saule”, „Latviešu saraksti”), sērijā „Tradīciju burtnīca” izdoti „Baškīrijas siguldiešu stāsti”- intervijas ar Bakaldīnas latviešiem, kas 20.gs. piecdesmitajos gados atgriezās Latvijā.

Pašreiz Bakaldīnas vidusskolā mācās apmēram 100 skolēnu. Latviešu valoda netiek mācīta, bet šajā mācību gadā Bakaldīnas skolēniem ir iespēja reizi nedēļā apmeklēt latviešu folkloras pulciņu. Tā ir iespēja iepazīstināt un radīt interesi par latviešu – senču kultūru. Lai gan Bakaldīnas skolā lielākā daļa skolēnu ir baškīri un krievi (pagājušā gadsimta 50-tajos gados liela daļa latviešu atgriezās Latvijā), vietējie iedzīvotāji ļoti spilgti atceras to, ka latvieši ir dzīvojuši Bakaldīnā, ka tie ir iekopuši tagadējos Bakaldīnas laukus, ka tā ir bijusi strādīga tauta, kas pie turības tikusi ar smagu darbu. Pie tam Bakaldīnas vidusskolas muzejā (to izveidoja Bakaldīnas vēstures skolotāja Nadežda Ģībiete) ir daudz materiālu (fotogrāfijas, arhīva dokumenti, sadzīves priekšmeti, stendi), kas atspoguļo mūsu tautiešu ikdienas un kultūras dzīvi.

Koncertā, kā ierasts, uzstājās bērnu folkloras ansamblis „Atbalss”, kura dziesmu un deju repertuārs pēdējos gados ir kļuvis krietni plašāks. Būtiski, ka koncertā uzstājās ne tikai ansamblis, bet arī skolēni, kas apgūst un apguva latviešu valodu. Priecē fakts, ka bijušiem latviešu valodas apguvējiem rodas laiks un vēlme piedalīties šādos koncertos.

Man un „Atbalsij” atliek vien pateikties par to, ka mums tika dota iespēja sevi parādīt, un kārtējo reizi pierādīt to, ka nav svarīga nacionalitāte, (ansambļa sastāvā ir ne tikai latvieši, bet arī krievi, uzbeki, tatāri un baškīri) bet svarīga ir vēlme pieņemt un izprast citu tautu kultūru, nodot to skatītājiem un klausītājiem ar tādu pat mīlestību, ar kādu to uzņemam sevī.

Sasagrieza čigāniņi

Istabiņas vidiņā,

Sagriez, Dievs, rudzus, miežus

Lielajā tīrumā.