Oregonas Latviešu centrs sen nebija piedzīvojis tādas ļaužu straumes kā 26. februārī, kad Portlandē ar savu iestudējumu viesojās grupa “Te nu mēs esam”. Vecākie un vidējā gadagājuma portlandieši vēl aizvien atceras tos laikus, kad Andra Ritmaņa un viņa meitas Brigitas izveidotā populārās mūzikas grupa “Dzintars” pieskandināja ne vien Rietumkrasta pasākumus, bet arī tālākas vietas, dziedot gan pašu sacerētas, gan arī Latvijā iemīļotā komponista Raimonda Paula dziesmas. Lolita Ritmane, Andra un Asjas Ritmaņu jaunākā meita, pēc koncerta daloties pārdomās par tiem laikiem, atceras, kā padomju varas gados Ritmaņi mēdza sūtīt paciņas uz Latviju, un arī Latvijas radi centās atsūtīt ko atpakaļ. Vienu reizi Ritmaņu ģimene saņēma R.Paula plati. Dziesmas ar savu melodiskumu iepatikās. Brigita uzrakstīja dziesmām notis un saaicināja Portlandes jauniešus dziedāt grupā. “Dzintars” izpildīja gan Brigitas un Andra Ritmaņu sacerētās dziesmas, gan arī R. Paula dziesmas.

Lolita Ritmane aktīvi sadarbojas gan ar Latvijas mūziķiem, gan ar latviešu diasporu ārzemēs. Kopā ar savu māsu Brigitu viņa ir diriģējusi korus latviešu Dziesmu svētkos, komponējušas daudz dziesmu, lielākoties ar Andra Ritmaņa dzeju. Andra un Brigitas sacerētā dziesma “Palīdzi, Dievs!” Ievas Akurāteres izpildījumā 1988. gadā izskanēja arī Latvijā un bija kā uzmundrinošas zāles padomju varas nomāktajai tautai ticēt brīnumam. Ar panākumiem Latvijā tika izrādītās Lolitas dziesmuspēles “Tas vakars piektdienā” un “Eslingena”. Marta sākumā komponistes dziesmas bija to darbu vidū, kurus Māris Sirmais kopā ar kori “Latvija” izpildīja Latvijas simtgadei veltītajā koncertā Nacionālajā bibliotēkā. Lolita Ritmane ir arī spēļfilmas “Dvēseļu putenis” radošajā komandā, kuras pirmizrāde paredzēta Latvijas simtgadē. Viņa ir arī Latvijas Kinocentra ekspertu komisijas locekle un kopā ar Māru Zālīti piedalās Latvijas simtgadei veltīto filmu izvērtēšanā.

“Patīk, ka ir sadarbība. Ilgus gadus bijām viņi un mēs. Taču nav tādas līnijas – latviešu komponisti un mēs. Kad es pieteicos neatkarības gados sadarboties ar Latviju, viņi pat bija pārsteigti. Latvija ir tik kulturāli bagāta vieta, tai ir vairāki fenomeni, esmu laimīga būt kaut vai par daļu no tās”, pārdomās dalās mūziķe.

Uzvedums, ar kuru grupa “Te nu mēs esam” viesojās Portlandē, tika speciāli radīts San Hosē Dziesmu svētkiem 2015. gadā. Galvenā doma, kas izpaužas cauri visai uzveduma gaitai ir apziņa, ka latviešu tauta ir izkaisīta pa visām pasaules malām un ka mums, esot svešumā, ir svarīgi uzturēt latvisko identitāti. Mākslinieku sniegumu caurstrāvoja emocionalitāte un ticība labajam, ko sajuta arī skatītāji. Zāle dzīvoja līdzi izrādes sižetam un ļoti atsaucīgi novērtēja grupas sniegumu.

Lolita stāsta, ka gan viņa, gan arī Māra Zommere un Andra Staško jutās aizkustinātas satiekot ģimenes, kā arī Portlandes bērnības draugus. “Es jūtos kā atpakaļ bērnībā, ir ģimenes sajūta, jo pēcnācējiem ir kopīgais stāsts, kā veidot dzīvi ASV. Kad Latvija atguva neatkarību, tas bija mums kā sapnis”, viņa atceras.

Koncerta beigās grupa “Te nu mēs esam” uzņēma video skatītāju pilno zāli, jo Lolita gribēja parādīt tēvam, cik daudz cilvēku bija Latviešu centrā, kur viņš kopā ar citiem potlandiešiem bija ieguldījis tik daudz pūļu un laika. Koncerts bija kā vairāku paaudžu atkalsatikšanās. Uz tēvu celtās skatuves dziedājā Ritmaņu un Zommeru ģimeņu bērni un Ritmaņu mazbērni. Pilsētā, kurā piedzima “Dzintars” atgriezās “Te nu mēs esam”. Paldies grupai par šo piesātināto un dzirkstošo sniegumu!

Sandra Brigsa,
Portlandē

Šī gada jūnijā uz “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” pasākumiem ieradīsies vairāk nekā 500 dalībnieki no latviešu tautisko deju un folkloras kopām, kā arī koriem visā pasaulē. Kopumā ir pieteikušās 29 mākslinieciskās grupas, tajā skaitā – 13 kori, 12 tautisko deju un četras folkloras kopas. Pavisam tiek gaidīti dziedātāji un dejotāji no 11 valstīm. Visplašāk pārstāvēti kolektīvi no Anglijas un Vācijas.

Svētku organizatore, Latviešu Kultūras biedrības “Saime” vadītāja Laura Putāne skaidro, ka šobrīd ir pieteikušies dalībnieki galvenokārt no Eiropas, arī četri vieskolektīvi no Latvijas, taču vēl dziedātājiem varētu pievienoties Apvienotais Austrālijas jauktais koris, kā arī atsevišķi dziedātāji no Kanādas. Katrā ziņā svētku organizatori ir ļoti apmierināti ar lielo atsaucību no tautiešu puses. Tagad atliek vien gatavot svētku repertuāru, lai laikā no 16. līdz 18. jūnijam ar latviešu dziesmām un dejām pieskandinātu Eslingenas ielas un koncertzāles.
Pasākuma organizatori šobrīd aicina dalībniekus pieteikties naktsmājām. Tiem, kas vēlas “noķert” īstas Dziesmu svētku sajūtas, līdzīgi kā tas ir Latvijā, kā arī visu laiku atrasties pašā svētku virpulī, tiek piedāvātas iespējas nakšņot kādā no Eslingenas skolu sporta zālēm. Savukārt, pārējiem organizatori jau laicīgi ir rezervējuši vairākas viesnīcas un hosteļus, kas atrodas Štutgartē, aptuveni 15 kilometru attālumā no Eslingenas, un ir labi sasniedzami ar sabiedrisko transportu arī vēlās nakts stundās. Informācija par šīm viesnīcām atrodama Eslingenas Dziesmu svētku mājas lapā, kā arī ir izsūtīta kolektīvu vadītājiem.

Svētku mājas lapā pavisam drīz informēsim par biļešu cenām un to iegādi. Pasākumu programma, norises vietas, kā arī dažādas interesantas intervijas ar svētku dalībniekiem jau varat lasīt norādītajā mājaslapā.

Notiek arī aktuāla gatavošanās mūziklam “Eslingena”. Jau februāra beigās uz kārtējo kopmēģinājumu Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā, Bonnā, sabrauks aktieri un dziedātāji no astoņām dažādām valstīm. Mūzikla režisors Jānis Mūrnieks svētkus gaida ar lielu nepacietību, norādot, ka šis varētu būt emocionālākais notikums viņa dzīvē: “Šī kopā būšanas sajūta jau tagad mēģinot, ir fantastiska, kur nu vēl svētkos, kad būs sabraukuši tūkstoši no visas Eiropas, tajā skaitā arī no Latvijas. Es domāju, ka šī ir unikāla pieredze, es kaut kā vienmēr esmu bijis saistīts ar trimdā dzīvojošajiem latviešiem, vairāk gan ar ASV mītošajiem. Vienmēr ar lielu cieņu esmu izturējies pret to, ka viņi, neskatoties ne uz ko, ir spējuši saglabāt latvietību. Man tas šķiet ļoti svarīgi. Domāju, ka veidot izrādi šādu svētku ietvaros, tā ir iespēja, kas ir dota reizi mūžā,” sacījis dziesmu spēles režisors intervijā “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”.

Savukārt, viena no mūzikla galveno lomu atveidotājām Sabīne Soida no Kopenhāgenas intervijā norāda, ka sagaida no šiem svētkiem jaunas tikšanās un emocijas ar vēl neiepazītiem, kā arī pazīstamiem cilvēkiem, kuri būs atbraukuši kopīga mērķa vadīti, parādot, cik ļoti stipra ir mūsu mīlestība pret dzimteni, tās tradīcijām un vēsturi.

“Es novēlu ticēt sev un savai valstij, turēties visiem kopā gan priekos, gan bēdās. Atbalstīt vienam otru un nebūt lepniem, bet gan palīdzēt citiem, esot svešumā. Man ir prieks, ka spējam sanākt kopā dažādos svētkos. Novēlu šo latviešu kopā būšanas brīnumu nekad nepazaudēt. Neatsvešinieties nekad no savas dzimtenes! Tiekamies visi Eslingenas dziesmu svētkos,” aicina Sabīne.

Tieši ar šādiem vārdiem aizvadīta arī pasākuma organizatoru nule kā notikusī tikšanās ar bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, kura piekritusi būt par svētku patronesi.

Tiem, kas mēro tālāku ceļu, lai nokļūtu līdz svētku norises vietai, Daugavas Vanagu Latviešu centrs Bērzainē aicina Vācijā pakavēties kādu brīdi ilgāk un apvienot tālo ceļu ar viesošanos Freiburgā. Laika posmos no 13. līdz 16. un no 19. līdz 25. jūnijam nama saimnieki sagatavos īpašu kultūras un tūrisma programma, lai šīs vasaras Dienvidvācijas apciemojums būtu īpaši skaists.

Pasākuma organizatori ir Latviešu kultūras biedrība „Saime“ un tās vadība izsaka lielu pateicību par izveidojušos sadarbību un atbalstu tādām organizācijām un institūcijām kā Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Kopība Vācijā, kā arī Eslingenas pašvaldībai.

Uz tikšanos Eslingenā!

Papildus informācija: Ilze Timbare, projekta preses un PR koordinatore, tel. – +49 176 61486372, e-pasts: eslingena2017.prese@gmail.com

Gada nogalē aizsāksies viena no pirmajām simtgades norisēm – Latvijas karoga ceļš apkārt pasaulei, kam vakar ceļa vārdus deva Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Kultūras ministre Dace Melbārde ir saņēmusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) uzaicinājumu gada nogalē piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kā arī 56. Austrālijas latviešu kultūras dienās. Kultūras dienās ministre uzņēmusies veikt goda patroneses pienākumus, atklājot vērienīgo pasākumu, kura laikā tautiešiem tiks nodots arī Latvijas simtgades karogs. Tāpat viņa uzstāsies ar referātu un ar svinīgām runām vairākos kultūras dienu pasākumos.

Iniciatīva Latvijas karoga ceļš apkārt pasaulei ir 2×2 nometnes dalībnieku iecere, ko īsteno LV100 Jauniešu rīcības komiteja. Projekta mērķis ir nacionālā simbola godināšana, tā vairojot latviešu kopienās ārvalstīs patriotismu un lepnumu par Latviju. Tas būs ne tikai dāvinājums Latvijas simtgadei, bet arī mantojums, ko nodot nākamajām paaudzēm. Karogs kopā ar vēstījumu grāmatu, pabijis visos kontinentos, 2018. gadā atgriezīsies Latvijā.

Šobrīd Austrālijā mīt viena no pasaulē lielākajām latviešu kopienām, tādēļ ministre darba vizītes laikā plāno vairākas tikšanās un diskusijas ar tautiešiem par Latvijas valsts simtgades svinībām. Savukārt kultūras dienās šogad plānota plaša programma, kurā iesaistīsies kupls kolektīvu skaits, tostarp no Latvijas arī deju kopa „Līgo”, kur tās vadītājs Jānis Purviņš sniegs arī meistarklases. Ministres darba vizītes dienas kārtībā paredzētas vairākas uzrunas, tostarp Kultūras dienu un Lietišķās mākslas izstādes atklāšanās, kā arī kopkora koncertā.

„Lai arī ir pagājuši turpat kā 70 gadi kopš mūsu vecvecāki un viņu ģimenes bija spiesti atstāt Latviju, mīlestība un piederības sajūta pret senču zemi nav mazinājusies. Tieši pretēji, jo īpaši tagad, kad dzīvojam globalizētā pasaulē, aizvien biežāk dzird vārdus – piederība un identitāte. Mēs patiesi lepojamies ar to, ka piederam tik senai tautai ar tik bagātīgu kulturālo mantojumu! Latvietības saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm nebeidzas tikai ar vietējo latviešu sabiedrības sarīkojumu apmeklēšanu, iešanu sestdienas skolā, dziedāšanu latviešu korī, dejojot tautas dejas un pavadot vasaru latviešu bērnu nometnē. Mums ir nepieciešama dzīvā saite ar Latviju, tikšanās un iepazīšanās ar latviešiem no Latvijas! Lai arī Austrālija atrodas tik tālu, arī mēs esam daļa no latviešu tautas! Jūtamies bezgala pateicīgi, ka varam būt daļa no Latvijas simtgades aktivitātēm un būsim pirmā vieta, kur plīvos Latvijas simtgades karogs,” tautiešu vārdā stāsta Lara Brennere, Austrālijas latviešu 56. Kultūras dienu priekšsēde.

Kultūras ministre šogad aicināta pārstāvēt Latvijas valdību un uzstāties ar atklāšanas runu arī Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā “Ar skatu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu”. Viņa īpaši vēlas uzsvērt radošuma un izcilības lomu valsts izaugsmē, kvalitatīvas dzīves vides radīšanā, akcentējot bagāto Latvijas kultūras mantojuma un radošuma potenciālu jaunu radošo uzņēmumu veidošanā.

Austrālijā izstrādāta ļoti veiksmīga kultūrpolitika, definējot kultūru kā vienu no tautsaimniecības nozarēm un ekonomikas attīstības pīlāriem. Līdz ar to sagaidāms, ka forums būs noderīga platforma jaunām idejām kultūras un radošo industriju uzņēmumu jomā, stiprinot un attīstot ekonomiskos sakarus un tādējādi sniedzot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ar Klusā okeāna un Āzijas reģionā dzīvojošo latviešu mērķtiecīgu iesaisti ekonomisko sakaru attīstībā plānots ne vien veicināt Latvijas biznesa iespējas šajā reģionā, bet arī aicināt tautiešus atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību un eksportu.

Saskaņā ar pēdējiem tautas skaitīšanas datiem Austrālijā dzīvo aptuveni 20 000 cilvēku, kas uzrāda latvisku piederību. Teju simts dziedātāji un dejotāji no Austrālijas piedalījās XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Rīgā. Šobrīd tautieši ir uzsākuši aktīvu gatavošanos Latvijas valsts simtgades svinībām, plānojot dažādas aktivitātes, tai skaitā XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos 2018. gadā Austrāliju plāno pārstāvēt jau 103 koristi un 57 dejotāji.