Gada nogalē aizsāksies viena no pirmajām simtgades norisēm – Latvijas karoga ceļš apkārt pasaulei, kam vakar ceļa vārdus deva Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Kultūras ministre Dace Melbārde ir saņēmusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) uzaicinājumu gada nogalē piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kā arī 56. Austrālijas latviešu kultūras dienās. Kultūras dienās ministre uzņēmusies veikt goda patroneses pienākumus, atklājot vērienīgo pasākumu, kura laikā tautiešiem tiks nodots arī Latvijas simtgades karogs. Tāpat viņa uzstāsies ar referātu un ar svinīgām runām vairākos kultūras dienu pasākumos.

Iniciatīva Latvijas karoga ceļš apkārt pasaulei ir 2×2 nometnes dalībnieku iecere, ko īsteno LV100 Jauniešu rīcības komiteja. Projekta mērķis ir nacionālā simbola godināšana, tā vairojot latviešu kopienās ārvalstīs patriotismu un lepnumu par Latviju. Tas būs ne tikai dāvinājums Latvijas simtgadei, bet arī mantojums, ko nodot nākamajām paaudzēm. Karogs kopā ar vēstījumu grāmatu, pabijis visos kontinentos, 2018. gadā atgriezīsies Latvijā.

Šobrīd Austrālijā mīt viena no pasaulē lielākajām latviešu kopienām, tādēļ ministre darba vizītes laikā plāno vairākas tikšanās un diskusijas ar tautiešiem par Latvijas valsts simtgades svinībām. Savukārt kultūras dienās šogad plānota plaša programma, kurā iesaistīsies kupls kolektīvu skaits, tostarp no Latvijas arī deju kopa „Līgo”, kur tās vadītājs Jānis Purviņš sniegs arī meistarklases. Ministres darba vizītes dienas kārtībā paredzētas vairākas uzrunas, tostarp Kultūras dienu un Lietišķās mākslas izstādes atklāšanās, kā arī kopkora koncertā.

„Lai arī ir pagājuši turpat kā 70 gadi kopš mūsu vecvecāki un viņu ģimenes bija spiesti atstāt Latviju, mīlestība un piederības sajūta pret senču zemi nav mazinājusies. Tieši pretēji, jo īpaši tagad, kad dzīvojam globalizētā pasaulē, aizvien biežāk dzird vārdus – piederība un identitāte. Mēs patiesi lepojamies ar to, ka piederam tik senai tautai ar tik bagātīgu kulturālo mantojumu! Latvietības saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm nebeidzas tikai ar vietējo latviešu sabiedrības sarīkojumu apmeklēšanu, iešanu sestdienas skolā, dziedāšanu latviešu korī, dejojot tautas dejas un pavadot vasaru latviešu bērnu nometnē. Mums ir nepieciešama dzīvā saite ar Latviju, tikšanās un iepazīšanās ar latviešiem no Latvijas! Lai arī Austrālija atrodas tik tālu, arī mēs esam daļa no latviešu tautas! Jūtamies bezgala pateicīgi, ka varam būt daļa no Latvijas simtgades aktivitātēm un būsim pirmā vieta, kur plīvos Latvijas simtgades karogs,” tautiešu vārdā stāsta Lara Brennere, Austrālijas latviešu 56. Kultūras dienu priekšsēde.

Kultūras ministre šogad aicināta pārstāvēt Latvijas valdību un uzstāties ar atklāšanas runu arī Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā “Ar skatu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu”. Viņa īpaši vēlas uzsvērt radošuma un izcilības lomu valsts izaugsmē, kvalitatīvas dzīves vides radīšanā, akcentējot bagāto Latvijas kultūras mantojuma un radošuma potenciālu jaunu radošo uzņēmumu veidošanā.

Austrālijā izstrādāta ļoti veiksmīga kultūrpolitika, definējot kultūru kā vienu no tautsaimniecības nozarēm un ekonomikas attīstības pīlāriem. Līdz ar to sagaidāms, ka forums būs noderīga platforma jaunām idejām kultūras un radošo industriju uzņēmumu jomā, stiprinot un attīstot ekonomiskos sakarus un tādējādi sniedzot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ar Klusā okeāna un Āzijas reģionā dzīvojošo latviešu mērķtiecīgu iesaisti ekonomisko sakaru attīstībā plānots ne vien veicināt Latvijas biznesa iespējas šajā reģionā, bet arī aicināt tautiešus atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību un eksportu.

Saskaņā ar pēdējiem tautas skaitīšanas datiem Austrālijā dzīvo aptuveni 20 000 cilvēku, kas uzrāda latvisku piederību. Teju simts dziedātāji un dejotāji no Austrālijas piedalījās XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Rīgā. Šobrīd tautieši ir uzsākuši aktīvu gatavošanos Latvijas valsts simtgades svinībām, plānojot dažādas aktivitātes, tai skaitā XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos 2018. gadā Austrāliju plāno pārstāvēt jau 103 koristi un 57 dejotāji.