Latvijas Institūts par #GribuTeviAtpakaļ runā ar redaktoriem un komentētājiem 

Kaspars Rūklis | 

Rīgā, 2016. gada 10. augustā Latvijas Institūts rīkoja diskusiju redaktoriem un komentētājiem par plašu rezonansi izraisījušo sociālo kustību #GribuTeviAtpakaļ, kuras laikā tika pārrunāta kustības stratēģija, mērķi un turpmākie soļi. Tajā piedalījās LI direktore Aiva Rozenberga, divi nesen no ārzemēm atgriezušies jaunie profesionāļi – Liene Pērkone un Ņikita Kazakevičs, kā arī mediju pārstāvji no Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, Latvijas Neatkarīgās Televīzijas, ziņu aģentūras BNS, laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Diena”, “Dienas Bizness” un ”Bauskas Dzīve”.

Diskusijā Ņ.Kazakevičs uzsvēra, ka jauniem cilvēkiem galvenā motivācija atgriezties Latvijā ne vienmēr ir finanses, bet vērtības un iespējas. Problēma nav algas apjomā, bet gan attieksmē pret jaunajiem profesionāļiem un jaunu priekšlikumu uzklausīšanā. Viņam piekrīt arī L.Pērkone, un saka, ka salīdzinājumā ar Londonu vai Parīzi strādājot Latvijā, rodas sajūta, ka profesionālajai attīstībai ir “griesti”, kuriem cauri izsisties ir neiespējami. Jaunie profesionāļi arī minēja, ka viņus Latvijā motivē atgriezties dzīves kvalitāte, daba un tīrā vide, kā arī start-up potenciāls.

Redaktori un komentētāji, kuru vidū valdīja dažādi viedokļi par sociālo kustību, izteica daudzas vērtīgas replikas un ierosinājumus par to, kā virzīt šo iniciatīvu uz priekšu. Piemēram, nepieciešamību aktīvāk iedzīvināt jaunas idejas un atvērtību Latvijas sabiedrībā, kas daudziem atgriešanos no citām Eiropas valstīm padarītu vienkāršāku. Arī to, ka Latvijā vajadzētu nonākt pie vienotas definīcijas par to, kas ir latvietis, lai sabiedrībā nebūtu dalījuma pēc tautības. Mediju pārstāvji runāja par vajadzību pēc konkrētiem praktiskiem rīkiem, kas atvieglotu pārcelšanos uz Latviju, kā arī nepieciešamību dažādas aizbraukušo grupas uzrunāt ar dažādiem vēstījumiem.

A.Rozenberga informēja mediju pārstāvjus par līdz šim izdarīto, kā arī par saņemto reakciju, kura ir bijusi gan kritiska, gan pozitīva, gan nosodoša, gan pateicības pilna. “Kustības mērķis ir emocionāli uzrunāt no Latvijas aizbraukušos un šeit palikušos iesaistīties un kopīgi domāt par to, kādu Latviju gribam redzēt nākotnē,” saka A.Rozenberga.

Nākamie sociālās kustības soļi ir dažādu partnerību veidošana ar Latvijas pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kas palīdzētu caur praktiskiem priekšlikumiem veidot ciešāku saikni starp cilvēkiem Latvijā un tiem, kas emigrējuši, kā arī veiktu nepieciešamās izmaiņas Latvijā pieejamo pakalpojumu kvalitātē.

Aicinājums #GribuTeviAtpakaļ nenozīmē, ka tiek sagaidīta tūlītēja cilvēku atgriešanās, bet gan to, ka aicinām cilvēkus uzturēt ciešākus kontaktus ar Latviju un apsvērt atgriešanos tad, kad cilvēki ir tam gatavi. Iniciatīva rosina domāt ne tikai par aizbraukušajiem, bet arī par cilvēkiem, kas palikuši Latvijā—strādāt katram savā jomā, lai uzlabotu lietas, ar kurām nav kaut kas kārtībā.

Jūlija beigās LI uzsāka sociālu kustību ar mērķi emocionāli uzrunāt no Latvijas aizbraukušos cilvēkus, vienkāršā veidā viņiem atgādinot: jūs esat mums svarīgi, un Latvija vienmēr būs jūsu mājas. LI uzskata, ka ir pienācis laiks skaidri pateikt, ka vēlamies redzēt mūsu tautiešus atgriežamies Latvijā—tad, kad viņi tam būs gatavi—bet pagaidām uzturēt ciešākas saites ar Latviju.

Kaspars Rūklis ir Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību speciālists

Diasporas konferences dalībnieki pieņem rezolūciju par rīcību vairākās jomās

Iveta Bērziņa-Bebriša | 

29. un 30. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jau sesto gadu notika konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016”, kurā piedalījās vairāk nekā pusotrs simts dalībnieku no divdesmit pasaules valstīm.

Konferences mērķis ir veidot dialogu par latviskās identitātes saglabāšanu un sadarbības veicināšanu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas sabiedrību. Šogad konferenci caurvija Latvijas valsts simtgades tuvošanās motīvs – kā slieksnis un atskaites punkts, kas liek apzināt paveikto un sasniegto, lai uzstādītu jaunus mērķus.

Konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016” dalībnieki pieņēma rezolūciju, kura adresēta Latvijas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un organizācijām, kuras pārstāv ārvalstīs mītošos Latvijai piederīgos, īstenot rīcību vairākās nozīmīgās jomās – pilsoniskās līdzdalības veicināšanā, izglītības un audzināšanas darbā, profesionāļu un uzņēmēju tīklošanās un sadarbības veicināšanā, kultūrā, kā arī pasākumus remigrācijas veicināšanai.

Piemēram, rezolūcija aicina atbalstīt regulāru konsultatīvu un iekļaujošu diasporas pārstāvības forumu diasporas stratēģiskā redzējuma definēšanai un iekļaušanai Latvijas valdības un Saeimas darba kārtībā attiecībā uz Latvijas izaugsmi, rīcībpolitikas virzību un diasporas ieguldījumu tajās, izstrādāt diasporas izglītības attīstības koncepciju, izstrādāt stratēģiju Latvijas diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecībā u.c.

Konferences dalībnieki vienojās, ka kopīgajā Latvijas valsts simtgades programmā jāiekļauj un jāatbalsta diasporas iecerētos projektus, kas rosina Latvijai piederīgo pilsonisko līdzdalību, stiprina Dziesmu un Deju svētku tradīcijas saglabāšanu un latviešu kopienu sadarbību mītnes zemēs. Ir pieņemts kopīgs vēstījums aicināt aktīvos remigrantus apvienoties, lai tuvākajā laikā izveidotu sabiedrisko organizāciju remigrantu vajadzībām atbilstošas savstarpējā atbalsta sistēmas attīstīšanai, informācijas un citas remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem nepieciešamās palīdzības sniegšanai.

Konferenci organizēja Kultūras ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienību (ELA).

Konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016” dalībnieku pieņemto rezolūciju skatīt ŠEIT.

 

Iveta Bērziņa-Bebriša ir LR Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

Amerikas latviešu jaunieši ierodas iepazīt savu senču dzimto zemi

Anita Ozola | 

Ceturtdien, 11. augustā, Latvijā ieradīsies Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotā jauniešu ceļojuma „Sveika, Latvija!” XXXVI grupas dalībnieki, kuri līdz 24. augustam apceļos savu senču dzimteni un tiksies ar vienaudžiem Balvu novada Tilžas vidusskolā un Aizputes novada Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.

„Sveika, Latvija!” ir divu nedēļu izglītojoša programma, ko organizē un atbalsta Amerikas latviešu apvienība. Programmas mērķis ir dot iespēju Amerikas latviešu izcelsmes bērniem, kas ir mācījušies par Latviju latviešu papildskolās un beiguši 8. klasi, savām acīm redzēt un iepazīt savu senču dzimto zemi.

“Ceļojums pa visiem četriem Latvijas novadiem ir kā dzīva ģeogrāfijas stunda. Ceļojuma programma ir ļoti intensīva. Maršrutā iekļauti muzeji un memoriālas vietas, kas saistās ar skolā iepazītajiem latviešu rakstniekiem un vēsturiskām personām, piemēram, Blaumani, Brigaderi, Baronu, Raini, Kalpaku u.c..,” skaidro “Sveika, Latvija!” programmas vadītāja Anita Juberte. Viņa paskaidro, ka jaunieši gidu pavadībā apmeklē gan pilis un baznīcas, gan novadu muzejus, vēro, kā top tautas māksla audēju, dzintara meistaru un keramiķu darbnīcās. Ceļojuma gaitā jauniešiem tiek dota iespēja arī iepazīties ar mūsdienu Latviju, tās sabiedrību un kultūru.

Katra grupa pavada divas dienas ar skolēniem no divām Latvijas skolām, kas iepazīstina „Sveika, Latvija!” dalībniekus ar savām skolām un novadiem, ievērojamām vietām tuvākajā apkārtnē. “Ceļojumā piedāvājam iespēju apceļot Latviju, iepazīties ar vienaudžiem Latvijā un baudīt bagātu kultūras programmu,” rezumē A. Juberte.

16.augustā „Sveika, Latvija!” XXXVI grupas dalībnieki viesosies Balvu novada Tilžas vidusskolā, bet 18.augustā -Aizputes novada Māteru Jura Kazdangas pamatskolā. Jaunieši no ASV, Austrālijas, Kanādas, Tilžas un Kazdangas sadraudzības nolūkā atkārtoti tiksies kopējās nodarbībās Rīgā 22.augustā, kad grupai plānots kopējs Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums un vizīte pie valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa.