24. augustā Ārlietu ministrijā notika darbas grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kurā diasporas organizācijām un sadarbības partneriem tika prezentēts informatīvais ziņojums par Ārlietu ministrijas aktivitātēm diasporas jomā no 2013. līdz 2015. gadam. Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts, iepazīstinot ar paveikto un diasporas aktualitātēm, uzsvēra, ka sadarbība ar diasporu ir viens no prioritārajiem Ārlietu ministrijas darbības virzieniem. Sēdē piedalījās arī jaunais diasporas vēstnieks Atis Sjanīts, kas amatā stāsies 26. augustā.

P.K. Elferts informēja par Ārlietu ministrijas iesaisti diasporas politikas un starpinstitūciju sadarbības īstenošanā iepriekšējos gados. Vēstnieks atzīmēja ārlietu dienesta padarīto diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, kā arī aicināja Ekonomikas ministriju turpināt aktivitātes remigrācijas jomā.

Informatīvais ziņojums par Ārlietu ministrijas un diplomātisko konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs aktivitātēm diasporas jomā ietver informāciju par realizētajiem projektiem un diasporai sniegto plašo konsulāro atbalstu, tai skaitā 2015. gadā 23 braucieniem ar mobilo pasu darbstaciju uz 33 pilsētām Apvienotajā Karalistē, Īrijā, ASV, Kanādā, Vācijā un Spānijā. Pirmo reizi notika arī braucieni uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Dienvidamerikas valstīm – Venecuēlu, Argentīnu un Brazīliju. Turklāt 2015. gadā Latvijas konsulārās amatpersonas 191 gadījumā nodrošināja nepilngadīgo tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs, īpaši – Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Norvēģijā.

Atbalsts sniegts aptuveni 90 projektiem un aktivitātēm kultūras, izglītības, pētniecības, ekonomikas un sporta jomā Latvijā un ārvalstīs. Ārlietu ministrijas izmantotais kopējais finansējums diasporas projektu īstenošanai 2013.–2015. gadā ir 341 711 eiro. Atbalstīto projektu vidū īpaši jāizceļ Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, aktivitātes jauniešiem Latvijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Beļģijā, Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, konkurss par sižetu un raidījumu veidošanu par diasporas tematiku sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Informatīvais ziņojums atspoguļo arī datus par diasporas Latvijas pilsonības un dubultpilsonības jautājumiem, kā arī diasporas un migrācijas procesu izpēti un komunikācijas platformas stiprināšanu un atbalstu diasporas medijiem. Ar informatīvo ziņojumu var iepazīties ministrijas interneta vietnē.

Sēdē tika uzsvērti arī aktualitātes un nākotnes plāni sadarbības organizēšanai ar diasporu, tostarp 2016. gada 29.–30. decembrī Melburnā, Austrālijā Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) sadarbībā ar Ārlietu ministrijas organizētais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pirmais reģionālais pasākums ārpus Latvijas, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra darbība, konkurss diasporas mediju atbalstam, diasporas jauniešu pasākumi, kā arī jaunas sadarbības formas un plašāks atbalsts diasporas pasākumiem. Turpmākās aktivitātes diasporas jomā ietver arī Latvijas valsts simtgadi un diasporas iesaisti, iniciatīvu “Latvijas pēdas pasaulē”, atgriešanās politiku un pilsoniskās līdzdalības veicināšanu.

Sēdes laikā vēstnieks P.K. Elferts savus darba pienākumus nodeva jaunajam speciālo uzdevumu vēstniekam diasporas jautājumos Atim Sjanītim, kas līdz šim bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Turcijā. A. Sjanīts uzrunā apliecināja, ka viss diasporas jomā iesāktais tiks turpināts.

Darba grupas sēdē piedalījās PBLA pārstāvniecības Rīgā vadītājs Jānis Andersons un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Kristaps Grasis, kā arī pārstāvji no Saeimas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latviešu valodas aģentūras, Rīgas domes, Sabiedrības integrācijas fonda, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra, PBLA, Eiropas latviešu apvienības, Zviedrijas latviešu apvienības un portāla www.latviesi.com. Sēdē tika izskatīti arī Kultūras ministrijas šī gada organizētajā diasporas konferencē pieņemtās rezolūcijas, īpašu vērību pievēršot aicinājumam veidot sociāli aktīvo remigrantu nevalstisku organizāciju remigrācijas atbalstam.

Šajā nedēļā, konkrēti – 23. augustā, pirms 77 gadiem divu lielvaru slepena vienošanās izšķīra Eiropas likteni un noveda pie Otrā pasaules kara, kas prasīja vairāk nekā 60 miljonu cilvēku dzīvību. 1939. gada 23. augustā tika parakstīts Molotova – Ribentropa pakts un tam pievienotie slepenie protokoli, tādējādi sadalot ietekmi Eiropā un nolemjot trīs 1918. gadā neatkarību ieguvušās Baltijas valstis okupācijai 50 gadu garumā.

Mēs – Pasaules Brīvo latviešu apvienība un tās dalīborganizācijas – lielā mērā esam liecība Latvijas okupācijas pretlikumībai. Mūsu priekšteči – šo organizāciju dibinātāji – bija tautieši, kuri, bēgot no padomju represijām, bija spiesti pamest savas mājas un dzimto zemi, bet, nezaudējot ticību, uzturēja neatkarīgās Latvijas ideju, nepieļaujot Latvijas okupācijas atzīšanu Rietumos. Sniedzot visa veida atbalstu Latvijas brīvības centieniem, mēs kopīgi ar pārējo Latvijas tautu panācām, ka Latvija pirms 25 gadiem, 1991. gada 21. augustā, atguva savu neatkarību un atgriezās Eiropas demokrātisko valstu saimē. Ar to PBLA un tās dalīborganizāciju misija nebūt nav beigusies – mēs apliecinām savu gatavību arī turpmāk sniegt atbalstu Latvijas valdības un pilsoniskās sabiedrības centieniem stiprināt Latvijas valstiskumu un tiesiskumu un līdzdarboties Latvijas interešu starptautiskā aizstāvībā.

Šobrīd esam jaunu izaicinājumu priekšā. Pēdējos gados Krievija, raušoties uz Padomju Savienības krāsmatām, demonstrē arvien lielāku agresiju un grauj pēc Aukstā kara beigām iedibināto starptautiskās drošības kārtību, pārkāpjot citu valstu robežas un to suverēnās tiesības. Mēs kategoriski nosodām Krievijas militāru iejaukšanos Ukrainā un īstenoto Krimas aneksiju, un iestājamies pret tās atzīšanu starptautiskos forumos. Vienlaikus mēs aicinām tautiešus atgādināt par Padomju Krievijas noziegumiem pret Baltijas valstīm un brīdināt rietumvalstis par Krievijas centieniem pārrakstīt vēsturi un šķeltnieciskā un militārā veidā vairot savu ietekmi reģionā, radot tiešus draudus Eiropai un starptautiskajai drošībai.

Vērojot notikumu attīstību Eiropā un citviet pasaulē – pieaugošo populismu un autoritārisma tendencies -, mēs stingri iestājamies par demokrātisku, tiesisku un uz starptautiskām normām balstītu kārtību. Mēs aicinām Latvijas valdību un citas Eiropas Savienības valstis uz izlēmīgu, vienotu un solidāru rīcību, kā atbildot Krievijas draudiem, tā risinot starptautisko migrācijas krīzi un terorisma uzliesmojumu dažādās Eiropas valstīs. Mēs stingri iestājamies par transatlantisko saišu saglabāšanu un nostiprināšanu.

PBLA, kas savulaik ieguldījusi lielas pūles un enerģiju, lai panāktu Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, pauž bažas par izteikumiem, kas apšauba šīs organizācijas nozīmīgo lomu un kolektīvās aizsardzības principus. Mēs atkārtoti vēršamies pie Latvijas valdības ar aicinājumu apliecināt savas rūpes par Latvijas drošību un izpildīt NATO saistības, nekavējoties atvēlot valsts aizsardzībai vismaz 2% no IKP. Vienlaikus mēs aicinām savu mītnes zemju valdības stingri iestāties par NATO kolektīvās aizsardzības principiem un Baltijas valstu aizsardzību apdraudējuma gadījumā.

Ņemot vērā informācijas telpas lielo mūsdienu nozīmi, arī drošības izaicinājumu kontekstā, mēs aicinām tautiešus un Latvijas valstspiederīgos stāvēt Latvijas drošības sardzē, aizstāvot to privātās sarunās un publiskos forumos. Tas ir mūsu pienākums pret mūsu senčiem, kas izcīnīja Latvijas neatkarību, un pienākums pret latviešu tautu šodien un nākotnē.

 

PBLA dalīborganizāciju vārdā,

Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs

Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Renāte Albrehta

Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Kristīne Saulīte

Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis Andris Ķesteris

 

Atbalstu šim PBLA dalīborganizāciju paziņojumam visi iepriekšminētie latviešu mītņu zemju centrālo organizāciju vadītāji pauduši elektroniskā saziņas formātā.