Gregorian chants feature on CD by Riga ancient music ensemble

Schola Cantorum Riga: Domus Mea

Skani, LMIC/SKANI 046, 2016

One of the earliest manuscripts that references music in Riga is the Missale Rigensis (or Riga Missal), a 15th century document that describes church and liturgical life at the Riga Cathedral. The Missal provides an overview of the celebration of Mass throughout the calendar year, and, among instructions and texts, there is also music – the Gregorian chants that were performed during Mass. This can be considered the first evidence of written musical history in Latvia.

Recognizing the importance and uniqueness of this document and the music contained within it, the Gregorian and ancient music ensemble Schola Cantorum Riga, led by Guntars Prānis, have recorded an album of some of the music in the Missal, entitled Domus Mea. As these songs were originally performed in the Riga Cathedral in the 15th century, it is appropriate that this CD was recorded at the same Riga Cathedral, but almost 600 years later. The album was released by the Latvian national record label Skani, which has released many excellent CDs and has raised awareness of talented Latvian artists and composers worldwide.

Schola Cantorum was founded in 1995, and the ensemble mainly focuses on medieval era repertoire, but also performs modern works. The group members on this recording were Jānis Moors, Aigars Reinis, Jānis Kurševs, Dainis Geidmanis, Ansis Klucis, Kaspars Milaševičs, Mārtiņš Moors and Jānis Rožkalns.

The CD contains two cycles of works, the first being the 13 part Missa in Dedicatione Ecclesiae and the second the five part Varia in Assumptione Beatae Mariae Virginis & In Dedicatione Ecclesiae. Missa in Dedicatione Ecclesiae is a mass for the celebration of the dedication of a new church, and it combines both elements from the Riga Missal as well as other chants of that era.

Though Gregorian singing is, by its very nature, relatively simple and plain (that is, these spiritual works are not meant to be flashy), there is an art to making this kind of music. Its simple nature still contains many different emotions and thoughts – worship, faith, praise, even fear. Schola Cantorum Riga bring out the many facets of these chants that are more than half a millennia old – making them as vital and as vivid as they were 600 years ago.

The Riga Cathedral Girls’ Choir Tiara, conducted by Aira Birziņa, joins the ensemble on two of the recordings, and the Gregorian singing is balanced by the girls’ choir, revealing additional layers in the sacred texts and making for a particularly unique performance.

Prānis also adds an extra dimension to some of the performances by adding the hurdy-gurdy – a medieval era crank-turned string instrument that was originally intended as a tool to teach monks to sing. Its single voiced sound adds a haunting and somber element to the music in the chants such as ‘Agnus Dei cum tropo’ and ‘Fundata est’.

The CD booklet contains extensive notes on the works and Gregorian singing by Prānis (who is also a PhD in Gregorian singing), as well as notes on the performers, in Latvian and English. The booklet also has all the texts to the chants, with the original Latin texts translated into Latvian and English. Still, the English translation has inconsistent translations for ‘Rīgas doms’, the correct ‘Riga Cathedral’ appears, but also the incorrect ‘Dome Cathedral’ (which is incorrect, if only because the cathedral doesn’t actually have a dome).

Schola Cantorum Riga reconfirm that they are one of the premiere early music ensembles with the release of Domus Mea, a release that is not just of high quality, but of historic value, as it contains some of the earliest music written in Latvia. It is an authentic and faithful recreation of the music of that era, and the recording in the Riga Cathedral gives the music an added spirituality and sacredness, confirming that this music, comparatively simple chanting, is eternal and always relevant. Director Guntars Prānis has establishes himself as an extremely talented and knowledgeable Gregorian music interpreter, and, together with the exceptional singers in Schola Cantorum Riga, has made a memorable record of early sacred music in Latvia.

For further information, please visit the Schola Cantorum Riga website.

schola-cantorum-riga-domus-mea-001

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Gadatirgus Brīvdabas muzejā aicina latviešu amatniekus no visas pasaules 

Kopš 1971. gada Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs rīko Latviešu Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu. Jau 46 reizes jūnija sākumā uz Brīvdabas muzeju sabrauc amatnieki no Latvijas un citām zemēm, lai parādītu ko prot, palepotos ar savu varējumu un paskatītos citu veikumu.

Audēji un kalēji, adītājas un celotājas, akmeņkaļi un dzintarnieki, tamborētājas un šuvējas, žogu pinēji un žogu raušu cepējas, podu taisītāji un podu gāzēji, varkaļi un rotkaļi, karošu grebēji un vienkoču cirtēji, jautrie mucinieki un glāžnieki, peteņu pinēji un maucīšu darinātājas, ratiņdreimaņi un svilpaunieku meistari, rudzu (rupj-) maizes un piparkūku cepējas – seno tradīciju glabātāji un jaunāku laiku meistari jau gadu desmitiem brauc uz Brīvdabas muzeju.

Satikties ar aroda “brāļiem” – pamācīties un padižoties, mācīt arodu un piedāvāt savus darbus lielākajā Latvijas amatnieku tirgū. Ne velti šis notikums tiek dēvēts par tradicionālās amatniecības augstāko raudzi – augstāko virsotni, jo TE sabrauc vislabākie un rāda vislabāko (veikumu). Katru gadu gadatirgu divās dienās apmeklē vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku gan no Latvijas, gan dažādām pasaules valstīm.

Par godu mūsu visu mīļās Latvijas 100-gadei 2018. gadā gadatirgu (kas notiks 2. un 3. jūnijā) esam iecerējuši īpašu – Brīvdabas muzejs vienkopus aicina latviešu amatniekus no visas pasaules, gluži, kā Dziesmu svētkos, kur plecu pie pleca stāv kori no visas pasaules, arī pie mums Brīvdabas muzejā plecu pie pleca darbosies un dižosies amatnieki no visas pasaules. Aicinām visus, visus pasaules latviešus – dažādu amatu pratējus un darītājus kuplināt Brīvdabas muzeja lielāko un skaistāko pasākumu – 48. Latviešu lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu.

Gadatirgus norises laiks – 2018. gada 2. un 3. jūnijs. Amatniekiem iekārtošanās tirdzniecības vietās – no 1.jūnija pēcpusdienas. Brīvdabas muzejs nodrošina Pasaules latviešu amatniekiem bezmaksas amatu demonstrējuma vietu, tirgošanās vietu, ieeju amatniekam un viņa palīgiem, palīdzību organizatoriskos jautājumos.

Būsim priecīgi, ja ar šo ziņu dalīsieties, palīdzēsiet to nogādat līdz ikvienam latvietim visās pasaules malās, jo gadatirgus ir satikšanās vieta gan amatniekam, gan tirgotājam, gan pircējam un vērotājam.

Uz jautājumiem atbildes labprāt sniegsim, ja rakstīsi uz info@brivdabasmuzejs.lv, adresējot Brīvdabas muzeja direktores vietniecei Kristīnei Kūlai.

Uz tikšanos mājās!

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” Mārtiņus svin Bakaldīnā

Katra latviešu gadskārta Baškīrijā nāk ar kaut ko jaunu un nebijušu. Iepriekšējos gadus Mārtiņi tika svinēti ar ukraiņiem, vāciešiem, šogad Mārtiņdienas koncerts tika vests uz Bakaldīnas vidusskolu.

Bakaldīna atrodas 20 km no Maksima Gorkija ciema. Tā bija viena no latviešu kolonijām. Līdz latviešu ierašanās laikam Bakaldīnas teritorija bija tukša un neapdzīvota. Līdz ar latviešu ierašanos tiek izveidota pirmā skola Bakaldīnas teritorijā (1901. gadā Kalna skola, mācības latviešu valodā notiek līdz 1938. gadam), arī kultūras dzīvi veido iebraucēji no Latvijas, proti, tiek nodibināts orķestris, koris, iedzīvotāji iestudē izrādes. Uz Bakaldīnu viesizrādēs brauc Maskavas teātris „Skatuve”, nodibinātajā bibliotēkā tiek saņemtas grāmatas, avīzes un žurnāli no Latvijas. Par Bakaldīnas latviešiem izdotas vairākas grāmatas. Viens no to autoriem ir bijušais bakaldīnietis žurnālists Arvīds Auns-Urālietis („Vēl atmiņā bērnības saule”, „Latviešu saraksti”), sērijā „Tradīciju burtnīca” izdoti „Baškīrijas siguldiešu stāsti”- intervijas ar Bakaldīnas latviešiem, kas 20.gs. piecdesmitajos gados atgriezās Latvijā.

Pašreiz Bakaldīnas vidusskolā mācās apmēram 100 skolēnu. Latviešu valoda netiek mācīta, bet šajā mācību gadā Bakaldīnas skolēniem ir iespēja reizi nedēļā apmeklēt latviešu folkloras pulciņu. Tā ir iespēja iepazīstināt un radīt interesi par latviešu – senču kultūru. Lai gan Bakaldīnas skolā lielākā daļa skolēnu ir baškīri un krievi (pagājušā gadsimta 50-tajos gados liela daļa latviešu atgriezās Latvijā), vietējie iedzīvotāji ļoti spilgti atceras to, ka latvieši ir dzīvojuši Bakaldīnā, ka tie ir iekopuši tagadējos Bakaldīnas laukus, ka tā ir bijusi strādīga tauta, kas pie turības tikusi ar smagu darbu. Pie tam Bakaldīnas vidusskolas muzejā (to izveidoja Bakaldīnas vēstures skolotāja Nadežda Ģībiete) ir daudz materiālu (fotogrāfijas, arhīva dokumenti, sadzīves priekšmeti, stendi), kas atspoguļo mūsu tautiešu ikdienas un kultūras dzīvi.

Koncertā, kā ierasts, uzstājās bērnu folkloras ansamblis „Atbalss”, kura dziesmu un deju repertuārs pēdējos gados ir kļuvis krietni plašāks. Būtiski, ka koncertā uzstājās ne tikai ansamblis, bet arī skolēni, kas apgūst un apguva latviešu valodu. Priecē fakts, ka bijušiem latviešu valodas apguvējiem rodas laiks un vēlme piedalīties šādos koncertos.

Man un „Atbalsij” atliek vien pateikties par to, ka mums tika dota iespēja sevi parādīt, un kārtējo reizi pierādīt to, ka nav svarīga nacionalitāte, (ansambļa sastāvā ir ne tikai latvieši, bet arī krievi, uzbeki, tatāri un baškīri) bet svarīga ir vēlme pieņemt un izprast citu tautu kultūru, nodot to skatītājiem un klausītājiem ar tādu pat mīlestību, ar kādu to uzņemam sevī.

Sasagrieza čigāniņi

Istabiņas vidiņā,

Sagriez, Dievs, rudzus, miežus

Lielajā tīrumā.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.