CanZone’s debut album an energetic musical achievement

CanZone, a group that combines elements of rock, Latvian folk, and pop music, was formed in 2009 in the Grīziņkalns area of Rīga. The band name – ‘CanZone’ – is taken from the Italian word ‘canzone’ (or song), and the band has explained that this name was chosen almost at random, while looking through an Italian dictionary. They released their debut album High Time in 2018, and half of the album’s songs are in Latvian, the other half are in English.

The group is made up of Dagnija Millere-Balandīna on vocals, accordionist Rolands Zelčs, Oskars Krūklis on bass, Raivo Millers playing guitar, and drummer Artūrs Slaviks. The group’s sound may remind some listeners of 1970’s hard rock, particularly groups like Deep Purple, Led Zeppelin, and at times even Black Sabbath.

The band puts the accordion front and center throughout its music, starting with the first track on the album – ‘Pirmssalnas dziesmiņa’, a song with lyrics by Māris Čaklais, and the song proves to be an appropriate introduction for the band and its sound. The song begins with Zelčs’ vigorous accordion, which is then joined by Slaviks’ thundering drums and Krūklis’ bass guitar, as well as Millere-Balandīna’s confident, throaty vocals and Millers’ brawny, distorted guitar. In fact, the singer revealed that she was once asked to leave a choir, as her singing style was considered to be too ‘different’.

Millere-Balandīna describes the song ‘Pašrūpe’ as a song about ‘opening one’s mind, and searches for one’s self’, and with its almost military beat, is a rousing, exuberant song about self-discovery and purifying one’s soul. Many of the songs on the album, including this one, have been partially inspired by her studies of philosophy. The song is also supplemented by the harmonies of the choir ‘Anima’.

The singer considers the song “Kliedz bez skaņas” to be the best representative of the whole of High Time. She notes the ‘fragility and power, wildness, emotionality, passion and dramatic nature’ of the song, and indeed Millere-Balandīna’s vocal performance and stylings reveal the tempestuous nature of this song, as well as other songs on the album.

The album concludes with the slightly sinister ‘It’s Time’, and with its deliberate and sharp cello introduction (provided by guest cellist Ieva Rijniece), as well as fuzzy guitars and, with the accordion sounding more like an organ, the song might fit in well with Sabbath Bloody Sabbath era Black Sabbath. It is perhaps appropriate that the album concludes with this song about starting a new beginning.

Combining disparate elements like accordion and rock guitar, and supplemented with the expressive, emotive vocals of Dagnija Millere-Balandīna, CanZone’s debut album High Time is an energetic and engrossing musical achievement. Though brief (the album is only thirty minutes long), in that half our CanZone confirm that they are able to create songs that are brief bursts of energy, but still containing thoughtful lyrics. With its distinctive sound and almost frenetic performances, High Time proves for a memorable debut for CanZone.

For further information, please visit the CanZone Facebook page.

High Time

CanZone

Lauska, CD075, 2018

  • Pirmssalnas dziesmiņa
  • Pašrūpe
  • Kliedz bez skaņas
  • Sapņotājs
  • Tu
  • Fame
  • In the sand
  • Alright
  • Tomorrow
  • It’s Time

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Youthful folklore ensemble Tarkšķu mandolīnisti a breath of fresh air

Tarkšķi is a Latvian children’s and youth folklore ensemble with a 25 year history, originally founded in Rīga, but later established in the Iecava district, in the Zemgale region of Latvia. Throughout its history, many of its members go on to further musical projects and groups, such as Tarkšķi members Laura Marta Līcīte and Laura Liepiņa, who went on to join the ethnomusic ensemble Tautumeitas.

Tarkšķi have since expanded, and an offshoot group was created, this time with a focus on performances that include the mandolin (and many of them – the songs often have five or more mandolinists performing). Appropriately entitled Tarkšķu mandolīnisti, the ensemble performs songs from the Zemgale region of the early and mid-20th century, and they released their first album – Smuka meitiņ’ – in 2018.

The group’s leader is Kristīne Karele, and she also arranged all of the performances on the album. According to an interview with Karele, the interest in the mandolin was partially due to the mandolin being actively used in ensembles in Iecava throughout the years, even in the early 20th century. Karele went through folklore collections and recordings to gather songs for the group’s repertoire, focusing on songs from Zemgale, and, where possible, from the Iecava region.

On the CD, Karele is joined by mandolinists and vocalists Katrīna Karele, Anna Patrīcija Karele, Kristīne Karele, Kristija Laura Čipena, Rebeka Ivanova, as well as guitarist Viktorija Veinberga, and a number of young singers (some as young as nine years old). Beyond the mandolin, the members also add violins, accordions, and percussion to make for a wide instrumental variety.

The goal was to gather lively and active songs, and the ensemble succeeded quite admirably in this effort, beginning with the first song on the album ‘Leijerkastnieks’, a song about an organ grinder playing on the street. There are many such moments on the album, such as ‘Ak, meitiņas’, a song about the foolishness of a young girl getting married, since she is likely to spend her life with someone who drinks and argues often.

Many songs are about the relationships between girls and boys (particularly girls complaining about boys), such as ‘Meitas puišus apsūdzēja’, where the girls complain about the boys’ behavior to the superintendent in Jelgava, who then threatens to send the boys to Germany unless they change their ways. There are moments of sadness as well, such as in ‘Kārlis un Anna’, where Kārlis must leave his Anna to go off to war, but, when he returns, he finds Anna’s grave.

The sound of multiple mandolins at once provides for a unique sonic texture for the group, occasionally sentimental, with a touch of the Mediterranean about it, such as in the instrumental waltz ‘Grievaltas valsis’, with its mandolin harmonies joined by the melody of the violin. A similar effect is achieved on another instrumental number – ‘Poļu kadriļa’ (Polish quadrille or square dance), which features remarkably precise and dexterous mandolin playing. Credit also must be given to album producer Kaspars Bārbals (who has produced many Lauska folk releases), for the crispness and clarity of the performances.

Tarkšķu mandolīnisti’s Smuka meitiņ’ is certainly one of the most exuberant and joyful Latvian folk albums in recent memory, and is made even more distinctive and memorable with the sounds of multiple mandolins. With their energetic and buoyant performances, the album makes for a delightful and charming listen. As with many of their releases, the Lauska folk music label has given many Latvian ensembles the opportunity to record and release their music for listeners to hear, and Smuka meitiņ’ is a treat to listen to.

For further information, please visit the Tarkšķi Facebook page.

Smuka meitiņ’

Tarkšķu mandolīnisti

Lauska, LAUSKACD078, 2018

Track listing:

  1. Leijerkastnieks
  2. Runča deja
  3. Meitas puišus apsūdzēja
  4. Grievaltas valsis
  5. Kārlis un Anna
  6. Es esu jauna – video
  7. Veca meita esmu
  8. Ak, meitiņas
  9. Valckadriļas
  10. Bēdīgs puika
  11. Bērziņš
  12. Poļu kadriļa
  13. Smukā meitiņ’
  14. Latištūr
  15. Trīne Līze
  16. Ko mēs, meitas, darīsim?

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Seminārā dalās pieredzē par vasaras vidusskolām un nometnēm diasporā

“Skolotājs ir misionārs, kas strādā gan Latvijā, gan diasporā” ar šādiem vārdiem š.g. 1. decembrī tika atklāts diasporas izglītotāju seminārs “Latviešu valodas apguves iespējas diasporas izglītībā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece Vineta Ernstsone, atklājot semināru, min, ka aizvadītais gads bija pilns dažādu jauninājumu diasporas izglītībā. Seminārā paredzēts iepazīstināt nākamā gada latviešu vasaras vidusskolu skolotājus ar jau strādājošo skolotāju pieredzi, iepazīstinot ar vasaras vidusskolām, kas notiek ASV un Austrālijā. Tāpat paredzēts ieskats Latvijā notiekošajās nometnēs, kas paredzētas ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu vidusskolēniem un studentiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja uzrunāja klātesošos, īsi raksturojot pagājušajā gadā sniegto valsts atbalstu diasporas vasaras vidusskolām, un izteica cerību, ka reiz visi vasaras vidusskolu absolventi būtu gatavi turpināt darbu vai mācības Latvijā, jo viņu latviešu valodas prasme šo iespēju nodrošinātu. Arāja arī minēja, ka diemžēl pašlaik vēl nav skaidrības, vai valsts atbalsts diasporas vasaras vidusskolām turpmāk tiks iekļauts budžetā, jo, kā zināms, līdz šim vēl neizveidotās valdības dēļ budžets vēl nav un kādu laiku vēl arī netiks pieņemts. Tomēr nesen pieņemtais diasporas likums dod cerības, ka vismaz viena gada ietvaros vasaras vidusskolu atbalsts tiks nodrošināts, jo likumā ārpus Latvijas izglītība uzsvērta kā viena no prioritātēm.

Turpmāk semināra apmeklētājus iepazīstināja ar vairākām vasaras vidusskolām. Ar ASV Mičiganas štatā esošo “Garezeru”, kas jau vairāk nekā 50 gadu pulcē ļoti daudz diasporas bērnu un jauniešu dažādās vecuma grupās, iepazīstināja ilggadējas skolotājas Ina Šulce un Ināra Strautniece. Līdzās tradicionālajām GVV vidusskolas mācībām un latviskuma izpratnes un audzināšanas nodarbēm dažus pēdējos gadus ar Latvijas valsts atbalstu Garezers ir pirmā vasaras vidusskola, kas absolventiem piedāvā iespēju kārtot valsts valodas prasmes eksāmenu. Šogad to kārtoja jau 41 persona – lielākoties 4.klases beidzēji un daži pieaugušie – saņemot A, B vai C valsts valodas prasmes apliecību.

Par vasaras vidusskolu “Kursa”, kas atrodas ASV Rietumkrastā, pastāstīja Reinis Vējiņš. Tajā skolēni valodas pārbaudījumu šogad kārtoja pirmo reizi. Par šo sasniegumu “Kursa” īpaši jāpaslavē, jo vairākus gadus pirms 2015. gada šī vasaras skola bija pārtraukusi darbību pedagogu trūkuma dēļ. Mācībspēku nepietiekamā kvalifikācija vai neesamība ir vispārzināma diasporas skolu problēma, tāpēc Latvijas valsts atbalstu, sūtot skolotājus uz vasaras vidusskolām, izglītības darbinieki un visa diasporas sabiedrība novērtē īpaši augstu.

Ziemeļu puslodei neparastā laikā – janvārī – notiek arī Annas Ziedares vasaras vidusskola Austrālijā. Ar to iepazīstināja skolotāja Ilze Jēgere. Šai vidusskolai arī ir vairāk nekā 40 gadus gara, tradīciju pilna vēsture, taču skolotāji ar Latvijas atbalstu uz turieni dodas tikai pēdējos gados. Veseli 45 cilvēki arī Austrālijā šogad jau kārtoja valsts valodas prasmes pārbaudījumu!

Par Eiropā notiekošo Eiropas vasas skolu pastāstīja Aira Priedīte no Eiropas Latviešu apvienības. Šī nometne pulcina latviešu jauniešus no vairākām Eiropas valstīm un arī Latvijas. Tajā nav formālas mācību programmas, bet jaunieši patiesi priecājas par kopā pavadīto laiku latviskā vidē un nodarbībās.

Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu pārstāvēja Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa. Šī projekta ietvaros Latvijas Universitāte piedāvā latviešu izcelsmes studentu vecuma jauniešiem apmeklēt universitātes pasniedzēju vadītas valodas un kultūras nodarbības, uzlabojot savas valodas zināšanas un papildinot un pilnveidojot informāciju par latvisko kultūru gan mācību centrā, gan dažādās ekskursijās.

Latviešu valodas prasmes vērtētāju pieredzē dalījās Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva. A. Lazareva pastāstīja, ka kopš 2015. gada ārpus Latvijas ļoti palielinājusies interese par iespēju kārtot valodas prasmes pārbaudījumus. No 2006. gada līdz 2014. gadam to bija kārtojis tikai 161 interesents Maskavā, bet kopš 2015.gada to jau kārtojuši 339 interesenti Īrijā, Krievijā (Sibīrijā), ASV un Austrālijā. A. Lazareva minēja, ka, pētot pārbaužu rezultātus, novērojama nepieciešamība pēc piemērotāku mācību programmu veidošanas katrai kārtotāju grupai.

Semināra noslēgumā notika īsa diskusija par vasaras vidusskolu un nometņu veidošanas praksi. Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis, analizējot diasporas izglītības esošo situāciju, minēja, ka bērni Eiropā pagaidām vēl ir izbraucēji pirmajā paaudzē, tāpēc viņu latviešu valodas zināšanas ir labā līmenī. Tādēļ arī Eiropas vasaras skolā vasaras skolas dalībnieki netiek sadalīti pa valodas prasmes līmeņiem efektīvākam mācību procesam (kā tas notiek, piemēram, Garezera Vasaras vidusskolā), bet dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja apgūt sociālās zinības, pašiem vērtējot valstī un sabiedrībā notiekošos procesus. Tika arī uzsvērts, ka latviskās izglītības centieni ārpus valsts joprojām sasniedz tikai mazu daļu ārvalstīs dzīvojošo latviešu.

Diskusijā tika minēts, ka līdzšinējais Latvijas valsts atbalsts izglītības centieniem diasporā ir bijis ļoti nepieciešams un tiek atzinīgi novērtēts. Izskanēja arī vēlme, lai šādi semināri, kas sagatavotu Latvijas skolotājus tam, kas viņus sagaida, dodoties uz vasaras vidusskolām ārpus valsts, notiktu regulāri, lai pieredzējušākie kolēģi dalītos savā pieredzē, kā strādāt ar jauniešiem, kam latviešu valoda bieži vien nav pirmā valoda, tomēr tā viņiem noteikti nav arī svešvaloda. Pēdējā laikā bieži tiek minēts un arī semināra laikā izskanēja termins “mantotā valoda”. Šī emocionālā fona dēļ valodas apguvei, iespējams, jāizmanto nedaudz atšķirīgas metodes. Kaut pastāv bažas, cik plašu valsts atbalstu būs iespējams nodrošināt nākamajā gadā, jo joprojām nav iespējams pieņemt valsts budžetu, tomēr klātesošo gan valsts iestāžu, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka labi sāktā prakse jāturpina, lai vasaras vidusskolas un izglītojošās nometnes diasporā varētu turpināt darboties, īstenojot savu mērķi – veidot un saglabāt jauniešos latviskumu un zināšanas par Latvijas valsti, tās kultūras vērtībām un īpaši, valodu tādā līmenī, lai viņiem būtu iespēja pilnībā iekļauties Latvijas vidē nepieciešamības gadījumā, piemēram, izlemjot braukt uz Latviju studēt vai strādāt.

Krišs Kairis ir otrā kursa žurnālistikas students Rīgas Stradiņa universitātē.