Skolā ‘Saulīte’ jaunais mācību gads ir sācies

Nīderlandes latviešu skola “Saulīte” septembrī atkal pulcēja bērnus, kuri vēlas satikties ar jauniem draugiem un mācīties latviešu valodu un kultūru, ziņo skolas vadītāja Kristīne Timma.

Pirmsskolas grupa šogad sāka mācīties alfabētu un jau iepazinās ar tā pirmajiem burtiņiem, mēģinot tos izlikt no zariņiem un skaļi izrunāt. Ar burta “Ā” izrunu gandrīz nevienam nebija nekādu problēmu. Sākumskolas grupa kopīgi izlasīja vienu no “Bērnu žūrijas” piedāvātajiem dzejoļu krājumiem Māras Cielēnas Trakulīte sandalīte. Tā kā skolas bērniem arī šogad ir iespēja piedalīties Valsts Kultūrkapitāla fonda organizētā “Bērnu žūrijas” konkursā, katrs tā eksperts uz mājam aizgāja ar savu izvēlēto grāmatu lasīšanai un vērtēšanai. Čaklākie lasītāji un viņu atbalstītāji pēc pirmās izvērtētās grāmatas saņems nozīmītes ar “Bērnu žūrijas” simboliku.

Šovasar divas no skolas “Saulīte” skolotājām apmeklēja Latviešu valodas apguves valsts aģentūras organizētos pedagogu tālākizglītības kursus “Latviešu valodas skolotāju profesionālās kompetences pilnveide”. Tie notika Latvijā A.Pumpura Lielvārdes muzeja telpās. Kursos pavadītais laiks bija piesātināts ar jaunām idejām un deva lielu iedvesmu darboties tālāk. Skola izsaka pateicību šo kursu vadītājiem un organizētājiem, īpašs paldies Dainai Laganovskai.

Skola arī turpmāk tiksies katra mēneša trešajā svētdienā no plkst. 12:00-15:00: 18. oktobrī,  15. novembrī,  20. decembrī,  17. janvārī, 21. februārī,  21. martā, 18. aprīlī, 16. maijā un 20. jūnijā. Ja būs kādas izmaiņas skolas nodarbību laikos, par to tiks ziņots atsevišķi.

Pieteikšanās skolai pa e-pastu, kristine.timma@gmail.com.

Saulīte

Nīderlandes latviešu skola “Saulīte” septembrī atsāka mācību gadu.

German students produce film about Latvians in Münster

History students at the Hittorf-Wilhelm-Gymnasium Münster in Germany have produced a short documentary film about the history of the once-thriving Latvian exile community in their city. Titled Ghetto ohne Zaun (The Ghetto With No Fence), the film includes interviews with members of the community, as well as historical images, according to a press release from the Regional Association of Westphalia-Lippe (Landschaftsverband Westfalen-Lippe), which supported the documentary.

The film, available on DVD in German with Latvian subtitles, tells the story of the Latvians who moved to Münster after World War II. The community is best remembered as the site of the Latvian high school, Minsteres latviešu ģimnāzija, where exile youth from around the world studied language, culture and other subjects. The school closed in 1998, but the facilities remain and are known as Latviešu Centrs Minsterē.

The documentary, according to the press release, notes how the exiles in Münster remained isolated for many years, resulting in prejudices and fears between the Latvians and local Germans. Over time, “the exiles began to cross the imaginary fences” and became integrated into Münster society.

The film saw its premiere Sept. 30 in Münster.

The Latvian community in Germany supported making of the film, Nīls Ebdens wrote Oct. 3 on the online mailing list of the ELJA50 organization. Among those interviewed by the history students, according to Ebdens, were Aija Ebdene, Ieviņa Picka, Andris Kadeģis, Pēteris Purmalis and Juris Trauciņš.

For more on the DVD, in German, visit www.lwl.org.

Ghetto ohne Zaun

High school history students in Germany have produced Ghetto ohne Zaun, a documentary about Latvians in Münster. (Image courtesy of Landschaftsverband Westfalen-Lippe)

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Katalogs ar atskatu uz grafiķes Zirnītes darbu

Laika rezervuārs

Grafiķe Nele Zirnīte šogad atzīmēja savu 50 gadu jubileju ar izstādi “Laika rezervuārs” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Šajā sakarā izdota arī grāmata ar tādu pašu nosaukumu, kas iecerēts kā izstādes katalogs, taču tā dizains un iekārtojums pāraug kataloga robežas. Izdevums ir iespiests trīs valodās—latviešu, lietuviešu un angļu, jo jubilāres izstāde tālāk ceļo uz Lietuvu.

Māksliniece ir lietuviete, grafiku sākusi studēt Viļņas Mākslas institūtā, bet ģimenes apstākļu dēļ—viņa apprecas ar grafiķi Andri Zirnīti – beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1984). Kopš tā laika viņa dzīvo un strādā Latvijā, kļūdama par ļoti respektējamu grafiķi. Viņa strādājusi par pedagogu vairākās augstskolās, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre un sabiedriskās organizācijas “Grafikas kamera” valdes locekle un oforta darbnīcas vadītāja.

Zirnīte ir plaši pazīstama pasaulē, rīkodama gan personālizstādes (arī dažādās ASV pilsētās, Ksantivā (Xativa), Spānijā), gan piedalīdamās dažādos konkursos, saņemdama respektējamas godalgas (Tallinā, Gločesterā, ASV; 2005.gadā – Grand Prix Mazo formu biennālē GRAFIX Breslavā, Čehijā; 2007. gadā—1.prēmija IX Starptautiskajā grafikas biennālē “Josep de Ribera” Ksantivā (Xativa), Spānijā).

Zirnītes grafikas lapas izceļas ar ļoti skrupulozu detalizāciju, tehnisko iespēju izmantojuma perfekciju, tēmu neordināro risinājumu. Centrā cilvēks un daba, cilvēks un kosmoss. Izmantotie tēli bieži nes sevī daudznozīmīgu simboliku un tulkojumu, viņas darbi ir daudzslāņaini, filozofiskajā domā dziļi, ar biezu jo biezu kultūrslāni. Darbos nekas nav pateikts viennozīmīgi, katrs skatītājs tajos ieraudzīs kaut ko sev tuvu.

Tā kā māksliniece pati novelk savus darbus, viņa cenšas panākt to tehnisko pilnīgumu. Zirnīte strādā gan melnbaltajā, gan krāsainajā grafikā, bieži jaucot grafikas tehnikas—visbiežāk akvatintu ar ofortu.

Grāmata mākslas maģistre Eva Rotčenkova iepazīstina lasītājus ar Zirnītes daiļradi, atzīmēdama: “Darbu smalkais, filigrānais un niansētais raksturs atklāj jutīgu personību un demonstrē spēcīgu, arī starptautiski novērtētu māksliniecisko profesionālismu”.

Raksta autore iedziļinās gan mākslinieces tēlu pasaulē, sniegdama rūpīgi analizētu tulkojumu, gan jubilāres darbu tehniskā izpildījuma niansēs. Tas palīdz labāk un pilnīgāk izprast Neles Zirnītes opusu saturu un filozofisko domu.

No sava viedokļa par savu tautieti raksta arī divas kolēģes no Lietuvas – mākslas eksperte Vaidilute Brazauskaite un filozofe Jūrate Baranova.

Izdevuma lielāko daļu aizņem 128 grafikas reprodukcijas un Zirnītes fotouzņēmumi. Pielikumā mākslinieces dzīves dati, personālizstāžu un godalgu saraksts.

Details

Nele Zirnīte. Laika rezervuārs

Eva Rotčenkova et al.

Rīga:  Epicentrs,  2009

Māris Brancis ir mākslas vēsturnieks un autors, vairākus gadus bija Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs.