2010. gads prasīs daudz spēka un darba

Labvakar, Latvija! Stāvot uz gadu mijas sliekšņa, allaž atskatāmies pagātnē un domājam par nākotni.

Kāds bija aizejošais gads? Izaicinošs. Daudz spēka paņemošs. Meklējumu pilns. Ticību prasošs. Tas bija grūtu un nepopulāru lēmumu laiks. Tas bija arī kļūdu un to labošanas laiks. Šis gads skaidri parādīja daudzu norišu patieso būtību.

Tomēr dzirdējām arī Ķenča cienīgas lūgsnas, lai valdībai būtu tāds prāts, ka vienam tiek dots vairāk nekā citiem. Mēs mācījāmies par galveno izvirzīt nevis pušelnieka pļaviņu, zirņu kalna tīrumiņu un ataudziņu, bet gan visas sabiedrības prioritātes. 

Vērojot ekonomikas piezemēšanos, daudzi no mums jutās kā iesprostoti lidmašīnā, kurā paniski tiek raustīta pilota stūre, apkalpe ir apjukusi un strīdas. Pasažieriem nācās paļauties uz sevi un vienam uz otru.

To visu mēs esam izturējuši. Esam mācījušies uzņemties atbildību par sevi un savu nākotni. Esam kļuvuši apdomīgāki, izpalīdzīgāki un darbīgāki.

Kāds būs 2010. gads? Kādus notikumus, izaicinājumus un uzdevumus tas nesīs? Nākamgad Latvija atzīmēs savas neatkarības atjaunošanas divdesmito gadadienu. Ir izaugusi atgūtās Latvijas valsts pirmā jaunā paaudze. Paaudze, kurai jau piedzimstot devām ideālus, kas mūs iedvesmoja atjaunot savu valsti. Valsti, kuras labā strādāt. Valsti, ko celt godā un mīlēt!

Ir cilvēki, kas šodien saka, ka mīl Latviju, bet nemīl savu valsti. Valsts jēdziens un tā saturs ir pārāk nopietns, lai ar to koķetētu un jokotu. Tā var runāt tikai cilvēki, kas neizprot, kas ir valsts. Valsts ir mūsu brīvība, kas izcīnīta. Tā ir tauta un zeme, kurai mēs esam piederīgi; zeme, kurā runājam latviešu valodā.

Valsts esam mēs paši un mēs katrs veidojam šo Latvijas valsti – savā darbavietā ar samaksātajiem nodokļiem, ar savu sabiedrisko un politisko darbību un atbildību. Neviens cits nemaksās par mūsu bērnu skolu, par mūsu vecāku aprūpi kā vien mēs paši.

Sen aiz muguras ir padomju laiki, kad tika garantēts darbs un algas. Mēs nedrīkstam gaidīt un paļauties uz to, ka valsts sakārtosies pati no sevis – bez mūsu katra līdzdalības.

2010. gadā tauta vēlēs 10.Saeimu. Es aicinu piedalīties vēlēšanās un gudri, nevis spēlējoties vai protestējot, izmantot savu balsi. Pērn Vecgada uzrunā aicināju jaunus cilvēkus nākt politikā. Aicinu vēlreiz – nāciet politikā! Veiksmīgu un gudru politiku veido cilvēki, kas ir aktīvi, diskusijas rosinoši. Cilvēki, kas ir prasīgi pret sevi un tiem, kam deleģē varu.

Šodien daudz runā, ka ir vajadzīgs vadonis. Ka viens vadonis varēšot atrisināt visas mūsu problēmas. Vadonis došot ticību, vadonis rādīšot ceļu. Vēlme pēc vadoņa ir vēlēšanās meklēt patvērumu pagātnē, gūt aizbildniecību. Tā ir nevēlēšanās uzņemties atbildību par sevi un savu valsti. Valsts ir tik stipra, cik stipri ir tās pilsoņi. Paļaušanās uz vadoni agri vai vēlu sagandē valsti.

Garlībs Merķelis darbā „Latvieši” runā par dažādiem cilvēkiem – viens iet pa ceļu, bet – nevis tur, kur pats vēlas – bet kurp dodas vairākums. Turpretī cits nogriežas no lielceļa, dodas pats sevis izvēlētajā virzienā, noguris apstājas, novērtē, ko ar savām pūlēm paveicis, un tad stingrā gaitā turpina tuvoties savam mērķim.

Šiem, sava ceļa gājējiem, nav vajadzīgi vadoņi. Šie cilvēki apzinās savu iekšējo brīvību. Viņi ir brīvi savā izvēlē, savās domās, savā darbībā.
Patiesa brīvība pieprasa atbildību. Vispirms pret sevi. Tā ir mūsu kopējās brīvības cena.

Mums šodien ir vajadzīgi atbildīgi valstsvīri, nevis vadoņi. Valstsvīri, kas atrod pareizo ceļu, rodot iedvesmu brīvu cilvēku pārliecībā, mērķa apziņā, iekšējā spēkā un brīvībā. Vadonismam atstāsim vietu uz teātra skatuves nevis dzīvē!

Latvijas tauta!

Nākamais gads būs valsts tiesiskā brieduma pārbaudes laiks. Būs jāizvirza un jāapstiprina amatā ģenerālprokurors, jāpilnveido tiesnešu iecelšanas kārtība, kuras trūkumi izgaismojās aizejošajā gadā. Tikai spēcīga un neatkarīga tiesu vara ir patiesi tiesiskas valsts pamats.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanas parādīja vairākas nepilnības gan priekšvēlēšanu aģitācijas, gan politisko partiju finansēšanas kārtībā. Daži trūkumi ir novērsti, taču viss vēl nav padarīts. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, mums joprojām nav skaidrības par iepriekšējo vēlēšanu kampaņu pārkāpumiem.

Tas, kā tiks atrisināti šie jautājumi, cik efektīva būs vēlēšanu procesa norises kontrole, cik šie procesi būs caurskatāmi un atbilstoši tiesību normām, – tas noteiks, kādā valstī turpmāk dzīvosim.

Šodien mūsu aktuālākā problēma ir bezdarbs. Tā mazināšana ir gan valdības, gan sabiedrības uzdevums. Valdībai ir jārada priekšnoteikumi ekonomikas stimulēšanai, taču arī mums pašiem jābūt aktīviem un uzņēmīgiem.

Es savu pilnvaru robežās turpināšu palīdzēt mūsu uzņēmējiem apgūt jaunus tirgus. Aicināšu uzņēmējus piedalīties ārvalstu vizītēs un starptautiskos biznesa forumos. Es turpināšu veicināt uzņēmēju un sociālo partneru dialogu ar valdību.

Politiskā stabilitāte, tiesiskuma nodrošināšana un nodarbinātība ir manas nākamā gada prioritātes. 

Mīļie draugi!

2010. gads prasīs daudz spēka un darba. Esmu pārliecināts, ka esam tam gatavi. Mūsu sasniegumi, mūsu darba augļi būs tie, kas vairos mūsos cerību un pašapziņu. Mums ir pa spēkam izaicinājumi. Jo esam izglītota, gudra un sīksta tauta.

Nākamais gads būs arī skaistu notikumu gads. Jutīsim līdzi saviem olimpiešiem, kopā sadziedāsimies skolēnu dziesmu un deju svētkos.

Jaunajā gada būsim vienoti un atbalstīsim viens otru! Kopā meklēsim spēku mūsu tautas kultūrā. Tās saknes ir tik dziļas un spēcīgas, ka spēj radīt ne vien spilgtus mākslas darbus, bet arī piepildīt mūsu katra dzīvi ar skaistām izjūtām, radošām idejām un pārliecību par savām spējām!

Jaunajā gadā novēlu jums visiem sasniegt visus savus mērķus!
Novēlu daudz mīlestības katrā ģimenē. Katrā sirdī!

Laimīgu Jums Jauno gadu!

Compilation of Minneapolis music includes Lini

Browsing the racks at a local record shop, I initially glanced past the display of Southside Soul, Vol. II. But something made me take a second look. At the top of the listing of songs to be heard on the compilation of Minnesota-made music was a familiar name: Lini.

Indeed, the Latvian-American foursome Lini kicks off the 17 tracks on the compact disc subtitled “The Sound of South Minneapolis.” The south side of Minneapolis is where the folk group got its start in 1994 as a spin-off from the long-running Teiksma ensemble. Members of Lini include sisters Zinta and Gunta Pone, their cousin Amanda Jātniece, and Ingrīda Erdmane.

The compilation was released in mid-2009 by the monthly community newspaper Southside Pride. The first track is Lini’s performance of “Kas tie tādi?” and the album ends with the group’s instrumental “Valsis.” For a review of the compilation, see Twin Cities Daily Planet.

To hear more of Lini, look up its debut CD, the self-titled Lini (1996), which includes both tracks heard on the Southside Soul disc.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Activist, businessman Brunis Rubess dies at 83

Brunis Rubess, a Latvian-Canadian businessman and community activist who became an advisor to the Bank of Latvia, died Dec. 23 in Rīga. He was 83. 

Rubess was born Dec. 21, 1926, in Rīga, according to the online encyclopedia Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšna. His parents were Nikolajs and Milda Rubess.

He attended elementary school (Rīgas pilsētas Kr. Barona 2. pamatskola) and high school (Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija) before World War II broke out. While serving in the Januma Regiment of the Latvian Legion, Rubess was captured by the British and ended up in the prisoner-of-war camp in Zedelgheim, Belgium. In the camp Rubess was the editor of the newspaper Laika Griežos and the humor magazine Atskabarga. He completed his secondary education in Latvian high schools in German refugee camps in Oldenburg, Augustdorf and Muenster. From 1948-1953 Rubess was active in the refugee camp in Augustdorf, lending a hand with education, editorial work, in the scouting movement, and as a member of the Latvian National Council (Latviešu Nacionālā padome).

After immigrating to Canada in 1953, Rubess worked in the insurance industry before he started his business career at Mercedes-Benz of Canada. From 1962-1964, he worked at Volkswagen Canada in sales and marketing. Rubess then took a position with the Boston-based management consulting firm Harbridge House, which took him to the United States, Germany and back to Canada.

In 1972, Rubess returned to Volkswagen Canada as president. From 1988-1991, Rubess was senior director for Volkswagen in Munich, Germany.

After Latvia regained independence, Rubess from 1992-1998 served as a member of the Board of Governors for the Bank of Latvia, the country’s central bank. From 1999 on, he continued as a consultant to the bank.

Rubess married Biruta Broks in 1953 and the couple had three children, Baiba, Baņuta and Balvis. Biruta died in 2002. In recent years, Rubess’ partner has been Aija Ebdene.

Rubess was an active member of the Latvian community in Toronto. In 1959 he helped organize the first Youth Festival, followed by the 2×2 Latvian cultural immersion seminars, which were initiated by a group of active Toronto Latvians under Rubess’ leadership. Rubess also was involved with the Latvian Foundation and with the Latvian Canadian Cultural Centre in Toronto.

Rubess’ autobiography, Brīnumainā kārtā…, co-authored with writer Nora Ikstena, was published in 1999.

Rubess was also a philanthropist. Through the Vitols Foundation, he has supported Latvian students with the Biruta Rubess scholarship.

Rubess received the Order of Three Stars (Triju zvaigžņu ordenis), Latvia’s highest civilian honor, in 1997.

The funeral is scheduled at noon Jan. 16 in Rīgas Meža kapi, Aizsaules ielā 2, Rīga. In place of flowers or wreaths, memorials may be directed to the “Brunis Rubess piemiņas stipendija” administered by the Vītols Fund in Latvia.

(Updated Jan. 2, 2010, with funeral and memorial information.)

Brīnumainā kārtā

Brunis Rubess’ autobiography Brīnumainā kārtā… was published in Latvia in 1999.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.