Ambitious choir project celebrates the sun

World Sun Songs

Besides leading the prestigious professional choir Latvija, the visionary Māris Sirmais also directs Kamēr…, generally considered to be the best amateur youth choir in Latvia. The choir’s accomplishments are stunning and include victories in several international competitions.

Founded in 1990, Kamēr… has worked directly with many distinguished composers and has released several compact discs.

A few years ago Kamēr… embarked on one of the most ambitious efforts in Latvian choir music history: the World Sun Songs project. The project was inspired by former President Vaira Vīķe-Freiberga, herself a researcher of Latvian folk songs and traditions, who mentioned to conductor Sirmais the great number of folk songs that reference the sun. That led to the idea of performing and recording a series of choir works about the sun by composers from around the world.

Seventeen composers from 16 different countries (from the United States to Uzbekistan, from South Africa to Japan) responded to the invitation, and the results were performed and released in 2008 on the two-disc World Sun Songs

To assemble, learn and perform 17 brand new works is a feat that few other choirs would be able to accomplish. To be sure, this collection is not for the faint of heart. This is modern choir music, which can often be a challenge to sing, not to mention listen to. But for those who endeavor to make the 95-minute journey, the reward is substantial, as you have a collection of choir music by some of the best international composers.

Latvia is the only country represented by two different works, which book-end the collection. “Grezna saule debesīs” by Raimonds Pauls (A Resplendent Sun in the Sky, text by Inese Zandere) begins the set, while the 10-minute opus “Piedzimšana” (Birth) by Pēteris Vasks (text also by Zandere) closes it out.

Pauls’ lyricism and excellent sense of melody shine through the brief (less than two minutes) “Grezna saule debesīs.” Not too surprisingly, given his background as a composer of popular music, the song is the most accessible on this collection.

That an amateur choir was able to commission a work by Vasks is notable, considering the fact that the composer is not very prolific.  True to Vasks’ style, “Piedzimšana” is ominous yet beautiful, with thundering drums performed by Rihards Zaļupe.

Uzbekistan’s Polina Medyulyanova provides the wordless vocal work “Ofiyat,” based upon “Yor-yor,” an Uzbek wedding song. The word ofiyat has multiple meanings, including “cleansing from sin,” “welfare” and “luck.” The work begins with pulsating melodies, featuring the women’s voices, that gradually expand to a crescendo with the men’s voices, then alternating lyrical melodies between the men’s and women’s voices.

Perhaps one of the most difficult works on the album is “Comme un arbuste” (Like a Tree) by Norwegian composer Bjorn Andor Drage, which begins with barely perceptible melodies and rhythms, which transform into a sombre middle, then an anxious and tense finale.

One of my favorites on this collection is “Imet loomas päikesele” (Creating a Miracle for the Sun) by Estonian composer Urmas Sisask. Influenced by astronomy, Sisask’s work combines both modern sounds with traditional Estonian melodies, to weave together a particularly beautiful musical tapestry.

Among other composers showcased on World Sun Songs are Giya Kancheli, John Taverner and John Luther Adams.

The packaging of the CDs contains copious liner notes, in English and in Latvian, both on the project itself as well as write-ups on each composer and the works they composed.

World Sun Songs is an extremely impressive collection not just of songs, but of performances by the amateur choir. Lyrical, melodic and captivating, these songs celebrating the sun from many different international perspectives are a worthy addition to the long list of the choir’s accomplishments.

Details

World Sun Songs

Kamēr…

Kamēr…,  2008

Track listing:

Raimonds Pauls, Grezna saule debesīs

Sven-David Sandström, Ah! Sun-flower!

Polina Medyulyanova, Ofiyat

Bjørn Andor Drage, Comme un arbuste

Stephen Leek, Knowee

Thierry Pécou, Les effets du jour

Hendrik Hofmeyr, Desert Sun

John Tavener, The Eternal Sun

Urmas Sisask, Imet loomas päikesele

Leonid Desyatnikov, Утреннее размышление о божием величии

John Luther Adams, Sky With Four Suns

Vytautas Miskinis, Neiseik, Saulala

Ko Matsushita, Jubilate Deo

Dobrinka Tabakova, От Слънце Родена

Alberto Grau, Salve al celeste sol sonoro

Giya Kancheli, Lulling the Sun

Pēteris Vasks, Piedzimšana

On the Web

Kamēr…

Official Web site for the youth choir Kamēr…, led by Māris Sirmais. EN LV

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Sorority seeks contributions to complete artist Cenne’s album

The Daugaviete A!L! sorority is seeking contributions to complete an album of the life’s work of Latvian-Canadian artist Gundega Cenne.

Cenne, a lifelong sorority member, died Dec. 16 in Ottawa’s Queensway Carleton Hospital at the age of 76.

Cenne was an accomplished painter, highly regarded in the Latvian community in North America, according to sorority member Ināra Suuberg. Working at times in oil and at times in acrylic media, she frequently experimented with materials.

Her art reflects a very sensitive woman’s world, largely occupied with children, youth and nature. One senses in her paintings a sorrow for the loss of her homeland and a longing for it. Indra Gubiņa, a Latvian-Canadian writer and art critic who has followed and written reviews of Cenne’s art exhibits from 1966 on, noted that her style and subjects have earned her work a distinct place in the Latvian art world. Furthermore, Cenne has been highly acclaimed on the art scene in Canada, mostly in Ottawa.

Cenne graduated from Concordia University in Montréal, earning the Board of Governors’ Gold Medal for “Creative Expression in Fine Arts.” She worked as a drawing teacher and art lecturer, having received a bachelor of education degree from McGill University, Montréal. Cenne participated in many juried group shows and in 30 solo exhibitions.

Cenne received numerous prizes at home in Canada and abroad. She was honored for her life’s work in 2001 with the Gen. Goppers Award and in 2007 with an award from the Culture Fund of the World Federation of Free Latvians (Pasaules brīvo latviešu apvienība).

Her work is included in the Tom Thomson Memorial Gallery and Museum of Fine Art in Owen Sound, Ontario; the Canadian Consulates in New York and Chicago; the Niagara Art Museum; the Shute Institute in London, Ontario; the Bank of Montréal in Quebec; the Latvian Embassy in Ottawa; Tompson Enterprises, Owen Sound; and in the Traveling Exhibition of Latvian Diaspora Art, Global Society for Latvian Art, as well as in many Latvian homes.

Cenne dedicated the last year of her life to fulfilling a dream of publishing an album of her own work, according to Suuberg. Her paintings were being located and professionally photographed in the United States and Canada. The artist was choosing which of the photographs to include in the project. Noted art historian Māris Brancis came from Latvia in May to meet with her to continue his research on her life and art work in preparing the written material for the publication. However, Cenne did not survive to see the project completed.

The Daugaviete sorority took responsibility for the project’s finances in the United States. With permission from Cenne’s surviving family, Daugaviete is continuing the task so that Gundega Cenne/albums may be completed.

Contributions by check should be made payable to “Korporācija Daugaviete” with a notation that the donation is made in Cenne’s memory, and sent to Sarmīte Straupnieks, 16714 Cobblestone Dr., #202, Lynnwood, WA 98037-6980. The contribution will be dedicated to the project, and the artist’s family will be advised of the gift.

2010. gads prasīs daudz spēka un darba

Labvakar, Latvija! Stāvot uz gadu mijas sliekšņa, allaž atskatāmies pagātnē un domājam par nākotni.

Kāds bija aizejošais gads? Izaicinošs. Daudz spēka paņemošs. Meklējumu pilns. Ticību prasošs. Tas bija grūtu un nepopulāru lēmumu laiks. Tas bija arī kļūdu un to labošanas laiks. Šis gads skaidri parādīja daudzu norišu patieso būtību.

Tomēr dzirdējām arī Ķenča cienīgas lūgsnas, lai valdībai būtu tāds prāts, ka vienam tiek dots vairāk nekā citiem. Mēs mācījāmies par galveno izvirzīt nevis pušelnieka pļaviņu, zirņu kalna tīrumiņu un ataudziņu, bet gan visas sabiedrības prioritātes. 

Vērojot ekonomikas piezemēšanos, daudzi no mums jutās kā iesprostoti lidmašīnā, kurā paniski tiek raustīta pilota stūre, apkalpe ir apjukusi un strīdas. Pasažieriem nācās paļauties uz sevi un vienam uz otru.

To visu mēs esam izturējuši. Esam mācījušies uzņemties atbildību par sevi un savu nākotni. Esam kļuvuši apdomīgāki, izpalīdzīgāki un darbīgāki.

Kāds būs 2010. gads? Kādus notikumus, izaicinājumus un uzdevumus tas nesīs? Nākamgad Latvija atzīmēs savas neatkarības atjaunošanas divdesmito gadadienu. Ir izaugusi atgūtās Latvijas valsts pirmā jaunā paaudze. Paaudze, kurai jau piedzimstot devām ideālus, kas mūs iedvesmoja atjaunot savu valsti. Valsti, kuras labā strādāt. Valsti, ko celt godā un mīlēt!

Ir cilvēki, kas šodien saka, ka mīl Latviju, bet nemīl savu valsti. Valsts jēdziens un tā saturs ir pārāk nopietns, lai ar to koķetētu un jokotu. Tā var runāt tikai cilvēki, kas neizprot, kas ir valsts. Valsts ir mūsu brīvība, kas izcīnīta. Tā ir tauta un zeme, kurai mēs esam piederīgi; zeme, kurā runājam latviešu valodā.

Valsts esam mēs paši un mēs katrs veidojam šo Latvijas valsti – savā darbavietā ar samaksātajiem nodokļiem, ar savu sabiedrisko un politisko darbību un atbildību. Neviens cits nemaksās par mūsu bērnu skolu, par mūsu vecāku aprūpi kā vien mēs paši.

Sen aiz muguras ir padomju laiki, kad tika garantēts darbs un algas. Mēs nedrīkstam gaidīt un paļauties uz to, ka valsts sakārtosies pati no sevis – bez mūsu katra līdzdalības.

2010. gadā tauta vēlēs 10.Saeimu. Es aicinu piedalīties vēlēšanās un gudri, nevis spēlējoties vai protestējot, izmantot savu balsi. Pērn Vecgada uzrunā aicināju jaunus cilvēkus nākt politikā. Aicinu vēlreiz – nāciet politikā! Veiksmīgu un gudru politiku veido cilvēki, kas ir aktīvi, diskusijas rosinoši. Cilvēki, kas ir prasīgi pret sevi un tiem, kam deleģē varu.

Šodien daudz runā, ka ir vajadzīgs vadonis. Ka viens vadonis varēšot atrisināt visas mūsu problēmas. Vadonis došot ticību, vadonis rādīšot ceļu. Vēlme pēc vadoņa ir vēlēšanās meklēt patvērumu pagātnē, gūt aizbildniecību. Tā ir nevēlēšanās uzņemties atbildību par sevi un savu valsti. Valsts ir tik stipra, cik stipri ir tās pilsoņi. Paļaušanās uz vadoni agri vai vēlu sagandē valsti.

Garlībs Merķelis darbā „Latvieši” runā par dažādiem cilvēkiem – viens iet pa ceļu, bet – nevis tur, kur pats vēlas – bet kurp dodas vairākums. Turpretī cits nogriežas no lielceļa, dodas pats sevis izvēlētajā virzienā, noguris apstājas, novērtē, ko ar savām pūlēm paveicis, un tad stingrā gaitā turpina tuvoties savam mērķim.

Šiem, sava ceļa gājējiem, nav vajadzīgi vadoņi. Šie cilvēki apzinās savu iekšējo brīvību. Viņi ir brīvi savā izvēlē, savās domās, savā darbībā.
Patiesa brīvība pieprasa atbildību. Vispirms pret sevi. Tā ir mūsu kopējās brīvības cena.

Mums šodien ir vajadzīgi atbildīgi valstsvīri, nevis vadoņi. Valstsvīri, kas atrod pareizo ceļu, rodot iedvesmu brīvu cilvēku pārliecībā, mērķa apziņā, iekšējā spēkā un brīvībā. Vadonismam atstāsim vietu uz teātra skatuves nevis dzīvē!

Latvijas tauta!

Nākamais gads būs valsts tiesiskā brieduma pārbaudes laiks. Būs jāizvirza un jāapstiprina amatā ģenerālprokurors, jāpilnveido tiesnešu iecelšanas kārtība, kuras trūkumi izgaismojās aizejošajā gadā. Tikai spēcīga un neatkarīga tiesu vara ir patiesi tiesiskas valsts pamats.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanas parādīja vairākas nepilnības gan priekšvēlēšanu aģitācijas, gan politisko partiju finansēšanas kārtībā. Daži trūkumi ir novērsti, taču viss vēl nav padarīts. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, mums joprojām nav skaidrības par iepriekšējo vēlēšanu kampaņu pārkāpumiem.

Tas, kā tiks atrisināti šie jautājumi, cik efektīva būs vēlēšanu procesa norises kontrole, cik šie procesi būs caurskatāmi un atbilstoši tiesību normām, – tas noteiks, kādā valstī turpmāk dzīvosim.

Šodien mūsu aktuālākā problēma ir bezdarbs. Tā mazināšana ir gan valdības, gan sabiedrības uzdevums. Valdībai ir jārada priekšnoteikumi ekonomikas stimulēšanai, taču arī mums pašiem jābūt aktīviem un uzņēmīgiem.

Es savu pilnvaru robežās turpināšu palīdzēt mūsu uzņēmējiem apgūt jaunus tirgus. Aicināšu uzņēmējus piedalīties ārvalstu vizītēs un starptautiskos biznesa forumos. Es turpināšu veicināt uzņēmēju un sociālo partneru dialogu ar valdību.

Politiskā stabilitāte, tiesiskuma nodrošināšana un nodarbinātība ir manas nākamā gada prioritātes. 

Mīļie draugi!

2010. gads prasīs daudz spēka un darba. Esmu pārliecināts, ka esam tam gatavi. Mūsu sasniegumi, mūsu darba augļi būs tie, kas vairos mūsos cerību un pašapziņu. Mums ir pa spēkam izaicinājumi. Jo esam izglītota, gudra un sīksta tauta.

Nākamais gads būs arī skaistu notikumu gads. Jutīsim līdzi saviem olimpiešiem, kopā sadziedāsimies skolēnu dziesmu un deju svētkos.

Jaunajā gada būsim vienoti un atbalstīsim viens otru! Kopā meklēsim spēku mūsu tautas kultūrā. Tās saknes ir tik dziļas un spēcīgas, ka spēj radīt ne vien spilgtus mākslas darbus, bet arī piepildīt mūsu katra dzīvi ar skaistām izjūtām, radošām idejām un pārliecību par savām spējām!

Jaunajā gadā novēlu jums visiem sasniegt visus savus mērķus!
Novēlu daudz mīlestības katrā ģimenē. Katrā sirdī!

Laimīgu Jums Jauno gadu!