Latvijas firma izgatavo ābeci iPhone, iPad un iPod Touch ierīcēm

Daina Grosa | 

Maziem bērniem tagad ir iespēja apgūt pirmos soļus latviešu valodā lietojot iPhone, iPad vai iPod Touch un elektroniskas ābeces palīdzību.

Bērni mūsdienās ir pieraduši spiest pogas – tas jau sen ir fakts. Bet mobīlās ierīces ar saviem mazajiem ekrāniem sāk arvien vairāk gūt virsroku. Ja viņiem atļautu, bērni visu dienu spiestu pogas spēlītei savā iPod Touch, vai skatītos lejuplādētas filmas iPad vai klausītos savu mīļāko pop dziedātāju savā vai mammas iPhone.

Tagad mazos ziķerus var pielikt pie mācīšanās. Latviešu alfabētu un tā skaņas pirmskolnieki var apgūt pilnīgi nemanot, lietojot jaunu programmu “Ābece”, ko šogad izveidojusi Latvijas firma “E Forma” sadarbībā ar SIA “EUSO”. Firmas direktoram Ardim Marksam šī ideja radusies, skatoties, kā mājās viņa mazais dēliņš veicīgi jau pāris gadu vecumā spaidījis pogas un aizrāvies ar spēlītēm internetā. Daudzas valodas, īpaši angļu valodu, var šādi mācīties spēļu veidā – ļoti interesantā, interaktivā vidē. Tad kāpēc ne latviešu?

Markss ar lielu aizrautību stāsta, cik interesanti, ka tagad firmas Apple jaunā iPad ierīce ir pēc izskata tik loti līdzīgs mazajām tāfelītēm, ko bērni 20. gadsimta sākumā lietoja, mācoties ābeci. Tā nu simts gados aplis ir atgriezies sākuma posmā un bērni mācīsies atkal no līdzīga formata “tāfelēm” – vienīgi tas, kas tajās atrodams šinī gadusimtenī nudien ir savādāks!

Moderno interaktīvo ābeci var lietot ar vairākām maņām. Tur ir skaņa, tauste, redze – vienīgais, kas vēl trūkst ir smarža un garša. Katru burtu, ko ar pirkstu paspiež var redzēt, dzirdēt, kā tas skan un tiek arī nosaukts vārds, kas sākas ar šo burtu. Piespiežot uz attēla, kāda attēla daļa pakustās, piesaistot uzmanību. Klāt vēl nāk katram burtam īpaši pāris vārdu savienojumi un “mēles mežģi”, ko var izmantot vingrinoties īpašo burtu.

Šādā veidā mācoties bērns var diezgan neatkarīgi, savā nodabā spēlējoties, iemacīties latviešu alfabēta burtus un skaņas. Vēlams būtu, ka tiktu arī sperts nākošais solis un ka pirmklasniekiem un vecāku klašu skolniekiem noderīgus latviešu gramatikas elementus varētu apgūt spēļu veidā.

Ābeci var lejupielādēt no Apple iTunes veikala – www.itunes.com. Cena ir EUR 3.99 jeb USD 4.99. Ir arī pieejama bezmaksas demonstrācijas versija, kur var ierobežotā režīmā iepazīties ar to, ko “Ābece” piedāvā.

Ābece

Jaunā programma “Ābece” ar bildēm un skaņām var palīdzēt bērnam iemācīties latviešu alfabētu.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Drawing determines order of candidate lists

Andris Straumanis | 

The 13 political parties and coalitions competing in the Oct. 2 parliamentary election in Latvia now know the number of their candidate list.

The numbers were chosen in an Aug. 6 drawing organized in the Saeima building in Rīga, the Central Election Commission announced. No. 1 is the leftist party Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, while No. 13 is the Christian democratic Kristīgi demokrātiskā savienība.

The numbers will be used by the parties to popularize their candidates. On election day, each voter will get a packet of 13 candidate lists, ordered numerically, from which they will need to choose one.

The candidate list numbers are:

  • No. 1, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā.
  • No. 2, Vienotība.
  • No. 3, Ražots Latvijā.
  • No. 4, Saskaņas Centrs.
  • No. 5, Tautas kontrole.
  • No. 6, Zaļo un Zemnieku savienība.
  • No. 7, Par prezidentālu republiku.
  • No. 8, Par Labu Latviju.
  • No 9, Atbildība.
  • No. 10, Daugava – Latvijai.
  • No. 11, Pēdējā partija.
  • No. 12, Visu Latvijai!
  • No. 13, Kristīgi demokrātiskā savienība.

In all, the parties are fielding 1,239 candidates for the 100-seat Saeima.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Population decline continues in Latvia, while marriages see significant drop

Andris Straumanis | 

Demographic data for the first half of 2010 show a continued decline in Latvia’s population, the Central Statistical Bureau (CSB) in Rīga reports, while marriages dropped significantly compared to the same period last year.

The country’s population as of July 1 stood at 2.238 million, a decrease of 10,500 residents since the beginning of the year. The pace of population decline had slowed in the past several years, according to an Aug. 5 press release, but began increasing again last year. The capital city of Rīga had about 702,700 residents on July 1, a half-percent drop since the beginning of the year.

According to the statistical bureau, the population decline in Latvia is due in part to 5,600 more deaths than births being recorded. However, a total of 4,900 people also emigrated from the country in the first half of the year.

A 20 percent drop in marriages was recorded in the first half of this year compared to the first six months of 2009. The decrease continues a trend that began in 2009, according to the CSB. Since 2002, the number of marriages had been on the upswing. In the first half of this year a total of 2,876 marriages were recorded, compared to 3,592 during the same period last year.

Data for the first half of 2010 also show a decline in births. Two years ago, according to the CSB, Latvia saw the greatest number of births since 1994, but in 2009 the number of newborns began to slip. In the first half of this year a total of 9,630 births were recorded, a 13.4 percent drop from the same period last year.

At least residents of Latvia are not dying off as quickly. The death rate, according to the CSB, has not changed much in the past several years. In the first half of 2010, a total of 15,250 deaths were recorded in the country, compared to 15,394 in the first six months of 2009.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.