Move to digital records among topics discussed at archives conference

A group of Latvian history enthusiasts just spent three days dwelling on the past—and considering how to preserve it for the future.

For me, one of the most exciting aspects of the Conference on Latvian Diaspora Archives and Material Culture (Trimdas latviešu archīvu un materiālās kultūras konference) was learning about digitization of Latvian collections—and the challenges this poses.

The conference took place April 12-14 at the University of Minnesota in Minneapolis. It was organized by the American Latvian Assocation, the university’s Immigration History Research Center, and the Latvians Abroad – Museum and Research Centre (Latvieši pasaulē – muzejs un petniecibas centrs).

The conference brought together archivists, librarians and museum workers, both professionals and volunteers. About 60 participants and speakers attended the conference, coming from around the U.S. as well as from Latvia, Germany and the United Kingdom. They talked a lot about their work, and also received practical advice on how to process and manage collections.

Haven Hawley, director of the IHRC, described how digitization of archival material often is misunderstood. People have two wrong assumptions about digitization, she told the audience on the last day of the conference.

First, people assume that everything in an archive will be digitized and made available online. Second, they assume that after digitization, the original is destroyed. Neither is true, Hawley said. Digitization is a labor-intensive process. It takes time and money to scan archival material. Plus, that material sometimes is restricted, meaning that it cannot be placed online for anyone to see.

Digitization of Latvian archival records and publications, both in the homeland and abroad, is expanding. Several speakers explained the work their institutions and organizations have been doing. As it turns out, there’s plenty to explore.

Aivija Everte of the Latvian National Library noted how the first efforts by the institution to digitize collections date to 1999, but the real work to create a national digital library began in earnest in 2006. About 20 collections are now available in digital format, from periodicals, to images, to audio recordings.

Everte highlighted four collections:

  • The very first collection to be digitized was that of composer Jāzeps Vītols. Unfortunately, because of copyright restrictions the collection is only viewable from within the libary’s internal network.
  • Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940), a collection of posters, postcards, photographs and books that tell the story of the song festivals so important to Latvian national identity. Everte especially noted that the collection includes a completely digitized version of exile author Valentīns Bērzkalns’ monumental history of Latvian song festivals, Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. It’s interesting that his second volume, which examined the history of song festivals in the exile, has not been digitized.
  • Periodika.lv contains digital versions of 40 newspapers and magazines published from 1895 to 1957 in the Latvian, German and Russian languages. Although she did not mention it, another valuable online collection is Mantojums, which contains digitized versions of quite a few newspapers from the late 19th and early 20th centuries.
  • Zudusī Latvija, a collection of digitized drawings, postcards and photographs about forgotten places in Latvia. The collection covers the period from the late 19th century to today. The National Library, Everte said, will expand the project to include the post-World War II exile and is now looking for images that help illuminate such aspects as life in the Displaced Persons camps and cultural activities in the exiles’ adopted countries. Further information about what the library seeks is available from the Zudusī Latvija project coordinator, Ginta Zalcmane (ginta.zalcmane@lnb.lv).

Inese Kalniņa of the Latvian State Archive told the conference about several of its digital collections:

  • Perhaps the most popular is Raduraksti, a collection of church books beginning with the late 18th century. It is a wonderful resource for anyone researching family history.
  • The Latvian State Archive of Audiovisual Documents (Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs) gathers photographs, audio records, film and other materials that document Latvia’s history. Among films that can be viewed on the site is one documenting Russian Czar Nicholas II’s visit to Rīga in 1910.
  • A number of digital exhibits, such as “Aizvestie,” a look at the 1941 deportations from Latvia, and “Latviešu strēlnieku piemineklis laika lokos,” which examines the history of the imposing statue in downtown Rīga honoring the Latvian Riflemen.

Ints Dzelzgalis discussed the work behind ALAIDD.org, the website for the American Latvian Assocation’s Immigration Documentation Database (Amerikas latviešu apvienības Imigrācijas dokumentācijas datubāze. The database is meant to gather evidence about all the different exile organizations in the United States—some 3,000, past and present, according to Dzelzgalvis. Visitors can find information on many of these organizations, as well as digitized documents.

Finally, Maija Hinkle talked about the Rīga-based Latvians Abroad museum project and its website, lapamuzejs.lv, where visitors can examine photographs of a number of objects already collected. Hinkle especially highlighted the new Internet exhibit, “Latviešu pēdas pasaulē,” which features six objects and tells the story behind each one. (Disclaimer: In addition to being a speaker at the conference, I also played a role in the Latvians Abroad exhibit.)

All in all, it was an impressive showing of what already is available online. The enthusiasm of conference participants suggests we will be seeing more in the future.

A final word

This is my last column as editor of Latvians Online. A couple of months ago, I decided to step down from my position to devote more time to other interests, including my academic research. Daina Gross, who has served as associate editor, takes over as editor. I will continue as a special correspondent. The past 12 years have taught me much about the global Latvian community, as well about the Latvian presence on the Internet. I thank all who have supported Latvians Online and who will continue to do so in the future.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Dzimtās valodas apguve diasporas situācijā

image

Latviešu Ziemsvētku svinības Krasnojarskā. Foto: Antons Svenčs

Apzinoties, ka arvien vairāk latvieši izvēlas dzīvot ārpus Latvijas1, rodas nepieciešamība pārdomāt valodas un kultūras saglabāšanas, mācīšanas jautājumu.

Pēdējo gadu laikā pieaugusī cilvēku migrācija sabiedrībā rosina multikulturālu iezīmju izplatību, kas iespaido arī indivīda valodu prasmes un lietojumu, aizvien aktuālākam kļūstot jautājumam par bilingvālu izglītību. Temporālas vai permanentas migrācijas cēloņi ir visdažādākie, cilvēkiem arvien vieglāk ir integrēties starptautiskā darba tirgū.

Dzimtās valodas apguvi un etniskās piederības sajūtas veidošanas procesa produktivitāti diasporas situācijā spēcīgi ietekmē sociolingvistiskie aspekti. To apzināšanās un vērā ņemšana būtiska gan veidojot dzimtās valodas mācību programmu, gan prognozējot latviešu valodas attīstību noteiktā kopienā.

Pusaudzim dzimtās valodas apguve var būt ļoti būtisks jautājums veiksmīgas tālākās izglītības nodrošināšanai, gadījumā, ja atgriežas mītnes zemē, kur jāturpina izglītība dzimtajā valodā.  Kā iemeslu jāmin arī tradicionālās valodas mācīšanās un apguves izpētes savstarpējās atkarības hipotēze: lai kļūtu par lietpratīgu svešvalodas lietotāju, ir nepieciešams labi prast savu dzimto valodu. 2

Austrāliešu sociolingviste A. Skarīno (Angela Scarino) akcentē kultūras izpratnes veidus, kas ir nozīmīgi pedagoģiskajā procesā, norādot kompetences daudzšķautnainību un tās komponentu mainīgumu laikā un telpā. (Kultūras mainīgie lielumi ir dzimums, etniskā piederība, sociālekonomiskais statuss, reliģija, vecums.)  H. Džailss 3par nozīmīgāko valodas vitalitātes faktoru atzīst ekonomisko statusu, tomēr valodas uzturēšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm spēj motivēt arī simboliskais statuss, kas attiecināms uz latviešu valodas diasporas situāciju.

Identitāte ir mainīga, var izdalīt dažādas identitātes piederības formas atkarībā no faktoriem, kas dominē. Identitātes varianti ir savstarpēji saistīti, viena no raksturotāj pazīmēm ir valoda, kas pilda gan raksturotāja gan identitātes reproducēšanas funkciju. Multikulturāla sabiedrība prasa pašdisciplīnu identitātes saglabāšanai. Tiek atzīts, ka iespējamas vairākas kultūras identitātes, nošķirot valsts, starptautisko identitāti. To saglabāšanu diasporā var ietekmēt realizētā bilingvisma izglītības forma.

Identitātes procesi ne tikai balstās uz izteiktajiem apgalvojumiem, bet arī svarīgi, kā to (identitāti) uzņem, apstiprina vai noraida apkārtējā sabiedrība (Bechhofer et al. 1999, 515).4  Folkloristi akcentē folkloras nozīmi etniskās identitātes pārmantošanā: „Ilgstoši vienādos apstākļos ritošā tautas dzīve, audzināšanas prakse radīja sistemātiskas pedagoģijas dīgļus, kas dziļi iegūla latviešu kultūrā un ietekmē mūsu identitāti vēl tagad.”5  Tiek atgādināts par tautas daiļrades daudzfunkcionālismu: „Tautasdziesmas vairo bērnu zināšanas par dabas un sabiedriskajām parādībām, attīsta fantāziju, uztveres un domāšanas spējas, palīdz izkopt bērnu jūtu dzīvi, veidot viņu raksturu. Tautasdziesmas mudina apzināt un izprast sevi kā lielākas kopības – tautas –  sastāvdaļu, veido patriotisko stāju, attīsta pašapziņu un ar to saistīto pašcieņu.”6 

Piažē (Piaget)  ir norādījis, ka bērna nacionālās identitātes apziņa izstrādājas vecumposmā 7 – 8 un 10 – 11 gadiem: „Pirmais periods ietver noteiktas smadzeņu operācijas darbības paša sasniegumus lokālās robežās, kamēr otrā perioda laikā jau izstrādājas abstrakta jēdziena uztvere, piederības sajūtas nācijai, tautai izpratne, kā kādas lielākas, noteiktas kopienas sastāvdaļai.” 7 Neskatoties uz pusaudža pasaulainas periodisko nestabilitāti un savas identitātes meklējumiem, viņa kognitīvās spējas ir augstas, kas norāda, ka šis laiks ir tikpat veiksmīgs valodas apguves procesam kā bērnība, turklāt šajā posmā apguve jau ir apzināta un pašmotivēta, šajā vecumā raksturīga savas piederības pie noteiktas grupas apzināta veidošanās. Pusaudžu vecumposmam raksturīgais valodas kods mēdz būt intuitīvs nevis iemācīts, kāpēc nozīmīgs apkārtējās sabiedrības dzimtās valodas lietojums.

Jāatceras, ka ar skolas mācību programmu vien nepietiek, lai pusaudzī veidotu nacionālo apziņu un identitātes sajūtu, svarīga ģimenes attieksme pret šiem jautājumiem. Pusaudzim var izveidoties ļoti dažāds viedoklis, attieksme par savu nacionālo piederību un izcelsmi. 8

Valoda ir cilvēka personības daļa, tā atspoguļo indivīda skatījumu uz pasauli, bet neveido to, tā kalpo par līdzekli, starpposmu9,  tādējādi, lietojot dažādus valodas kodus, veidojas arī atšķirīgs pasaules redzējums, kas raksturīgs bilingvālām personībām. Pastāv dažādas bilingvisma formas, būtiskākā no tām – funkcionālais bilingvisms, tomēr ne visās diasporas situācijās var runāt par bilingvismu. Diasporas situācijā ideālā forma ir sabalansētais bilingvisms, tomēr praksē tas sastopams reti. Valoda un domāšana ir savstarpēji saistītas reālijas. Bilingviem atsevišķas kognitīvās iemaņas ir spēcīgākas nekā monolingviem.

Sociolingvistiskie aspekti tieši neietekmē valodas kodu, bet runātāju, kurš izraisa pārmaiņas valodas lietojuma situācijā, kas pusaudža vecumā ir apzināts indivīda lēmums. S. Pinkers akcentē, ka visas indivīda domas ir metaforisks noteikta pieredzētā scenārija atspoguļojums, domām veidojoties uz pieredzes plāna.  10

Valodas apguves procesā nozīme ir vairākiem lingvālas personības parametriem. J. Karauls definējis galvenos parametrus lingvālai personībai, uzsverot 3 valodas prasmes līmeņus: 1. verbāli semantisko, kas ir ikdienas valodas līmenis, lingvālas personības neitralitātes līmenis; 2. tezaura līmeni, kas atspoguļo tautas pasaules ainu, nozīmju un garīgo vērtību hierarhiju, ko nosaka nacionālās kultūras tradīcijas un sabiedrībā valdošā ideoloģija; 3. motivācijas un pragmatisko līmeni, kas ietver noturīgas komunikatīvās vajadzības un komunikatīvās īpašības, ko rada personības mērķi un motīvi. 11

Domājot par valodas saglabāšanu multikulturālā vidē, jāuzsver cieņas un pietātes īpašību klātbūtnes nozīmīgums sabiedrībā, kas sākotnēji izpaužas pret dzimto valodu: „Dziļa savas kultūras pazīšana, pietāte pret to var palīdzēt indivīdam iepazīt citas kultūras, adaptēties daudznacionālā multikulturālā vidē.” 12

Kā savdabīga diasporas situācija raksturojama Krievijā Omskas apgabala latviešu ciemos: Augšbebros un Kurzemes Ozolainē. Ciemu pieredze rāda, ka latviešu kopienu etniskā pašapziņa raksturojuma kā spēcīga un ilgtspējīga, īpaši sieviešu dzimuma pārstāvēs.13  Bez latvietim raksturīgā sīkstuma, censonības un mērķtiecības, kārtības mīlestības, disciplinētības un vēlmes saglabāt kontroli pār savu dzīvi un atbalsta no citiem latviešiem šāda situācija nebūtu bijusi iespējama. Atbalsta struktūras sagādā psiholoģisku komfortu svešatnē, pasargā no pilnīgas asimilācijas, vienlaicīgi parādot, cik nenodalāma un atkarīga no citiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem procesiem ir valoda, tās lietotāju identitātes piederība. Nenovēršama ir valodas attīstība, kas ir loģisks tālāk virzības process, vienlaicīgi atspoguļojot apkārtējās pārmaiņas. Sibīrijas ciemu diasporas situācijas parāda, ka minoritātes valodai ilgākā laika periodā raksturīga asimilācija, ja netiek veicināta valodas saglabāšanas, aizsargāšanas politika un radīta motivācija valodu apzināti, formāli apgūt.

Citādāk raksturojama ir Rietumeiropā salīdzinoši nesen izveidojusies latviešu valodas diasporas situācija, kur daļai pusaudžu ir iespēja mācīties Eiropas skolās. Šo skolu sistēma veidota, lai attīstu tolerantas multilingvālas personības veidošanos, kur nacionālās identitātes veidošanās un kultūras apguves procesā cenšas iesaistīt arī ģimeni.

Ievērojot L. Oses izvirzītos apgūstamos kultūras elementus, tiek veicināta skolnieka etniskās identitātes apzināta veidošanās. Dzimtās valodas apguves procesā tam ir liela nozīme, īpaši ģimenēs, kur ir jaukts etniskais sastāvs. Apskatot materiālu par etnokultūras identitātes elementiem, nākas secināt, ka Eiropas skolu skolēnus, arī lielu daļu vecākus nav iespējams iedalīt vienā etnokultūras identitātes grupā, jo valsts piederība gandrīz nekad nesakrīt ar kultūras piederību:  valsts piederība (pilsonība), kultūras piederība (valoda, ticība), emocionālā piederība (es jūtos kā latvietis).

Skolnieku viedoklis, ka emocionālā piederība ir vairāk fakts, informācija, ne tik daudz sajūta, vēlreiz apstiprina, ka skolas sistēma viena pati nespēj ieaudzināt emocionālo piederību, tomēr kā pozitīva iezīme jāmin, ka tas mainās pēc vienaudžu draugu iegūšanas Latvijā. Nacionāla rakstura nometņu apmeklēšana latviskā vidē ir viens no palīglīdzekļiem, jo indivīds var pavadīt ilgāku laika posmu dzimtās valodas, kultūras vidē starp vienaudžiem, kas ir svarīgi šā vecumposma nosacījumi.

Autore izdala vairākus apgalvojumus, kurus jāņem vērā, veidojot valodas apguves programmu diasporas situācijā pusaudžu vecumposmam:

–  Būtiskāka par kognitīvajām zināšanām ir attieksmes veidošana pusaudzī pret nacionalitāti (sociokultūras kompetences loma).

– Vispusīgas kompetentas zināšanas par dzimto valodu un kultūru kalpo par vadmotīvu etniskās piederības izkopšanas motivācijas radīšanā.

– Veiksmīgai valodas un kultūras apguvei nepieciešams apzināts, neatlaidīgs, pašdisciplinēts valodas un sociokultūras kompetences zināšanu apguves process gan formālā (akadēmiskā), gan neformālā izglītības veidā.

– Valodas apguves programmā jāietver ne tikai lingvistiskā un literatūras kompetence, bet arī vēstures, ģeogrāfijas un kultūras kompetence.

Noslēgumā var secināt, ka visbūtiskākais aspekts, kas ietekmē valodas apguves procesu diasporā ir attieksme pret valodu, kuru visspēcīgāk un tiešāk ietekmē ģimene.  Šajā jautājumā zināma atbildība jāuzņemas ne tikai indivīdam, bet arī valstij, institūcijām, kas ietekmē sabiedrības viedokli un attieksmes. Sekundāra ir valodas apguves situācija: saturs un metodika. Būtiski, kā  tiek veidota valodas apguves programma, metožu un metodisko paņēmienu atlasīšana. Jāatceras, ka valodas apguve paver vārtus uz dzimteni gan kā galvenais dzimtenes iepazīšanas veids, gan kā atgriešanās garants.

1 Par iedzīvotāju migrācijas aktuālajām tendencēm 2010.gadā. http://www.csb.gov.lv/notikumi/par-iedzivotaju-migracijas-aktualajam-tendencem-2010gada-31946.html
2  Druviete, I. Skatījums: valoda, sabiedrība, politika. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2010, 102.lpp
3  Giles, H. and Coupland, N. Language: Contexts and Consequences (1991) http://www.answers.com/topic/sociolinguistics, 50.lpp
4  Džozefs, Dž. Ē. Valoda un politika. Rīga, Zinātne, 2008, 82.lpp
5  Freidenfelds, I. J., Kuzina, V. Klasiskās tautasdziesmas sākumskolas mācībgrāmatās (pedagoģiskais un lingvistiskais aspekts). Vecuma grupu valodas īpatnības Latvijā: lingvistiskais, sociālais un kultūras aspekts. Bērnība. Rīga, „Letonika”, SIA Izglītības soļi, 2007, 49.lpp
  6 Turpat, 43.lpp
  7 Riņķis, J. Intelektuālo spēju attīstīšana. Rīga, Raka, 2007, 210.lpp
  8 Ding, S., Littelon, K. Children’s Personal and Social Development. Malden, Blackwell Publishing, 2005, 214.lpp
9  Pinker, S. The Stuff of Thought. USA: Penguin Books, 2007, 77.lpp
10  Pinkers, S., 238.lpp
      11  Beikers, K. Bilingvisma un bilingvālās izglītības pamati. Rīga, Nordik, 2002, 18.lpp
12  Gavriļina M., Vulāne A. Valodā veldzējas tautas dvēsele. Rīga, Mācību grāmata, 2008, 12.lpp
13 Apine, I. Latvieši svešumā: sociālpsiholoģiskais aspekts. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003, 60.lpp

 

A tasty spread of new music

Description of image

Every couple of years Latvians get a taste of some fresh butter. Sviests IV, that is – the compilation of what’s new in the world of Latvian ethnic and ethnic-inspired music (sviests means butter in Latvian). This fourth edition of the Sviests series was released in late 2011 and contains 22 samples of everything from a popular turn-of-the-20th-century song to modern music for the concert kokle, from a traditional harvest melody to folk-rock and ambient music.

Kristīne Kārkle-Puriņa and her band of Folkvakars musicians start off the CD with “Skaista mana tēva sēta” that brings to mind the Latin American tropics. “As beju muotei vīneiguo meita” introduces Vīteri, an energetic and fun group of teenagers from Rēzekne. Julgī Stalte and Leanne Barbo (a.k.a. the Estonian bagpipe player) form the core of Tai tai, whose catchy song “Opsasā” sticks in my mind long after the disc has finished playing. Krampis, a rock band from Līvāni, bases its songs on folk melodies. The Canadian-Latvian group Tērvetes trubadūri sings a gutsy rendition of “Kas redzēja auseklīti”, which is followed by another soldier’s song performed by the new group DER.

Latvīte Podiņa’s electric kokle has caused a sensation in Latvia. A song by her contemporary group Vētras saites is also included on Sviests IV and brings to mind Mike Oldfield’s “Discovery”. The heavier sound of Ēnu kaleidoskops and their “Upura dziesma” follows. Pērkonvīri make use of another electric kokle by adding a circus of percussion over loops of Laima Jansone’s playing. Trakula have taken a traditional name-giving ceremony song and given it a medieval reworking that includes the obligatory bagpipes and drums yet still concludes on a delicate note. The next song – “Kur tu skrīsi” by the youth group Rudzi – begins with the rough, rhythmic sound of the ģīga. Not really at home in either the world of ethnic or academic/classical music, the concert kokle finds a home on Sviests IV with an original composition for the Teiksma ensemble of concert kokle players, established in 1955. Liene Brence and Aiga Sprindža play and sing “Vysu dīnu jumi jiemu”, mesmerizing the listener with the cimbalom. Sviests IVhas included a song each by the exciting new group Miglas asni as well as the folk music icon Austris Grasis and his clarinet.

In between are songs by long-standing groups Iļģi and Laiksne and the more recent Vilkači and Lāns – can you pick out the “clay pot” without referring to the liner notes? The disc ends on a traditional, acoustic note with “Skaista muižeņa” by the Latgalian folk band Ilža, “Pa taciņu gar upmalu” by Hāgenskalna muzikanti, and a bachelor’s version of “Pankūkas”.

Next time you’re in Latvia, look for the all-yellow CD – it stands out on shelves like a tub of fragrant, freshly hand-churned butter on the table. Also available from Lauska: www.lauska.lv

Details

Sviests IV

Various artists

Lauska,  2011

Track listing:

Skaista Mana Tēva Sēta
Trīs Rītiņi Saule Lēca
As Beja Muotei Vīneigo Meita
Opsasā
Suņi Rēja
Kuopu, Kuopu Kolnā
Kas Redzēja Auseklīti
Uz Kariņu Es Aizgāj
Šķērsu Dienu Saule Tek
Upura Dziesma
Tumsā Gāju Vakarā
Ūsiņš
Kūmāmi ledama
Kur Tu Skrīsi
Dejas Sajūta
Vysy Dīnu Jumi Jiemu
Malējbalsis
Labāk Kuļu Rudza Riju
Doncuot Guoju Ar Meitom(i)
Skaista Muižeņa
Pa Taciņu Gar Upmalu
Vecpuiša Pankūkas

On the Web

Lauska

Find out more about this CD on the Lauska web site. LV

Where to buy

Purchase Sviests IV from BalticShop.

Note: Latvians Online receives a commission on purchases.