Starp realitāti un realitāti: ‘Dzimtenīte’

Description of image

Ņemot rokās rakstnieces Andras Manfeldes jaunāko grāmatu Dzimtenīte, urdīja neliels nemiers. Zinot, ka Andrai viegli un precīzi padodas mūsdienu dzīves un tās sociālo problēmu (atcerēsimies kaut vai darbu Adata) atspoguļojums, šķita, ka rakstniece, kas pati, par laimi, nav bijusi spiesta kā ekonomiskais bēglis doties emigrācijā, līdz niansēm varētu šo situāciju arī nepārzināt.

Vienā vakarā izlasot darbu, nākas atzīties, ka esmu kļūdījusies – viņa to pārzina gan. Līdz mielēm. Līdz sāpēm labi pārzina.

Romāns Dzimtenīte ir kādas Latvijas mazpilsētas sievietes retrospektīvs skatījums ar septiņu gadu atstarpi uz laiku, ko viņa pavadījusi Skotijā, smagā darbā pelnot iztiku sev un dzimtenē palikušajai ģimenei (dēlam un mammai). Lēmums Latviju atstāt ir nācis smagi; tas tēlaini salīdzināms ar izmisuma kliedzienu: „Nu, saprotiet taču mūs. Mēs labprāt, mēs taču, protams, paliktu mājās pie saviem bērniem un pie pašu zemes, ja vien… šī zeme mūs nebūtu izdzinusi kā priekšlaicīgi dzimušos.” (47. lpp.) Ekonomiskie bēgļi tiek salīdzināti ar apendiksa piedēkli, kas kā traucējoša un nevajadzīga lieta tiek izņemts no organisma, un neviens nejūt tā trūkumu.

Ar skrupulozu precizitāti autore spējusi atklāt romāna varones izjūtas un pārdzīvojumus: vispirms izmisumu, strādājot necilvēcīgos apstākļos zivju fabrikā, tad it kā iedzīvošanos jaunajā vidē un tās daļēju pieņemšanu, mūžīgās iedzeršanas piektdienu vakaros, nedaudz viltoto, neīsto prieku, ko sniedz pilna kabata ar naudu, un visbeidzot ilgas, ko līdz galam nespēj kliedēt pat krietns alkohola reibums.

Pirmajos jaunajā mītnes valstī pavadītajos mēnešos vēlēšanās atgriezties mājās plosa gandrīz vai ar fizisku spēku, taču, laikam ejot, izjūtas it kā notrulinās un cilvēks saprot, ka ir kļuvis par svešo. Svešiniece viņa ir un vienmēr būs Skotijā, taču tagad, šķiet, ir zaudēta arī dzimtene. Arī Latvijai un saviem tuviniekiem viņa nu jau ir kļuvusi sveša. „Latvijā bijām atbraucējas, un Skotijā mēs bijām tikai tā, uz nenoteiktu laiku. [..] Ar
katru dienu arvien vairāk šķita, ka pašas esam ārpus uztveršanas zonas. Dzīvojam pasaules malā, un tur, aiz horizonta, sākas pasaules gals.” (53. lpp.) Ārkārtīgi precīzs ir autores vērojums, ka šie aizbraucēji jeb ekonomiskie bēgļi dzīvo it kā pa vidu divām realitātēm – mītnes valsts un dzimtenes. Par viņu eksistenci Latvijā palikušie atceras tad, kad tiek papildināti ģimenes locekļu bankas konti vai kad aizbraucēju profilos sociālajos tīklos tiek ievietotas jaunas fotogrāfijas pēc kārtējā ceļojuma.

Pēc ilgāka laika pavadīšanas Skotijā, kad materiālie apstākļi ir krietni uzlabojušies, romāna varone pieņem lēmumu… Jā, viņa tomēr atgriezīsies Latvijā. Taču atgriešanās dzimtenes realitātē, ko, šķiet, daļēji ir pagūts aizmirst, izvēršas smaga. „Pirms vēl biju atbraukusi, bija kāda skaidrība. Latvija – mīļa un smagnēja zeme, kā ar magnētu velk. Bet atgriežoties iestājies apstulbums. Es nebiju vairs Skotijā un arī Latvijā ne. Tikai ķermenis būs šurp atlidojis. Pati? Palikusi levitējam gaisā, klīstam starpzonās pa lidostu gaiteņiem, nespēdama šajos labirintos atrast ceļu uz mājām.” (111. lpp.)

Romāns Dzimtenīte ir Latvijas Rakstnieku savienības un mecenāta Raimonda Gerkena rīkotā oriģinālkonkursa 2011 laureāts.

Pirmpublicēts laikrakstā Kursas Laiks.

Details

Dzimtenīte

Andra Manfelde

Rīga:  Literatūras Kombains,  2012

ALA stipendijas latviešu studentiem

Amerikas latviešu apvienība (ALA) 2012./2013. studiju gadā piešķīra $16,500 studentiem dažādās ASV universitātēs.

ALAs gādībā ir vairāki stipendiju fondi, kas domāti atbalstam latviešu studentiem dažādos studiju laukos. Aicinām studentus, kas aktīvi piedalās latviešu sabiedrībā, pieteikties stipendijām nākošajam gadam.

Stipendiju fondi radušies iz latviešu labestības un gribas atbalstīt jaunus cilvēkus. Gadu gājumā Izglītības nozares gādībā nonākuši 14 fondi. Daži no tiem ir testamentāri novēlējumi, citi radušies par godu kādam tuviniekam vai, atceroties draugus un radus. Visi fondi ir dāvināti, lai tos izmantotu, atrodot atbilstošus kandidātus stipendijām.

ALAs Stipendiju fonds gaida pieteikumus no latviešu studentiem ASV. Vairāki stipendiju fondi atbalsta jebkkuŗu studiju lauku. Citi domāti specifiskām nozarēm. Studentiem, kas mācās paidagoģijas, teoloģijas, bioloģijas vai lingvistikas fakultātēs, ir nozīmētas naudas summas. Ir stipendiju fonds, paredzēts veterinārās medicīnas studijām. Un vēl – stipendiju fonds, paredzēts studentiem, kas mācās jūras zveju, latviešu vēsturi vai latviešu kultūru. Ir viens stipendiju fonds, nozīmēts kādam studentam/ei Latvijā, kas mācās lauksaimniecību, medicīnu, technoloģiju vai teoloģiju. 

Jāpiemin arī, ka pagājušajā gadā ALA atbalstīja Gaŗezera vasaras vidusskolas skolēnus ar stipendijam $10,000 vērtībā. Šovasar ALA paredz piešķirt stipendijas GVV un Kursas skolēniem un vēl atbalstīt bērnu nometnes un 3×3. Katru gadu ALA atbalsta arī skolēnus, kas piesakās „Sveika, Latvija!” ceļojumiem jūnijā un augustā.

Studentu stipendijām ir savi noteikumi. Studenti ir kvalificēti saņemt ALAs stipendiju, ja tie beiguši viena pilna akadēmiskā gada studijas universitātes vai koledžas līmenī un turpinās savas mācības kādā ASV universitātē vai koledžā bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Studenti drīkst saņemt stipendiju ne vairāk kā trīs gadus. Studentiem no Latvijas jāparaksta solījums atgriezties Latvijā pēc studiju pabeigšanas, citādi piešķirtā stipendija jāatmaksā ALAi sešu mēnešu laikā.

Stipendiju pieprasījuma veidlapas atrodamas ALAs mājas lapā: www.alausa.org, Izglītības nozares daļā.  Kandidātiem līdz 1. jūnijam pilnībā jaiesūta ALAs birojam: stipendijas pieteikuma lapa, divas atsauksmes vēstules no skolotāja vai darba devēja, kas liecina par studenta centību, un atzīmes (“transcript”) no augstskolas. Atgādinām, ka katra kandidāta atbildība ir gādāt, lai atsauksmju vēstuļu rakstītāji nogādā vajadzīgo ziņu līdz termiņa datumam. Pieņemsim tikai pilnībā iesniegtos pieteikumus!

Amerikas latviešu apvienības (ALAs) Stipendiju fonda noteikumi paredz stipendiju lūgumus izskatīt un uz tiem atbildēt reizi gadā, jūnijā.  Piešķirtās stipendijas izmaksā rudenī, kad saņemta stipendiāta skolas adrese un apliecinājums par studiju uzsākšanu.

Papildus stipendijām ALA piedāvā atbalstu prakses darbam Latvijas Okupācijas mūzejā (LOM). LOM meklē divus praktikantus, kas pavadītu 8 nedēļas jūlija un augusta mēnešos Rīgā. LOM piedāvā iespēju praktikantiem pavadīt astoņas nedēļas, mācoties par LOM un palīdzot mūzeja darbā. ALA no saviem līdzekļiem izmaksā praktikantam $2500 pabalstu tam laika periodam, kamēr students uzturas Latvijā. Ieinteresētiem studentiem jāizpilda pieteikšanās lapas, kas atrodamas: http://www.alausa.org, Izglītības nozares lapā līdz 15. martam. Pieteikšanās lapas un informācija atrodami arī ALJAs mājas lapā:
http://www.alja.org. Termiņš ir jāievēro, lai praktikants būtu gatavs stāties darbā jau jūlija mēnesī.

Ja ir kādi jautājumi, lūdzu sūtiet tos e-pastā Andrai Zommerei, ALAs Stipendiju komisijas vadītājai: azommers@sbcglobal.net

The ‘scandal’ of a Latvian minister in Australia

It is rare for Australia to be mentioned in Latvian political despatches: as in most of the world, news from Australia usually only covers bushfires, floods, sharks or crocodiles.

Yet over this Christmas-New Year period, considerable political passion was spent on Latvia’s Minister for Culture, Žanete Jaunzeme-Grende’s visit to Australia. She was in Adelaide to attend the biennial Latvian Cultural Festival and other cultural events and was accompanied by her husband, spending 10 days in the country. Yet the political storm this created reveals a still nasty underside to Latvian politics and more generally social attitudes there.

Why was she there? Why had she chosen to go to Australia in their summer? With her husband – who paid for his ticket? How much was her airfare? Who knew or did not know about her trip? She changed from one hotel to another, closer to the beach! How much did the overtaxed Latvian taxpayer have to fork out for her junket?

Jaunzeme-Grende is from the National Alliance political grouping, and was made Minister for Culture when in coalition negotiations the Alliance was given this portfolio. She is not a professional politician, and has in fact an unusual background for this Ministry – such a position is very prominent and important in Latvia, and has usually been held by people closely associated with the cultural field. Jaunzeme-Grende has a business background, run her own successful risk management firm, and has headed several business organisations.

People in the culture industry in Latvia thus generally do not see her as one of “us”, but she has her own articulate view of cultural priorities: she sees that Latvia produces excellent cultural products, but these need to be publicised, sold and marketed to the world; yet given the long-standing fiscal crisis in Latvia and its slow recovery, resources for culture and the arts had diminished. Latvia has significant cultural events coming up – the notable Song and Dance Festival in July this year, and Riga will be one of Europe’s cultural capitals next year; the much fought-over National Library will also be completed then. And as the economy recovers, these cultural items are important for the Latvian economy and for its profile and brand.

As can be imagined, Jaunzeme-Grende may have people who do not wish her well from within the cultural community, and indeed they were notable in their lack of support for her when trouble brewed. Her visit, which had not received any attention before it happened, was picked up by journalists and the active political scandal sheet http://www.pietiek.com

For some reason President Andris Bērziņš, who has little connection with the Minister’s day-to-day affairs, stepped into this, stating he could not understand the reason for the Minister’s trip to Australia, it did not appear useful and did not see it as an effective way of keeping in contact with Latvians overseas. Indeed, he pointed to his own more effective way: in the previous year he had met, in Latvia, with a number of the Honorary Consuls of Latvia in Australia (several states in Australia have such positions) and felt from that meeting he had all the understanding he needed of Latvians in Australia and their situation. Now, Bērziņš has a terrible record in relation to the Latvian diaspora: he is best known there for his comment that the next Director of Latvia’s security service, currently the ex-British Latvian Jānis Kažociņš who is not seeking renomination, should be a “Latvian from Latvia”. His comments were widely criticised and interpreted as wanting a more political ‘insider’ and less independent candidate for the job. His address to the diaspora on Latvian National Day on November 18 was almost incoherent, stodgy, totally uninspiring; it is not clear whether this was poor rehearsal, or indicates growing personal feebleness.

Yet the President’s effort did not end there. The Mebourne-based Latvian online newspaper http://www.laikraksts.com contacted the President’s office to ask if his comments meant that he would never himself envisage travelling to Australia as President to meet Latvians there? They received a classic back-flip – No, of course the President would be pleased to visit if circumstances permitted, it was important to keep up relations with the diaspora etc. We have problems with our President.

An equally poorly-briefed Prime Minister, Valdis Dombrovskis, looked serious in his doorstop interview, commenting darkly that this was the first time any ministerial visit during his government had raised concern, and said he would investigate the matter. Now, either of these two leaders could have easily stopped the supposed scandal as soon as it had begun, all they needed to say was that the Minister was doing her job. Dombrovskis, an economic technocrat who has done well in the eyes of this commentator to guide Latvia through its financial crisis, unfortunately seems to be completely inarticulate in fields outside economics; yet culture, education (where Dombrovskis also has not supported the Minister with this portfolio), welfare, social integration and having a vision for Latvia’s future are now urgent matters, and demand leadership. Are we beginning to have a problem with our Prime Minister too?

Unfortunately, Jaunzeme-Grende did not endear herself on her return to Latvia – shocked by the allegations, she responded emotionally, and in relation to a very vitriolic campaign against her in the social media and some newspapers who had themselves generated the ‘scandal’, in one interview she quoted Coco Chanel’s aphorism “I don’t care what you think about me. I don’t think about you at all” – and later needed to retreat and apologise for this.

As it came out in the wash, all the allegations of ministerial wrongdoing were without foundation. Her husband paid for his trip himself, she participated exhaustively in the cultural activities in Adelaide, the visit was perfectly in line with government policy – visiting the diaspora is often done by leaders including the President and Prime Minister, and the government is also finally showing increasing concern about the number of people who have left Latvia to find work in other countries, often carrying with them very negative attitudes towards the Latvian state. And yet, Jaunzeme-Grende is still being pursued: she has been reported to the Corruption Prevention and Combating Bureau (KNAB), but one of the grounds for this appears extraordinary: that she did not ask for compensation from her husband for his share of accommodation in Adelaide, even though the hotels charge exactly the same price whether one person or two persons occupy the room!

We still face a political culture where scandal can be raised at any time, where because of the suspicion of corruption exaggerated details are seen as major wrongdoing, where Ministers are often left to hang, and where Latvia’s leaders show poor judgement on who to support and for what reason.