Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) ar Latviešu valodas aģentūras (LVA) finansiālo atbalstu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde” rīkotais diasporas skolotāju seminārs Bredfordā 2013. gada 23. un 24. februārī pulcēja 40 nedēļas nogales skolu skolotājus no 19 skolām Lielbritānijā un Īrijā.

Semināru, kas tiek organizēts jau trešo reizi Lielbritānijā, atklāja Latvijas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē pirmā sekretāre Ieva Jirgensone. Viņa Latvijas vēstnieka Eduarda Stiprā vārdā sveica latviešu diasporas skolotājus un nolasīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes priekšsēdētājas Dainas Grosas apsveikumu, ko viņa bija atsūtījusi līdz ar PBLA mācību līdzekļiem – tos katra skola saņēma dāvanā. Pēc tam semināra dalībniekus sveica LVA direktora vietniece un Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, kas savā runā uzsvēra savstarpējās sadarbības nozīmi, un LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis, kurš pauda pārliecību: „Jūs esat svarīgākie cilvēki, kas atrodas šeit, Lielbritānijā un Īrijā. Jūsu rokās ir nākotne – tieši jūs veidosiet latviešu diasporu.”

Pēc oficiālajām runām un Bredfordas latviešu nedēļas nogales skolas „Saulgriezīte” bērnu apsveikuma, sekoja iepazīšanās. Diasporas skolu pārstāvji vēstīja par savām skolām – kas jauns noticis viņu skolās kopš pēdējās tikšanās reizes, kādas problēmas ir radušās vai kādi vērtīgi jauninājumi ieviesti skolā, kas noderētu arī pārējiem skolotājiem.
Aktuāla ir vecāku iesaistīšana skolas dzīvē. Seminārā izskanēja daudz rosinošu ideju, kā to veiksmīgāk izdarīt. Piemēram, Londonas latviešu skolas direktore Avita O’Donella iesaka vecākus uzrunāt individuāli, jo personiskā pieeja labāk veicina vecāku iesaistīšanos. Savukārt Kentas grāfistes latviešu skola „Garā pupa” bērnu mācību laikā vecākiem piedāvā apmeklēt angļu valodas nodarbības.

Kentas skolotājs Romāns Kisļaks mudināja veidot latviešu filmu vakarus, izmantojot portālā www.filmas.lv pieejamos resursus. Lai saņemtu atļauju skatīties filmas, jāraksta Nacionālajam kino centram, kura darbinieki ir gatavi sadarboties un izsniegt paroles diasporas skolām (Latvijā paroles pieejamas tikai bibliotēkām).

Kopējā negatīvā tendence, uz ko norādīja lielākā daļa skolotāju, – svārstīgais skolēnu skaits un neregulārais apmeklējums. Bērnu skaits sarūk ne tikai vecāku aizņemtības dēļ: daļa ģimeņu pārceļas uz citu dzīvesvietu mītnes valstī vai atgriežas Latvijā. Citas skolu pārstāvju minētās problēmas – daudzi vecāki nevēlas, lai bērniem tiktu mācīta latviešu valodas gramatika (vēlme pēc latviešu skolas kā sociāla kluba, nevis latviešu valodas apguves vietas), kā arī ir grūti atrast skolotājus, kas būtu gatavi tikai brīvprātīgam darbam.

Lai atvieglotu skolu finansiālo nodrošinājumu, skolotāji ieteica vērsties vietējās pašvaldībās, jo daudzviet ir pieejami ikgadēji finansiāli pabalsti. Tāpat ir vērts painteresēties, vai nav iespējams iestāties skolu asociācijā, kas var sniegt atbalstu, piemēram, piedāvāt bezmaksas telpas. Viena no būtiskākajām atziņām, kas izskanēja, – ļoti nozīmīgs ir atbalsts, ko latviešu skolas var sniegt cita citai, tāpēc kopjama un veicināma ir savstarpējā sadarbība.

Par šajā gadā pieejamo Latvijas valsts atbalstu izglītībai diasporā semināra dalībniekus informēja LVA diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 21 valstī gandrīz simts formālās un neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par nedēļas nogales skolām.

Atbalstu Austrumu latviešu diasporai Krievijas Federācijā LVA, turpinot PBLA darbu, sniedz kopš 2005. gada, nodrošinot vairāku skolotāju darbību. Šogad latviešu valodu, kultūru un tradīcijas Krievijas Federācijā ar LVA finansiālo atbalstu māca 6 skolotāji – lielākajos latviešu kopienu centros Maskavā, Omskas apgabalā (Augšbebru un Kurzemes Ozolaines ciemā), Krasnojarskā (ieskaitot Ačkinsas apgabalu) un Baškortostānā.

Lai Rietumu diasporas nedēļas nogales skolām sniegtu finansiālu atbalstu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde” un sniegtu iespēju pašām diasporas latviešu organizācijām iesaistīties nedēļas nogales skolu atbalsta projektu īstenošanā, šī gada janvārī LVA izsludināja konkursu par līdzdarbības līguma slēgšanu.

Konkursā uzvarēja Eiropas Latviešu apvienība (ELA), kas ir ieguvusi tiesības administrēt LVL 67 396 lielāko latviešu diasporas centru nedēļas nogales skolu atbalstam (telpu īre, bērnu apdrošināšanas un transporta izmaksu segšana, skolotāju atalgojums), kam kā prioritāte ir noteiktas nedēļas nogales skolas Īrijā un Lielbritānijā, kā arī izglītojošu pasākumu atbalstam latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai pasaulē.

Tas uzskatāms par pilotprojektu diasporas nedēļas nogales skolu atbalsta sistēmas izveidei, kura rezultātā 2013. gadā finansiāli tiks atbalstītas vismaz 20 latviešu diasporas nedēļas nogales skolas, kā arī tiks sniegts finansiāls atbalsts vismaz 6 izglītojošu pasākumu organizēšanai Īrijā, Lielbritānijā, kontinentālajā Eiropā, ASV, Austrālijā un Kanādā. Ar LVA un ELA noslēgto līdzdarbības līgumu un skolu atlases kārtību iespējams iepazīties LVA mājaslapā http://ejuz.lv/dokumentu.

Bez iepriekšminētā atbalsta LVA šogad vēl organizēs diasporas skolotāju semināru 9.–11. jūlijā, valodas apguves nometni diasporas bērniem 15.–20. jūlijā, kā arī profesionālās pilnveides kursus Latvijas skolotājiem, kas strādā ar reemigrējušajiem diasporas bērniem. Augustā visas diasporas skolas, kas būs pieteikušās, saņems mācību līdzekļus un materiālus pēc savas izvēles (par pieteikšanos un vēlamo mācību līdzekļu saraksta iesūtīšanu skolas tiks informētas). Drīzumā tiks sākts darbs pie diasporai paredzētu latviešu valodas mācību un metodisko līdzekļu izstrādes un diasporas latviešu valodas apguves programmu pilnveides.

Semināra turpinājumā LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade diasporas skolotājus iepazīstināja ar LVA mācību līdzekļiem pašiem mazākajiem latviešu valodas apguvējiem, kā arī, liekot skolotājiem darboties grupās, nodemonstrēja, kā šos materiālus izmantot mācību procesā. „Kabata”, kas paredzēta 4–7 gadus veciem bērniem, ir didaktisks izdales materiāls, ko veido daudzveidīgi mācību materiāli, kas sekmē klausīšanās un runāšanas prasmes, kā arī pilnveido visus runas darbības veidus. Savukārt „Karuselis” ir mācību līdzeklis 6–8 gadus veciem bērniem, kura mērķis ir attīstīt valodas prasmes un radīt pamatu valodas sistēmiskai apguvei. Mācību materiāla saturs aptver visus gadalaikus un to veido 12 temati. Katrā tematā ir 2 vai 3 spēles, ar kurām tiek nostiprināta latviešu valodas saziņas prasme un sekmēta pareizu gramatisko formu lietošana.

Londonas latviešu skolas direktore Avita O’Donella iepazīstināja klātesošos ar skolas mācību programmu un darbību. Londonas latviešu skolu, kura nesen ir nosvinējusi savu 64. jubileju, regulāri apmeklē aptuveni 50 bērnu, kaut reģistrēti ir 75 bērni. Skolas nodarbības notiek katru otro svētdienu no plkst. 9.45 līdz 14.10. Bērni tiek dalīti 11 vecuma grupās (bērnudārzs, sagatavošanas grupa, 1., 2., 3., 4. klase, divas 5. klases, 6. klase un divas apvienotās 7.–9. klases), viņi apgūst latviešu valodu un literatūru, ģeogrāfiju, vēsturi, folkloru, ticības mācību, rokdarbus, dziedāšanu un tautas dejas. Skolotāji izmanto arī Latvijā izdotas mācību grāmatas.

Avitas O’Donellas vadmotīvs: „Ja bērns nevar iemācīties tā, kā mēs mācām, tad mums ir jāmāca tā, lai viņš varētu iemācīties.” Skolotājam ir jāseko līdzi, vai viņa plānotās nodarbības ir piemērotas konkrētajiem bērniem, un, pamatojoties uz gūto pieredzi, ir jāveic uzlabojumi turpmākajam mācību darba plānojumam. Avita O’Donnell kā skolas direktore ir sākusi arhivēt skolotāju darba materiālus, nodarbību plānus u.c., kas var noderēt darbam nākotnē, un Londonas latviešu skola ir gatava dalīties ar šiem materiāliem.

Otrajā semināra dienā Kentas grāfistes latviešu skolas „Garā pupa” pārstāvis Romāns Kisļaks pastāstīja par Kentas skolas sadarbību ar Brocēnu vidusskolu tālmācības programmas īstenošanā. Kentas skola ir dibināta 2012. gada septembrī, tajā mācās 50 bērni vecumā līdz 14 gadiem un strādā 9 brīvprātīgie skolotāji. Nodarbības notiek katru otro svētdienu no plkst. 10.00 līdz 14.00, bērni ir sadalīti 4 grupās pēc vecumposmiem. Sadarbībā ar Brocēnu vidusskolu, Kentas skolā tiek īstenota pamatskolas tālmācības programma. Drīzumā būs pieejama arī vidusskolas tālmācības programma, kas jau ir licencēta un akreditēta.

2012./2013. mācību gadā tālmācības programmu Kentas skolā sāka 5 audzēkņi, otrajā semestrī tiem pievienojušies vēl 4 bērni. Lielākā daļa vecāku, kuru bērni vēl nav skolas vecumā, vēlas, lai viņu bērni paralēli pilna laika mācībām Lielbritānijas skolā izmantotu arī tālmācības iespējas Latvijas skolā.

Tālmācības programmas uzdevums ir sniegt iespēju iegūt pamatizglītību neklātienē tiem izglītojamiem, kuri nevar regulāri apmeklēt izglītības iestādi un ir gatavi patstāvīgi apgūt mācību vielu. Mācību programmas saturu nosaka Valsts pamatizglītības standarts. Kentas skolas skolotāji uzskata, ka tālmācības programma dzimtajā valodā nodrošina bērniem iespēju jebkurā laikā atgriezties Latvijā un veiksmīgi iekļauties mācību vidē. Daudzi vecāki ir pārliecināti, ka tālmācība ļauj iegūt Lielbritānijas privātskolu līmeņa izglītību bez papildu maksas.

Lai apgūtu šo programmu, ir jābūt vēlmei un iespējai mācīties patstāvīgi papildus pilna laika skolai, kā arī jābūt pieejai internetam, lai izmantotu e-pastu un Skype. Lai noskaidrotu bērna zināšanu atbilstību konkrētai klasei, pirms mācību uzsākšanas ir jāaizpilda Brocēnu vidusskolā izstrādāts zināšanu pārbaudes tests. Kentas latviešu skolā tikai vienam bērnam no desmit mācības nācās sākt zemākā klasē. Kā norādīja Kentas skolas vadītāja Baiba Freidenfelde sagatavotajā izdales materiālā, pieredze ir apliecinājusi, ka, ik dienas veltot laiku kaut vai tikai mājasdarbu izpildīšanai, bez īpašām grūtībām un piepūles ir iespējams apgūt abas izglītības programmas vienlaikus.

Bērni mācās mājās, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar Brocēnu vidusskolas pedagogu noteiktos konsultāciju laikos ar Skype vai e-pasta palīdzību. Visi tālmācības skolēni ir reģistrēti elektroniskajā vidē http://www.e-klase.lv, kurā pedagogi Brocēnos ik dienu ieraksta, kas ir mācīts un uzdots, kāds vērtējums ir saņemts, kā arī veido sekmju izrakstus. Papildu konsultācijas pieejamas Kentas skolā, kur tiek kārtoti arī pārbaudes darbi. 

Par Latviešu valodas aģentūras elektroniskajiem resursiem, kas ikvienam pieejami bez maksas, informēja LVA pārstāve Aija Otomere. LVA mājaslapā http://www.valoda.lvpieejams latviešu valodas kurss sākumskolas vecuma bērniem, kas lieti var noderēt, vecākiem patstāvīgi darbojoties ar saviem bērniem, – http://ejuz.lv/sakumskolu. Šis elektroniskais mācību līdzeklis iepazīstina ar latviešu valodas burtiem, to skanējumu un teikumu uzbūvi, ar vizuālu tēlu palīdzību sniedz gramatikas pārskatu un piedāvā nostiprināt vai pārbaudīt zināšanas ar interaktīvu uzdevumu palīdzību.

Īpaši piemērots patstāvīgai latviešu valodas apguvei pusaudžiem un jauniešiem ir LVA veidotais portāls http://www.sazinastilts.lv, kas sniedz vispārīgu informāciju par Latviju, piedāvā 1000 vārdu leksikas minimumu latviešu, angļu, franču, vācu un krievu valodā, 24 audiomateriālus un 10 videoklipus ar interaktīviem pašpārbaudes uzdevumiem, kā arī 5 intervijas ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem – aktieri Artusu Kaimiņu, mūziķiem Māru Upmani-Holšteinu un Jāni Holšteinu-Upmani, pasaules un Eiropas čempionu skeletonā Martinu Dukuru, vēja tuneļa „Aerodium” instruktoru Ģirtu Ķīnastu un velosipēdu restauratoru, „Ērenpreiss Original” īpašnieku Tomu Ērenpreisu.

Informatīvi izglītojošs portāls piemērots latviešu valodas apguvējiem gan ar priekšzināšanām, gan bez tām. Starpniekvalodas – angļu un krievu valoda. Visus mācību materiālus papildina metodiskie pielikumi skolotājam. Līdz jūnijam portāls tiks papildināts ar jaunām intervijām un videoekskursijām.

Elektroniskā latviešu valodas vārdnīca „e-PUPA” (http://www.epupa.valoda.lv) ir daudzfunkcionāla lingvokulturoloģiska vārdnīca, kas šķirkļos apvieno vārdu fonētisko, morfēmisko un gramatisko raksturojumu, sniedz plašu ieskatu vārddarināšanā un citu vārdnīcu materiālā, kā arī piedāvā bagātīgu folkloras materiālu un vārda lietojuma konteksta fragmentus literatūrā. Vārdnīcas lingvistiskā informācija bagātīgi papildināta ar kulturoloģisko materiālu. Tā noderēs ikvienam interesentam patstāvīgajā darbā, mācoties latviešu valodu vai padziļinot savas zināšanas par to. Diasporas skolotājiem un vecākiem īpaši noderīgs ir bagātīgais folkloras materiāls. Vārdnīca pieejama par brīvu, lietotājam reģistrējoties. Šobrīd vārdnīcai ir izstrādāts 251 šķirklis, bet jau ir sākts darbs pie tās satura papildināšanas.

Ikvienu diasporas skolotāju LVA aicina sekot līdzi jaunumiem vietnē http://www.twitter.com, kur diasporas izglītības darbiniekiem regulāri tiek norādīta noderīga informācija. LVA šajā komunikācijas kanālā iespējams atrast pēc nosaukuma LVA_DIASPORA.

Dienas noslēgumā LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis informēja par 2013. gadā Lielbritānijā plānotajām Bērnu dienām un Jauniešu dienām, bet ĪLNP Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Inguna Grietiņa pastāstīja par 4. un 5. maijā plānotajām Latvijas kultūras dienām Īrijā, kas notiks Īrijas tradicionālo mākslu centrā Clasac, Dublinas vecpilsētā. Pasākumā, kura programmā bez dziesmām, dejām un amatnieku tirdziņa plānota arī Latvijas Dziesmu un deju svētku fotogrāfiju izstāde, kā arī Īrijas latviešu nedēļas nogales skolu izstāde „Latvju raksti”, aicināti piedalīties Īrijas latviešu pašdarbnieki un viesi no Lielbritānijas, Vācijas, Šveices un Latvijas.

Inguna Grietiņa iepazīstināja arī ar programmu „3×3” nometnei, kas notiks šī gada 11.–18. augustā Kastlbārā, Īrijā. Šī būs jau otrā „3×3” nometne Īrijā, to šoreiz vadīs Miežu ģimene. Nometnē plānotas ievirzes gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan arī dzīvesbiedriem, kas nav latvieši (ievirze par latviešu valodu, vēsturi, kultūru un tradīcijām notiks angļu valodā). Īpaši aicināti piedalīties diasporas skolotāji no Īrijas un Lielbritānijas, kam katru dienu būs profesionālās pilnveides nodarbības, ko vadīs arī speciālisti no Latvijas. Diasporas skolotājiem tiks kompensēti ceļa izdevumi līdz EUR 100 un dalības maksa (EUR 150). Detalizētāka informācija – info@3×3.ie

Portāla http://www.latviesiem.co.uk projekta vadītāja Līnīte Zobens-Īsta semināra dalībniekiem pastāstīja par Eiropas Vasaras skolu (EVS), kas šogad notiks no 28. jūlija līdz 11. augustam „Vecmuižā”, Salacgrīvas novadā. Piedalīties nometnē ir aicināti latviski runājošie bērni vecumā no 11 līdz 16 gadiem, lai attīstītu un saglabātu latvisko identitāti. Nometnē plānotas latviešu valodas nodarbības, sports, rotkalšana, ekskursija, muzicēšana un dejas. Vairāk informācijas – http://www.eiropasvasarasskola.net vai dacepavula@hotmail.com.

LVA pārstāve Aija Otomere atgādināja, ka, gluži kā katru gadu, arī šogad diasporas nedēļas nogales skolām būs iespējams izvirzīt apbalvošanai ar IZM pateicības rakstiem savus skolēnus, bet apbalvošanai ar IZM atzinības rakstiem – labākos skolotājus. Kā atzina daudzi no semināra dalībniekiem, pateicības raksti bērniem kalpo par labu motivēšanas līdzekli uzcītīgākām mācībām un skolas regulāram apmeklējumam. Par apbalvošanai izvirzāmo kandidātu datu iesūtīšanas termiņiem skolas tiks informētas.

Pēc kopīgām pusdienām un sarunām neformālā gaisotnē strauji bija pietuvojies prombraukšanas laiks. Par vērtīgi pavadīto laiku liecināja skolotāju grupas, kas nebūt vēl nevēlējās šķirties, bet turpināja pārrunāt sev tik aktuālās tēmas lielākos un mazākos pulciņos. Visu semināra dalībnieku un LVA vārdā – sirsnīga pateicība LNPL Izglītības nodaļas vadītājam Mārim Pūlim par rūpīgo darbu, kas tika ieguldīts semināra organizēšanā, lai ikvienam būtu iespējams savā mītnes vietā Lielbritānijā un Īrijā atgriezties ar jaunām idejām, pieredzi un jauniegūtu domubiedru kontaktiem. Nobeigumā spēka vārdi diasporas skolām no semināra viesu un dalībnieku runām: „Strādājam – turpinām – sadarbojamies!”

Piezīme: Bez Brocēnu vidusskolas tālmācību piedāvā arī citas izglītības iestādes Latvijā. Pamatizglītības 2. posma tālmācības programmu (7.–9. klase) bez maksas piedāvā Rāmuļu pamatskola (www.ramuluskola.lv). Savukārt vidējās izglītības tālmācības programmu (10.–12. klase) bez maksas piedāvā Rīgas 84. vidusskola (www.r84vs.lv).
Par maksu – LVL 250 gadā – pamatizglītības 2. posma (7.–9. klase) un vidējās izglītības programmu (10.–12. klase) tālmācībā piedāvā apgūt Rīgas Tālmācības vidusskola (www.talmacibasvdsk.lv). Šādu izglītības programmu iespējams apgūt arī Rīgas komercskolā, tiesa gan, šajā izglītības iestādē mācības gadā izmaksās jau LVL 495.
Tālmācību pamatizglītības 2. posma (7.–9. klase) un vidējās izglītības programmas (10.–12. klase) apgūšanai piedāvā arī Rīgas 1. vidusskola (www.vidusskola.lv). Mācības ir bez maksas, ja pēc atestāta iegūšanas absolvents stājas Latvijas Biznesa koledžā vai EIHSEBA augstskolā. Ja šajās izglītības iestādēs nav plānots studēt, tālmācība Rīgas 1. vidusskolā gadā izmaksās LVL 198.

Gan Rīgas Tālmācības vidusskola, gan Rīgas 1. vidusskola piedāvā vidējās izglītības mācību programmas garumu saīsināt līdz diviem vai pat vienam gadam, mācoties eksternātā. Mācības eksternātā ir pilnībā patstāvīga mācīšanās forma. Mācības eksternātā ļauj neapmeklēt skolu un divu vai viena gada laikā apgūt vidusskolas programmu, nokārtojot starpposma atestāciju un gala atestāciju.

Semināra norisi atspoguļoja Aija Otomere, LVA diasporas projektu koordinatore.
E-pasts: aija.otomere@valoda.lvt
Twitter: LVA_DIASPORA
http://www.valoda.lv