Garezera konference “Atvērsim durvis uz nākotni!” ASV latviešu skolu skolotājiem

image

Visi konferences dalībnieki pie Garezera vasaras vidusskolas “Saulgriežu” ēkas. Foto: Daina Grosa.

Garezerā, netālu no Kalamazū no 15. līdz 17. martam notika skolotāju konference Amerikas latviešu skolu skolotājiem.

Ierados ASV jau nedēļu pirms konferences un pāris dienas pavadīju Kalamazū pie galvenās rīkotājas ALA Izglītības nozares priekšsēdes Andras Zommeres. Katru dienu Andra nāca mājās no sava maizes darba (Andra strādā par pārzini vietējā katoļu pamatskolā) un ar lielu izbrīnu, bet arī patiesu prieku paziņoja jaunākās ziņas. “Šodien pieteicās vēl 2 skolotāji!” – Andra atstāstīja pa dienu saņemtos e-pastus. Nākamajā dienā līdzīgs stāsts: “Skaits jau pāri par 45 dalībniekiem!” Vēl konferences pirmajā dienā tika visiem paziņots, ka beidzamajā brīdī pieteikušies vēl pāris dalībnieku ,– un dalībnieku skaits sasniedzis apaļu 50!

50 dalībniekos ieskaitīti arī viesi no tuvākām un tālākām ārzemēm. Piedalījās divas pārstāves no Kanādas, LNAK Izglītības padomes – priekšsēde Elita Pētersone ar meitu Grietiņu, kas māca Toronto latviešu skolā. Dalībniekos arī bija PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis ar kundzi Aiju. Šis fakts liecina par ļoti svarīgu lietu: izglītība atzīta par PBLA prioritāti, jo priekšsēža klātbūtne atspoguļoja šo uzsvaru. Es pati, pārstāvot PBLA Izglītības padomi ierados no Austrālijas; no Latvijas bija ieradusies PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece sadarbībai ar Latviju Dace Mažeika. Piedalījās arī ALA priekšsēde Anita Bataraga (iepriekšējā ALA Izglītības nozares priekšsēde), skaidri vēlreiz atgādinot, ka ALA rūp mūsu bērnu latviešu izglītība un tās nākotne.

Piektdienas pēcpusdiena bija veltīta ALA Izglītības nozares priekšsēdes pārrunām ar skolu pārziņiem. Pārrunas bija domātas, lai kaltu turpmākos plānus, kā izglītības nozarei visefektīgāk kalpot savām skolām:izplatīt informāciju, gatavot kopīgus 8. klases pārbaudījumus, kā rīkot turpmākos skolotāju kursus un konferences. Lēmums bija vienprātīgs – informācijas plūsma jāuzlabo (gan pa e-pastu, gan ALA mājaslapā, gan izmantojot iespējamus citus sociālos medijus).

Konferences rīkošanā talkā bija nākusi Garezera vidusskolas vadība – Andrai pie rīkošanas jau mēnešiem ilgi palīdzēja Garezera Vasaras vidusskolas direktore, Sandra Kronīte–Sīpola, bet uz vietas vēl palīgos bija viņas čaklās Garezera līdzstrādnieces – Iveta Eilande un Gunta Beard. Nekad arī netrūka izpalīdzīgu roku uz vietas.Garezera vadība bija bijusi arī īpaši pretīmnākoša, atvēlot konferences telpas ALA bez maksas.

Pirmā vakara nodarbība bija veltīta mūsu pašu – skolotāju – dziļākai izpratnei par latvietības jēdzienu un to, kā mēs to uztveram.Galvenā doma – ko tad mēs īsti gribam savos bērnos “iedēstīt”. Pārrunu iedvesmotāja bijusī bērnudārza “Stariņš” vadītāja Aija Kīna lika visiem pašiem aizdomāties par savām gaitām latviešu skolā, latviešu nometnē, latviešu vasaras vidusskolā. Atgriezties atpakaļ bērnībā un ar pieaugušā skatu paraudzīties pašiem uz savu bērna dvēseli un atcerēties, kas šķita pozitīvs, kas iespaidoja un motivēja turpināt darboties latviešu lietas labā.

Visiem bija iespēja piedalīties “prāta vētrā”, rakstot idejas uz papīra lapām, kas vēlāk tika piespraustas pie sienas. Visi jautājumi bija ar līdzīgu tēmu: kas ir latvietība, kādas cerības saistās ar mūsu latviešu skolu, kā ārpus valodas varam veicināt un veidot latvisko identitāti bērnos un ģimenēs, ko varam darīt, lai veidotu latviskāku vidi mūsu skolās, kas mūs visās latviešu skolās vieno, kas ir svarīgāks – valoda vai kultūra?  Jautājumi bija vērtīgi, jo, paskatoties dziļāk mūsu pašu secinājumos par savām bērnības gaitām latviskā vidē, varam izdarīt nopietnākus secinājumus par to,  ko mēs šodien vēlamies saviem bērniem nodot tālāk.

Sestdienas rīts uzausa apmācies, bet tas nenomāca skolotāju garastāvokli un nemazināja ēstgribu. Pēc brokastīm notika īsa, bet sirsnīga konferences atklāšana, kas bija uzticēta GVV direktorei. Sandra Kronīte-Sīpola pateicās visiem, kas velta laiku mūsu bērnu izglītošanai – gan pārziņiem, gan skolotājiem – par viņu pūlēm un vēlmi ieguldīt laiku un enerģiju. Runa ir ne tikai par tiem, kas katru nedēļu domā par stundu sagatavošanu, skolas mājīgu iekārtošanu, bet arī par tiem, kas pašaizliedzīgi velta savas vasaras, kas brauc garus attālumus, lai tik varētu nākt un vadīt, rīkot un palīdzēt.

Sandras uzrunas pamatdoma: “Latviešu skolas skolotājs palīdz pievest savus skolēnus tuvāk savām latviešu saknēm un latviskai dzīves izpratnei. Protams, ka materiāli un metodoloģija ir svarīgas latviešu skolas sastāvdaļas, bet pa reizei mēs arī varam par daudz tās uzsvērt un aizmirst skolotāja īsto mērķi. Katram no jums ir zināmas dāvanas, ko piedāvāt. Vai esat par tām padomājuši? Vai esat tās identificējuši? Ir dāvanas, kas katram iedzimtas, bet ir arī daudzas, ko ikkatrs var iemācīties un attīstīt. Pirmā no īpašībām ir mīlestība un cieņa pret savu tautu un tās kultūru. Vai mēs paši pavadām laiku, lai kaut dažas minūtes ieietu latviskā pasaulē? Varbūt lasām kādu grāmatu, klausāmies tautas mūziku? Kā mēs attīstām mūsu latvisko dvēseli?” Nobeigumā uz ekrāna tika parādītas dažādas durvis – gan vecas, gan jaunas, gan greznas, gan vienkāršas. Skolotāji durvīm ir kā atslēga, un, kad durvis atvērtas, tām jāveras uz abām pusēm – no lektoriem līdz skolotājiem un tālāk skolēniem. Un skolotājiem arī pašiem šīs durvis jāvirina.  Ar mudinājumu – Atvērsim durvis! – Sandra nodeva dienas gaitas tālāko ritumu pirmajai lektorei Ivetai Grīnbergai.

Iveta Grīnberga ir latviešu valodas pasniedzēja Vašingtonas Universitātē Siatlā. Iveta ir arī vairāku mācību grāmatu autore, un viņai ir liela pieredze, ievedot iesācējus latviešu valodas labirintos. Latviešu valodas aģentūra pagājušā gada vasarā izdeva jaunu latviešu valodas mācību grāmatu, kas domāta latviešu valodas iesācējiem. Iveta bija šī projekta vadītāja. Šī “Latviešu valoda studentiem” ir mācību līdzeklis latviešu valodas kā svešvalodas apguvei. Tās autores ir Nicola Nau un Inga Klēvere-Velhli, kas strādā par pasniedzējām Ādama Mickēviča (Adam Mickiewicz)universitātē Poznaņā Polijā. Iveta uzskata, ka šī grāmata derēs arī mūsu – ārzemju latviešu jauniešu un bērnu – vajadzībām. Valoda tajā pasniegta pa tēmām, gramatika tiek nemanot iepīta nodarbībās. Valodas mācība integrēta ar kultūras un vēstures tēmām, par mērķi nosakot iespēju sazināties latviski. Iveta skolotājiem mācīja, kā mācīt, izmantojot šo grāmatu. Skolotāji ar lielu interesi noklausījās un vēlāk atzina, ka stundas izklāsts bijis ļoti noderīgs.

Grāmatai komplektā ir CD, tātad tiek mācīta un vingrināta ne tikai lasīšanas un rakstīšanas, bet arī klausīšanās un runas prasmes. Mācību grāmata ar nolūku veidota tikai latviski, taču strukturēta tā, lai to varētu izmantot jebkuras tautības pārstāvis. Iespējams,  skolotājiem noderētu arī īsi, metodiski paskaidrojumi pāris valodās, kur būtu paskaidrots, kuri gramatikas elementi tiek vingrināti. Jāatzīst, ka pašmācībai grāmata būtu par sarežģītu, jo tomēr nepieciešams skolotājs, kas latviešu valodu pārzina.

Nākamajā nodarbībā tika izskatīta jauno ALA mācību mērķu papildināšana ar lasāmvielu. Skolotāji strādāja vairākās darba grupās – pa vecuma grupām, ko katrs māca savā nedēļas nogales skolā. Darba grupas uzdevums – pa pāris stundām sīki apskatīt mācību mērķus un, ievērojot šos mērķus, katrai vecuma grupai (vai līmenim, jo šādā veidā arī varētu sadalīt kopīgo programmu) atlasīt vispiemērotākās mācību grāmatas. ALA Izglītības nodaļa bija sarūpējusi veselu telpu ar dažāda veida mācību vielu – gan to, kas pieejama ALA apgādā, gan grāmatām, kas nupat atvestas no Latvijas. Skolotāji no pieejamās mācību vielas izvēlējās to, kas vislabāk atbilstu viņu noteiktajiem mērķiem, attīstot dažādas skolēnu prasmes: runāšanu, lasītprasmi, rakstītprasmi, gramatikas elementus un tekstu apguvi no galvas.

Pauzē mazai atelpai tika piedāvāta Līgas Ejupas vadīta pastaiga pa latviešu mākslas pasauli – blakusesošajā ēkā Klinklāva mākslas galerijā un O. Grīna Tautas mākslas muzejā. Šis bija ievads Līgas vēlāk noturētajai aizraujošajai lekcijai par to, kā bērniem mācīt par latviešu mākslu, mākslas izjūtu un kā “izvilkt” bērnu pašu izjūtas un emocijas, kas rodas, saskaroties ar latviešu mākslu.

Pēc pusdienām Iveta Grīnberga konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijā publicētajiem mācību materiāliem, kas radīti, lai mācītu latviešu valodu mazākumtautību skolām, apmācot, kā tos efektīgi izmantot mūsu skolās.

Nemanot jau pienāca vakariņu laiks, un laika taupīšanas nolūkos skolotājiem tika piedāvāts iegūt informāciju arī maltītes laikā. Šo brīdi izmantoja PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa un pasniedza Andrai Zommerei jauniznākušās PBLA izdotās mācību grāmatas – “Latviešu valoda 2. Grāmata” – vienu katrai Amerikas skolai. LNAK Izglītības priekšsēde Elita Pētersone arī saņēma mācību grāmatas katrai Kanādas skolai. Daina Grosa skolotājiem īsumā parādīja arī PBLA pēdējos gados publicēto mācību literatūru, kā arī informēja par skolotāju kursiem, ko šogad Latviešu valodas aģentūra rīkos sadarbībā ar PBLA,.. Savukārt Dace Mažeika īsumā izskaidroja skolotājiem par to, kas pēdējā gada laikā noticis Latvijas iestādēs un kā politiskie spēki īsteno sevis nosprausto politiku, kurā sadarbība ar diasporu izvirzīta par prioritāti. Skolotāji uzzināja par to, kādi dokumenti atspoguļo politisko nostāju un rīcību un kādas iestādes iesaistītas politikas īstenošanā. Līdz šim ļoti veiksmīgi veidojusies sadarbība gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan tās pakļautībā esošo Latviešu valodas aģentūru, kurā speciāliste sadarbībai ar diasporu Aija Otomere ir veikusi lielu un nozīmīgu darbu, sagatavojot materiālus un informāciju latviešu skolu skolotājiem ārpus valsts, pastāvīgi apzinot skolu vajadzības un mēģinot ar visiem pieejamiem līdzekļiem veicināt sadarbību un apmierināt skolu prasības un vajadzības. Vairāki projekti īstenoti arī Kultūras ministrijas paspārnē un Ārlietu ministrija bieži palīdzējusi gan ar informāciju, gan ar materiālu nosūtīšanu uz ārzemēm. Dace Mažeika izteica visu skolotāju kopīgo cerību, ka šie labi sāktie sadarbības virzieni turpināsies un attīstīsies arī nākamajos gados un Latvijas valsts atradīs līdzekļus savu tautiešu izglītošanas atbalstam ārvalstīs

Matisonu ģimene, kas dzīvo netālu no Garezera, reizi gadā rīko vietējās apkārtnes latviešu dziedāšanas vakaru. Šogad tas iekrita tieši ALA skolotāju konferences nedēļas nogalē, un ģimene bija ar mieru laipni uzņemt lielo skolotāju skaitu savās mājās. Enerģiska un skaļa dziedāšana vairāku stundu garumā bija jauks noslēgums garajai un informācijas pārsātinātai dienai.

Nākamā rīta cēlienu ievadīja Andra ar īsu pateicības lūgšanu, kam sekoja LELBA Svētdienas skolas nozares vadītājas Rutas Bambānes uzruna, kurā skolotāji iepazinās ar LELBA ticības mācības materiāliem.

Tālāk PBLA pārstāve Dace Mažeika sīki iepazīstināja skolotājus ar internetā pieejamajiem resursiem gan Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, kurā, iespējams, nav ļoti vienkārši atrast nepieciešamos materiālus, tomēr, kad viela atrasta, tā izrādās ir ļoti bagāta gan programmu, gan mācību vielas, gan metodisko materiālu ziņā.  Jāatzīmē, ka Latviešu valodas aģentūras mājaslapa www.valoda.lv arvien vairāk kļūst par dārgumu lādi, kas ļoti noderīga arī ārpus Latvijas dzīvojošiem skolēniem un skolotājiem.

Nobeigumā PBLA IP priekšsēde Daina Grosa iepazīstināja skolotājus ar lietotnēm (apps), ko var izmantot, mācot latviešu valodu ar iPad, iPhone, kā arī Android planšetdatoriem un mobilajām ierīcēm. Dažas lietotnes var izmantot kā resursus gramatikas mācīšanai, citas – kā vārdu krājuma bagātinātājas. Lietotnes pašlaik var veikt arī ļoti svarīgu funkciju – parādīt bērniem un jauniešiem, ka latviešu valoda darbojas arī jaunajās tehnoloģijās, un šī sapratne arī daudz ko dod. Piemēram, lietotnē Bitsboard ne tikai skolotāji, bet arī paši bērni var veidot vārdu krājumu un pēc tam vingrināties, spēlējot dažādas spēles. Bērniem pašiem jautri un rotaļājoties viņi nemanot paplašina savu vārdu krājumu. Jo vairāk varam šodien atrast šāda veida nodarbības, jo vairāk varam piesaistīt bērnu uzmanību. Bez uzmanības piesaistīšanas šodienas jauniešiem ātri zūd interese un jēga mācīties.

Konferencē izskanēja arī ļoti apsveicama ideja no ALA Izglītības nozares puses – aicinājums skolotājiem lejuplādēt savu skolu radīto mācību vielu un labi izdevušās nodarbības vienā speciāli šim nolūkam paredzētā datorā. Pēc tam katrs ieinteresētais šos materiālus varēs lejuplādēt savā USB datu nesējā. Šis bija praktisks risinājums, lai uz vietas dalītos ar informāciju.

Tāpat skolotājiem bija arī iespēja vizuāli uzzīmēt ierosinājumus, kā pārveidot ALA Izglītības mājaslapu, lai tā vislabāk kalpotu Amerikas latviešu skolu vajadzībām. Jācer, ka šī iecere drīzumā vainagosies panākumiem.

Kopumā konferences tēma – “Atvērsim durvis uz nākotni!”  ar apakšsaukli “Jā, mēs varam!”-  tika labi un gudri apspēlēta no dažādiem viedokļiem. “Nākotne” – mēs visi apzināmies, ko nozīmē pārmaiņas un ka tās var īstenot, ja ir redzama cerība. Skolotāju konference šogad deva šo cerību – dodot skolotājiem gan jaunus rīkus, gan jaunu pieeju un jaunu skatu uz mūsu skolas dzīvi un uz to, ko mēs īsti vēlamies panākt. Tā turpinām! Paldies Andrai Zommerei un viņas izglītības triecienkomandai par vīziju un praktisko risinājumu! Lai nākamās konferences un kursi turpina atšķetināt atsevišķos pavedienus, kas atradīs un piedāvās risinājumus mūsu daudzveidīgai skolas sabiedrībai.

 

image

Skolotāji uzmanīgi klausās lekcijas skolotāju konferencē. Foto: Daina Grosa.

image

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Pošamies uz 3×3 saietu Melburnas kalnos, Tulengi!

3×3 rīkotāji Melburnā. No kreisās puses Valdis, Iveta, Elvijs un priekšplānā Magnuss. Foto: Renārs Otto.

Ir pienācis tas laiks, kad vasaras karstās dienas Austrālijā, īpaši Melburnas pusē, nomaina dzestrāki, tumšāki rīti un vēsākas dienas. Arī lietus mākoņi parādās biežāk un atveldzē vasaras svelmē izkaltušo un vietām saplaisājušo zemi. Viss kļūst zaļāks, un ļaudis no vasarīgām brīvdienu domām atkal ieslīgst ikdienas darbā, un tas ir īstais laiks plānot nākamā gada vasaras priekus. Viens no šādiem priekiem latviešiem nākamgad, no 2. – 8. janvārim, būs kārtējais 3×3 saiets, kas šoreiz notiks Melburnas apkārtnē.

Tas ir prieks visai ģimenei pavadīt laiku latviskā vidē, un šogad esam izvēlējušies pasakainu vietu (un, ticiet man, to pagāja ilgi un grūti izmeklēt), pavisam netālu no Melburnas – Tulengi (Toolangi) “Kalnu sidraba koku atpūtas un konferenču centrs” (Alpine Ash Mountain Retreat and Conference Centre).

Šajā augsto eikaliptu meža vidū ir atpūtas vieta, kurā ir rūpīgi iekopts dārzs, ar bērzu un kļavu kokiem. Baltie bērzu koki dod miera un latviskuma iespaidu, ko sēžot un runājot ar īpašuma pārvaldnieku, izjutām. Dzirdējām, kā  vējš šalko balto bērzu galotnēs, atgādinot par dzimto zemi Latviju, kuras trūkuma un dziļi mūsos ieaugušās mīlestības dēļ, mēs vispār rīkojam šādu saietu. Tas arī noved mūs pie izvēlētās 3×3 temas – “Kas kait man nedzīvot…”

Un te nu nāk dažādi turpinājumi, ko stāsta tautasdziesmas:

“Kas kait man nedzīvot
Lielas jūras maliņā:
Cik jūriņa viļņus meta,
Tik izmeta sudrabiņu.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule ritināja.

Kas kait mani nedzīvot
Treju kalnu starpiņā:
Pūš vējiņis, kuŗš pūzdamis,
Visi pūta sidrabiņu.”

“Kas kait man nedzīvot”… Austrālijā, ja vasarā es varu piedalīties 3×3 saietā un smelties latvietību…

Līdz saietam ir palikuši vēl desmit mēneši, un šajā laikā iepazīstināsim ar visu saieta norisi, nodarbību vadītājiem un viesiem, bet sāksim ar izvēlēto vietu.

Izvēlētā vieta ir apmēram 50 minūšu attālumā no Melburnas austrumu daļas. Braucot cauri Lilidailai, uz Tulengi var tikt gan caur Yarra Glen, gan caur Hilsvilu. Brauciens vijas pa kalniem, cauri skaistam Austrālijas mežam, līdz nonākam līdz līdzenumam, kur atrodas “Kalnu sidraba koku atpūtas un konferenču centrs”. Mēs dzīvosim dažāda veida mājiņās. Varēs apmesties tādās, kur ir divas guļamistabas. Tās ir pāgājušo Olimpisko spēļu Sidnejā, sportistu mājiņas.  Vieta būs arī lielākās mājiņās, kur ir istabiņas ar četrām gultām. Vietas pietiks visiem, un tā varēsim ērti pavadīt vakarus un brīvo laiku. Mūsu rīcībā būs trīs lielākas telpas, sporta zāle, tikšanās vieta brīvā dabā, gan arī vieta sporta spēlēm gan pieaugušajiem, gan šķēršļu gājiens bērniem. Bet pats patīkamākais ir tas, ka no rītiem dzirdēsim meža šalkas un putnu dziesmas un tad sāksies latvisko nodarbību diena, lai vakarā, patīkami paguruši, varētu kopā padziedāt un paspēlēt zolīti, vai tikai aprunāties.

Tā aicinām visas paaudzes plānot nedēļu, 2014. gadā no 2.- 8. janvārim, pavadīt Melburnas kalnos, lai kopā, latviskā vidē dziedātu latviešu dziesmas,  kopīgi spriestu par polītiku, valodu un veidotu dažādus mākslas darbus,  spēlētu spēles, sportotu un dejotu vakaru saietos, un vienkārši varētu būt lepni par to, ka esam latvieši. Par programmu tuvāk ziņosim vēlāk.

Aicinām arī visus latviešus visā plašajā pasaulē izmantot šo iespēju un savās nākamgada janvāra brīvdienās pabūt karstajā un eksotiskajā Austrālijā, sākumā apmeklējot 3×3 saietu un iepazīstot Austrālijas latviešu dzīvi un tad turpinot ceļu uz slaveno Ayers klints, Uluru Nacionālajā parkā Austrālijas vidū, Ķenguru salu netālu no Adelaides, Oberona ezeru Tasmānijā, Sidneju, kur atrodas slavenā Operas māja vai krāsaino Kvīnslandes barjerrifu un tik daudz ko citu. Lūdzam sazināties ar Ivetu pa epastu ALRedakcija@netspace.net.au. Labprāt izmantosim katra dalībnieka zināšanas un iespēju palīdzēt.

3×3 vadītāji Iveta un Valdis Laiņi

image

Ceļš uz 3×3 saieta vietu, Toolangi, netālu no Healesville un Yarra Glen.

image

Album of Stabulnieks’ works released posthumously

image

It is an ironic truism in the music world that a musician’s death always raises interest in the musician’s work. Album releases follow, sometimes with new music, more often re-releases of earlier works. The archives will be searched for previously unreleased songs and albums will undoubtedly follow. In a somewhat perversely positive way, songs that might have never seen the light of day while the musician was alive are then brought to listeners.

Case in point – pianist, vocalist and composer Uldis Stabulnieks.  The composer of a treasure trove of songs, Latvia mourned his passing on September 27, 2012. By far his most beloved composition was the song ‘Tik un tā’, with words by Māra Zālīte, which, considering that the song was released in the early 1980s, was a song of love for Latvia (unusual as it was to even mention ‘Latvia’ in songs during Soviet times).

With just this one song, Stabulnieks earned his star in the constellation of Latvian music. However, right as he reached the zenith of his popularity, Stabulnieks seemed to drift into obscurity. Though still active as a composer and performer, his creative output seemed to diminish in quantity through the years – in the 1990s and beyond the composer almost completely disappeared, though he still performed occasionally at hotel bars in Riga.

The release of the posthumous Es mīlu dzīvi skaistoat the end of 2012 was a pleasant surprise as it didn’t seem to be common knowledge that Stabulnieks was still actively composing and recording songs. The most striking thing about these recordings is that no time at all seemed to have gone by – the songs contained on the CD could have just as easily come from the 1980s as after the turn of the century (these songs were recorded from 2005 to 2007). Having not lost a bit of his flair as a musician and a singer, it is quite the pity that these songs needed to wait for his death before they could be heard.

The scat vocals of the title track ‘Es mīlu dzīvi skaisto’ (lyrics by Jānis Rokpelnis), along with Stabulnieks’ creative vocal gyrations giving the song a particular joie de vivre corresponding with the lyrics of the song. The performance shows that Stabulnieks had not lost any energy or enthusiasm in his later years, or even humor, with which the music is imbued.

The song ‘Kā ūdens nemitīgs’ (lyrics by Jānis Ziemeļnieks) is a more somber song, with Stabulnieks reaching a crescendo on Ziemeļnieks’ text ‘likteni, kas spēcīgs, spožs un skarbs’ (a fate that is powerful, vivid and bitter).

All the songs feature Stabulnieks on piano (or synthesizers) and vocals, and though Stabulnieks is better known as a composer, his piano talents cannot be overlooked – such as on the song ‘Mazs putniņš’ (lyrics by Vizma Belševica), with the melancholic piano performance providing a lovely background for the wistful lyrics, particularly the repeated refrain ‘tu nāc, tu ej’ (you come, you go).

Stabulnieks’ humor is once again on full display when he sings about cheese in the song ‘Sieru dziesmiņa, dziedama ap Jāņiem’ (lyrics by Guntars Godiņš). With a playful piano background, Stabulnieks sings about saying goodbye to cheese rolling away ‘kas stipri smaržo un kas nikni ož’ (that has a strong scent and smells bad)

Stabulnieks also composed five different songs with the same text by Jānis Sudrabkalns in ‘Piecas variācijas par Jāņa Sudrabkalna tēmu “Tāls vakars”’. Deftly moving through various styles and tempos, Stabulnieks displays a range of emotions and feelings that distinguishes all of the variations. Ranging from somber to humorous, each song has a different perspective on Sudrabkalns’ poetry.

One of the best known of poems by Aleksandrs Čaks, one of the most popular 20th century Latvian poets, is his love letter to Riga, and on this CD Stabulnieks puts music to ‘Vecā, sirmā Rīga’, with its powerful words “Ak, mana Rīga, vecā, sirmā Rīga, Tu manu sirdi augšup nes!” (Oh my Riga, my old gray Riga, you carry my heart upwards!) The earnest and sincere words by Čaks are given a fitting musical form in this celebration of the city.

Some might say that one of the reasons Stabulnieks faded from public view is the fact that his style did not change much with the times – where other composers like Raimonds Pauls and Imants Kalniņš explored new musical avenues and worked with younger singers, Stabulnieks continued to compose in his own style and stubbornly sang almost all of his songs himself. That is perhaps what is so commendable and enjoyable about this collection, as these songs contain some truly beautiful moments, like in ‘Zviedru vārtu romance’ – the song would have been the worse off had it been someone besides Stabulnieks singing. Though it took his passing before it was released, the collection of songs on Es mīlu dzīvi skaisto still show that Stabulnieks had not lost a bit of his creative energy and his obscurity was undeserved and unfortunate. Fortunately, Stabulnieks’ talents will not soon be forgotten, and Es mīlu dzīvi skaisto is a fitting epitaph to this composer’s career.

Details

Es mīlu dzīvi skaisto

Uldis Stabulnieks

Micrec,  2012

MRCD496

Track listing:

1. Es mīlu dzīvi (J. Rokpelnis)

2. Kā ūdens nemitīgs (J. Ziemeļnieks)

3. Mazs putniņš (V. Belševica)

4. Melodija (O. Vācietis)

5. Mežs (I. Ziedonis)

6. Par sliedēm (J. Peters)

7. Sieru dziesma (G. Godiņš)

8. Tango (J. Peters)

  Piecas variācijas par Jāņa Sudrabkalna tēmu “Tāls vakars”

9. Variācija #1 (J. Sudrabkalns)

10. Variācija #2 (J. Sudrabkalns)

11. Variācija #3 (J. Sudrabkalns)

12. Variācija #4 (J. Sudrabkalns)

13. Variācija #5 (J. Sudrabkalns)

14. Vecā Rīga (A. Čaks)

15. Zviedru vārti (Ē. Ādamsons)

16. Kāds smilšu graudiņš (J.Sudrabkalns)

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.