PBLA atklāta vēstule Saeimas un valdības augstākajām amatpersonām

Atklātā vēstule izsūtīta 26. novembrī – dienu pirms valdības krišanas. Tā ir PBLA reakcija pret 2014. gada Latvijas valsts budžetā neiekļautajiem līdzekļiem, kas bija paredzēti diasporas izglītības vajadzībām.

Ļoti cienījamai Saeimas priekšsēdētājai, Solvitai Āboltiņas kundzei,
Augsti godājamam Ministru prezidentam, Valdim Dombrovska kungam,
Augsti godājamam Izglītības un zinātnes ministram, Vjačeslavam Dombrovska kungam,
Augsti godājamam Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājam, Ilmāram Latkovska kungam,
Augsti godājamam Latviešu valodas aģentūras direktoram, Jānim Valdmaņa kungam

Vēršos pie jums saistībā ar Latvijas valsts 2014. gada budžetā neiekļautajiem līdzekļiem diasporas izglītības neatliekamajām vajadzībām 63 tūkstošu latu apmērā (šīs summas sadalījums: LVL 26 000 – tiešais atbalsts diasporas nedēļas nogales skolām, LVL 14 700 – skolotāju semināru un kursu organizēšanai, LVL 10 000 – elektronisko mācību līdzekļu izstrādei latviešu valodas apguvei diasporā, LVL 8000 – latviešu valodas nometnei reemigrējušajiem bērniem, LVL 2500 – ceļa izdevumiem dalībniekiem šai nometnē no austrumu diasporas, LVL 1800 – viena latviešu valodas skolotāja atalgošanai austrumu diasporā). 

Strādājot kopā ar Latviešu valodas aģentūru un tās priekšgājējiem kopš 2002. gada, PBLA un citas diasporas organizācijas ir attīstījušas labu sadarbības sistēmu, kas sekmīgi darbojusies visus šos gadus. 2013. gadā Latvijas valsts budžetā ar Latviešu valodas aģentūras starpniecību diasporas izglītības vajadzībām tika piešķirti 149 227 lati, kas šogad nosedza mūsu neatliekamās vajadzības izglītības jomā, bet 2014. gada budžetā šī summa izglītības atbalstam diasporā ir samazināta uz 117 411 latiem, neraugoties uz to, ka PBLA par papildu 63 tūkstošu latu patiesu nepieciešamību laicīgi un atkārtoti pirms valsts budžeta izskatīšanas informēja Izglītības un zinātnes ministriju, Latviešu valodas aģentūru un Saeimas deputātus.

Labs piemērs sekmīgai diasporas latviskās izglītības sistēmai ir aizvadītajā vasarā Rīgā notikušais pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Vairākums latviešu, kas šajā konferencē piedalījās un to rīkoja, ir trimdas sabiedrības sešdesmit gados sekmīgi uzturēto svētdienas skolu un vasaras nometņu absolventi, un šīs izglītības sistēmas rezultāts. Viņi ir neatsverams atbalsts mūsu valsts nākotnei šeit un ārzemēs. Patlaban cenšamies šo atbalstu turpināt.

Tomēr jānorāda, ka šodienas situācijā, kad valstij piederīgi un lojāli pilsoņi vispārējās globalizācijas dēļ ilgstoši uzturas ārpus Latvijas, ir nepieciešama daudz ciešāka Latvijas valsts institūciju un ārvalstu kopienu sadarbība. Daudzo paaudžu nomaiņa „vecajā” trimdas sabiedrībā un no Latvijas pēdējos divdesmit gados aizbraukušo iedzīvotāju nespēja ātri integrēties vietējā latviešu sabiedrībā, kā arī ekonomiska rakstura šķēršļi diemžēl atstāj ievērojamu ietekmi uz latviešu valodas apguves kvalitāti un latviskuma vērtību ieaudzināšanas iespējām jaunajās paaudzēs ārpus Latvijas. Iepriekš minētās budžeta pozīcijas domātas pašiem svarīgākajiem un sevi pierādījušiem pasākumiem, nodrošinot daudzām latviešu ģimenēm to ārkārtīgi nepieciešamo un būtisko sajūtu, ka viņu valstspiederības un latviskuma centienus atbalsta gan Latvijas valsts, gan ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizācijas.

Pēdējos gados Latvijas valsts izstrādājusi gan Nacionālās attīstības plānu, gan tikušas pieņemtas pamatnostādnes diasporas jautājumos. Tāpēc jo neizprotamāka ir nespēja mūsu valsts budžetā atrast vitāli un minimāli nepieciešamos līdzekļus diasporas izglītības neatliekamajām vajadzībām, samazinot diasporas izglītībai piešķirto līdzekļu apjomu. Tas liecina par stratēģiskās domāšanas deficītu. Diemžēl, ārvalstīs dzīvojošo latviešu acīs šis mūsu valsts solis izskatās pēc nevērīgas, nenopietnas un ilgtermiņā darboties nespējīgas politikas attiecībā pret svarīgāko potenciālās reemigrācijas sastāvdaļu – latviešu bērniem ārvalstīs un viņu latvietības un valstspiederības saiknes uzturēšanu.

Lūdzu jūs informēt PBLA par iespējām pārskatīt 2014. gada budžetu par labu trūkstošajiem līdzekļiem diasporas latviskajai izglītībai.

Ar patiesu cieņu –

Jānis Kukainis
PBLA priekšsēdis

Latvian government falls, prime minister takes responsibility for Zolitūde

Prime Minister Valdis Dombrovskis, who became head of Latvia’s government in 2009, has resigned. He will continue to serve until a new government is approved by the Saeima.

Dombrovskis announced his resignation Nov. 27 during a hastily called and brief press conference in Rīga in which he appeared with President Andris Bērziņš.

The prime minister said his decision is tied to the Nov. 21 tragedy in the Zolitūde neighborhood of Rīga, when the roof of a Maxima XX supermarket collapsed, killing 54 people and injuring dozens. He said he is taking political responsibility for the tragedy.

Dombrovskis thanked the Latvian people for their support in overcoming economic and financial problems in the country, and apologized for those things that have not been realized.

In a press release, Bērziņš said his goal is to have a new government in place yet this year. Next week, he will begin consultations with the political parties represented in the Saeima.

New historical digital audio collection at National Library of Latvia

The National Library of Latvia recently launched a new digital audio collection – Latvia’s historical sound recordings.

The library holds several hundred shellac records, published in the first half of the 20th century by companies such as “Bellaccord Electro”, “His Master’s Voice” and Riga Record Factory “Līgo”.

The musical content is varied – including folk songs, popular music and choir songs, first performances of Latvian classical music and other compositions. Among the performers are many well-known names in Latvia such as Reiters Latvian Choir, Laivinieki brothers, Mariss Vetra, Elfrida Pakule, as well as other lesser-known artists today. One of the collection’s rarities is Latvian Prime Minister K. Ulmanis’ speech at the Riga Radiophone shortly after the coup in 1934.

In cooperation with private collectors, museums and other memory institutions that hold historical and valuable sound recordings, this collection aims to reflect Latvia’s sound recording history, especially the first half of the 20th century.

At present, the digital collection contains close to 300 sound objects. New recordings will be added regularly; it is estimated that by the end of 2014 the collection will include 2 000 objects. Most of the recordings are available online globally, except for an estimated 20% of the collection that is still under copyright and accessible to patrons on library premises.

image