Novembrī notika skolotāju seminārs Annabergā, Vācijā

image

Eiropas skolotāju kopbilde skolotāju seminārā, Annabergā. Foto: Lita Hainovska

Baltiešu centrs Annabergā 2013. gada 23. un 24. novembrī bija semināra norises vieta Kontinentālās Eiropas latviešu diasporas nedēļas nogales skolotājiem.

Semināru vēlā rudens pusē rīkoja Eiropas latviešu apvienība ar Latviešu valodas aģentūras, LR Izglītības un Zinātnes ministrijas atbalstu.

Doma par Kontinentālās Eiropas skolotāju kursiem virmoja gaisā jau labu laiku, jo, ir noteikti jautājumi, ko nevar paspēt izrunāt Skolotāju kursos, kas notiek vasarā. Turklāt atvaļinājumu laiks katram no mums iekrīt tik dažādā laikā…

Lai arī seminārs bija jaiesāk ar klusuma brīdi, pieminot bojāgājušos traģiskajā notikumā Rīgā, sagrūstot lielveikalam Maxima, gaisotne bija darbīga, draudzīga, skanīga, atbalstoša un ierosmēm bagāta.

Prieks, ka visi skolu skolotāji un dalībnieki bija rūpīgi sagatavojuši savus mājas darbus! Skolotājas no Minsteres, Luksemburgas, Bonnas, Berlīnes, Vircburgas, Freiburgas, Vīnes, Štutgartes un Briseles (no 9 skolām) bija sagatavojušas prezentācijas par savu darbu skoliņās. Visi klātesošie varēja gūt daudz skaidrāku priekšstatu par to, kā un kas darbojas citur.

Runājot par diasporas skolu mācību programmām, to nepieciešamību un īpatnībām, skolotājas varēja pārliecināties par to nepieciešamību, atsvaidzināt zināšanas par to sastādīšanas principiem un salīdzināt dažādu skoliņu programmas, lai pēc tam varētu izvērtēt un pilnveidot savu skolu mācību programmas.

Semināra daļā “Dalīta bēda ir pusbēda, dalīts prieks ir dubults prieks” darbs notika gan grupās, gan, t.s., palīdzības aplī. Katrs no klātesošajiem varēja dalīties ar sava darba veiksmes pusēm un lūgt padomu kolēģiem sarežģītās situācijās. Ceru, ka ierosinātie risinājumi būs noderīgi!

Aktīvam darbam mijoties ar skoliņu darbā noderīgām spēlēm un rotaļām, nemanot pienāca vēls vakars, kuram arī bija dots mājas darbs – katram skolotājam bija jāizvēlas viena sava mīļākā dziesma no plāšā latviešu dziesmu repertuāra un jāsagatavo viss nepieciešamais, lai visi semināra dalībnieki to varētu dziedāt bez aizķeršanās.

Tas vēl nav viss – katras skoliņas pārstāvji bija sagatavojuši nelielu ciema kukuli, lai pacienātu koleģus un vakara daļu padarītu vēl īpašāku.

Tā, sveču gaismā, skanot koklei, stabulei un dažādiem ritma instrumentiem, dziedājām, degustējām un priecājāmies par brīnišķīgo satikšanos…

Pēc spirdzinošā miega Annabergas ērtajās gultās, svētdienas rīts semināra dalībniekiem sākās ar zināmo un jaunatklāto elektronisko mācību resursu apzināšanu. Paldies Aijai Otomerei no LVA, par sagatavoto prezentāciju šai daļai! Daudzi skolotāji secināja, cik noderīgi ir dažādi tehniskie mācību palīglīdzekļi, strādājot ar mūsdienu bērniem.

Tādēļ likumsakarīgi bija seminarā izrunāt to, kā veicas ar noteikto kritēriju realizāciju LVA saņemtajam finansējumam 2013.gadam. Šāds finansējums ir ļāvis daudzām skoliņām iegadāties nepieciešamos mācību līdzekļus, arī IT aparatūru, apmaksāt apdrošināšanu un telpu īri. Radās arī ierosinājums, tomēr rast iespēju apmaksāt skolotājiem ceļa izdevumus, kas rodas mērojot ceļu uz un no skoliņām. Daudzām skoliņām, kur bērnu skaits ir salīdzinoši neliels, bet skolotāja dzīvesvieta tālu, tas tiešām būtu liels atbalsts.

Semināra noslēgumā, veicot kopsavilkumu un gūstot atgriezenisko saikni par semināru, skolotāji uzsvēra šādu semināru nepieciešamību arī nākotnē, jo, jau pēc šī semināra izveidojušās koleģiālās un draudzības saites iezīmēja vairākus kopprojektus – kultūras pasākumus, nometnes, viesošanās, ekskursijas, vēstuļu draugus… 

Milzīgs paldies jāsaka Andrejam Urdzem ar komandu – mums viss ļoti patika un garšoja! Noteikti brauksim vēl!

Paldies jāsaka arī LVA, LR IZM, ELA ar kuru finansiālo atbalstu šis seminārs varēja notikt un Latviešu kopībai Vācijā, kura šo finansu daļu palīdzēja nokārtot līdz galam.

Un, protams, paldies mums, semināra dalībniekiem – par aktīvu līdzdarbošanos, atsaucību izbrīvējot laiku, mērojot ceļu līdz Annabergai, vedot sev līdz mūzikas instrumentus (paldies Liene, Evija, Iveta!), fotografējot (paldies Lita!) un visādi citādi palīdzot semināra norisē!

image

Eiropas skolotājas iet rotaļās skolotāju seminārā, Annabergā. Foto: Lita Hainovska

Rīgā notiks diasporas kopienu sadarbības konference

Šā gada 4. decembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notiks starptautiskā konference „Poļu, ukraiņu un latviešu diasporas kopienu sadarbība pagātnē un šodien“ (Cooperation between the Polish, Ukrainian and Latvian diaspora communities in the past and nowadays).

Tās galvenais mērķis ir izvērtēt poļu, ukraiņu un latviešu diasporas kopienu ieguldījumu valstu neatkarības atjaunošanā un demokrātijas nostiprināšanā, tajā skaitā sadarbību arī PSRS disidentu lokā, kā arī šo diasporu kopienu sadarbības perspektīvas šodien un nākotnē.

Konferenci organizē Polijas Republikas vēstniecība Latvijā, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Institūts un Eiropas Latviešu Apvienība.

Konferencē ar referātiem uzstāsies viesi no Polijas, Ukrainas un Latvijas. Darbs notiks divās sesijās jeb paneļdiskusijās. Pirmā no tām tiks veltīta jautājumiem, kas skar pagātni, savukārt otrā – mūsdienām. Konferences darba valoda ir angļu.

Latviešu Fonds izsludina 2014. gada konkursu

Ar Imanta Ziedoņa vārdiem izsludinu 2014. gada Latviešu Fonda konkursu:

”…Vai piepildīt šo saimi, šo sētu un šo namu, šo tautu un šo zemi ar kautko piepildāmu. Kad vakars zelta zvaigznes kā mākslinieks sviež tušā, jūs arī varat paspēt kaut ko no nebijušā.”.

Šīs rindas man tika atdzīvinātas oktobŗa otrajā pusē, kad Čikāgā piedzīvoju nedēļas nogali, kas vēl pastiprināja manu pārliecību, ka Latviešu Fonds palīdz piepildīt latviešu namus. Jau vairāk kā četrdesmit gadus Fonds ir palīdzējis māksliniekiem, skolotājiem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem radoši darboties latviešu tautas labā.

Nesen Čikāgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas grupas “Trio” koncerts. Šie apvienības TILTS rīkotie vieskoncerti bija viens no četriem 2013. gada Latviešu fonda Lielo projektu konkursā atbalstītajiem pieteikumiem. Saņemot vislielāko balsu skaitu, fonda dalībnieki izteica savu vēlmi baudīt mākslinieku uzstāšanos vietējos latviešu centros. Tūlīt pēc šī koncerta, nākamajā pēcpusdienā, Ciānas baznīcas telpās Čikāgas literārās kopas rīkotajā Imanta Ziedoņa pasākumā, uzstājās 2013. gada Mazo projektu konkursā atbalstītais Čikāgas vīru koris. Ieklausoties Imanta Ziedoņa vārdos, nodomāju, ka Latviešu Fonds turpina padarīt iespējamu piepildīt latviešu kultūras telpu ar kaut ko no nebijušā. 

Otrais lielais projekts, kas tika atbalstīts 2013. gada konkursā, ir Okupācijas muzeja ekspozīcijas vizuālais papildinājums – 1941. gada deportācijas vagons, ko paredzēts rādīt publikai 2015. gadā. Tas izglītos par noziegumu pret cilvēci – Latvijas pilsoņu masveida deportāciju uz Sibīriju. Redzam, ka Latviešu Fonda dalībnieki turpina balsot par projektiem, kas atspoguļo mūsu organizācijas pamatmērķi – veicināt latviešu kultūras, mākslas un izglītības attīstību, uzsverot trimdas periodu un tajā laikā piedzīvoto. 

Trešais, 2013. gada atbalstītais projekts jau atspoguļo jaunu pieeju latviešu kultūras stiprināšanai. Arņa Grosa pieteiktā latviešu valodas gramatikas vārdu locīšanas aplikācija piedāvā mūsdienot vārdu locīšanas apguvi. Turpmāk planšetdatoros un mobilajos tālruņos būs iespējams uzšķirt pareizo locījumu lietvārdiem un darbības vārdiem. Balsojums par šo projektu liecina, ka Latviešu Fonda dalībnieki ir gatavi atbalstīt projektus, kas izmanto jaunās tehnoloģijas un skar arvien jaunāku paaudzi.

Pēdējais lielais projekts, kas saņem atbalstu ir Dzintras Gekas dokumentālā filma Dieva Putniņi. Šī ir filma par trimdas bērnu likteņiem. Jau intervēti vairāk kā 60 ‘trimdas bērni’. Topošās filmas mērķauditorija ir cilvēki visā pasaulē, kas piedzīvojuši līdzīgas vēsturiskās situācijas. Šis vērienīgais projekts, ierobežoto līdzekļu dēļ, saņēma tikai nelielu procentu no pieprasītās summas, un tādējādi vēlreiz mudināja padomi pārdomāt, kā pārveidot Latviešu Fondu, lai būtu iespējams sniegt plašāku atbalstu projektiem.

Nesenajā Latviešu Fonda saietā Toronto, Aija Mazsīle novadīja nodarbību par to, ko Latviešu Fondam vajadzētu paturēt, ko pamest, un ko pilnvedot. LF dalībnieki pilno sarakstu varēs lasīt nākamajā LF apkārtrakstā. Viens no ieteikumiem bija izreklamēt projektus, kas nesaņēma visu no Fonda pieprasīto finansējumu un aicināt ziedot atsevišķiem projektiem. Padomes sēdē arī tika pārrunāts, kā paplašināt fonda iespējas atbalstīt vairāk
vērtīgo projektu. 

Padome arī uzklausīja jau sen izteikto kritiku, ka projektu konkursa gaŗais cikls daudziem bremzē plānot un realizēt savas idejas. Tāpēc šogad Latviešu Fonds ir apņēmies samazināt laika sprīdi no konkursa sākuma, līdz rezultātu izziņošanai. Ja vecajā ciklā, lai uzzinātu rezultātus Lielajiem projektiem, bija jāgaida līdz rudens pilnsapulcei, tad 2014. gada konkursa cikls paredz izziņot rezultātus jau vasarā. Mazo projektu izziņošana paliks kā iepriekš – aprīļa beigās.

2014. gada Latviešu Fonda projektus varēs pieteikt no 2014. gada 1. janvāra līdz 15. februārim, sekojot noteikumiem, kas publicēti http://www.latviesufonds.info nodaļā projektu pieteicējiem. Pavasarī padome izskatīs Mazo projektu pieteikumus, kuriem nepieciešams finansējums zem divtūkstots dolāriem, un izvirzīs desmit Lielos projektus (nepieciešamais finansējums no diviem līdz desmit tūkstošiem dolāru), par kuŗiem Latviešu Fonda dalībnieki balsos no maija mēneša līdz Jāņiem. Jau otro gadu dalībniekiem būs iespējams balsot elektroniski. Uzvarētājus ceram paziņot pirms vasaras beigām, lai projektu pieteicēji varētu jau rudenī sākt “sviest zvaigznes tušā”.

Ja jums ir interese piedalīties šajā radīšanas procesā, un jūs vēl neesiet Latviešu Fonda dalībnieks, iestājieties apmeklējot http://www.latviesufonds.info. Tur piespiežot DONATE pogu, atradīsiet visu informāciju, kas vajadzīga, lai iestātos. Ja jums ir jautājumi vai nepieciešama papildus informācija variet sazināties ar Tiju Kārkli, lfkasieris@gmail.com, vai pa pastu P.O. Box 28696, Oakdale, MN 55128, USA.