Rīgā notiks diasporas kopienu sadarbības konference

Šā gada 4. decembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notiks starptautiskā konference „Poļu, ukraiņu un latviešu diasporas kopienu sadarbība pagātnē un šodien“ (Cooperation between the Polish, Ukrainian and Latvian diaspora communities in the past and nowadays).

Tās galvenais mērķis ir izvērtēt poļu, ukraiņu un latviešu diasporas kopienu ieguldījumu valstu neatkarības atjaunošanā un demokrātijas nostiprināšanā, tajā skaitā sadarbību arī PSRS disidentu lokā, kā arī šo diasporu kopienu sadarbības perspektīvas šodien un nākotnē.

Konferenci organizē Polijas Republikas vēstniecība Latvijā, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Institūts un Eiropas Latviešu Apvienība.

Konferencē ar referātiem uzstāsies viesi no Polijas, Ukrainas un Latvijas. Darbs notiks divās sesijās jeb paneļdiskusijās. Pirmā no tām tiks veltīta jautājumiem, kas skar pagātni, savukārt otrā – mūsdienām. Konferences darba valoda ir angļu.

Latviešu Fonds izsludina 2014. gada konkursu

Ar Imanta Ziedoņa vārdiem izsludinu 2014. gada Latviešu Fonda konkursu:

”…Vai piepildīt šo saimi, šo sētu un šo namu, šo tautu un šo zemi ar kautko piepildāmu. Kad vakars zelta zvaigznes kā mākslinieks sviež tušā, jūs arī varat paspēt kaut ko no nebijušā.”.

Šīs rindas man tika atdzīvinātas oktobŗa otrajā pusē, kad Čikāgā piedzīvoju nedēļas nogali, kas vēl pastiprināja manu pārliecību, ka Latviešu Fonds palīdz piepildīt latviešu namus. Jau vairāk kā četrdesmit gadus Fonds ir palīdzējis māksliniekiem, skolotājiem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem radoši darboties latviešu tautas labā.

Nesen Čikāgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas grupas “Trio” koncerts. Šie apvienības TILTS rīkotie vieskoncerti bija viens no četriem 2013. gada Latviešu fonda Lielo projektu konkursā atbalstītajiem pieteikumiem. Saņemot vislielāko balsu skaitu, fonda dalībnieki izteica savu vēlmi baudīt mākslinieku uzstāšanos vietējos latviešu centros. Tūlīt pēc šī koncerta, nākamajā pēcpusdienā, Ciānas baznīcas telpās Čikāgas literārās kopas rīkotajā Imanta Ziedoņa pasākumā, uzstājās 2013. gada Mazo projektu konkursā atbalstītais Čikāgas vīru koris. Ieklausoties Imanta Ziedoņa vārdos, nodomāju, ka Latviešu Fonds turpina padarīt iespējamu piepildīt latviešu kultūras telpu ar kaut ko no nebijušā. 

Otrais lielais projekts, kas tika atbalstīts 2013. gada konkursā, ir Okupācijas muzeja ekspozīcijas vizuālais papildinājums – 1941. gada deportācijas vagons, ko paredzēts rādīt publikai 2015. gadā. Tas izglītos par noziegumu pret cilvēci – Latvijas pilsoņu masveida deportāciju uz Sibīriju. Redzam, ka Latviešu Fonda dalībnieki turpina balsot par projektiem, kas atspoguļo mūsu organizācijas pamatmērķi – veicināt latviešu kultūras, mākslas un izglītības attīstību, uzsverot trimdas periodu un tajā laikā piedzīvoto. 

Trešais, 2013. gada atbalstītais projekts jau atspoguļo jaunu pieeju latviešu kultūras stiprināšanai. Arņa Grosa pieteiktā latviešu valodas gramatikas vārdu locīšanas aplikācija piedāvā mūsdienot vārdu locīšanas apguvi. Turpmāk planšetdatoros un mobilajos tālruņos būs iespējams uzšķirt pareizo locījumu lietvārdiem un darbības vārdiem. Balsojums par šo projektu liecina, ka Latviešu Fonda dalībnieki ir gatavi atbalstīt projektus, kas izmanto jaunās tehnoloģijas un skar arvien jaunāku paaudzi.

Pēdējais lielais projekts, kas saņem atbalstu ir Dzintras Gekas dokumentālā filma Dieva Putniņi. Šī ir filma par trimdas bērnu likteņiem. Jau intervēti vairāk kā 60 ‘trimdas bērni’. Topošās filmas mērķauditorija ir cilvēki visā pasaulē, kas piedzīvojuši līdzīgas vēsturiskās situācijas. Šis vērienīgais projekts, ierobežoto līdzekļu dēļ, saņēma tikai nelielu procentu no pieprasītās summas, un tādējādi vēlreiz mudināja padomi pārdomāt, kā pārveidot Latviešu Fondu, lai būtu iespējams sniegt plašāku atbalstu projektiem.

Nesenajā Latviešu Fonda saietā Toronto, Aija Mazsīle novadīja nodarbību par to, ko Latviešu Fondam vajadzētu paturēt, ko pamest, un ko pilnvedot. LF dalībnieki pilno sarakstu varēs lasīt nākamajā LF apkārtrakstā. Viens no ieteikumiem bija izreklamēt projektus, kas nesaņēma visu no Fonda pieprasīto finansējumu un aicināt ziedot atsevišķiem projektiem. Padomes sēdē arī tika pārrunāts, kā paplašināt fonda iespējas atbalstīt vairāk
vērtīgo projektu. 

Padome arī uzklausīja jau sen izteikto kritiku, ka projektu konkursa gaŗais cikls daudziem bremzē plānot un realizēt savas idejas. Tāpēc šogad Latviešu Fonds ir apņēmies samazināt laika sprīdi no konkursa sākuma, līdz rezultātu izziņošanai. Ja vecajā ciklā, lai uzzinātu rezultātus Lielajiem projektiem, bija jāgaida līdz rudens pilnsapulcei, tad 2014. gada konkursa cikls paredz izziņot rezultātus jau vasarā. Mazo projektu izziņošana paliks kā iepriekš – aprīļa beigās.

2014. gada Latviešu Fonda projektus varēs pieteikt no 2014. gada 1. janvāra līdz 15. februārim, sekojot noteikumiem, kas publicēti http://www.latviesufonds.info nodaļā projektu pieteicējiem. Pavasarī padome izskatīs Mazo projektu pieteikumus, kuriem nepieciešams finansējums zem divtūkstots dolāriem, un izvirzīs desmit Lielos projektus (nepieciešamais finansējums no diviem līdz desmit tūkstošiem dolāru), par kuŗiem Latviešu Fonda dalībnieki balsos no maija mēneša līdz Jāņiem. Jau otro gadu dalībniekiem būs iespējams balsot elektroniski. Uzvarētājus ceram paziņot pirms vasaras beigām, lai projektu pieteicēji varētu jau rudenī sākt “sviest zvaigznes tušā”.

Ja jums ir interese piedalīties šajā radīšanas procesā, un jūs vēl neesiet Latviešu Fonda dalībnieks, iestājieties apmeklējot http://www.latviesufonds.info. Tur piespiežot DONATE pogu, atradīsiet visu informāciju, kas vajadzīga, lai iestātos. Ja jums ir jautājumi vai nepieciešama papildus informācija variet sazināties ar Tiju Kārkli, lfkasieris@gmail.com, vai pa pastu P.O. Box 28696, Oakdale, MN 55128, USA.

PBLA atklāta vēstule Saeimas un valdības augstākajām amatpersonām

Atklātā vēstule izsūtīta 26. novembrī – dienu pirms valdības krišanas. Tā ir PBLA reakcija pret 2014. gada Latvijas valsts budžetā neiekļautajiem līdzekļiem, kas bija paredzēti diasporas izglītības vajadzībām.

Ļoti cienījamai Saeimas priekšsēdētājai, Solvitai Āboltiņas kundzei,
Augsti godājamam Ministru prezidentam, Valdim Dombrovska kungam,
Augsti godājamam Izglītības un zinātnes ministram, Vjačeslavam Dombrovska kungam,
Augsti godājamam Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājam, Ilmāram Latkovska kungam,
Augsti godājamam Latviešu valodas aģentūras direktoram, Jānim Valdmaņa kungam

Vēršos pie jums saistībā ar Latvijas valsts 2014. gada budžetā neiekļautajiem līdzekļiem diasporas izglītības neatliekamajām vajadzībām 63 tūkstošu latu apmērā (šīs summas sadalījums: LVL 26 000 – tiešais atbalsts diasporas nedēļas nogales skolām, LVL 14 700 – skolotāju semināru un kursu organizēšanai, LVL 10 000 – elektronisko mācību līdzekļu izstrādei latviešu valodas apguvei diasporā, LVL 8000 – latviešu valodas nometnei reemigrējušajiem bērniem, LVL 2500 – ceļa izdevumiem dalībniekiem šai nometnē no austrumu diasporas, LVL 1800 – viena latviešu valodas skolotāja atalgošanai austrumu diasporā). 

Strādājot kopā ar Latviešu valodas aģentūru un tās priekšgājējiem kopš 2002. gada, PBLA un citas diasporas organizācijas ir attīstījušas labu sadarbības sistēmu, kas sekmīgi darbojusies visus šos gadus. 2013. gadā Latvijas valsts budžetā ar Latviešu valodas aģentūras starpniecību diasporas izglītības vajadzībām tika piešķirti 149 227 lati, kas šogad nosedza mūsu neatliekamās vajadzības izglītības jomā, bet 2014. gada budžetā šī summa izglītības atbalstam diasporā ir samazināta uz 117 411 latiem, neraugoties uz to, ka PBLA par papildu 63 tūkstošu latu patiesu nepieciešamību laicīgi un atkārtoti pirms valsts budžeta izskatīšanas informēja Izglītības un zinātnes ministriju, Latviešu valodas aģentūru un Saeimas deputātus.

Labs piemērs sekmīgai diasporas latviskās izglītības sistēmai ir aizvadītajā vasarā Rīgā notikušais pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Vairākums latviešu, kas šajā konferencē piedalījās un to rīkoja, ir trimdas sabiedrības sešdesmit gados sekmīgi uzturēto svētdienas skolu un vasaras nometņu absolventi, un šīs izglītības sistēmas rezultāts. Viņi ir neatsverams atbalsts mūsu valsts nākotnei šeit un ārzemēs. Patlaban cenšamies šo atbalstu turpināt.

Tomēr jānorāda, ka šodienas situācijā, kad valstij piederīgi un lojāli pilsoņi vispārējās globalizācijas dēļ ilgstoši uzturas ārpus Latvijas, ir nepieciešama daudz ciešāka Latvijas valsts institūciju un ārvalstu kopienu sadarbība. Daudzo paaudžu nomaiņa „vecajā” trimdas sabiedrībā un no Latvijas pēdējos divdesmit gados aizbraukušo iedzīvotāju nespēja ātri integrēties vietējā latviešu sabiedrībā, kā arī ekonomiska rakstura šķēršļi diemžēl atstāj ievērojamu ietekmi uz latviešu valodas apguves kvalitāti un latviskuma vērtību ieaudzināšanas iespējām jaunajās paaudzēs ārpus Latvijas. Iepriekš minētās budžeta pozīcijas domātas pašiem svarīgākajiem un sevi pierādījušiem pasākumiem, nodrošinot daudzām latviešu ģimenēm to ārkārtīgi nepieciešamo un būtisko sajūtu, ka viņu valstspiederības un latviskuma centienus atbalsta gan Latvijas valsts, gan ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizācijas.

Pēdējos gados Latvijas valsts izstrādājusi gan Nacionālās attīstības plānu, gan tikušas pieņemtas pamatnostādnes diasporas jautājumos. Tāpēc jo neizprotamāka ir nespēja mūsu valsts budžetā atrast vitāli un minimāli nepieciešamos līdzekļus diasporas izglītības neatliekamajām vajadzībām, samazinot diasporas izglītībai piešķirto līdzekļu apjomu. Tas liecina par stratēģiskās domāšanas deficītu. Diemžēl, ārvalstīs dzīvojošo latviešu acīs šis mūsu valsts solis izskatās pēc nevērīgas, nenopietnas un ilgtermiņā darboties nespējīgas politikas attiecībā pret svarīgāko potenciālās reemigrācijas sastāvdaļu – latviešu bērniem ārvalstīs un viņu latvietības un valstspiederības saiknes uzturēšanu.

Lūdzu jūs informēt PBLA par iespējām pārskatīt 2014. gada budžetu par labu trūkstošajiem līdzekļiem diasporas latviskajai izglītībai.

Ar patiesu cieņu –

Jānis Kukainis
PBLA priekšsēdis