Indianapoles skolotāju konferences dalībnieki. Foto: Dace Ābeltiņa

ALA skolotāju konference Indianapolē “Pa durvīm, pretī nākotnei!”

Par izglītību latvieši mēdz teikt “mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Laimīgā kārtā Krišjāņa Barona Latviešu skola Čikāgā un Amerikas Latviešu apvienība gādā ne tikai par skolēnu, bet gan arī par skolotāju izglītību. Šogad ALA rīkotā Skolotāju konference notika 2014. g. 22. martā Indianapoles latviešu sabiedriskajā centrā ar saukli: Pa durvīm, pretī nākotnei!

Šī gada viendienīgais seminārs bija iedalīts divās galvenajās daļās ar trešo papildus referātu pa vakariņu laiku. Pēc lekcijām indianapolieši piedāvāja iespēju skolotājam, no kurām dažas bija mērojušas tālus gabalus no abiem krastiem, lai tiktu uz konferenci, vēl palikt un baudīt mūzikas grupas “Ezīši” dziesmu vakaru.

Galvenā runātāja bija izglītības konsultante Anita Erkmane, bijusī skolotāja Čikāgas publisko skolu sistēmā, kura stāstīja mums par klasvadību – tā saucāmo “classroom management”. Šis tēmats ir īpaši svarīgs tām skolotājām, kuras māca latviešu sestdienu skolās, bet nav profesionālas skolotājas.

Pieeja, kuru Anita pielieto saucas “refocusing” (pārfokusēšana). Visefektīvākais klasvadības stils nav nedz vecmodīgi autoritārs, nedz arī par daudz atļaujošs, bet gan autoritatīvs – viņas sauklis ir “miers ir lipīgs un klusumā ir spēks”. Pamatdoma ir, ka kaut gan mēs vienkārši labu uzvedību no bērniem sagaidām (un tas ir svarīgi!), laba uzvedība klasē ir skolēniem sistemātiski jāiemāca un jāveicina. Skolotājai no paša sākuma ir ļoti skaidri jāpasaka un jāparāda skolēniem, ko viņa no viņiem sagaida, kā ir jāizskatās efektīva mācību norise. Tiem skolēniem, kuri tiek “izsisti no sliedēm” dod iespēju pārdomāt savu uzvedību, to labot un nākt atpakaļ skolēnu saimē. ALA skolotājām arī sagādāja angļu valodas grāmatu par šo metodi, kuru varējām atvest mājās uz savām skolām.

Par otro tēmatu – “Eiropas Valodas portfelis, valodas līmeņi un to iespējamais izmantojums” – runāja PBLA Izglītības padomniece Dace Mažeika. Andra Zommere ievadīja priekšlasījumu, paskaidrojot, ka mēs diasporas skolās līdz šim esam mācījuši latviešu valodu kā dzimto valodu vai mātes valodu. Toties šī domāšana ir jāmaina, jo liels vairākums mūsu bērnu tagad runā latviešu valodu kā svešvalodu. Dace pieminēja, ka ja grib tekoši runāt jebkurā valodā, ar to ir jānodarbojās vismaz pāris stundas katru dienu, ne tikai uz īsu laiku katru sestdienu.

Šinī sakarā Andra stāstīja, ka vecie labie ALA pārbaudījumi vairs neatbilst mūsu vajadzībām un ALA tagad vēlas lietot mūsu skolēniem atbilstošus valodu līmeņu pārbaudījumus. Tos skolēni varētu nolikt gan gada sākumā (“pre-test”), kā arī gada beigās (“post-test”), lai novērtētu savu valodas līmeni. Dace tad iepazīstināja mūs ar jau eksistējošu Eiropas Savienības sistēmu, kas noderētu arī mums diasporas skolās: Eiropas Valodu portfeli.

Eiropas Valodu portfelis (EVP) ir “standartizēts Eiropas līmeņa dokuments, kas palīdz noteikt un demonstrēt savu svešvalodu zināšanu līmeni un lingvistisko pieredzi, neatkarīgi no tā, vai valodu apguvāt formālajā izglītībā, vai ārpus tās.” (citāts no http://www.europass.lv/valodu-pase/par-valodu-pasi)

Tas ir dokuments, ko lieto Eiropas Savienībā jau kopš deviņdesmito gadu beigām, kas sastāv no trīs daļām: valodu pases, biogrāfijas un dosjē. Valodu pasē skolēns atbild uz jautājumiem un izpilda pašnovērtējumu tabulu. Biogrāfijas daļā viņš pastāsta par to, kur un kā viņš ir mācījies attiecīgo valodu, ko viņš prot un vēl neprot. Dosjē ir oficiālo dokumentu (pārbaudījumu, diplomu, rakstu darbu utt.) sakopojums. Tiek arī veidoti objektīvi pārbaudījumi latviešu valodā. Kopumā visi šie materiāli tiktu pielietoti, lai noteiktu skolēnu valodu līmeni pēc standardizētas sistēmas, kurā A1 ir zemākais līmenis (prot paris vārdus) un C2 ir augstākais (tulkiem un tulkotājiem ir jāprot valodas šajā līmenī). Līmeņi var arī būt maisīti, proti, bērns varētu lasīt B1 līmenī, bet runāt tikai A2 līmenī, vai arī otrādi.

Skolotājiem šī sistēma noder, jo līmeņi ir standartizēti. Piemēram, ja skolotājai klasē ir vairāki bērni A2 līmenī, viņa varētu no ALAs pieprasīt vai Latviešu valodas aģentūras mājas lapā meklēt materiālus tieši A2 līmenī. Šis arī palīdzot skolotājiem novērot bērnu progresu un noteikt mācību mērķus.

Kā tas noder skolēnam? Dace paskaidroja, ka viņi var savus esošos sasniegumus novērtēt, noteikt jaunus mērķus, izsekot saviem panākumiem un izvērtēt savu valodas apguves procesu. Viņa teica, ka līmeņus, ko mēs varētu sagaidīt no latviešu sestdienas skolas skolēniem ir A1, A2, B1 un B2. Materiāli visvairāk ir pieejami A1 un A2 līmeņiem. Klasiskā latviešu literatūra, ko esam līdz šim lietojuši vecākās klasēs ir C1/C2 līmenī. Interesanti ir, ka mūsu skolēniem, kuri vēlās nākotnē studēt Latvijā vai arī citur Eiropā, EVP atvieglotu pieteikšanās procesu. Ja portfeļa īpašnieks vēlāk gribēs strādāt Eiropā, portfelis veidotu daļu no Eiropas Prasmju pases un CV – standartizētā curriculum vitae, kuru iesniedz potenciāliem darba devējiem.

Vēlāk, kamēr ēdām vakariņas, Dace Visnole pastāstīja mums par to, kā viņa māca bērniem par latviešu rakstiem. Dace ir mākslas terapeite no Latvijas, kura patlaban ciemojās Amerikā. Svarīgi esot iesaistīt visas piecas maņas un radīt darbus gan divās, gan trīs dimensijās, piemēram iekļaujot latviešu rakstus fotogrāfijās un mēbeļu dizainā, kā arī lietot visvisādus materiālus (krāsas, koku, dziju utt.) Pat kustību var pielietot, lai iepazīstinātu bērnus ar mūsu senču mantojumu, “izstaigājot” latviešu rakstus, vai veidojot tos ar saviem ķermeņiem.

Nav viegli noturēt konferenci tik īsā laikā, kur var tik daudz vērtīgas informācijas iegūt, bet tas, ka šis izdevās brīnišķīgi, ir Indianapoles rīkotāju un ALA Izglītības nozares vadītājas Andras Zommeres nopelns.

Mājas lapas ar papildus informāciju par EVP:

Latviešu valodā izdotie materiāli par Eiropas Valodu portfeli

* http://www.valoda.lv/Eiropas_Valodu_portfelis/Latviesu_valoda_izdotie_materiali/mid_534

“Mans valodu portfelis” bērniem no 7 līdz 12 gadiem

* http://www.late.lv/Portfelis_latvieshu_skoleniem.pdf

Informācija angļu valodā par Eiropas Valodu portfeli

http://www.coe.int/t/dg4/education/elp

"Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai" 2013. gada konferences dalībnieki. Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” Rīgā notiks 11. un 12. jūlijā

Jau vairākus gadus pēc kārtas, Eiropas Latviešu apvienībai (ELA) ciešā sadarbībā ar Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Ārlietu ministriju, divu dienu garumā tiek organizēta konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai“.

Šogad konference notiks 11.un 12.jūlijā Rīgā. Dalībnieku reģistrācija tiks sākta jau tuvāko nedēļu laikā.

Konferences sākums paredzēts 11.jūlija pēcpusdienā plkst. 14; savukārt norises vieta šai dienai vēl tiks precizēta un paziņota vēlāk. Konferences pirmajā dienā darbs plānots grupās no plkst. 14 līdz 17, savukārt tam sekos neformālā atklāšana, kurā piedalīsies pārstāvji no Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Saeimas, ELA un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA).

12.jūlijā konferences norises vieta būs Latvijas Nacionālajā bibliotēka (LNB). No plkst. 8 līdz 9 paredzēta dalībnieku reģistrācija, kam plkst. 9 pusstundas garumā sekos konferences oficiālā atklāšana.

2014. gada konferencē „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai“ ir plānotas astoņas darba grupas: arhīvi, izglītība, visu veidu nometnes, kultūra, Dziesmu un Deju svētku process, ieskaitot Skolēnu Dziesmu un deju svētkus, sociālās garantijas, latvietis – Latvijas tēla veidotājs, kopienu organizāciju pieredze un attīstības perspektīvas.

Paralēli konferences darba norisei LNB telpās ikviens interesents varēs aplūkot ELJA50 sagatavoto tematisko ekspozīciju „Vispasaules Latviešu jaunatnes kongresi 1968–1988“.

Ukraiņu vidusskolā Zolotonoškas ciemā latviešu un ukraiņu kopīgā Lieldienu svinēšana. Foto: Jekaterina Gubina

Kā Arhlatvieši svinēja Lieldienas kopā ar ukraiņu diasporu

2014. gada Lieldienas ir vienas no nedaudzajām, kad to svinēšana sakrita vienlaikus gan pareizticīgiem, gan luterāņiem un katoļiem.

Lieldienās Arhlatviešu bērni Maksima Gorkija ciemā Baškortostānā staigā no mājas uz māju un ar vārdiem „Kristus ir augšāmcēlies!” sveic katru, pie kā ir atnākuši. Bērnus cienā ar saldumiem, Lieldienu olām un reizēm pat iedod sīknaudu. Tos tāpat kā Ziemassvētku ķekatniekus laipni jāuzņem, jācienā, tos nedrīkst aizdzīt, jo šie mazie ciema sirotāji katrā mājā ienes svētību un labklājību.

Bet kā tad šogad Maksima Gorkija ciema latvieši svinēja Lieldienas? Latvieši šogad brauca pie ukraiņiem un kopā svinēja līksmos pavasara svētkus. Sadarbība ar ukraiņu diasporu no Sterlitamaka rajona Zolotonoškas ciema sākās jau septembrī, kad prezentējot lingvistisko nometni „Avots”, iepazināmies. Mārtiņos Zolotonoškas ukraiņi brauca viesos pie mums, bet Lieldienās mēs, Maksima Gorkija ciema latvieši, devāmies pie ukraiņiem.

Atskatoties ukraiņu diasporas tapšanas vēsturē, jāsecina, ka tā ir stipri līdzīga latviešu kopienas veidošanās vēsturei Maksima Gorkija ciemā. Arī ukraiņi līdzīgi kā latvieši 20. gadsimta beigās ieradās Baškīrijā zemes dēļ. Atšķirība vien tā, ka latvieši no Baškīrijas biezajiem mežiem centās izveidot auglīgus laukus un dārzus, bet ukraiņiem bija jāsadzīvo ar tukšo un klajo stepi, tās asajiem vējiem. Sterlitamaka rajons atrodas 126 kilometrus no Arhangeles rajona – ukraiņu apmešanās vieta nav nemaz tik tālu no bijušam latviešu koloniju vietām. Liela daļa latviešu 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados atgriezās Latvijā, savukārt ukraiņi, neatgriezās etniskajā dzimtenē, bet palika Baškīriju, kur bija iekopta zeme un uzsākta jauna dzīve. Līdzīgi kā vietējie latvieši, arī ukraiņi veidojuši jauktās ģimenes. Ja pirms 50 gadiem, stājoties laulībā, tika strikti ievērots nacionalitātes princips, tad tagad, izvēloties dzīvesbiedru, šāds kritērijs netiek ņemts vērā. Dzīvojot jauktās ģimenēs diemžēl reti kuri vecāki māca saviem bērniem savu senču valodu.

Pašreiz Zolotonoškas ciemā dzīvo ap 800 iedzīvotāju, starp kuriem ir arī krievi, baškīri un tatāri. Lai gan ciemats ir neliels, iedzīvotāji var lepoties ar savu jauno koka baznīcu, kas uzcelta pirms diviem gadiem, ar kultūras namu, kurā ir vairāk nekā 20 gadus vecs muzejs, kas atspoguļo ukraiņu kultūru, kā arī ar bibliotēku un ukraiņu kultūrvēsturisko centru.

Arī ukraiņi līdzīgi kā latvieši mācās savu valodu vietējā vidusskolā, tikai latviešu valoda Arhlatviešu vidusskolā ir izvēles priekšmets. Zolotonoškas ciema vidusskolā ukraiņu valodu apgūst visi skolēni. Tiek apgūtas ukraiņu tautas dziesmas un dejas, svinēti svētki, attīstīta sadarbība ar citām ukraiņu kopienām Baškīrijā, kā arī ar tautiešiem Ukrainā – skola sadarbojas ar Zolotonoškas ciemu Austrumukrainā. Dažiem no skolēniem un skolotājiem bija iespēja aizbraukt uz savu senču dzimteni un uzņemt viesus no netālās Ukrainas.

Šīs Lieldienas bija īpašas ne tikai tādēļ, ka svinējām tās ārpus sava ciema, bet arī ar to, ka viena ansambļa vietā Lieldienu svinībās piedalījās divi latviešu folkloras ansambļi – „Atbalss” un „Bitītes”. Sesto klašu ansambļa debija bija Dzimtās valodas dienai veltītā koncertā. Pēc divu mēnešu darba to repertuārā ir vel viena latviešu tautas deja un saujiņa latviešu tautas dziesmu, kuras pirmo reizi dziedājām Lieldienās pie ukraiņiem Zolotonoškas ciemā. Vietējā ukraiņu valodas skolotāja Jeļena Teslenko latviešu Lieldienu svinības bija reklamējusi visiem ciema iedzīvotājiem, tādēļ latviešu rotaļās gāja ne tikai ukraiņu vidusskolas skolotāji un skolēni, bet arī skolēnu vecāki un vecvecāki.

Ukraiņus un latviešus vieno kas kopīgs. Tā ir spēja svešā vietā neaizmirst sevi un par to stāstīt tik ilgi, kamēr vien sadzird un apjauš savas saknes un izcelsmi. Šai ukraiņu kopienai tas ir izdevies lieliski. Mēs varam tikai mācīties, kā to paveikt. Gribas ticēt, ka šī saikne ar ugunīgo tautu nepārtrūks, mēģināsim paņemt mazliet tās ugunības un uzdrīkstēšanās, ar kuras palīdzību ir paveikts tik daudz savas valodas un kultūras saglabāšanā. Lai mums veicas!

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.