Diasporas politiskajā pārstāvniecībā svarīgākais ir pilsoniskās apziņas veidošana

Šī gada 18.decembrī Latvijas Universitātē (LU) notika Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) konference, kas bija veltīta diasporas politiskās pārstāvniecības jautājumam. Konferencē bija plaši pārstāvēti valsts politikas veidotāji un īstenotāji, diasporas pārstāvji, valsts tiesību eksperti un pētnieki.

Uzrunā klātesošajiem LU rektors Mārcis Auziņš uzsvēra, ka Diasporas un migrācijas centrs attīstās, pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp universitāti un Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, un norādīja, ka ir daudz tēmu, kurās arī universitāte ir ieinteresēta veikt padziļinātu izpēti. Piemēram, viena no svarīgām izpētes tēmām ir par Latvijas jauniešu studijām un tālākajām dzīves gaitām ārvalstīs. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts īpaši atzīmēja akadēmisku zināšanu nozīmību labākas un ilgtspējīgas diasporas politikas veidošanā.

Viskarstākās diskusijas raisījās par to, vai Latvijas diaspora ārvalstīs būtu jāpārstāv, veidojot atsevišķu vēlēšanu apgabalu, proti, 6. apgabalu tikai diasporas vēlētājiem. Par šo jautājumu viedokļi atšķiras arī pašas diasporas pārstāvju vidū. Valsts politikas veidotāju un valsts tiesību ekspertu viedokļos visspilgtāk izskanēja nepieciešamība veicināt kvalitatīvu diasporas politisko pārstāvniecību ikdienā, jo visai Latvijas nācijai – gan tiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā, gan ārzemēs mītošajiem – ir kopīgi mērķi labklājības veicināšanā. Turklāt, pirms būtisku pārmaiņu veikšanas Latvijas likumos, ir jāizvērtē jau esošās sistēmas priekšrocības vai uzlabošanas iespējas, piemēram, pārdalot diasporas vēlētāju balsis pa esošajiem pieciem vēlēšanu apgabaliem.

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, kura vadīja konferences diskusiju, atgādināja, ka diasporas pārstāvniecībā vienmēr ir jāpatur prātā, ka diaspora ir ļoti daudzveidīga, izkaisīta visā pasaulē, izceļojusi dažādos laikos un dažādu motīvu vadīta. Turklāt, diaspora ir strauji mainīga, jo notiek paaudžu nomaiņa un mainās socializācijas veidi, Līdz ar to politiķiem ir jābūt proaktīviem veidojot pastāvīgu un kvalitatīvu komunikāciju ar Latvijas diasporu.

Pētījuma noslēguma ziņojums latviešu valodā būs pieejams DMPC mājas lapā www.diaspora.lu.lv 2015. gada janvāra beigās. Tas būs noderīgs gan politikas veidotājiem, gan diasporai, gan arī studentiem, kurus interesē politiskās pārstāvniecības, diasporas un migrācijas jautājumi Latvijā un Eiropas Savienībā. Pētījuma rezultātā taps arī akadēmiski raksti.

“Mazais Letiņš” svin Ziemassvētkus

Latviešu Biedrības Īrijā (LBI) bērnu mūzikas studija – skola 14.decembrī skanīgi un jautri atzīmeja Ziemassvētku tuvošanos, un sakarā ar raženu darbību un labu uzvedību visa gada garumā priecīgi nu varēja sagaidīt ciemos Ziemassvētku vecīti ar lielu dāvanu maisu.

Svētku pasākuma ievadā “Mazā Letiņa” vadītaja un mūzikas pedagoģe Ingūna Grietiņa visus sveica ar tuvojošamies svētkiem un īpaši pateicību izteica mūzikas studijas – skolas skolotājiem Rasai Stonkus, Zanei Lambertei, Vinetai Makšus, Evitai Makšus un Signim Jaunzemim. Ar šādu pedagogu sastāvu ir bijis iespējams bērniem mūzikas gudrības apgūt gan pūšamo, gan sitamo instrumentu klasēs, gan spēcīgi attīstīt vokālās nodarbības bērniem daloties pa vecuma grupām un papildus apmeklēt latviešu valodas nodarbības. Un tas ir ļoti svarīgi tieši sogad, kad “ Mazais Letiņš” aktīvi gatavojas dalībai Skolu jaunatnes Dziesmu svētkos Latvijā 2015.gada jūlijā. Paldies tika teikts arī aktīvākajiem vecākiem, kuru darbs un palīdzība daudzu praktisku jautājumu kārtošanā un organizēšanā ir neatsverams atbalsts mūzikas skolas – studijas darbā. Protams, paldies it visiem vecākiem, kuri bērnus citīgi gatavojuši un veduši uz mēginajumiem un koncertiem, paldies pašiem skolnieciņiem!

Šajos svētkos bērni vecākus iepriecināja ar jaunapgūto un ne vieglo Meža parka koru koncerta dziesmu repertuāru. Saknēja ļoti, ļoti labi! Prieks vecākiem, prieks skolotājiem. Un prieks Ziemassvētku vecītim, kurš aizdurvī dziesmas saklausījies nemaz vairs neuzstāja, lai katrs vēl skaitītu dzejolīšus. Dažs čaklākais tomēr Vecīti vēl papildus iepriecināja ar kādas dzejas rindu jeb pat individuālu dziesmu, bet tā kā visu gadu tik daudz muzicēts un dziedāts, tad droši var teikt – dāvanas ir godam pelnījuši gan bērni, gan skolotāji, gan mūsu atbalstītāji Latviešu valodas aģentūra (LVA) , kas skolu šogad līdzfinansē no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”.

Lai nu dziesmām ražīgs un neaizmirstami skaits nāk Jaunais 2015.gads!

Ilze Barkus dzīvo Īrijā un ir latviešu nedēļas nogales skolas "Saulgriezīte" skolotāja.

PBLA Kultūras Fonds aicina pieteikt kandidātus apbalvojumiem un līdzekļu piešķīrumiem

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras Fonds (PBLA KF) aicina pieteikt kandidātus 2015. gada līdzekļu piešķīrumiem un KF apbalvojumiem humanitāro un sociālo zinātņu, lietišķās mākslas, mūzikas, paidagoģijas, preses, rakstniecības, deju, teātŗa un tēlotājmākslas nozarē. Tāpat pieteikumi tiek pieņemti apbalvojumiem technisko un dabas zinātņu nozarē.

 Visi interesenti, tajā skaitā latviešu kultūras darbinieki un organizācijas, grāmatu izdevēji un autori, komponisti utml., aicināti izvirzīt savus kandidātus PBLA KF apbalvojumam līdz 2015.gada 1. aprīlim. Pieteikumi jāiesūta attiecīgās nozares vadītājam, sniedzot rakstisku pamatojumu par šī kandidāta sasniegumiem un pievienojot divas atsauksmes vēstules. Attiecīgā forma ir atrodama PBLA mājas lapā Kultūras Fonda sadaļā.

Apbalvojumam pieteiktajām publikācijām rakstniecības, humanitāro un sociālo zinātņu nozarē jābūt publicētiem pēdējo divu gadu laikā. Publikācijas jāiesniedz vēlams piecos, bet ne mazāk kā četros eksemplāros. Pirms publikāciju nosūtīšanas, vēlams sazināties ar attiecīgās nozares vadītāju, lai precizētu, kam darbi nosūtāmi. Mūzikas nozarē iesniegtajiem pieteikumiem jābūt publicētiem vai pirmatskaņotiem pēdējos divos kalendārajos gados. PBLA KF apbalvojumam var pieteikt arī izcilus veikumus skaņu vai teātŗa mākslā, kas notikuši divu pēdējo gadu laikā. Zinātniskie darbi humānitāro un sociālo zinātņu vai technisko un dabas zinātņu laukā var būt uzrakstīti svešvalodā, bet tādā gadījumā jāpievieno kopsavilkums latviešu valodā.

Par PBLA Kultūras Fonda godalgas kandidātiem izvirzāmi ārpus Latvijas dzīvojoši, panākumiem bagāti latviešu autori, mākslinieki, komponisti, kultūras, izglītības un jaunatnes darbinieki, kā arī cittautieši, kuri veicina latviešu kultūras atpazīstamību ārpus Latvijas. Atsevišķos gadījumos kandidāti var arī būt Latvijā dzīvojošas personas par to īpašu ieguldījumu latviešu diasporas kultūras dzīvē.

PBLA KF apbalvojumi tiek piešķirti šādās kategorijās: PBLA KF goda balvas ($2,000), goda diplomi (bez naudas balvas), kas atzinības ziņā pielīdzināmi goda balvām, Kr. Barona prēmijas ($1,000) un atzinības raksti, kas tiek noteikti, vadoties no darba kvalitātes, attiecīgas nozares vadītāja un referentu atzinuma un PBLA KF priekšsēdes un valdes apstiprinājuma. PBLA KF noteikumi paredz, ka viena autora darbus vai veikumus tajā pašā nozarē var godalgot ne agrāk kā pēc trim (3) gadiem, bet otru balvu citā nozarē var piešķirt pēc diviem (2) gadiem.

Savukārt līdzekļu pieprasījumi kultūras, izglītības un jaunatnes projektu atbalstam iesūtami elektroniski PBLA birojam ASV – pblaasv@verizon.net un Vijai Zuntakai Bērziņai – vija@berzinsdesign.com līdz 2015. gada 1. martam. Ja līdzekļu pieprasījums pārsniedz ASV $1000, iesniegumam jāpievieno sīkāks izdevumu apraksts. Visiem pieprasījumiem, obligāti jāpievieno vismaz divas (2) atsauksmes vēstules.

Gan apbalvojumu pieteikumu, gan līdzekļu pieprasījumu veidlapas, kā arī PBLA KF Nozaru vadītāju kontaktinformācija atrodama PBLA mājas lapā Kultūras Fonda sadaļā. Tuvāka informācija pieprasāma PBLA KF priekšsēdei Vijai Zuntakai Bērziņai, vija@berzinsdesign.com vai 58 Dix Woods Dr., Melville, NY, 11747, USA.

Vija Zuntaka Bērziņa ir PBLA Kultūras Fonda priekšsēde.