Priekšvēlēšanu debatēs sola pievērst uzmanību ārvalstīs esošo tautiešu vajadzībām

Jānis Kreilis | 

Pirmajās biedrības “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” organizētajās priekšvēlēšanu debatēs diasporai, politisko partiju līderi aizstāvēja partiju piedāvājumu tieši ārvalstīs esošajiem Latvijas valsts piederīgajiem. Brīžiem debatēs neiztika bez asas vārdu apmaiņas starp opozīcijā un koalīcijā esošajām partijām par paveikto un neīstenoto.

Visplašāk apspriestās tēmas debatēs bija valsts pārvaldes reformu nepieciešamība, kā arī, ārvalstīs iegūto pensiju un no ārvalstīm uz Latviju pārskaitīto līdzekļu neaplikšana ar nodokļiem. Intensīvi tika diskutēts arī par akūto nepieciešamību plašāk reklamēt darba piedāvājumu un algas Latvijā.

Debatēs piedalījās Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), Dana Reizniece Ozola (ZZS), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Rihards Kols (NA), Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!), Zanda Kalniņa-Lukašēvics (Jaunā Vienotība), Jānis Bordāns (JKP), Antoņina Ņenaševa (Progresīvie) Ieva Brante (LRA), Inna Djeri (LKS) un Gints Grābers (NSL). Pasākumu moderēja Arnis Krauze.

Koalīcijas partijas klāstīja, ka pēdējo četru gadu laikā veiktas būtiskas reformas, kuras veicina gan saiknes uzturēšanu ar diasporu, gan ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo remigrāciju. Saeimas deputāts Rihards Kols (NA) un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica (JV) norādīja, ka šobrīd Saeimā skatītais Diasporas likums veicinās plašāku koordināciju starp dažādām valsts iestādēm, lai gan diasporai, gan remigrantiem, daudz plašāk būtu pieejami publiskie pakalpojumi. Savukārt, Finanšu ministere Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka nozīmīgo reformu dēļ, šogad vidējā alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro, kas motivētu vairāk cilvēkus remigrēt atpakaļ uz Latviju.

Tomēr opozīcijas un jaunizveidoto partiju ieskatā ar paveikto nepietiek. Tās norādīja, ka nepieciešams veikt plašas reformas efektīvas valsts pārvaldes pilnveidē, jo iestādes nav spējušas apturēt iedzīvotāju emigrāciju. Jānis Bordāns (JKP) izcēla nepieciešamību apkarot korupciju valsts pārvaldē, jo tā būtiski kavē jaunu darba vietu rašanos un atalgojuma pieaugumu. Tikmēr Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) norādīja, ka nepieciešams plānveidīgāk strādāt, lai sasniegtu tādus pašus ienākumus kā vidēji Eiropā, kuru sasniegšanu apgrūtina etnisko problēmu ilgstoša nerisināšana.

Partijas “Attīstībai/Par!” pārstāvis Daniels Pavļuts klāstīja, ka vienas pieturas aģentūras principa praktiska iedibināšana līdz šim ir fragmentāra. Politiķa prāt, šāda aģentūra būtu vērtīga, jo atvieglotu diasporai un remigrantiem saņemt nepieciešamos valsts pakalpojumus un informāciju vienuviet, nevis neskaitāmās valsts iestādēs.

Tikmēr Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”) uzsvēra nepieciešamību uzlabot valsts sociālos pakalpojumos, īpaši – veselības aprūpē un atbalstā ģimenēm. Bet turpinot valsts pārvaldes tēmu, Ieva Brante (LRA) norādīja, ka birokrātijas samazināšanai un nodokļu paredzamībai ir jābūt galvenajām prioritātēm, lai diaspora atgrieztos.

Debatēs neiztika arī bez asām vārdu pārmaiņām. Artuss Kaimiņš (KPV LV) pārmeta vairākiem klātesošajiem gan OIK (obligātā iepirkuma komponentes) shēmu, gan Maksātnespējas jautājumu ilgstošu nerisināšanu un piesegšanu, kas kavē ārvalstīs esošo atgriešanos. Vienlaicīgi, starp politiķiem izcēlās strīdi par to, kuras partijas plāno veidot koalīciju ar “Saskaņu”. Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) aicināja partijām sākt strādāt pie darbaspēka trūkuma problēmu risināšanas. Saņemot kritiku par Rīgas domes darbu, viņš piedāvāja kritiķiem pārcelties uz citām pilsētām.

Neskatoties uz asajām vārdu pārmaiņām, partijas prezentēja virkni citas savās partiju programmās piedāvātos priekšlikumus ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Rezumējot politisko partiju debates, biedrības “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle Elīza Grīsle sacīja: “Mēs dzirdējām daudzus piedāvājumus un pārdomas par diasporu, gan to, kādi ir priekšlikumi un kādas ir tās problēmas ar kurām saskaras cilvēki ārpus Latvijas. Tā labā ziņa ir, ka politiķi ir gatavi ar jums [diasporu] runāt”.

Debašu ierakstu ir iespējams noskatīties “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” mājaslapā.

Jānis Kreilis

Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes loceklis

Mob.: +371 25 939 939 E-pasts: kreilisjanis@gmail.com

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir pirmā un vadošā uz remigrāciju vērstā organizācija Latvijā, kas Rīgā rīko ikmēneša stāstu vakarus, kā arī pasākumus reģionos un veido plašu remigrantu tīklu Latvijā. Biedrība regulāri piedalās publiskās diskusijās par remigrantiem aktuālām tēmām un ir līdzdarbojusies Diasporas likuma izstrādē. “AppLV” ir politiksi neitrāla kustība, kurā gada laikā ir iesaistījušies vairāk nekā 3000 cilvēku – tie, kas jau atgriezušies Latvijā un tie, kas to vēlas darīt nākotnē.

Jānis Kreilis ir biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes loceklis.

‘Honey coin’ latest in Bank of Latvia’s Innovative Collectors Coins series

Egils Kaljo | 

On May 22, 2018, the Bank of Latvia released the ‘Honey Coin’, the latest coin in the Innovative Collectors Coins series. The gold-plated proof quality silver coin was minted by UAB Lietuvos monetų kalykla (Lithuania).

According to the Bank of Latvia’s coin collectors’ website, bees and honey have been a part of Latvian culture for thousands of years. The first bees appeared in the territory of Latvia in approximately 6000 B.C, honey began to be consumed somewhere between the 2nd and 4th centuries, and, between the 10th and 14th centuries, honey, beeswax, and amber were significant trade goods. Additionally, ‘the “Honey Coin” is a symbol of diligence and sweetness of work.’

The coin has a nominal face value of 5 euro, has a mintage of 3000 pieces, and was designed by Artūrs Analts.

A brief video is available featuring an interview with the designer of the coin (in Latvian).

For further information, please visit the Bank of Latvia’s Coin Collectors’ page.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Atkal notiek latviešu kultūras dienas Baškortostānā

Ilona Saverasa | 

Darbs dara darītāju, un meistars, kā mēs zinām, no debesīm nekrīt. Darbs tik tiešām dara darītāju, bet debesis zemē nemet vis meistarus, bet ideju aizmetņus, kas pāraug notikumos. Kādi darītāji un kas par notikumiem? Kas atkal noticis Baškortostānā, ka gribas par to runāt skaļi, pat skaļāk nekā parasti?!

Pirms gada priecājos par to, ka Arhlatviešu vidusskolā tika ieviesta jauna tradīcija, proti, Latviešu kultūras dienas, kuru norises laiks ir gada sākums, tās ilgst divas nedēļās. Tā kā 2018. gads ir Latvijas simtgade, tad šo svarīgo notikumu man gribējās atnest arī uz Baškortostānu, tāpēc gatavošanās kultūras dienām notika ļoti laicīgi. Latvijas simtgade ir ļoti īpašs laiks, tāpēc arī kultūras dienām bija jābūt īpašām.

Ar ko aizraut un pārsteigt skolēnus, kā izcelt latvisko un padarīt to ievērojamu? Atrisinājums atnāca pats, pie tam pavisam negaidīti. Novembrī, esot pieņemšanā pie Latvijas Republikas vēstnieka Maskavā, divām Maskavas latvietēm radās ideja doties uz Baškortostānu un piedalīties Latviešu kultūras dienās. Domāts, darīts! Pēcāk Maskavas dāmām pievienojās trešā, un tā šī apņēmīgā trijotne februāra vidū lidoja uz Baškīriju. Trīs dienu laikā gan Arhlatviešu, gan Bakaldīnas vidusskolas skolēniem bija iespēja klausīties pieredzes bagātās vēsturnieces Ilzes Rengas stāstu par Latvijas ceļu līdz tās simtgadei, latviešu folkloras ansamblim “Atbalss” bija lieliska iespēja strādāt ar profesionālu horeogrāfi Antru Levovu, pie tam Antra ar latviešu rotaļām prata aizraut arī sākumskolas skolēnus. Latviešu valodas stundās ar skolēniem strādāja Maskavas Valsts universitātes pasniedzēja un Maskavas Latviešu skoliņas skolotāja Irita Saukāne. Tās bija ļoti piesātinātas un aizraujošas dienas, kuru laikā iespaidus un zināšanas guva ne tikai skolēni, bet arī latviešu valodas skolotāja Ilona.

Pašreiz rit otrā Latviešu kultūras dienu nedēļa. To īpašu padara latviešu valodas skolotājas Lienes Salmiņas radošais darbs ar latviešu valodas apguvējiem. “Strādāt ar skolēnu tā, lai viņa domas virzītos citā šķautnē”, saka skolotāja. Paralēli tam skolotāja Liene interesējas par novadpētniecību, proti, skolotāja vēlas apzināt ciema latviešus. Ar līdzīgu mērķi atbraukusi arī vēsturniece un viena no muzeja “LaPa” (Latvieši pasaulē) veidotājām Brigita Tamuža. Vēsturniece intervēja gan M. Gorkija, gan Bakaldīnas ciema latviešus, vāca materiālu muzeja fondam, vadīja vēstures nodarbības gan Arhlatviešu, gan Bakaldīnas vidusskolās. Priecē vēsturnieces Brigitas sacītais par Arhlatviešu ciema latviešiem:“Arhlatviešos ir diezgan daudz latviešu, kas vēl runā latviski, ņemot vērā, ka pavisam netālu ir Bakaldīnas ciems, kur latviešu un latviešu valodas pratēju palicis pavisam nedaudz.” Tamāra Bezbaile, Inese Zvaigzne, Lidija Blūma, Margarita Lielmane, Milda Kazanceva, Nadežda Freimane, Irina Haisarova (dzim. Vernere), Nadežda Ģībiete, tā ir tikai kripatiņa to latviešu, kurus nedēļas laikā vēsturniece paguva apciemot, tā ir tā kripatiņa latviešu, kas sevī nes pieredzi un vēsturi, par kuru svarīgi stāstīt, kuru svarīgi saglabāt.

Latviešu kultūras dienas ir kļuvušas par tradīciju. Es apzinos, kā tā tas būs tik ilgi, kamēr skolā tiks apgūta latviešu valoda. Es esmu pateicīga, ka skolā notiek Latviešu kultūras dienas, jo latviešu valodas un kultūras nozīmē Arhlatviešu vidusskolā tikai pastiprinās, pie tam, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī skolēni daudz vairāk interesējas par latviešu kultūru. Es atkal un atkal atduros pret atziņu, ka kopā var paveikt daudz un kopā darot arī izdodas. Ir vesels gads, lai domātu, ko un kā varētu darīt nākamajās Latviešu kultūras dienās, lai tās būtu interesantas, saistošas un sniegtu arvien jaunu informāciju, radītu interesi par Latviju, latviešu valodu un mums – neparastajiem latviešiem, kas turas cieši kā zāģa zobi.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.